Jūlijs Lācis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (14); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsJūlijs Lācis
Papildu vārdiRihards
PseidonīmsSinus, Ju-Ju
Kopsavilkums

Jūlijs Lācis (1892–1941) – literāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks. Dzimis 25. decembrī Lēdurgas pagasta Lodes muižā pusgraudnieku Ādama un Karlīnas ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, devies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur studējis Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā Sanktpēterburgā. Pēc kara beigām turpinājis studijas tautsaimniecībā Latvijas Universitātē, mācījies žurnālistiku Parīzes Augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā, darbojies kā laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijas loceklis un speciālkorespondents Parīzē. Pēc atgriešanās no Francijas strādājis par vienu no žurnāla “Atpūta” redaktoriem. Orientāliski motīvi izmantoti J. Lāča pirmajā publicētajā dzejolī "Čia-Li" laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (1922). Tieksme uz austrumniecisku eksotiku redzama arī dzejoļu krājumā "Saules zemē" (1923). Sarakstījis romānu "Mūža meža maldi" (1936–1937), rakstījis lugas, darbojies arī kā tulkotājs. 1934. gadā apprecējies ar dzejnieci Rūtu Skujiņu. Pēc Latvijas okupācijas bijis Tautas labklājības ministrs Kirhenšteina valdībā, pēc vēlēšanām – izglītības tautas komisārs Viļa Lāča valdībā. 1941. gada 8. janvārī ticis arestēts un deportēts uz PSRS par pretpadomju aģitāciju presē. Miris 1941. gada 15. decembrī Astrahaņas cietumā.

Personiska informācija Dzimis pusgraudnieku Ādama un Karlīnas Lāču ģimenē.

1914: precējies ar režisori Annu Lāci (arī Asju Lācis, dzimusi Liepiņa; 1891–1979), meita: Dagmāra Ķimele (1919–1998), saukta par Dagu, mazmeita režisore Māra Ķimele (dzimusi 1943).
1934: precējies ar dzejnieci Rūtu Skujiņu (1907–1964), meitas: literatūrzinātniece, valodniece un dzejniece Lalita Muižniece (dzimusi Lācis; 1935) un sabiedriskā darbiniece un literāte Māra Celle (dzimusi Lācis; 1938).
1940: 30. jūlijā kopā ar pārējiem delegācijas locekļiem devies uz Maskavu, lai lūgtu Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā.
Uzzinājis, ka bijusī sieva Anna Lācis atrodas izsūtījumā kā tautas ienaidniece, mēģinājis panākt viņas atbrīvošanu.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1922: pirmā publikācija dzejolis "Čia-Li" laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 277. Tajā izmantoti orientāliski motīvi.
Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Latvis", "Ilustrēts Žurnāls", "Līra" un citviet.
1923: "Saules zemē" (dzejas krājums. Bijis nosaukuma variants "Pret austrumiem").
1923: "Mazā meitiņa Daga un mīļais sunīts Zigi-Zigi" (pasaka bērnu teātrim divos skatos).
1934: "Mazā Daga" (luga trīs cēlienos).
1936–1937: "Mūža meža maldi" (romāns, kurā, balstoties uz vēstulēm un dokumentāliem materiāliem, satīriski rādīta latviešu izceļotāju baptistu dzīve Brazīlijā).
1938: "Tēvoča joks" (komēdija trīs cēlienos) Dailes teātra Mazā ansambļa iestudējumā.

Bijis iecerēts īsprozas krājums "Divi un trešais lieks" (informācija 1924. gadā izdevumā "Latvijas Kūrorti").

Cittautu prozas tulkojumi

No vācu valodas:
1931: Ērihs Kestners "Emīls un Berlīnes zēni" (Zinātne). Akārtoti izdots 1937. gadā.

No krievu valodas:
1940: Ruvims Fraermans "Krūmu suns Dingo, jeb, stāsts par pirmo mīlestību" (Valsts Daiļliteratūras apgādniecība).

Darbs žurnālistikā

Divdesmito gadu beigās ir izveidojies noteikts jautājumu loks, kuriem pievēršas Jūlijs Lācis, un nozīmīga vieta ir literatūras un mākslas dzīvei. Viņš rakstījis par teātra izrādēm, atsevišķiem aktieriem (D. Akmentiņu, A. Mihelsonu, P. Rudzīti, M. Leiko, A. Amtmani-Briedīti un citiem), mūzikas dzīvi un tās veidotājiem (Jurjānu Andreju, Straumes Jāni un citiem). Bet vistuvākā viņam bijusi latviešu literatūra tās spilgtākaiās progresīvajās personībās. Jūlijs Lācis 1928. gadā intervējis Linardu Laicenu viņa rakstnieka darbības 25 gadu jubilejas priekšvakarā. Viņa spalvai pieder raksts izdevumā "Jaunākās Ziņas” par Raiņa pēdējām stundām un nāvi.
Citātu galerija

Jūlijs Lācis kā personība

"Izskatīgs vīrietis ar staltu augumu, gaišu seju, kuru bieži rotāja labsirdīgs smaids, brīvu, bet neizlaidīgu stāju bez aktieriskas pozas, apvaldītām kustībām, izkoptu gaumi un smalku taktu. Tāds man saglabājies atmiņā Jūlijs Lācis – atjaunotās Padomju Latvijas izglītības tautas komisārs. Es par viņa personību zinu pārāk maz, lai tiktu brīvs no nojautas, ka tur netrūka arī noslēpumu. Kaut gan mana saskare ar šo cilvēku nav bijusi ilgstoša, es tomēr nevaru nemūžam viņu aizmirst. Viņš bija viens no tiem laimīgi nelaimīgajiem, kurus mēdz iemīlēt no pirmā acu uzmetiena. Tādi cilvēki spēj iesildīt sirdis, no kurām daža var traģiski sadegt."
Stalažs, Vilis. Mirkļi ar Jūliju Lāci. Karogs. 1988. Nr. 7.

Par dzejas krājumu "Saules Zemē" (1923)

"Šī dzejnieka pirmie darbi likās pievilcīgi jau tāpēc vien, ka viņš rādīja dažas ainas no mums maz pazīstamās austrumnieku-dienvidnieku pasaules."
-s. Jaunākā lirika. Ilustrēts Žurnāls, 1923, Nr. 38.

Par romānu "Mūža meža maldi"

"Romāns "Mūža meža maldi" ir un paliek galvenais Jūlija Lāča devums latviešu literatūrā – tas ir viens no tiem darbiem, ar kuriem [..] latviešu literatūra apliecināja uzticību reālismam, dzīves un mākslas patiesībai. Ar to šim darbam paliekama vieta latviešu literatūrā."
Kiršentāle, Ingrīda. Jūliju Lāci atceroties. Literatūra un Māksla. 1967. Nr. 51.

SaiknesLalita Muižniece (1935) - Meita
Sarma Muižniece (1960) - Mazmeita
Lūcija Zamaiča (1893–1965) - Draudzene
Rūta Skujiņa (1907–1964) - Sieva
Austra Skujiņa (1909–1932) - Svaine
Anna Lācis (1891–1979) - Bijusī sieva
Māra Celle (1938) - Meita
Ojārs Celle (1929–2021) - Znots
Ieva Solveiga Celle-Harms (1966) - Radiniece
Māra Ķimele (1943) - Mazmeita
Dagmāra Ķimele (1919–1998) - Meita
Nodarbesžurnālists
literāts
sabiedriskais darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta25.12.1892
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads
Lodes muiža
Dzīvesvieta1915 – 1916
Orla
Oryol, Oryol Oblast, Russia

1917 – 1921
Maskava
Moscow, Russia

1921
Rīga
Rīga
IzglītībaĶeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Studējis V. Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā.


1900 – 1905
Biķernieku draudzes skola
Rīga
Rīga

1907 – 1912
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

1914 – 1915
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050

Studējis ķīmiju.


1921 – 1923
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.


1925 – 1926
Parīze
Paris, France

Studējis žurnālistiku Parīzē augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā.

Darbavieta1915 – 1916
Orla
Oryol, Oryol Oblast, Russia
Strādā par montieri Orlas guberņā

1917 – 1921
Maskava
Moscow, Russia
Strādā Maskavas apgabala pārtikas komisijā, vēlāk dzelzceļnieku kooperatīvā "Prodputj" un Rostovas pie Donas Tautas izglītības nodaļas pilnvarotais

1921 – 1925
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Rīga

Redakcijas loceklis, laikraksta korespondents Parīzē


1924 – 1940
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Kalēju iela, Rīga
Redakcijas darbinieks

01.10.1937 – 04.07.1940
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Kalēju iela, Rīga

Redaktors

Publicējis ceļojuma aprakstus, feļetonus.


1940 – 1941
Izdevniecība "Karogs"
Rīga
Rīga
Redaktors

21.06.1940 – 00.09.1940
Rīga
Rīga

Tautas labklājības ministrs


00.08.1940 – 00.01.1941

Izglītības Tautas komisārs

Dalība organizācijās1915 – 1916
Orla
Oryol, Oryol Oblast, Russia
Orlas latviešu bēgļu komiteja

17.10.1940
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Ceļojums1938
Čehija
Czechia, Slovakia
Kā "Jaunāko Ziņu" korespondents.
Apcietinājums08.01.1941
Astrahaņa
Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia

Apcietināts par pretpadomju aģitāciju un naidīgu darbību pret PSRS. Pamatā par laikrakstā "Jaunākās Ziņas" publicēto rakstu sēriju ar kopējo nosaukumu "Latvijas jaunekļa dēkainie piedzīvojumi Padomu Krievijā".

Pēc pratināšanas nosūtīts uz Astrahaņas cietumu, kur tā paša gada beigās, spriedumu nesagaidījis, mirst. 1957. gadā reabilitēts.

Miršanas laiks/vieta15.12.1941
Astrahaņa
Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia

Miris Astrahaņas cietumā.

Piemiņas vietas2021
Jūlijs Lācis (Edgars Ozoliņš) ir viens no galvenajiem tēliem daudzsēriju mākslas filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene".

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-23 no 23.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Lēdurga
(Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads)
25.12.1892Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Maskava
(Moscow, Russia)
1917 - 1921DzīvesvietaPilsēta
3Orla
(Oryol, Oryol Oblast, Russia)
1915 - 1916DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1921DzīvesvietaPilsēta
5Astrahaņa
(Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia)
15.12.1941Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1900 - 1905IzglītībaPilsēta
7Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1907 - 1912IzglītībaĒka, māja
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
10Kaļķu iela 1, Rīga
(Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050)
1914 - 1915IzglītībaĒka, māja
11Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1921 - 1923IzglītībaĒka, māja
12Parīze
(Paris, France)
1925 - 1926IzglītībaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
21.06.1940 - 01.09.1940DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1921 - 1925DarbavietaPilsēta
15Kalēju iela, Rīga01.10.1937 - 04.07.1940DarbavietaIela
16Kalēju iela, Rīga1924 - 1940DarbavietaIela
17Orla
(Oryol, Oryol Oblast, Russia)
1915 - 1916DarbavietaPilsēta
18Maskava
(Moscow, Russia)
1917 - 1921DarbavietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
20Čehija
(Czechia, Slovakia)
1938CeļojumsValsts
21Astrahaņa
(Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia)
08.01.1941ApcietinājumsPilsēta
22Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
17.10.1940Dalība organizācijāsĒka, māja
23Orla
(Oryol, Oryol Oblast, Russia)
1915 - 1916Dalība organizācijāsPilsēta
25. decembrī žurnālistam, literātam un sabiedriskajam darbiniekam JŪLIJAM LĀCIM – 130!

Jūlijs Lācis dzimis 1892. gada 25. decembrī Lēdurgas pagasta Lodes muižā pusgraudnieku Ādama un Karlīnas Lāču ģimenē. Mācījies Biķernieku draudzes skolā, Ķeniņa reālskolā un Mākslas veicināšanas biedrības skolā. Studējis ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā. Apprecējies ar Annu Liepiņu, vēlāk pazīstamo teātra režisori Annu Lācis, taču laulībai nav bijis ilgs mūžs. Sākoties Pirmajam pasaules karam, devies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur studējis Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā Sanktpēterburgā. Pēc kara beigām turpinājis studijas tautsaimniecībā Latvijas Universitātē, mācījies žurnālistiku Parīzes Augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā, darbojies arī kā laikraksta "Jaunākās Ziņas" redakcijas loceklis un speciālkorespondents Parīzē. Pēc atgriešanās no Francijas strādājis par vienu no žurnāla "Atpūta" redaktoriem.

Orientāliski motīvi izmantoti J. Lāča pirmajā publicētajā dzejolī "Čia-Li" laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (1922). Tieksme uz austrumniecisku eksotiku redzama arī dzejoļu krājumā "Saules zemē" (1923). Balstoties uz vēstulēm un dokumentāliem materiāliem, sarakstījis romānu "Mūža meža maldi" (1936–1937), kurā satīriski rādīta latviešu izceļotāju baptistu dzīve Brazīlijā. Rakstījis lugas, darbojies arī kā tulkotājs. 1934. gadā apprecējies ar dzejnieci Rūtu Skujiņu. Pēc Latvijas okupācijas bijis Tautas labklājības ministrs Kirhenšteina valdībā, pēc vēlēšanām – izglītības tautas komisārs Viļa Lāča valdībā. 1941. gada 8. janvārī ticis arestēts par pretpadomju aģitāciju presē. Miris 1941. gada 15. decembrī Astrahaņas cietumā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.