Juris Kronbergs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (4)

Darbi: Darba autors (78); Tulkotājs (11); Atdzejotājs (10); Izdevējs (1); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (79)

Attēli: Persona attēlā(15)

VārdsJuris Kronbergs
KopsavilkumsJuris Kronbergs (1946–2020) – dzejnieks un tulkotājs. Pirmās publikācijas 20. gs. 60. gadu vidū. 20. gs. 60.–70. gados darbojies latviešu rokmūzikas grupās. Studējis Stokholmas Universitātē. Dzeja tematika ir gana plaša – mīlestība, valoda, politiski notikumi un absurditātes, Latvijas un latviešu likteņi, trimdinieka izjūtas; cilvēks, laiks, notikums izjūtas laikā, telpā un notikumos apstādinātais mirklis. Tajā jaušama mākslas (ar krāsām un formām), literatūras (ar vārdiem, jēgu, domu un zemstrāvojumu) un mūzikas pasaules (ar tonalitātēm, mažoriem, minoriem, akordiem, melodijām) klātiene. Savukārt ģeogrāfiski tā ir pasaule, kurā sava vieta Stokholmai, Rīgai un Ņujorkai, pasaule kā atvērta telpa. Dzejas verlibra ritmiku, ikdienišķu tēlainības elementu lietojumu rosinājusi asociatīva izteiksme, franču un amerikāņu 20. gs. 60. un 70. gadu avangarda poētika, kā arī balādes un bardu dziesmas struktūra. Tulkojis zviedru valodā I. Ziedoņa epifānijas un dzeju, V. Belševicas dzeju un prozu ("Bille", 1997), A. Čaka, V. Strēlertes, K. Skujenieka dzeju. Sastādījis, uzrakstījis ievadvārdus un atdzejojis zviedru valodā latviešu dainu izlasi "Bla blommor, gyllne dagg" ("Zili ziedi, zelta rasa", 1994). Antoloģijā "Kvinnor runt Ostersjon" ("Sievietes ap Baltijas jūru", 1996) tulkojis un atdzejojis zviedru valodā A. Aizpurietes, V. Belševicas, M. Kromas darbus un latv. dainas. Sakārtojis un tulkojis latviešu literatūras antoloģiju "Nara roster over vatten" ("Tuvas balsis pāri ūdeņiem", 1997). Sastādījis un atdzejojis mūsdienu zviedru autoru izlasi "Mani zviedri" (Latvijā 2000).
Personiska informācijaDzimis gleznotāja un aktiera Rūdolfa Kronberga (1911–1977) ģimenē.

1972: 10. janvārī Kalamazū salaulājās ar Regīnu Skrupšķeli.
1977: jūlijā Rīgā piedalījās 2. vasaras kursos.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1968: pirmās dzejas publikācijas žurnālā "Jaunā Gaita" 68. numurā: "Maza intervija ar sevi pašu" un "Draudzības ceturtā stunda".
Pēc tam dzeja publicēta laikrakstos "Latvija, "Londonas Avīze", žurnālos

1968: 16. jūlijā pirmo reizi ar dzejas lasījumiem piedalās Jaunās Gaitas literārā sarīkojumā Stokholmas Latviešu pagrabā; piedalījās 1968: arī II Eiropas latviešu dziesmu dienās Hanoverā rakstnieku cēlienā.
20. gs. 60.–70. gados darbojies latviešu rokmūzikas grupās.

1976
: saņēmis Zviedrijas rakstnieku fonda stipendiju modernās latviešu dzejas un prozas tulkošanai zviedru valodā.
1980: zviedru literārajā žurnālā "Permanent Press" Jura Kronberga atdzejojumā ar komentāriem publicēta Vizmas Belševicas un Olafa Stumbra dzeja.
1981: saņēmis Zviedrijas akadēmijas stipendiju tulkošanai.

Literārie darbi

Dzejas krājumi
1970: "Pazemes dzeja"
1971: "iesnas un citi dzejoļi” (Kopenhāgena: Imanta).
1976: “Biszāles” (Stokholma: Daugava).
1989: “Par īstenību, četrām sāpēm un bezizejas istabu” (Rīga: Zinātne).
1990: “Tagad nes” (Stokholma: Daugava).
1994: “Laiks" kopā dzejnieku Uldi Bērziņu (Stokholma: Memento; Rīga: Zinātne).
2002: “Notikumu apvārsnis” (Rīga: Jumava).
2003: "Vilks Vienacis" (Rīga: Mansards).
2005: “Rudens mani raksta” (Rīga: Valters un Rapa).
2005: “Peti-Šu” (Rīga: Neputns).
2010: dzeja bērniem “Mākoņu grāmata” (Rīga: liels un mazs).
2011: “Ik diena” (Rīga: Mansards).
2016: “Uz balkona / bet ja visu laiku...” (Rīga: Dienas Grāmata).
2017: “Sveicini!” (Rīga: liels un mazs).
2019: dzeja bērniem "Laika bikses" (Rīga: liels un mazs).
2021: "debesīs dievs bīda mēbeles" (Rīga: Dienas Grāmata).

Izlases
1994: “Mana latviskā ikdiena” (Rīga: Teātra anekdotes).
2009: "Trimdas anatomija" : dzejoļu izlase 1970–1991, dzejoļi ārpus krājumiem 1993–2008 (Rīga: Mansards).
2019: "Dzejoļu izlase. Selected Poems" (latviešu / angļu valodā)

1976: “De närvarande”, zviedru valodā; plaši apskatīts zviedru presē, ieskaitot vairāk nekā 20 recenzijas un pārraidi radiofonā.
1996: “Vilks Vienacis / Varg Enögd” (latviešu / zviedru valodā)
Latviešu literatūras tulkojumi zviedru valodā
2018: Ābele, Inga. Vidjemunken / Klūgu mūks (Linderöd: Ariel förlag).
2017: Skujenieks, Knuts. Lyrik och röster (Uppsala: Edda).
2016: Skujiņš, Zigmunds. Levande dominobrickor / Miesas krāsas domino (Stockholm: Bokförlaget Tranan).
2016: Langa, Liāna. De obehöriga / Antenu burtnīca (Uppsala: Edda).
2014: Čaks, Aleksandrs. Till staden / Pilsētai (Rīga: Jumava).

2013: Ziedonis, Imants. Epifanier / Epifānijas (Linderöd: Ariel).
2011: Kota, Laima. Champinjontestamentet : baltjävlar bland kelterna / Šampinjonu derība (Stockholm: Tranan).
2010: Repše, Gundega.Tennets skrik : roman / Alvas kliedziens (Knopparp: Ariel).
2009: Ābele, Inga. Högvatten / Paisums (Knopparp: Ariel).
2008: Ikstena, Nora. Livets fest: roman / Dzīves svinēšana (Stockholm: Atlantis).
2008: Belševica, Vizma. Dikter, 1955–1995 (Stockholm: Ersatz).
2008: Människomuseet: Lettland berättar: fjorton noveller / latviešu noveļu izlase (Stockholm: Tranan).
2008: Godiņš, Guntars. Mörkret har ingen färg: dikter (Torsby: Heidruns Förlag).
2008: Skujenieks, Knuts. Som ekens rot till vatter: dikter (Torsby: Heidruns Förlag).
2008: Ord och steg : Lettland diktar: arton poeter (Stockholm: Tranan) / Velta Sniķere, Imants Ziedonis, Margita Gūtmane, Jānis Rokpelnis, Leons Briedis, Māra Zālīte, Eduards Aivars, Inese Zandere, Pēteris Brūveris, Liāna Langa, Sergej Timofeyev, Māris Salējs, Inga Ābele, Inga Gaile, Kārlis Vērdiņš, Marts Pujāts, Agnese Krivade, Ingmara Balode.
2007: Lettisk litteratur – esejas, rakstnieku prezentācijas, tulkojumu izlase (Rīga: Latvijas Literatūras Centrs).

2006: Sodums, Dzintars. Igelkotten i brunnen: dikter i urval (Tollarp: Ariel).
2005: Kalniete, Sandra. Med högklackade skor i Sibiriens snö / Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (Malmö: Atlantis).
2004: Čaks, Aleksandrs. Hjärtat på trottoaren / Sirds uz trotuāra (Torsby: Heidruns Förlag).
2004: Bērziņš, Uldis. Synpunkt på evigheten (Tollarp : Ariel).
2003: Raups, Edvīns. Tillred mig något obeständigt (Stockholm: Ariel).

2003: Elsbergs, Jānis. Daugavaboulevarden (Stockholm: Ariel).
2003: Jansone, Inguna. Fladdermussyndromet (Stockholm: Ariel).
2003: Belševica, Vizma. Jordens värme: dikter (Stockholm: Natur och Kultur).
2001: Belševica, Vizma. Billes sköna ungdom / Billes skaistā jaunība (Stockholm: Natur och Kultur).
2000: Rainis. Josef och hans bröder, luga (Orionteatern uzvedums, Stokholmā).
1997: Nära röster över vatten: lettisk litteraturantologi / latviešu literatūras antoloģija (Stockholm: En bok för alla).
1995: Belševica, Vizma. Havet brinner (Stockholm: Natur och Kultur).
1994: Blåa blommor, gyllne dagg: lettisk folkdikt från Krisjanis Barons samling Latvju dainas (1894–1915) / latviešu dainu izlase "Zili ziedi, zelta rasa" (Torsby : Heidruns förlag).
1992: Belševica, Vizma. Kærlighed, simpelthen (Århus : Husets Forlag).
1992: Belševica, Vizma. Kärlek, helt enkelt: dikter / dzejoļi no krājumiem: "Jūra deg" (1966), "Gadu gredzeni" (1969), "Madarās" (1976), "Kamola tinēja" (1981), "Dzeltu laiks" (1987)(Stockholm: Natur och kultur: Fripress).
1991: Skujenieks, Knuts. Ett frö i snön: lägerdikter 1962–1969 / Sēkla sniegā (Stockholm: Fripress: Legenda).
1990: Zīverts, Mārtiņš. Den sista båten (Pēdējā laiva), luga, Radioteatern, Sveriges radio /.
1987: Belševica, Vizma. Tidens öga : dikter (Bromma: Fripress Bokförlag).
1986: Ziedonis, Imants. Gränslinjer: dikter och epifanior (Bromma: Fripress Bokförlag).
1986: Uten svaner, uten sne: Lettiske gjendiktninger (Oslo: Dreyer) / V. Belševica, U. Bērziņš, L. Briedis, M. Čaklais, J. Peters, A. Rancāne, J. Rokpelnis, G. Saliņš, K. Skujenieks, V. Strēlerte, O. Vācietis, I. Ziedonis. – norvēģu valodā.
1981: Strēlerte, Veronika. Under höga träd : dikter/ kopā ar Veroniku Strēlerti un Pāvilu Johansonu (Bromma : Fripress Bokförlag).
1981: Ziedonis, Imants. Utan svanar, utan snö : dikter (Bromma: Fripress).

1980: Belševica, Vizma. Näktergalars infarkt: dikter / dzejoļi no krājumiem "Jūra deg" (1966), "Gadu gredzeni" (1969), "Madarās" (1976) (Bromma: Fripress Bokförlag).
1978: Ziedonis, Imants. Andra sidor / epifānijas (Fripress, Bromma).

Zviedru valodā tulkojis
Cielēna, Māra – All slags mörker (Visādas tumsas)
Cielēna, Māra – Prinsessan Aurelia och trädspökena (Princese Aurēlia un kokispoki)

Citi
1999: Baltic poets / redaktors, dzeja / Swedish Intitute, Stockholm.
1992: Fakta om Baltikum / skolas grāmata / Almquist & Wicksell.
1981: Žurnāla ARTES Baltiešu speciālnumura redaktors / Stokholma.
1987: Žurnāla Lyrikvännen / latviešu dzejas speciālnumura redaktors / Stokholma.

Hötorgshallen: och andra dikter (CD). Stockholm: Bokbandet, 2008)
Litauen diktar: möte i gryningen: 26 samtida poeter / översättnig, Liana Ruokytė & Juris Kronbergs. Stockholm, 2005.
Martinaitis, Marcelijus. Kokotis balāde; i tolkning av Juris Kronbergs & Helde D. Rinholm. Bromma, 1985.


Dzejas tulkojumi citās valodās

2006: Wolf One-Eye; translated by Mara Rozitis; introduced by Jaan Kaplinski. Nanholme Mill, Todmorden.
2007: Maa-alune luule. Läti keelest tõlkinud Guntars Godiņš ja Livia Viitol; [toimetaja Anu Saluäär; eessõna: Guntars Godiņš; autori joonistused, aastakäigu kujundus: Jüri Kaarma]. Tallin.
2008: Nerkaner [armēņu valodā]; translated by Gohar Aslnayan. Yerevan: Antares.
2008: Vilkas Vienakis: eilėraščiai; iš latvių kalbos vertė Vladas Braziūnas. Vilnius: Kronta.
2010: Loup Borgne: Vilks vienacis / Varg enögd [franču valodā], traduit du suédois par Katarzyna Skansberg. (Paris : Buchet/Chastel).
2015: Luppo occhio-solo [itālu valodā]; traduzione e cura di Piera Mattei. (Roma: Gattomerlino).
2016: Documenti di viaggio [itāļu valodā]. (Roma: Gattomerlino).
2018: The Book of Clouds; illustrated by Anete Melece; translated by Māra Rozīte and Richard O’Brien (Birmingham : The Emma Press).
2021: Polijā izdots dzejas krājums “Vilks Vienacis” (izdevējs “Wschodni Ekspres” (vadītājs Przemysław Głuchowski) atdzejotāja Olga Vevjura (Olga Wiewióra), Kšištofa Zajasa (Krzysztof Zajas) priekšvārds, Marianna Rižija priekšvārds.

Dzejoļi tulkoti un publicēti antoloģijās, literāros žurnālos un laikrakstos: norvēģu, islandiešu, dāņu, somu, igauņu, lietuviešu, krievu, ukraiņu, vācu, franču, angļu, itāļu, grieķu, turku, armēņu, slovēņu, katalāņu, velsiešu, īru, ķīniešu valodā.

Zviedru literatūras tulkojumi latviešu valodā

2019: Starks, Ulfs. Zvēri, kurus neviens nav redzējis tikai mēs (Rīga: liels un mazs).
2013: Bergrēns, Tobiass. Intifada / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2013: Sonnevi, Jorans. Mazas skaņas; viena balss / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2013: Frostensone, Katarina. Plūdu laiks / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2012: Eriksons, Ulfs. Saules valstībā / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2012: Andersons, Klāss. Laimīgs cilvēks (Rīga: Mansards).
2012: Lundkviste, Marī. Mirušo grāmata / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2012: Junsons, Arne. Reidž / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2011: Transtremers, Tomass. Atmiņas mani redz (Mansards).
2011: Transtremers, Tomass. Dzeja / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2010: Eriksons, Ulfs. Stikla cilvēki (Rīga: Jāņa Rozes apgāds).
2009: Eijers, Bruno K. Melns kā sudrabs (Rīga: Mansards).
2008: Bergs, Bengts. No meža tu esi nācis / kopā ar Knutu Skujenieku (Rīga: Mansards).
2007: Kaplinskis, Jans. Någonstans vid världens kant: dikter / kopā ar Guntaru Godiņu (Tollarp: Ariel skrifter).
2000: Mani zviedri: mūsdienu zviedru dzejas izlase (Rīga: Nordik).
1988: Seši Zviedrijas dzejnieki (Zviedrija: Sveriges Författerbund).
1983: Friks, Lenarts. Vai aļņi ēd suņus? (Stokholma: Atvase).

Piedalījies Stokholmas Latviešu teātra izrādēs kā aktieris.
1966: muzicējis jaundibinātā latviešu jauniešu orķestrī "Saules brāļi" kopā ar Austri Grasi, Uldi Grasi, Jānis Zālītis un Pāvilu Johansonu.


1968: Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa laikā notikušajā ELJAS sanāksme ievēlēts par ELJAs Informācijas vadītāju. 1972: ievēlēja par ELJAs Skandināvijas priekšsēdi.

Balvas un atzinības

Ojāra Vācieša prēmija (1988), Zinaīdas Lazdas godalga (1994), Dzejas dienu balva (1997), Latvijas Rakstnieku savienības tulkotāju balva (1999), Triju Zvaigžņu ordenis (1998), Zviedrijas Ziemeļzvaigžņu ordeņa kavalieris (2000), LZA goda loceklis (2003), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, A. Eglīša un V. Janelsiņas Fonda balva (2007), A. Čaka balva un PBLA K. Barona prēmiju (abas 2005), “Poesias pavasaris” balva (2010, Lietuva), Zviedru akadēmijas tulkošanas godalga (2014).
Citātu galerija

Par dzejlapu "Pazemes dzeja" (Stokholma: autorizdevums, 1970)

"Juris Kronbergs izdevis 18 dzejoļus, sakārtotus nevis grāmatā, bet uz vienas lapas abām pusēm kā plakātā. Kopojums nosaukts par Pazemes dzeju tāpēc ka pēc autora paskaidrojuma radies, strādājot naktīs pazemja biļešu kasē. Dzejoļu tematika ir aktuāli pasaules notikumi ļoti plašā amplitudē: karš Biafrā, Vjetnamā, Dienvidafrika, Grieķija. Visos šais gadījumos autors izsaka protestu. [..] Dzejoļu izteiksme ir emocionāla sarunu valoda, un ja autors tajā sasniegs taupību vārdos un mērķtiecību, viņš iegūs atbilstošu instrumentu, lai izteiktu savu jūtīgumu pret pasaules norisēm."
Andrups, Jānis. Pazemes dzeja. Ceļa Zīmes, Nr.45 (01.04.1970)

Par dzejas krājumu "Iesnas un citi dzejoļi" (1971)

"Juris Kronbergs krājumā lesnas ir galvenokārt domu un ideju dzejnieks. Viņš asi vēršas visvairāk pret dažādām politiskām nebūšanām un netaisnībām, neieredz arī mūslaiku technikas pārņemto dzīvi un tās izraisīto tukšumu cilvēkos. Paradoksālā kārtā tomēr viss tas, kas Kronbergu kaitina un sāpina, viņu visvairāk ierosina dzejot! Kronbergam ir arī patika tīri formāli rotaļāties ar ritmiem un valodas skaņām, pat gluži abstraktām, no vārda nozīmes izolētām. Dzejniekam patīk arī pārsteigt ar neparastiem salīdzinājumiem, negaidītiem dzejas priekšstatiem. Dažreiz tie ir asprātīgi un zīmīgi, bet dažreiz arī šķiet it kā tīšu prātu meklēti, nevis radušies dabiskā iztēlē. īpatnējo skaņu efektu dēļ liekas, ka daudzi Kronberga dzejoļi vairāk piemēroti dzirdamam priekšnesumam nekā lasījumam klusībā."
Valtere, Nora. Pārskats par 1971. gada dzeju. Latvija Amerikā, Nr.26 (21.06.1972)

Par dzejas krājumu "Biszāles" (Stokholma: Daugava, 1976)

".. abos krājumos ["Pazemes dzeja", "Iesnas un citas citi dzejoļi] manāms mazliet opozicionālas tieksmes. Viņš nav arī vairījies no formāliem eksperimentiem un, dažubrīd, sulīgiem izteicieniem, kas neapšaubāmi kaitinājusi tos dzejas cienītājus, kuru galvenā vērtēšanas mēraukla izriet no aistētiskiem principiem. Kronberga dzejas saturs tāpat vietām liecina par tendenci uz sociālu ievirzi, kas arī dažās aprindās tiek uzskatīta par nevēlamu. [..] Kronbergs nav dzejnieks, kas laikmetīgā izpausmē pārkausē savu kulturālo mantojumu vien – gandrīz vairāk viņu aizrauj šodiena un viņi nevairās izmantot kontraversālus notikumus vai kontraversālu personu vārdus, lai atklātu vājības un trūkumus mūsu sabiedrībā. [..] Biszāles ir universāllīdzeklis – brīnumzāle, kas gan noindē nevajadzīgo, bet reizē arī dziedē. Biszāles lietojamas laušanai, jo tas sevi nes nesaudzīgi eksplozīvu vielu, kas dažubrīd, ar smieklu durkļu palīdzību tēmējama uz liekulību, varmācību un dzīves meliem gan dižos varasvīros, gan lasītāji pašā. Biszāles nelokās klaču vējos, bet atver acis uz šo to, ko skaļi nemēdz teikt. Biszāles ir Kronberga dzeja. "Biszāles atvērs cilvēkiem acis un ausis vaļā." (17. Ipp.)."
Johansons, Pāvils. Trimdā izaudzis dzejnieks. Latvija, Nr.39 (23.10.1976)
SaiknesMāra Rozīte (1952) - Sieva
Kārlis Kārkliņš (1888–1961) - Vectēvs
Egils Kronbergs - Dēls
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
Dzimšanas laiks/vieta09.08.1946
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Izglītība1966 – 1972
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Studēja ziemeļu un baltu valodas un literatūras vēsturi.
Darbavieta1987 – 1992
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Zviedrijas valdības un parlamenta tulks.

1992 – 2002
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Latvijas vēstniecības Stokholmā kultūras atašejs..
Dalība organizācijāsZviedrija
Sweden

Zviedrijas Rakstnieku savienība.


Latvijas PEN klubs
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
1991-1993: priekšsēdis.

2003
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Goda loceklis.

Ceļojums1969
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
Piedalījās Rietummičiganas universitātē rīkotajos vasaras kursos.

1970
Mičigana
Michigan, USA
Piedalījās 2x2 nometnē.

00.06.1970 – 00.11.1970 (Datums nav precīzs)
Ņujorka
New York, USA

Vairākus mēnešus apceļoja ASV - viesojās arī Takomā, Milvokos, kur piedalījās Amerikas Latviešu jauniešu apvienības 18. kongresā.


02.07.1970
Toronto
Toronto, Ontario, Canada

2. jūlijā Toronto piedalījās dzejas sarīkojumā "Nākotne 70", kas notika Kanādas latviešu dziesmu svētkus ietvaros.


00.08.1972
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Piedalījās Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā.

00.07.1973
Ķelne
Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany
Piedalījās 3. Eiropas latviešu dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā.

00.01.1974
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
Viesojas pēc Kalamazū literārās kopas aicinājuma.

00.05.1974
Dienvidslāvijā, Ohridā piedalījās PEN kluba sēdē.

00.08.1974
Lestera
Leicester, East Midlands, United Kingdom
Piedalās Anglijas latviešu dziesmu dienās, kopā ar Jāni Andrupu vadīja Rakstnieku rītu.

15.08.1974 – 20.07.1974
Piedalījās ELJA 20. kongresā De Bronā Holandē.

00.06.1976
Amerikas Savienotās Valstis
United States

00.07.1976
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Piedalījās Kanādas Latviešu dziesmu svētku jauno autoru rītā.

00.12.1977
Melburna
Melbourne, Victoria, Australia
Piedalījās Austrālijas latviešu 27. Kultūras dienās.

00.01.1978
Piedalījās 2. Rakstnieku nedēļā Džilongā Austrālijā.

00.07.1978
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Piedalījās Ceturtajā. pasaules latviešu jaunatnes kongresā Viljemstaunā.

00.07.1978
Bostona
Boston, Massachusetts, United States
Piedalījās ASV Latviešu dziesmu svētku rakstnieku cēlienā.

00.08.1978
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
Piedalījās Rietummičiganas universitātes Latviešu studiju centra literārā sarīkojumā.

00.04.1982
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
Dalība tulkošanas seminārā Rietummičigenas latviešu studiju centrā.

00.06.1982 – 00.08.1982
Līdsa
Leeds, Yorkshire and the Humber, United Kingdom
Dalība 5. Eiropas latviešu dziesmu svētku rakstnieku cēlienā.

00.08.1983
Elka parks Katskiļi
Elka Park, Town of Hunter, Greene County, New York, 12426, United States
Dalība 2x2 nometnē Katskiļos.

00.09.1983
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Dalība literārā vakarā.

00.12.1983 – 00.01.1984
Melburna
Melbourne, Victoria, Australia

Dalība Austrālijas latviešu 23. Rakstnieku dienās un 6. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā.


20.01.1984
Losandželosa
Los Angeles, California, United States
Atceļā no Austrālijas uz Zviedriju piedalījās literārā autorvakarā.

21.01.1984
Losaltosa
Los Altos, California, United States
Atceļā no Austrālijas uz Zviedriju autorvakars.

00.06.1984 – 00.07.1984
Vankūvera
Vancouver, British Columbia, Canada
Dalība 2x2 nometnē kā lektoram.

00.08.1984
Vācija
Germany
Dalība 2x2 nometnē Minsteres tuvumā Frechenhorstā.

00.08.1984
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany
Dalība Eiropas latviešu dziesmu dienu Rakstnieku cēlienā.

00.01.1986
Ņujorka
New York, USA

Latvijas PEN kluba oficiālais 48. PEN kongresa delegāts. Pēc tam viesojās arī tuvākajās ASV pilsētās, tikās ar latviešiem lasīja dzeju.


00.01.1987
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
Dzejas vakars.

16.01.1987
Ņujorka
New York, USA
Dzejas vakars.

00.07.1987
Nirnberga
Nuremberg, Bavaria, Germany
Dalība 2x2 nometnē Kastlē pie Nirnbergas.

20.10.1988
Rīga
Rīga
Autorvakars.

00.02.2005 – 00.03.2005
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Uzstājas ar dzejas lasījumiem.
Miršanas laiks/vieta06.07.2020
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
ApbalvojumiOjāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par latviešu literatūras propagandu zviedru valodā. Juris Kronbergs atdzejojis zviedriski I. Ziedoņa, V. Belševicas un citu dzejnieku dzejoļus.
1988

Zinaīdas Lazdas prēmija
Laiks
Prēmija piešķirta Uldim Bērziņam un Jurim Kronbergam par dzejoļu krājumu "Laiks".
1994

Dzejas dienu balva
Vilks Vienacis
Balva piešķirta par krājumu "Vilks Vienacis".
Dzeja
1997

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1998. gada 26. oktobra lēmumu.
IV šķira
1998

Ziemeļvalstu balva "Ar sirdi ziemeļos"
2001

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
2005

Aleksandra Čaka balva
Balva piešķirta par par Aleksandra Čaka dzejas krājuma “Sirds uz trotuāra” atdzejojumu zviedru valodā.
2005

Anšlava Eglīša fonda balva
2007

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu literatūras tulkošanā.
Mūža ieguldījums
2008

"Poesias pavasaris" balva
2010

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Mākoņu grāmata
Speciālbalva piešķirta Jurim Kronbergam un māksliniecei Anetei Melecei par dzejoļu krājumu "Mākoņu grāmata".
Speciālbalva
2011

Karaliskās Zviedru Akadēmijas prēmija
2014

Latvijas Literatūras gada balva
Uz balkona / bet ja visu laiku…
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Uz balkona / bet ja visu laiku…".
Labākais dzejas darbs
2017

PBLA balva
Balva piešķirta pēc nāves par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā, dzejas jaunradē un tulkošanā, kā arī latviešu valodas uzturēšanā un popularizēšanā pasaulē.
2020

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-38 no 38.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
09.08.1946Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
06.07.2020Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1966 - 1972IzglītībaPilsēta
4Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1987 - 1992DarbavietaPilsēta
5Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1992 - 2002DarbavietaPilsēta
6Ņujorka
(New York, USA)
01.06.1970 - 01.11.1970CeļojumsPilsēta
7Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
02.07.1970CeļojumsPilsēta
8Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
1969CeļojumsPilsēta
9Mičigana
(Michigan, USA)
1970CeļojumsNovads
10Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
01.08.1972CeļojumsPilsēta
11Ķelne
(Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany)
01.07.1973CeļojumsPilsēta
12Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
01.01.1974CeļojumsPilsēta
13Lestera
(Leicester, East Midlands, United Kingdom)
01.08.1974CeļojumsPilsēta
14Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
01.06.1976CeļojumsValsts
15Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
01.07.1976CeļojumsPilsēta
16Melburna
(Melbourne, Victoria, Australia)
01.12.1977CeļojumsPilsēta
17Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
01.07.1978CeļojumsValsts
18Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
01.08.1978CeļojumsPilsēta
19Bostona
(Boston, Massachusetts, United States)
01.07.1978CeļojumsPilsēta
20Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
01.04.1982CeļojumsPilsēta
21Līdsa
(Leeds, Yorkshire and the Humber, United Kingdom)
01.06.1982 - 01.08.1982CeļojumsPilsēta
22Elka parks Katskiļi
(Elka Park, Town of Hunter, Greene County, New York, 12426, United States)
01.08.1983CeļojumsReģions, apgabals
23Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
01.09.1983CeļojumsPilsēta
24Melburna
(Melbourne, Victoria, Australia)
01.12.1983 - 01.01.1984CeļojumsPilsēta
25Vācija
(Germany)
01.08.1984CeļojumsValsts
26Losandželosa
(Los Angeles, California, United States)
20.01.1984CeļojumsPilsēta
27Losaltosa
(Los Altos, California, United States)
21.01.1984CeļojumsPilsēta
28Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
01.08.1984CeļojumsPilsēta
29Vankūvera
(Vancouver, British Columbia, Canada)
01.06.1984 - 01.07.1984CeļojumsPilsēta
30Ņujorka
(New York, USA)
01.01.1986CeļojumsPilsēta
31Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
01.01.1987CeļojumsPilsēta
32Ņujorka
(New York, USA)
16.01.1987CeļojumsPilsēta
33Nirnberga
(Nuremberg, Bavaria, Germany)
01.07.1987CeļojumsPilsēta
34Rīga
(Rīga)
20.10.1988CeļojumsPilsēta
35Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
01.02.2005 - 01.03.2005CeļojumsValsts
36Zviedrija
(Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
37Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
38Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
2003Dalība organizācijāsĒka, māja
Dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs (1946–2020) dzimis Stokholmā. Viņa atmiņā patvērušās bērnības gadu latviskās Stokholmas kultūras vai ikdienas ainas, latviskā vide. – “Es apguvu zviedru valodu tikai tad, kad sāku iet skolā – septiņu gadu vecumā. Savukārt, kad es sāku rakstīt latviski, tad tas bija kā celt tiltu uz bērnību. Latviešu valoda ir mana emocionālā valoda, tāpēc dzeju rakstu latviešu valodā.”

Viņa bērnības laiks kopā ar tēvu, gleznotāju Rūdolfu Kronbergu un māti aizritējis Stokholmas nomalē, kur tolaik mājojuši zviedru strādnieki, igauņu un latviešu bēgļi. Tolaik nācies sadzīvot ar apzīmējumu “nolādētie ārzemnieki”. Emocionāli mani iespaidojusi salīdzinoši nesenā Jura Kronberga saruna ar citu dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu Latvijas Radio raidījumā, kur viņš stāstīja par to, kā viņa tēvs nekļuva par Zviedrijas pavalstnieku, kā cerēja dzīvot Parīzē un kāda bijusi paša sajūta – “būt nekur pavalstniekam”. Tālab jo izprotamākas ir Jura Kronberga dzejas rindas ar jautājumu draugam, kāda ir sajūta dzīvot paša zemē, runāt savā valodā:

Man šķita, ja to uzzināšu,
viss mainīsies
Un es nesapratu,
kā viņš var nesaprast
Un pēkšņi man sanāca dusmas par to,
ka Zviedrija nav Latvija.

Jura Kronberga toreiz sarunā stāstītajā atklājās arī dzejnieka apjausma – “lēnām sapratu, ka neesam zviedri, kāpēc esam šeit, Zviedrijā, arī smeldzīgo atziņu – ka, ja vecāki (viņa paaudzes cilvēki) dzīvoja ar atmiņām/atmiņās par Latviju, Latvijas laika dzīvi, kultūru un vidi, tad viņam šādu atmiņu nebija, jo viņš piedzima Zviedrijā un viņā dominēja sajūta, ka atrodas divkāršā trimdā, neizjūtot sevi ne kā zviedru, ne arī latviešu trimdas kopību. Viņam pašam jāmeklē ceļi, saites, saknes – kā dzejolī “Mazliet par Rīgu” – “un šeit Vecrīgā / caur Zviedru vārtiem ejot / atvērās kādas durvis uz pagātni / bet pretī pūta nākotnes vējš.”

Juris Kronbergs atzinis, ka jaunības gados latviešu trimdas konservatīvajā sabiedrībā dēvēts par dumpinieku, arī pagaru matu dēļ un mūzikas dēļ (klausījies
Bītlus”, “Rolling Stones”, Bobu Dilanu u. c.) Allaž atzinis, ka raksta par lietām (tematiski), kas pašam šķiet svarīgas.

“Faktiski es negribēju un nevarēju rakstīt tā, kā vecā paaudze. Man, piemēram, nevarēja būt ilgas pēc dzimtenes ļoti vienkārša iemesla dēļ – es piedzimu Zviedrijā, Latvijā pirmoreiz biju 1975. gadā. Tad par to rakstīju.” Tikpat būtisks Jurim Kronbergam bija jautājums: “Es esmu dzimis trimdā / Vai esmu trimdā?”

Literatūrzinātniece un dzejniece Lalita Muižniece par Juri Kronbergu rakstīja: „.. liekas, ir bijis vienīgais latviešu dzejnieks ārpus Latvijas, kas sevi varējis saukt par profesionālu dzejnieku, saņemot Zviedrijas valdības vairāku gadu stipendijas dzejošanas un tulkošanas darbam.” Jura Kronberga dzejas pasaule ir bagātīga, tajā gan asprātība, ironija (nereti smeldzīga), gan tiešs skatījums uz lietām, cilvēkiem, notikumiem. Nevarētu teikt, ka šī dzeja atslēdzama vienmēr pirmajā lasījumā, tomēr pavisam droši var teikt, ka paša autora lasījumā tā ir īpaša pasaule, kurā viņš ļauj ielūkoties. Šī dzeja skan un izskan, un raisa domas un pārdomas, rosina.

Jura Kronberga dzeja tematika ir gana plaša – mīlestība, valoda, politiski notikumi un absurditātes, Latvijas un latviešu likteņi, trimdinieka izjūtas; cilvēks, laiks, notikums izjūtas laikā, telpā un notikumos apstādinātais mirklis. Dzejā daudz rudens noskaņu (rudens rakstīšanas laiks un telpa), lietus, tomēr dzejnieka liriskais „es” iet meklēt arī pavasari – “Kad rudenī cilvēki uzvelk cimdus / koki tos novelk” (Rudens, „Biszāles”) un atziņa – “koku saknes ir sīkstas / jā / bet galotnes / liecas kad vēji pavēl”. Tajā jaušama mākslas (ar krāsām un formām), literatūras (ar vārdiem, jēgu, domu un zemstrāvojumu) un mūzikas pasaules (ar tonalitātēm, mažoriem, minoriem, akordiem, melodijām) klātiene. Savukārt ģeogrāfiski tā ir pasaule, kurā sava vieta Stokholmai, Rīgai un Ņujorkai, pasaule kā atvērta telpa. Un ļoti svarīga ir arī atmiņu pasaule (tā saslēdz kopā pagātni (arī vecāku dzīvi, nepieredzēto Latvijas to-laiku) ar paša atmiņām, pagātnes, tagadnes un arī nākotni – kā ‘aptuvens virzienrādis’).

Juris Kronbergs atminas, ka dzejot sācis jau ģimnāzijas gados zviedru valodā, cik liela nozīme viņam bijusi draudzībai ar Veronikas Strēlertes un Andreja Johansona dēlu, jauno dzejnieku un mūziķi Pāvilu Johansonu, muzicēšanai “Saules brāļos”, “Prusaku ansamblī”, “Dunduros”, kur Juris Kronbergs bijis bundzinieks. Pirmie latviskotie teksti tapuši tieši šajos ģimnāzijas gados. Un interesanta ir tieši dzejnieka Jura Kronberga rečitējošā dzejas lasīšana mūzikas pavadījumā.

Liela nozīme Jura Kronberga personības veidošanās procesā ir sastaptajiem cilvēkiem, iespaidiem un studijām Stokholmas Universitātē, kur bijusi iespēja studēt literatūru no pat Bībelei cauri visiem virzieniem un novirzieniem (studējis ziemeļu un baltu valodas un literatūru, 1966–1974), pateicoties valodniecei Veltai Rūķei-Draviņai, studēt Stokholmā arī latviešu valodu. Savukārt darbs naktīs Stokholmas metro kasē, pazemē, impulsēja literāro jaunradi; tur varējis gan lasīt, gan rakstīt. Klātesoša dzejniekam, šķiet, bijusi sajūta – “lidojošā valoda, ceļā no viena uz citu kontinentu”.

1971. gadā iznāca krājums “Iesnas un citi dzejoļi” apgāda “Imanta” mazgrāmatiņu sērijā iznāca 1971. gadā (kaut iesniegts 1968. gadā), bet pirms tam izdota nelielā dzejlapa “Pazemes dzeja” (1970) – “pazeme ir mājoklis: žurkām sikspārņiem / zirnekļiem dažādu tautību tārpiem / gāzes un elektrības vadiem ūdens caurulēm / klinšu nedzīstošajām brūcēm un mūsu / sliedēm piesaistītiem sapņiem” (Pazemē). Tiem sekoja krājums “Biszāles” (1976), kurā “skaidri manāms, ka Kronbergs latviešu literatūrā ienācis uz palikšanu: droša valoda, īpatns kronberģisks stūrainums, dzejiska fantāzija, humors, ironija, nekonvencionalitāte. Mērķtiecīgi skaņu efekti – aliterācijas, asonanses, retumis pilnas atskaņas – padara dzeju skanīgu, labi piemērotu lasīšanai.” (Lalita Muižniece). Pēc biszāļu dzeja, sakopota krājumā „Tagadnes” (1990) spilgti paliek atmiņā ar spēcīgo dzejoli “Travel document”). Personīgie pārdzīvojumi ieliedējas trimdinieka un tautas pārdzīvojumos, likteņos.

Nenoskaņota
noskaņa plūst lappusēm pāri bez apstājas,
Diena, nakts vai kāda cita algebra,
Liepāja, Stokholma vai kāda cita plēve starp mums
un Vienkāršība
Neskumšana arī nelīdz, tā ir tikai
mirāža no otras puses,
sadriskāta, pirms sasniedz apziņu. (Kvartets Rūdolfam).

Jau kopš 20. gs. 70. gadiem Juris Kronbergs bija latviešu literatūras tulkotājs zviedru valodā, sākot ar tautas dziesmām, klasiskās literatūras tulkojumiem līdz pat jaunākajai mūsdienu literatūrai – jaunākais veikums Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” tulkojums. Publicētas apceres par latviešu literatūru un grāmatu recenzijas atrodamas arī virknē izdevumu Zviedrijā. Atmodas laikā un neatkarības atgūšanas sākumgados viņam daudz būtiskāk bija būt klāt šajos procesos. Tas vairāk bija atdzejas un tulkošanas laiks (Zviedrijas valdības un parlamenta tulks (1987–1992), Latvijas vēstniecības Stokholmā kultūras atašejs (1992–2002). Par tulkošanu 1984. gadā viņš teicis –

“Daži saka, ka labam atdzejotājam pašam jābūt dzejniekam. Es nezinu vai tas tā ir. Ir divi nepieciešami priekšnoteikumi. Pirmkārt, ir jāsaprot un jāizprot tā dzeja, ko atdzejo. Otrkārt, ir jābūt ļoti labi orientētam par to, kas notiek - par to dzeju, tās dzejas valodu, to valodu, uz ko tu tulko. Bez tam, labam atdzejotājam vajadzīga pacietība ilgi strādāt. Zināmā mērā ir jāsamierinās ar to, ka atdzejojums kaut kur ir kompromiss. Bet atdzejojumam var savukārt būt citas vērtības tanī kultūrā, uz kuras valodā darbu atdzejo. Labam tulkotājam ir jāapzinās, ka tulkošana ir neiespējama, bet vajadzīga lieta, un ka šī nedrošības sajūta var būt auglīga.”

Juris Kronbergs tulkojis vairāk nekā 50 darbus, tostarp Vizmas Belševičas, Knutu Skujenieka, Jāņa Elsberga, Aleksandra Čaka, Edvīna Raupa, arī Ingas Ābeles, Imanta Ziedoņa, Noras Ikstenas, Zigmunda Skujiņa un citu dzeju un prozas darbus; un atmodas laiks arī rada pārliecību, ka dzeju zviedru valodā vairs nerakstīs, kaut 1984. gadā iznāca dzejas krājums zviedru valodā „De närvarande” (Klātesošie). Kā atzinis pats Juris Kronbergs, atmodas laikā un neatkarības atgūšanas sākumgados viņam daudz būtiskāk bijis būt klāt šajos procesos. Un tad atkal nāk dzejas un dzejošanas, arī atdzejas un tulkošanas laiks (Ziemeļu padomes tulks, kultūru starpnieks), lai gan zviedru lasītājus iepazīstinātu ar latviešu rakstniecību, gan arī latviešu lasītājus ievest “savu zviedru” literārajā pasaulē. Pēc “Biszālēm” nākamie krājumi Latvijā – “Par īstenību, četrām sāpēm un bezizejas istabu” (1989), izlase “Mana latviskā ikdiena” (1994), kopā ar Uldi Bērziņu “Laiks”, “Vilks Vienacis” (1996, 2003, 2008 – visvairāk tulkotais Jura Kronberga dzejas darbs – kopā ar fragmentiem ap 20 valodās, ietverot ļoti personisku pārdzīvojumu – acs operāciju – ar protagonista Vilka Vienača tēlu), “Notikumu apvārsnis” (2002) – interesanta dzejoļu grāmata, jo precīzi datē dzejnieka ‘notikumus’ no 2001. gada 11. septembra līdz 3. novembrim Stokholmā un Rīgā; arī to, ka 3. Eiropas dzejas apaļā galda dalībnieki Siguldā bija vienojušies, “Peti-šu” (2005 – kas tapuši ilgu gadu laikā. “Kamēr strādāju Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, man bija maz laika rakstīt, tādēļ man patika ceļā uz darba vai uz mājām – metro, vilcienā, lidostā – rakstīt tādas vārdu spēlītes, rotaļīgus pantiņus, kas kalpoja par atslodzi nopietnajam darbam,” sarunā ar Guntis Bereli), “Rudens mana raksta” (2005), “Trimdas anatomija” (2009), “Mākoņu grāmata” (2010), “Ik diena” (2011) un “Uz balkona / bet ja visu laiku” (2016)..., kur īpaša vieta ir balkons, kurā asprātīgi vārdiski/valodiski apspēlētas latviskās un pasaules kultūrzīmes/kodi, tostarp “Tvītot vai netvītot, tāds ir jautājums”, “Brāļi tvītotāji”, “Tvītotāja šķidrauts” un citi. 2017. un 2019. gadā apgādā “liels un mazs” izdotas divas bērnu mazgrāmatiņas “Sveicini” un “ 2019. gadā “Laika bikses”, 2019. gadā izdevniecībā “Dienas Grāmata” iznāca “Dzejoļu izlase. Selected Poems”.

Jura Kronberga dzejai raksturīgas arī vārdu spēles, valodas segmentu izjūta, piemēram, burti nopil no papīra un “kā izdresētas blusas salec grāmatās”, ir robustas sintakses kurpes, sabiedrības konvenciju normu bikses, metaforu spārni, ideju žokene galvā, spuldze kā kaklasaite, roka izliek fotogrāfijas kā kārtis u. c..

Jura Kronberga dzejas pasaule ir bagātīga, tajā gan asprātība, ironija (nereti smeldzīga), gan tiešs skatījums uz lietām, cilvēkiem, notikumiem. Nevarētu teikt, ka tā atslēdzama vienmēr pirmajā lasījumā, tomēr droši var teikt, ka paša autora lasījumā tā ir (bija) īpaša pasaule. Viņu arvien interesēja valodas fenomens pats par sevi: valoda ar savām atšķirīgām skaņām, formām un neizmērojamām satura iespējām un niansēm. Dzeja tematika plaša – mīlestība, valoda, politiski notikumi un absurditātes, Latvijas un latviešu likteņi, trimdinieka izjūtas; cilvēks, laiks, notikums izjūtas laikā, telpā un notikumos apstādinātais mirklis. Jaušama mākslas (krāsas un formas), literatūras (vārdi, jēga, nozīmes, zemstrāvojumi) un mūzikas pasaules (tonalitātes, mažori, minori, akordi, melodijas) klātiene. Savukārt ģeogrāfiski tā ir pasaule, kurā sava vieta Stokholmai, Rīgai un Ņujorkai, pasaule kā atvērta telpa. Ļoti svarīga arī atmiņu pasaule (tā saslēdz kopā pagātni (vecāku dzīvi, nepieredzēto Latvijas to-laiku) ar paša atmiņām, pagātnes, tagadnes un arī nākotni). Pats allaž atzinis, ka raksta par lietām (tematiski), kas pašam šķiet svarīgas.

Kopš dzejlapas “Pazemes dzeja” (1970) iznākšanas aizritējis vairāk nekā pusgadsimts. Krājumi tapuši ilgākā vai īsākā laikā. Veikums pamanīts, darbs novērtēts balvās, godalgās, atzinībās. Dzeja atdzejota. Latviešu trimdas dzejā uzlūkots par modernizētāju un meklētāju. Vairākkārt latviešu trimdas sabiedrībā uzsvērts, ka Juris Kronbergs ir aizraujošs lektors, kurš nekad nemēdz būtu didaktisks un pamācošs. Viņš ‘uzrunā’ ar savu vienkāršību. Pats atzinis, ka viņam ir būtisks kontakts ar publiku – “es cenšos izjust publiku, manīt, kā tā reaģē.”

Tieši tāpat viņš uzskatīja:
“Es vienmēr esmu uzskatījis, ka latviešu literatūra ir nedalāma. Vienalga, kurā pasaules malā kāds raksta dzeju latviešu valodā, tad tā ir latviešu dzeja. Tāpēc es nekad neesmu sevi uzskatījis par trimdas dzejnieku. Esmu rakstījis par sevi, par saviem apstākļiem. Protams, ainava, ģeogrāfija, notikumi, kas bija apkārt, ietekmēja mani. [..] Es trimdā nedevos, es jau dzimu Zviedrijā.”

Juris Kronbergs allaž paliks kā tilts starp Latviju un Zviedriju, no vienas kultūras uz citu, gan iepazīstinot zviedru lasītājus ar dažādu laiku latviešu literārajiem tekstiem, gan arī latviešu lasītājus ar zviedru literatūru. Savukārt viņa paša dzeja iet krietni pāri latviskajai valodas telpai un atdzejojumos iegūst plašāku dimensiju. Arī pēc Jura Kronberga negaidīti smeldzīgās aiziešanas mūžībā 2020. gada 6. jūlijā. Draugi un dzejas draugi toreiz, 2020. gada pēc Jāņu jūnija dienās cerēja uz brīnumu. Pulcējās “Andalūzijas Sunī”, aktieri Kaspars Znotiņš un Guna Zariņa lasīja Jura Kronberga dzeju, Kristaps Grasis muzicēja, draugi uzbūra kādus kopābūšanas mirkļus. Tomēr Jura Kronberga mūžs rima. Lasītājiem paliek viņa dzeja un atdzeja, arī tie tulkojumi, kas veidojas tiltus starp valodām un literatūrām. Tulkojumi, kas latviešu literatūru veda un ved joprojām pasaulē.

Juris Kronbergs sarunā ar Paulu Raudsepu reiz atzinis – “Joprojām esam tādi hipijiski jaunieši. Mana paaudze negrib būt vectēvi un vecmāmiņas, jo paši vēl grib lustēties.” Lustes būtu bijušas. Tādas bija pirms pieciem gadiem, 2016. gada 9. augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā atklājot izstādi, kas sniedza nelieluvizuālu ieskatu plašajā Jura Kronberga kultūrpasaulē. Todien notika jubilāra saruna pārdomas/sarunas par trimdu, dzeju, mūziku, tulkojumiem, mazāk par darbu vēstniecībā un latviešu literatūras popularizēšanu pasaulē.

Šogad lustes vārda tiešā nozīmē nebūs. Bet – lasīsim Jura Kronberga dzeju un atdzeju, un atcerēsimies. Jo viņš uzskatīja, “ka dzeja var padarīt pasauli par mazliet labāku vietu.”

atkal uznāk
tāda rudenīga
noskaņa:
daba pako savus koferus
grūtajam ceļojumam uz ziemu
putni nelaižas vairs lapās
(tās ierokas zemē kā tārpi)
bet gan uz dienvidiem
un cilvēki –
cilvēki aizbultē
vasaras durvis
savās
acis:
smaidu sezona beigusies
iestājas
drūmo domu
laiks
bet es te vēl ,
dzejoļus stādu
kā tāds apmulsis
un nokavējies
dārznieks


Informāciju 2021. gada 9. augustā sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.