Juris Dauge

2 bildes

04.10.1835 – 17.10.1910

Juris Georgs Dauge (1835-1910) – literāts un skolotājs. Pedagoga un publicista Aleksandra Dauges un grāmatizdevēja Paula Dauges tēvs, mūzikas pedagoga Nikolaja Dauges vectēvs. Beidzis J. Cimzes skolotāju semināru Valkā (1856). Bijis skolotājs, ķesteris un ērģelnieks, kultūras un sabiedriskās dzīves rosinātājs. 1856.–1962.gadam laikrakstā "Mājas Viesis" publicējis dzejoļus, stāstus, "smieklu stāstiņus", populārzinātniskus un informatīvus rakstus par vēsturiskām personām, citām zemēm un tautām u.tml. No Dauges stāstiem nozīmīgākais – "Turaidas jumprava" (1857).

Dzimšanas laiks/vieta

04.10.1835
Kokneses pagasts
Pasta muižas Kancleru krogā.

Miršanas laiks/vieta

17.10.1910
Sauka
Miris Saukas pagastā.

Personiska informācija

Dzimis krodzinieka ģimenē. Piecu bērnu tēvs. Pedagoga un publicista Aleksandra Dauges un grāmatizdevēja Paula Dauges tēvs, mūzikas pedagoga Nikolaja Dauges vectēvs.

Profesionālā darbība

Sarakstījis mācību grāmatas "Zvaigžņu jeb debess mācība" (1865) un "Stāsti par ticības izskaidrošanu jeb reformacioni" (1869).

Pārtulkojis vairākas grāmatas, kas piederēja pie populārākās 19. gs. lasāmvielas, G. Nīrica stāsts "Belizars, Rītaromnieku karavadons jeb īstena sievas mīlestība un uzticība" (1858), V. O. Horna "Jaifnais skolmeistars un viņa Rozāte" (1863) un citas. Galvenais sižeta virzītājs spēks te ir mīlestība, "Belizara" pievilcību rada arī eksotiskā vide un tālais vēstures laikmets Konstantinopolē 6. gadsimtā, ķeizara Justiniāna valdīšanas laiks. Belizars ir reāla vēsturiska persona. Arī šie stāsti atkārtoti izdoti.

1855: Pirmā publikācija – dzejolis "Rudens dziesma" laikrakstā "Latviešu Avīzes" 20.X.
"Rudens–dziesma.

Jau kokiem augļi noņemti,
Jau lapas vējš sāk projām nīdēt,
Jau vis lauki nopļauti,
Jau rudens saulīte sāk spīdēt.
2.
Nu stārtks un cīruls kopā sāk
Ar bezdelīgām projām doties;
Jau lops no lauka stallī nāk.
Jo ledus jau uz pļavām radies.
3.
Bij kāda silta dieniņa
Un skaties vēl, vai namanīsi
Jel puķi kādu lejiņā,
Nes mājā to, ja aradīsi.
4.
Drīz celsies balti mākoņi,
Un auksta vētra ziemu nesīs.
Sāks aizsalt drīz jau strautiņi,
Un sniegs drīz zaļumus apsēdīs.
5.
Ikkatris prātīgs labi zin,
Sev priekus ņemt, tiek garām skejot;
Kas nāk, to ņem, un ar piemin,
Ka puķes tik var plūkt tām zeļot.
6.
Tie koki, kam vējš purina
Vēl zaļas lapas galotnītēs,
Uz celiņu šie birdina
Nu savas dzeltnas cepurītes.
7.
Tak tīri pliks vēl rudens nav,
Tam vēl ir savi glītumiņi,
Tur plakta laukā skaties, rau
Tur ir, lai ar' ne zaļumiņi.
8.
Pie rudens saules pakalna,
Vai redz ar arklu zemnieciņu,
Ka viņš tur balta smiltaina
Vēl uzsvilp savu meldutiņu.
9.
Un pakaļ viņam vārna brēc,
Un vagad galā purinājās;
Un bērais arklu velk ka krāc,
Lai gan ar grūts, tak nenostājās.
10.
Ak daba tu, cik jauka vēl
Ir nāves drēbēs uzskatāma;
Lai tava šķiršan' mums gan žēl,–
Tak tu ej oriekus atstādama.
11.
Ik lapiņa, kas zemē birst,
Un puķe galvu bokārdama
Vēl saka: "lai ar' nu jāmirst,
Tak prieks ir atkal uzcelšana.""

Citātu galerija

"1853. gadā uzņemts Cimzes skolotāju seminārā Valkā. To beidzis ar uzslavas rakstu 1856. gadā, viņš strādā par mājskolotāju Rīgas pievārtē esošajā Baložu muižā. Jau semināra laikā sākuši izpausties Jura Dauges literārie dotumi viņš kopš 1855. gada periodikā ir publicējis gan dzeju, gan prozu. īsti ražens viņam ir Baložu posms. Te strādādams, viņš Tērbatā no kārto mājskolotāja eksāmenu un kopš pirmā latviešu progresīvā laikraksta "Mājas Viesis" iznākšanas k|ūst par tā rosmīgu līdzstrādnieku. No 1856: līdz 1862. gadam te parādās ap simts viņa publikāciju dze joli, stāsti un smieklu stāstiņi (anekdotes), pasakas, populār zinātniski, informatīvi raksti, praktiski padomi dārzkopībā u. tml. Juris Dauge tādējādi iekļaujas tik nozīmīgajā tautas masu izglītošanas darbā, ko veica jaunlatviešu un viņu do mubiedri. Kopsolī ar jaunlat viešiem viņš iet arī ar smieklu stāstiņiem, pasakām un fabu lām, kas apliecināja smieklus kā nozīmīgu sabiedrisku spēku. Bet blakus šiem darbiem viņš rakstījis arī klaji reliģiozi didaktiskus stāstus tolaik tik populārās tulkotās neliteratūras tradīcijās Juris Dauge ir pārejas laikmeta cilvēks. Baložos tapis pats nozīmīgākais Jura Dauges literārais darbs grāmata "Turaidas jumprava", kas publicēta 1857. gadā. Gan literatūrvēsturēs, gan citur šī grāmata tiek dēvēta par baltvācu autora Adalberta Kammerēra darba «Die Jungfrau von Treyden» (1848) lokalizējumu. Bet tā nepavisam nav. A. Kammerers tāpat stāstījis par Turaidu un Maijas likteni nekādu cittautu sižetu Dauge nav piesaistījis Latvijai un tās vēsturei, tātad nav lokalizējis. Arī par tulkojumu Jura Dauges grāmata nav saucama. Vienkārt vācu teksts ir dzeja, latviešu proza. Un otrkārt Juris Dauge leģendas sižetu ir pārstāstījis brīvi, dažas epizodes izvēršot, citas apejot vai tikai pieminot, iekļauti tiek fakti (piemēram, par Maijas kristīšanu, Helda dzimtās pilsētas nosaukums, sēru zāle ar Maijas šķirstu u.c.), kādu Kammerera tekstā nav. Acīmredzot Juris Dauge ir pārzinājis un izmantojis visus tolaik esošos materiālu publicējumus par Turaidas Rozi vācu valodā."

Kiršentāle I. Juris Dauge un viņa "Turaidas jumprava". Dauge J.Turaidas jumprava. R., 1987.

Saiknes

Aleksandrs Dauge - Dēls
Mārtiņš Bruņenieks - Skolnieks
Nikolajs Dauge - Mazdēls
Pauls Dauge - Dēls

Dzimtais vārds

Juris Georgs

Izglītība

Darbavieta

Apglabāts

Smiltaines kapi