Juris Alunāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (23); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (4); Recepcijas persona (47)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJuris Alunāns
Dzimtais vārdsGustavs Georgs Frīdrihs Alunāns
KopsavilkumsJuris Alunāns (īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns; 1832–1864) – dzejnieks, publicists. Izdevēja Heinriha Alunāna brālis.
Personiska informācijaDzimis muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes ģimenē. 1839. gadā Alunāni pārcēlās uz Jelgavas apkaimi, no 1850. gada bija saimnieki Jostenes pagasta Kauļos.
Brālis – grāmatizdevējs Heinrihs Alunāns.
Profesionālā darbībaJuris Alunāns mācījās Jelgavas apriņķa skolā (1846–1848) un ģimnāzijā (1848–1854). Apguvis vācu, krievu, grieķu, latīņu, lietuviešu, franču, senebreju valodu un nopietni pētījis latviešu valodu. Alunāns lasīja oriģinālā pasaules literatūras klasiķus, pētīja latviešu valodas izteiksmes iespējas un, jau mācoties ģimnāzijā, pārtulkoja latviešu valodā daudzu ievērojamu dzejnieku darbus. 1855. gadā Alunāns devās uz Tērbatas universitāti studēt medicīnu, bet, neizturējis pārbaudījumus, 1856. gadā iestājās Vēstures un filoloģijas fakultātē, pēc pusgada pārgāja uz Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti, tomēr joprojām klausījās arī valodas un literatūras kursus.
Tērbatā 1856. gadā iznāca Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas", kas ir pirmais mākslinieciski nozīmīgais pasaules dzejas klasikas kopojums latviešu valodā. Atdzejojumi rakstīti galvenokārt jau ģimnāzijas laikā, to vairumam pievienots oriģinālteksts. Tulkojumiem Alunāns izvēlējies mākslinieciski augstvērtīgus dzejoļus, kas pauž cieņu pret brīvu, spēcīgu cilvēku: Horācija, J. V. Gētes, F. Šillera, A. Puškina, M. Ļermontova, H. Heines, G. Hervēga, F. Rikerta u. c. autoru darbus.
Kopā ar K. Valdemāru, K. Baronu u. c. Alunāns darbojies Tērbatas latviešu studentu pulciņā. Savus uzskatus un centienus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā "Mājas Viesis". Alunāns bijis viens no rosīgākajiem laikraksta līdzstrādniekiem (1856–1860) jaunlatviešu cīņā pret feodālo ideoloģiju, par latviešu tautas pašapziņas celšanu. Tērbatā Alunāns izdevis populārzinātnisku rakstu krājumu "Sēta, daba, pasaule" (1–3, 1859–1860), pats būdams arī tā galvenais autors. Pēc Tērbatas universitātes beigšanas (1861) Alunāns studējis Mežu institūtā Pēterburgā (1861–1862). Kopā ar K. Valdemāru 1862. gadā Alunāns dibina pirmo programmisko latviešu laikrakstu "Pēterburgas Avīzes" un bijis laikraksta pirmais atbildīgais redaktors. Nozīmīgi bija šajā laikrakstā ievietotie Alunāna raksti par tautsaimniecību, kuros viņš, balstoties galvenokārt angļu ekonomista Ā. Smita uzskatos, pretstatā feodālajai sistēmai popularizējis kapitālisko ražošanu. Tās ir pirmās apceres par politiskās ekonomikas jautājumiem latviešu valodā. Rakstos par latviešu literatūru Alunāns asi nostājies pret mācītāju līdzšinējo hegemoniju tajā, polemizējis ar vācu "kultūrtrēģerisma" aizstāvjiem. Laikraksta satīriskajā pielikumā "Dzirkstele", vēlāk "Zobugals" vērsies pret baltvācu muižniekiem un mācītājiem un t. s. kaunīgajiem latviešiem, kas noliedza savu tautību. Alunāna rakstos redzams spilgts satīriķa talants, viņa publikcijas pieder pie pašiem principiālākajiem rakstiem laikrakstā "Pēterburgas Avīzes". Asākie Alunāna raksti ir vācu valodā rakstītās polemikas "Zur lettischen Literatur der Gegenwart" ("Par tagadnes latviešu literatūru", sar. 1861) un "Audiatur et pars altera" ("Uzklausiet arī otru pusi", sar. 1862), taču Alunāna dzīves laikā tie netika publicēti (latviešu valodā pirmais no minētajiem rakstiem publicēts laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" 1910; abi Alunāna "Izlasē", 1956).
No 1863. gada pavasara Alunāns dzīvoja Kauļos, kur pabeidzis grāmatas par tautsaimniecību ("Tautas saimniecība", 1867, "Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par dažādiem stādiem, kas andelē atronas", 1873). No 1864. gada janvāra Alunāns atradies pastāvīgā policijas uzraudzībā. Vairākumu Alunāna dzejoļu un tulkojumu izdevis brālis Heinrihs Alunāns tikai pēc autora nāves krājumos "Dziesmiņas" (1–2, 1867–1869). Šajos nelielajos krājumos Alunāns atklājas kā tautas pašapziņas modinātājs, dzēlīgs satīriķis, veikls epigrammu meistars. Alunāns pirmais ir radījis sabiedriski un mākslin. vērtīgu latv. mākslas dzeju, darinājis daudz jaunvārdu.
Raksti 2 sēj. (1914), Kopoti raksti 3. sēj. (1929–1933), "Izlase" (1956).
Citātu galerija""Dziesmiņas" pierādīja, ka latviešu valodā iespējams izteikt tās pašas domas, jūtas, idejas, ko citu kultūrtautu valodās, pierādīja, ka latviešu valodai ir attīstības iespējas un tās jāattīsta tiklab leksiskā, kā gramatiskā ziņā. "Dziesmiņas" kļuva par latviešu dzejas fundamentu, kuru bija veidojuši Eiropas dzejnieki, bet J. Alunāns to droši un stipri iecementēja latviešu kultūras augsnē. Kaut arī ne visur atdzejojumos un nedaudzajos oriģināldzejoļos J. Alunāns spējis atbrīvoties no Vecā Stendera laika dzejas ārējās atribūtikas, novatoriskas bija tās iekšējās izjūtas, ar kādām atdzejotājs tuvojās dzejai kā mākslas darbam ar konkrētu poētisku sistēmu. Tiklab ar autoru izvēli, kā atdzejojumu māksliniecisko un tehnisko kvalitāti, klasiskajām versifikācijas formām J. Alunāns disciplinēja un modernizēja latviešu dzeju, atbrīvoja to no feodālās un klerikālās didaktikas un moralizēšanas. J. Alunāna atdzejojumi pilnveidoja agrākās un ieveda latviešu dzejā līdz tam nelietotas strofiskās formas, piemēram, antīkās Sapfo, Alkaja un Asklepiāda strofas, kurās vēlāk dzejoja Rainis un reizumis arī Jānis Medenis."

Biruta Gudriķe. Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Krišjānis Barons – nacionālās atmodas ievadītāji. Latviešu literatūras vēsture, 1. sēj. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998, 118.–120. lpp.
SaiknesĀdolfs Alunāns (1848–1912) - Brāļadēls
Heinrihs Alunāns (1835–1904) - Brālis
Pēteris Johans Alunāns (1821–1903) - Brālis
Nikolajs Alunāns (1859–1919) - Brāļadēls
Elizabete Alunāne (1855–1944) - Svaine
Nodarbesdzejnieks
valodnieks
publicists
Dzimšanas laiks/vieta13.05.1832
Jaunkalsnava
Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads
Dzimis Jaunkalsnavas muižā.

Dzīvesvieta1963 – 1964
Sesavas pagasts
Sesavas pagasts, Jelgavas novads
No 1863. gada pavasara Alunāns dzīvoja Kauļos Sesavas pagastā.
Izglītība1846 – 1848
Jelgavas reālskola
Jelgava
Jelgava

Mācījies Jelgavas apriņķa skolā.


1848 – 1854
Jelgavas vīriešu ģimnāzija

Mācījies Jelgavas ģimnāzijā.


1856
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

1855. gadā Alunāns devās uz Tērbatas universitāti studēt medicīnu, bet, neizturējis pārbaudījumus, 1856. gadā iestājās Vēstures un filoloģijas fakultātē.


1856 – 1861
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Pēc pusgada studijām Vēstues un filoloģijas fakultātē pārgāja uz Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti, tomēr joprojām klausījās arī valodas un literatūras kursus. 1861. gadā beidza Tērbatas universitātes Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti.


1861 – 1862
Pēterburgas Mežu institūts
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Pēc Tērbatas universitātes beigšanas studējis Mežu institūtā Pēterburgā.

Darbavieta1856 – 1860
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Rīga
Laikraksta "Mājas Viesis" līdzstrādnieks

1862
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Kopā ar Krišjāni Valdemāru 1862. gadā dibina pirmo programmisko latviešu laikrakstu "Pēterburgas Avīzes" un bijis laikraksta pirmais atbildīgais redaktors.
Dalība organizācijāsTartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Kopā ar Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu un citiem darbojies Tērbatas latviešu studentu pulciņā.
Miršanas laiks/vieta18.04.1864
Sesavas pagasts
Sesavas pagasts, Jelgavas novads
Miris Jostenes, vēlākā Sesavas pagasta Kauļos.

ApglabātsLielvircavas kapi
Baznīcas iela 1, Lielvircava, Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3036

Apbedīts Lielvircavas kapos.

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jaunkalsnava
(Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads)
13.05.1832Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Sesavas pagasts
(Sesavas pagasts, Jelgavas novads)
1963 - 1964DzīvesvietaPagasts
3Sesavas pagasts
(Sesavas pagasts, Jelgavas novads)
18.04.1864Miršanas laiks/vietaPagasts
4Lielvircavas kapi
(Baznīcas iela 1, Lielvircava, Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3036)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Jelgava
(Jelgava)
1846 - 1848IzglītībaPilsēta
6Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1856 - 1861IzglītībaĒka, māja
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1861 - 1862IzglītībaPilsēta
8Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1856IzglītībaĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1856 - 1860DarbavietaPilsēta
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1862DarbavietaPilsēta
11Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
"[..] es gribēju rādīt, cik latviešu valoda spēcīga un jauka, un tad es arī dzinos latviešu valodu cik spēdams no svešiem grabažiem iztīrīt." (no krājuma "Dziesmiņas" priekšvārda, 1856)

Latviešu nacionālās dzejas pamatlicējam, latviešu valodas teorētiķim, publicistam un jaunlatvietim JURIM ALUNĀNAM – 190!

Juris Alunāns (īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns) dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavas muižā tās nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes ģimenē.

Pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas 1854. gadā viņš prot septiņas svešvalodas – vācu, krievu, grieķu, latīņu, lietuviešu, franču, senebreju valodu, brīvi spēj rakstīt vēstules latīniski un dzejot sengrieķu valodā. Alunāns lasīja oriģinālā pasaules literatūras klasiķus, pētīja latviešu valodas izteiksmes iespējas un, jau mācoties ģimnāzijā, pārtulkoja latviešu valodā daudzu ievērojamu dzejnieku darbus.

1855. gadā Alunāns devās uz Tērbatas universitāti studēt medicīnu, bet, neizturējis pārbaudījumus, 1856. gadā iestājās Vēstures un filoloģijas fakultātē, pēc pusgada pārgāja uz Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti, tomēr joprojām klausījās arī valodas un literatūras kursus. Jau ģimnāzijas laikā manuskriptā top un Tērbatā 1856. gadā iznāk Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas", kas ir pirmais mākslinieciski nozīmīgais pasaules dzejas klasikas kopojums latviešu valodā. Nelielajā grāmatiņā iekļautie 48 atdzejojumi rakstīti galvenokārt jau ģimnāzijas laikā, to vairumam pievienots oriģinālteksts. Tulkojumiem Alunāns izvēlējies mākslinieciski augstvērtīgus dzejoļus, kas pauž cieņu pret brīvu, spēcīgu cilvēku: Horācija, J. V. Gētes, F. Šillera, A. Puškina, M. Ļermontova, H. Heines, G. Hervēga, F. Rikerta u. c. autoru darbus.

““Dziesmiņas” pierādīja, ka latviešu valodā iespējams izteikt tās pašas domas, jūtas, idejas, ko citu kultūrtautu valodās, pierādīja, ka latviešu valodai ir attīstības iespējas un tās jāattīsta tiklab leksiskā, kā gramatiskā ziņā. “Dziesmiņas” kļuva par latviešu dzejas fundamentu, kuru bija veidojuši Eiropas dzejnieki, bet J. Alunāns to droši un stipri iecementēja latviešu kultūras augsnē. Kaut arī ne visur atdzejojumos un nedaudzajos oriģināldzejoļos J. Alunāns spējis atbrīvoties no Vecā Stendera laika dzejas ārējās atribūtikas, novatoriskas bija tās iekšējās izjūtas, ar kādām atdzejotājs tuvojās dzejai kā mākslas darbam ar konkrētu poētisku sistēmu. Tiklab ar autoru izvēli, kā atdzejojumu māksliniecisko un tehnisko kvalitāti, klasiskajām versifikācijas formām J. Alunāns disciplinēja un modernizēja latviešu dzeju, atbrīvoja to no feodālās un klerikālās didaktikas un moralizēšanas. J. Alunāna atdzejojumi pilnveidoja agrākās un ieveda latviešu dzejā līdz tam nelietotas strofiskās formas, piemēram, antīkās Sapfo, Alkaja un Asklepiāda strofas, kurās vēlāk dzejoja Rainis un reizumis arī Jānis Medenis.” (Biruta Gudriķe. Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Krišjānis Barons – nacionālās atmodas ievadītāji. Latviešu literatūras vēsture, 1. sēj. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998, 118.–120. lpp.)

Kopā ar K. Valdemāru, K. Baronu u. c. Alunāns darbojies Tērbatas latviešu studentu pulciņā. Savus uzskatus un centienus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā "Mājas Viesis". Alunāns bijis viens no rosīgākajiem laikraksta līdzstrādniekiem (1856–1860) jaunlatviešu cīņā pret feodālo ideoloģiju, par latviešu tautas pašapziņas celšanu. Tērbatā Alunāns izdevis populārzinātnisku rakstu krājumu "Sēta, daba, pasaule" (1–3, 1859–1860), pats būdams arī tā galvenais autors. Pēc Tērbatas universitātes beigšanas (1861) Alunāns studējis Mežu institūtā Pēterburgā (1861–1862). Kopā ar K. Valdemāru 1862. gadā Alunāns dibina pirmo programmisko latviešu laikrakstu "Pēterburgas Avīzes" un bijis laikraksta pirmais atbildīgais redaktors. Nozīmīgi bija šajā laikrakstā ievietotie Alunāna raksti par tautsaimniecību, kuros viņš, balstoties galvenokārt angļu ekonomista Ā. Smita uzskatos, pretstatā feodālajai sistēmai popularizējis kapitālisko ražošanu. Tās ir pirmās apceres par politiskās ekonomijas jautājumiem latviešu valodā. Rakstos par latviešu literatūru Alunāns asi nostājies pret mācītāju līdzšinējo hegemoniju tajā, polemizējis ar vācu "kultūrtrēģerisma" aizstāvjiem. Laikraksta satīriskajā pielikumā "Dzirkstele", vēlāk "Zobugals" vērsies pret baltvācu muižniekiem un mācītājiem un t. s. kaunīgajiem latviešiem, kas noliedza savu tautību. Alunāna rakstos redzams spilgts satīriķa talants, viņa publikācijas pieder pie pašiem principiālākajiem rakstiem laikrakstā "Pēterburgas Avīzes". Asākie Alunāna raksti ir vācu valodā rakstītās polemikas "Zur lettischen Literatur der Gegenwart" ("Par tagadnes latviešu literatūru", sar. 1861) un "Audiatur et pars altera" ("Uzklausiet arī otru pusi", sar. 1862), taču Alunāna dzīves laikā tie netika publicēti (latviešu valodā pirmais no minētajiem rakstiem publicēts laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" 1910; abi Alunāna "Izlasē", 1956).

“J. Alunāns bija spilgta personība, augstas kultūras cilvēks ar lielu, dedzīgu gara spēku,” raksta literatūrzinātniece Biruta Gudriķe. “Viņam nepiemita K. Valdemāra komunikabilitāte, vērienīgums, polemista kaisle. J. Alunāns bija vairāk intelektuāls kabineta cilvēks, individuālists, kas savu ikdienas piepildījumu atrada grāmatu pasaulē, ne ķīviņos ar opozīciju. Viņa intelektu un domu dziļumu apliecina arī tādas personības iezīmes kā kristietības atzīšana un komunisma noliegšana.” Alunāna rakstura īpatnības apcer grāmatvēsturnieks Ojārs Zanders: “Sadzīvē Juris Alunāns nebūt nav paraugs. Daudzējādā ziņā viņš ir savādnieks un dažkārt rīkojas pat aplam. Būdams jau no bērnības ar trauslu veselību, Alunāns to sagandē pavisam, strādādams vēlu naktīs. Progresē viņa tuvredzība, sirds un nervu slimības. Viņš daudz smēķē, dzer nevārītu Ņevas ūdeni. Glābdams paša stādītos kociņus Jostenes Kauļos, viņš smagi sasaldējas, saslimst un vairs neatlabst... Viņš ir mazāks augumā par vidēju, bez īpašām runas dāvanām. “Vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām,” saka viņa brāļadēls Ādolfs Alunāns. Mums nav droša Jura Alunāna portreta, un šo spriedumu mēs pārbaudīt nevaram. Alunāns nav muzikāls un tikai reizi pa reizei piebalso draugiem: “Ir es netaupu savu debešķīgo basi, kuru dzirdot, laikam visas žurkas laižas bēgt.”” (O. Zanders. “Ja ikviens tik zemē sētu...”. Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos. Rīga: Zinātne, 2015, 135.–136. lpp.)

No 1863. gada pavasara Alunāns dzīvoja Kauļos, kur pabeidzis grāmatas par tautsaimniecību ("Tautas saimniecība", 1867, "Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par dažādiem stādiem, kas andelē atronas", 1873). No 1864. gada janvāra Alunāns atradies pastāvīgā policijas uzraudzībā. Vairākumu Alunāna dzejoļu un tulkojumu izdevis brālis Heinrihs Alunāns tikai pēc autora nāves krājumos "Dziesmiņas" (1–2, 1867–1869). Šajos nelielajos krājumos Alunāns atklājas kā tautas pašapziņas modinātājs, dzēlīgs satīriķis, veikls epigrammu meistars. Alunāns pirmais ir radījis sabiedriski un mākslinieciski vērtīgu latviešu mākslas dzeju, darinājis daudz jaunvārdu.

Mūžībā aiziet 1864. gada 18. aprīlī, apbedīts Lielvircavas kapos, kur uzstādīts piemineklis.

Lai gan nodzīvojis vien nepilnus 32 gadus, Juris Alunāns savā mūžā kļuva par atzīstamu latviešu dzejnieku un latviešu valodas, kultūras un tautsaimniecības kopēju.

Izdoti Raksti 2 sējumos (1914), Kopoti raksti 3. sēj. (1929–1933), "Izlase" (1956).

Informāciju apkopoja Signe Raudive 13.05.2022.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.