Jūlijs Sīlis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (14); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJūlijs Sīlis
KopsavilkumsJūlijs Sīlis (1891–1957) – skolotājs un rakstnieks. Savas spējas, zināšanas un enerģiju vairāk nekā 40 gadus veltījis jaunatnes audzināšanai un rakstniecībai. Dramatizējis Jāņa Poruka stāstus "Romas atjaunotāji" (1921) un "Pērļu zvejnieks" (1922); sarakstījis stāstus jaunatnei "Saulainā pēcpusdienā" (1924), "Ziedošā liepā" (1937), meitenes stāstu "Āra" (1933) un romānu "Gauja" (1944). Par sekmīgu darbu piešķirts Nopelniem bagātā skolotāja goda nosaukums. Sarakstījis mācību grāmatu vidusskolām "Latviešu rakstniecības vēsture" (1–3, 1931–1932) un "Vispārīgā literatūra" (1933).
Personiska informācijaDzimis laukstrādnieka ģimenē. Tēvs agri nomiris, tādēļ agri nācies iet ganu gaitās pie saimniekiem.
Piedalījies 1. pasaules karā.
1919–1920: piedalījies Latvijas Brīvības cīņās.
Latvijas Republikas laikā ar vidusskolas skolotāja tiesībām mācījis latviešu valodu un literatūru Cēsīs, Liepājā, Rīgā un Jelgavā.
Skolēnu vidū Mirdza Ķempe, Fricis Rokpelnis, Lidija Freimane un citi.
1945–1956: skolotājs Rīgas pilsētas 2. vidusskolā.
Centās tuvināt jauno paaudzi literatūrai un mākslai. Pazīstami kļuva viņa vadītie un rosinātie skolēnu literārie pulciņi Rīgas 2. vidusskolā.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1912: pirmā publikācija no krievu valodas tulkotais Dmitrija Cenzora "Dzejols" ("Nav tevis še") laikraksta "Sadzīve" pielikumā 6. oktobrī.
1912: pirmais oriģināldzejolis "Ziemas gaidās" publicēts laikraksta "Jaunās Latviešu Avīzes" pielikumā 16. novembrī.

Literārie darbi
1921: luga "Kalpa zēns".
1923: luga "Zelta jaunība".
1924: stāsti jaunatnei "Saulainā pēcpusdienā".
1933: stāsts "Āra".
1937: stāsti jaunatnei "Ziedošā liepā".
1944: romāns "Gauja".

Skolu skatuvēm dramatizējis Jāņa Poruka stāstus "Romas atjaunotāji" (1921) un "Pērļu zvejnieks" (1922).
Sarakstījis mācību grāmatu vidusskolām "Latviešu rakstniecības vēsture" (1–3, 1931–1932) un "Vispārīgā literatūra" (1933).

Rakstījis atmiņas par Teodoru Zeifertu, apskatu par Ernesta Birznieka-Upīša jaunatnes un bērnu grāmātām, par Haraldu Eldgastu, brāļiem Reini un Matīsu Kaudzītēm, Vili Plūdoni.

Tulkotājs no krievu valodas
1949: A. Zerčaņinova monogrāfija "Ļevs Nikolajevičs Tolstojs".
1949: A. Zerčaņonova monogrāfija "Antons Pavlovičs Čehovs".
1951: Antona Čehova viencēliens "Bildinājums".

Skolotāja gaitas
Līdz 1. pasaules karam strādājis par skolotāju dažādās skolās, karš partrauca darbu skolā, jo ticis iesaukts dienestā.
Pēc 1. pasaules kara strādājis par skolotāju Rīgā, Cēsīs un Liepājā.
1940./ 1941: mācību daļas vadītājs Jelgavas vidusskolā.
1945-1956: skolotājs Rīgas pilsētas 2. vidusskolā.

Apbalvojumi
1953: apbalvots ar krūšu nozīmi "Teicamnieks izglītības darbā".
1954:
LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts.
1955: piešķirts LPSR Nopelniem bagātā skolotāja nosaukums.

Citātu galerija

Par bērnu stāstiem "Saulainā pēcpusdienā" (Cēsis: K. Dūnis, 1924)

"Jūlija Sīļa tēlojumos mēs redzam nevis saulainas, priecīgas dienas, bet gan kara laika un bēgļu gadu postu un kā tas viss aizķer bērnu dzīvi. [..] Jūlijam Sīlim ir novērošanas spējas, viņš var labi iedzīvoties bērna dvēselē. Viņa tēlojumos daudz raksturīgu vilcienu, agrās jaunības psicholoģijas. Šinī ziņā no autora, ja viņš vēl jauns vai pajauns, var gaidīt patīkamas bērnu grāmatas. lebildumi būtu ceļami pret viņa izteiksmi. Tā liekas par daudz impresionistiska, par daudz nervoza, saraustīta."
Goba, A. Jūlijs Sīlis Saulainā pēcpusdienā. Latvju Grāmata, Nr.4 (01.07.1924)


Par stāstu "Āra" (Rīga: "Jaunāko Ziņu" spiestuve, 1933)

"Jaunā novele stāsta par pazīstamām lietām – jaunas meitenes pirmo spējāko, spilgtāko mīlas uzliesmojumu. Varone ir viena no tām, ko mēdz saukt par vējagrābslīgām, untumainām, par "velna skuķiem" u. t. t.. Autors savai varonei tuvojies smalkjūtībā un dziļā izpratnē un, būdams labs psīchologs un novērotājs, pratis atklāt visus tos konfliktus, visu to ņirbošo, vizošo izjūtu kustību, kas šādas šķietami aušīgas un "gaisīgas" meitenes dvēselē. Stāsta saturs vienkāršs: Ara pamazām iekvēlojas mīlestībā uz māsas līgavaini, šī mīlestība atrod atbalsi. Līgava Olga tikai vēl savā kāzu vakarā noprot visu, viņas trauslā dvēsele nevar izturēt un salūzt ārprātā. Šī klusā traģēdija it kā pazūd citā, lielā un vispārīgā: sācies pasaules karš, kas ierauj sevī starp daudziem arī jauno vīru, ko mīlējušas abas māsas. – Sīļa Āra ir gara radiniece Jaunsudrabiņa "Vēja ziedu" Rasmai; abām šīm meitenēm daudz drosmes, lepnuma un kvelmaina temperamenta. Tāpat stāstījuma formai abos darbos zināma radniecība: abu meiteņu mīla pausta pirmā personā, mazos atsevišķos gabaliņos, īsās no daļās; gan Jaunsudrabiņa, gan Sīļa stāstā lirisks pamattonis, redzīgu aci vērotas dabas ainavas; abu stāstu varonēm viņu mīlestība "jāapzvana", jāaizlaiž kā vēja ziedi, tikai Āra, līdzībā runājot, staigā gar baigāka, tumšāka bezdibeņa malu. [..] "Āra" ir Sīļa pirmais gatavākais darbs daiļliteratūrā, kur autors stāstījumā jau neapšaubāmi parādījis mākslinieka spējas."
Ērmanis, Pēteris. Jūlijs Sīlis. Āra. Daugava, Nr.2 (01.02.1934)


Par romānu "Gauja" (Rīga, 1944)

"Ar Jūlija Sīļa romānu iepazīdamies, lasītājs jau pēc pirmajiem lappušu simtiem it viegli sāks nojaust, ka tā galvenā varone īsteni ir upe. Visa darbība norit pie vai uz Gaujas, upe pieminēta un aprakstīta pastāvīgi, no rītiem, pusdienā un vakara, rudenī, ziemā un vasarā. Izsekots viņas iztekai un ietekai, aprakstītas visas pilsētas Gaujas krastos, tad atkaļ sākas Gauja no gala: rītā, pusdienā un vakara. Šāds paņēmiens — kādu lietu nostādīt it kā galvenās personas lomā — ir atļauts, pazīstams, to var apsveikt. [..] Tikai viena nelaime: Gaujas romāna autoram jābūt labam dabas tēlotājam, gluži tāpat kā Gaujas gleznu varēs sniegt tikai ainavists. To prasa pati mākslas loģika, vienalga, kādu lomu mēs piešķiram prozā dabas aprakstiem kā tādiem. Sīlis nav dzimis par dabas tēlotāju, jo viņa paletē trūkst krāsu dabas skaistumu atveidošanai. Dabas jaukumos vajadzētu izcelt, raksturot ko sevišķu, vai pazīstamo parādīt jaunā izskatā; Sīlis turpretim izlīdzas ar vispārējiem konstatējumiem."
Liepiņš, Oļģerts. Gaujas romāns. Tēvija, 1944, 12. aug.
SaiknesMaija Augstkalna (1932–2007) - Skolniece
Nodarbesskolotājs
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta11.10.1891
Ērģeme
Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads
Dzimis Ērģemes pagastā.
Izglītībanezināms – 1908
Ērģemes draudzes skola
Ērģemes skola
"Ērģemes skola", Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711

1908 – 1912
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Leona Paegles iela 40, Valmiera
DarbavietaNarva
Narva, Ida-Viru County

Skolotājs Idas pagastskolā.


Gaujienas draudzes skola
Gaujiena
Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads
Skolotājs.

Olaines draudzes skola
Olaine
Olaine, Olaines novads
Skolotājs.

1945 – 1956
Rīgas pilsētas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010
Miršanas laiks/vieta04.10.1957
Rīga
Rīga
ApglabātsĒrģeme
Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads

Apbedīts Ērģemes kapos.

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ērģeme
(Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads)
11.10.1891Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
04.10.1957Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Ērģeme
(Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads)
(Nav norādīts)ApglabātsCiems
4Ērģemes skola
("Ērģemes skola", Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711)
1908IzglītībaĒka, māja
5Leona Paegles iela 40, Valmiera1908 - 1912IzglītībaĒka, māja
6Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1945 - 1956DarbavietaĒka, māja
7Narva
(Narva, Ida-Viru County)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Gaujiena
(Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads)
(Nav norādīts)DarbavietaCiems
9Olaine
(Olaine, Olaines novads)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.