Juris Italo Veitners

1 bilde

26.03.1943 – 02.11.1995

Juris Italo Veitners (1943–1995) – dzejnieks. Dzimis gleznotāja Kārļa Veitnera ģimenē. Izdevis dzejoļu krājumu "Dziesmas gramofonam ar tauri" (1975). Dzejoļi publicēti jauno dzejnieku kopkrājumā "Acis" (1971) un no 1972. gada arī krājumos "Dzejas diena". Rakstījis arī dzejoļus bērniem, periodikā publicējis aprakstus un tēlojumus. J. Veitnera vārds 20. gs. 60. un 70. gados saistījās ar neformālām, marginālām kultūras norisēm, kā arī ar "Kazas" un "Putnu dārza" radošās sabiedrības protestu pret "padomiskās" mākslas aizliegumiem.

Dzimšanas laiks/vieta

26.03.1943
Rīga

Miršanas laiks/vieta

02.11.1995
Rīga

Personiska informācija

Dzimis gleznotāja Kārļa Indriķa Veitnera un medicīnas māsas Ernas Elvīras ģimenē.
Bijis precējies ar Ilzi Veitneri.

Profesionālā darbība

1963: pirmā publikācija – dzejolis "Tramvaja sliežu labotāji" laikrakstā "Padomju Students" (01.11.).

DZEJAS KRĀJUMI

1971: "Acis" (jauno dzejnieku kopkrājums).
1972: "Dzejas diena" (kopkrājumi).
1975: "Dziesmas gramafonam ar tauri".
2003: "Putns debesīs".

Rakstījis arī dzejoļus bērniem (publicēti periodikā un krājumā "Garā pupa"). Periodikā publicējis aprakstus un tēlojumus.

Citātu galerija

PAR J. I. VEITNERA DZEJU

"Veitnera dzejā iezīmējas gan sadzīviskā, gan heroiskā līnija, vairāki dzejoļi veltīti vēsturiskiem notikumiem, piemēram, 1905. gada revolūcijai."
Vite, Astrīda. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "DZIESMAS GRAMAFONAM AR TAURI" (1975)


"Kad priekš gadiem desmit Rīgas Jauno autoru apvienībā sākām iepazīties ar Jura Veitnera pirmajiem dzejoļiem, neviens no mums nevarēja iztikt bez viena vārda – Čaks! Un patiešām tajos skaidri bija jūtama stipra agrīnā Čaka ietekme – ne tikai temati kā ("Esmu pilsētas puika ..." 1971. gada kopkrājumā "Acis"), ne tikai spilgtajās urbānistiskajās detaļās ("Sniega putrā / ielas asfalta kreklus mazgā" vai arī "Vakari pievārtēs dzied runču serenādes"). Dižā skolotāja tuvums, "čakiskais uztveres asums un pārdzīvojuma tiešums", viņa gleznu "reālistiskā precizitāte un ekstravagance reizē" (I. Kiršentāle) lielākā vai mazākā mērā atklājās arī nepilsētnieciskajos tālaika dzejoļos, no kuriem "Zvejnieku balle" un "Lielā karašu ēšana" uzņemti arī nupat iznākušajā krājumā."

Remass, R. Personības nepieciešamība. Literatūra un Māksla, 11.10.1975. Nr. 41.

Izglītība

1950–1962
Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola
Rīga

1962–1964
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte. Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

Darbavieta

1962–1973
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Korektors

1962–1973
Apgāds "Zinātne"
Latvijas Zinātņu akadēmija
Korektors

1962–1973
Rīga
Radioraidījuma "Dzintarkrasts" korespondents

1964
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
Rīga
Izdevējs

1974–1977
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Korektors

1977–1980
Rīga
Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas institūts. Vecākais inženieris. Referatīvā pārskatu izdevuma "Arhitektūra, celtniecība, dizains" redaktors.

1980–1989
Rīga
Ražošanas apvienība "Rīgas manufaktūra". Laikraksta tulkotājs.

1989–1991
Laikraksts "Darba Balss" (1945–1991)
Rīga
Nodaļas vadītājs

1991–1993
Laikraksts "Rīgas Apriņķa Avīze"
Rīga
Galvenais redaktors

1993–1995
Laikraksts "Rīgas Balss"
Balasta dambis 3, Rīga
Ārštata korespondents

Apglabāts

1995
Rīgas Pirmie Meža kapi