Jūlijs Roze

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (14); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsJūlijs Roze
KopsavilkumsJūlijs Roze (1892–1972) – rakstnieks, publicists. Pirmās literārās publikācijas kopš 1910. gada. Dažādos periodisko izdevumu redakcijās, galvenokārt kā teātra kritiķis. Dzeja apkopta krājumā "Fontāns",1927. gadā izdots viencēliens "Ietaupīts grasis", laikmetīgi vērojumi un mūža pieredze apkopota atmiņu grāmatā "Latvijas rītausmā, saulrietā" (1978), 1987. gadā izdots stāstu krājums "Simjūda lieta". Rakstījis teātru recenzijas, tulkojis Viljama Šekspīra, Gustava Flobēra, Oskara Vailda un citu rakstnieku darbus. Bijis dramaturgs Latvijas Pagaidu Nacionālajā teātrī Valkā (1918), Nacionālajā teātrī (1937–1938 un 1941–1944) un Mērbekas Latviešu teātra dramaturgs (1945–1949).
Personiska informācijaDzimis Mālpils muižas kalpa ģimenē.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1910: pirmā publikācija – dzejolis "Oda" laikrakstā "Latvija" 10./23. aprīlī.

Literārie darbi
1920: dzejas krājums "Fontāns" (Rīga: Vaiņags).
1927: viencēliens "Ietaupīts grasis" (Rīga: Latvijas Kooperatīvu izdevniecības savienība).
1978: atmiņu grāmata "Latvijas rītausmā, saulrietā" (Stokholma: Daugava), izdots pēc nāves, atstātos manuskriptus redaktori Jānis Kadilis, Kārlis Rabācs un Artūrs Rumpēters veidojuši kā izlasi.
1987: stāstu krājums "Simjūda lieta" (Čikāga: OJ).

Tulkotājs

1921: Šekspīrs, Viljjams "Hamlets" (Rīga: A. Gulbis), tulkojums no angļu valodas.
1924: Vailds, Oskars "Cik svarīgi būt nopietnam" (Rīga: Leta), tulkojums no angļu valodas.
1926: Flobērs, Gustavs "Bovarī kundze" (Rīga: Valters un Rapa), tulkojums no franču valodas.
1930: Čokke, Heinrihs "Ciems, kur zeltu taisa" (Rīga: Konzums), tulkojums no vācu valodas.
1931: Bekers, Mihels "Krupju ielas ļaudis" (Rīga: Konzums), tulkojums no vācu valodas.
Teātra vajadzībām tulkojis Arnolda Ridlija komēdiju "Spoku vilciens".

Darbība žurnālistikā

1917: laikraksts "Laika Vēstis".
1918: laikraksts "Līdums".
1919–1920: laikraksts "Latvijas Sargs".
1924–1931: izdevums "Kopdarbība".
1925: laikraksts "Balss".
1928–1932: mēnešraksts "Daugava".
Citātu galerija

Par Jūlija Rozes personību un darbību Latvijā

"Ja liktenis vai cita vara jūs kādreiz aizvestu Dramatiskā teātra aizkulisēs, un ja no šīm aizkulisēm jūs nokļūtu aktieru foajē, jūs tur droši vien satiktu paliela auguma un ļoti dusmīga izskata kungu, kas, kā jums liktos, tūlīt bez žēlastības raidīs jūs ārā no lielās mākslas svētnīcas. Bet ja tomēr tas vēl nebūs noticis, un jūs pie tam uzdrošināsities bargā izskata kungam apvaicāties par teātra direktoru Jūliju Rozi, viņš jums skarbi atteiks: "Es pats tas esmu." Bet ja arī pēc tam jūs nebūsit zaudējuši valodu un lielā sirds drebēšanā ieminēsaties, ka labprāt gribētu ar viņu parunāt, bargais kungs ar melnīgsnējo seju un tumšajiem papuasa matiem kā par brīnumu visai laipni ie aicinās jūs savā kabinetā un vēl laipnāk apvaicāsies par jūsu nāciena iemeslu. Par spīti bargajai ārienei Jūlijs
Roze īstenībā ir ļoti korekts un ļoti vienkāršs cilvēks, kas gan šis jaukās rakstura īpašības nekad neaizved līdz galējībai, bet tomēr prot jūs saistīt ar tik brīnišķīgu, var teikt apburošu garīgu šarmu, ka jūs gluži nemanot nokļūstat viņa iespaidā. Teiksim pavisam
atklāti: Jūlijs Roze ir viens no tiem latviešu inteliģences pārstāvjiem, kas pratuši sevī apvienot patīkamu pieticību ar zināmu garīgu neatkarību. Viņa darbība bijusi visai plaša. Nerunājot nemaz par viņa eleganto liriku, kas ieņem īpatu vietu latviešu antoloģijā, Roze interesējies arī par literatūru vis pār, sevišķi klasisko. Viņam pieder labākais „Hamleta" tulkojums latviešu valodā, tāpat viņš sniedzis mums Flobēra "Bovari kundzi". Roze ir liels valodnieks, labi pārzina filozofijas un aistētikas jautājumus un ne vienu vien gadu nostrādājis arī žurnālistikā. Taču vistuvākais viņam bijis teātris un jau no Valkas laikiem, kad 1918. gadā viņš strādāja turienes pagaidu nacionālā teātrī par dramaturgu. Acumirklī viņš, ka zināms, ir Rīgas Dramatiskā teātra direktors."
K. Z. Jūlijs Roze piecdesmitgadnieks. Tēvija, Nr.43 (20.02.1942)

Par atmiņu grāmatu "Laikmeta liecinieks Latvijas rītausmā, saulrietā" (Stokholma: Daugava, 1978)

"Roze bija visai neparasta parādība mūsu kultūras kopainā. Mākslinieciski apdāvināts, plaši izglītots, apveltīts ar izcilām darbaspējām, viņš bija vērtīgs darbinieks katrā vietā un darbā, kam vien pielika roku. [..] Rozēm bija izsmalcināta stila izjūta, kas izpaudās ari viņa žurnāistiskajos rakstos, bet daiļliteratūru viņš aizmirsa. Viņa recenzijas un raksti par teātri atklāj, cik neparasti skaidri viņš izprata dramatiskas rakstīšanas principus un tomēr viņš apmierinājās tikai ar tulkošanu, nekad nemēģinādams pats rakstīt lugas. Tikai vēlu, mūža beigās Roze atkal atgriežas pie tīri literāra darba rakstīdams atmiņas — skaidra, lakoniskā prozā, ar asiem personu raksturojumiem un lielisku laikmeta norišu analīzi. Nelielā, bet koncentrētā atmiņu grāmata sniedz dziļāku un pilnīgāku mūsu brīvvalsts gaitu izpratni nekā daudzu memuāristu biezie, pļāpīgie sējumi.
Kā īstenam literātam, Rozēm atmiņas sākas ar ābeci, ar lasīt mācīšanos "boksterējot", īpatnēji notēlojas 1905. g. revolūcija no skolēna viedokļa: dumpinieki klasē, nelegālas sapulces mežā, satikšanās ar "mežabrāli". Jau kā zēnam Rozēm piemīt analītiķa asums: viņš uzdod sociālisma sludinātajiem vienkāršus jautājumus uz kuriem tie neprot atbildēt. Viņš lasa toreiz populāro teorētiķu
Kautska un Ļeņina rakstus un atrod, ka ari viņiem sociālisma ideāli ir pavisam miglaini, tāpat kā Marksam viņa slavinātās teorijas par darba virsvērtību u. c. Tās var pieņemt tikai — ticība. Roze mēģina iedziļināties un izprast ari kristīgo dogmatiku. Viņam liekas, ka jēdzieni par iedzimto grēku un cilvēka brīvo gribu ir nesavienojami. Viņš velti meklē atbildi kāpēc labvēlīga Dieva radītāja pasaulē eksistē ļaunums. Viņš nespēj atrast loģiku ari grēku izpirkšanas, atpestīšanas dogmā un domā, ka to var pieņemt tikai — akla ticībā.
Reliģiskās dogmas un ari politiskās teorijas tātad iedarbojas nevis uz cilvēka prātu, bet jūtām. Pievilcīgi notēlojas Tērbatas studiju gadi."
Eglītis, Anšlavs. Gudra vīra liecība. Laiks, 1978, 5. aug.
Nodarbestulkotājs
publicists
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta20.02.1892
Mālpils
Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads
Izglītība1900 – 1904
Līgatnes fabrikas skola
Līgatne
Līgatne, Cēsu novads

1904 – 1905
Kārļa Millera reālskola
Lielā Līvu iela 1, Cēsis
Lielā Līvu iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

1906 – 1909
Rīgas Pilsētas reālskola
Rīga
Rīga

1909 – 1917
Tērbatas Universitāte
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Studējis Tērbatas Universitātes Vēstures fakultātē (1909–1910), Juridiskajā fakultātē.


1923
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

DarbavietaMērbeka
Meerbeck, Lower Saxony, Germany

Mērbekas Latviešu teātra dramaturgs.


Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA
Rīga
Rīga
Bijis aģentūras pārstāvis Šveicē.

Sirakjūsa
Syracuse, New York, United States
Krievu valodas instruktors Sirakūzu universitātē.
Emigrē1944
Vācija
Germany
Devās bēgļu gaitās.

1950
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Izceļoja.
Miršanas laiks/vieta30.09.1972
Vašingtona
Washington, United States

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Mālpils
(Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads)
20.02.1892Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Vašingtona
(Washington, United States)
30.09.1972Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
4Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1950EmigrēValsts
5Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1909 - 1917IzglītībaPilsēta
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1923IzglītībaĒka, māja
7Līgatne
(Līgatne, Cēsu novads)
1900 - 1904IzglītībaPilsēta
8Lielā Līvu iela 1, Cēsis
(Lielā Līvu iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1904 - 1905IzglītībaĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1906 - 1909IzglītībaPilsēta
10Mērbeka
(Meerbeck, Lower Saxony, Germany)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Sirakjūsa
(Syracuse, New York, United States)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.