Jūlijs Ķipers

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (29); Sastādītājs (8); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJūlijs Ķipers
PseidonīmsJaunais, Jul-Je, J. Jaundris, J. Kips, Kps, Kruts, D. Vīgups
Personiska informācijaĶIPERS Jūlijs (1901.14.VII Sēlpils pag. Ķipos - 1993.17.V, apbed. Rīgā) - dzejnieks, literatūrkritiķis.
Dz. zemnieka ģim. Māc. Sēlpils pagastsk. un Vestienas draudzes sk.; 1922 izveidoja Sēlpilī Raiņa klubu, bija tā pirmais pr-js. 1921-23 māc. Rīgas Tautas augstskolā. Strād par grāmatvedi Subates patērētāju b-bā (1924-25), pārdevēju grāmatu veikalā "Daile un darbs" Rīgā (1925-28). No 1926 darbojies LKP un rev. preses izdevumos "Vienība" un "Darba Jaunatnes Ceļš", kur publicē izteiksmē lakoniskus dzejoļus par strādnieku dzīvi, bezdarbu, rev. cīņu, literatūrkrit. rakstus, prasījis mākslu un lit. saistīt ar rev. cīņu, bijis L. Laicena sekotājs, domu un cīņu biedrs. Viena no pirmajām publikācijām - raksts "Laikmeta dzeja" krāj. "Kolektīvs darbs" 1926. 1928 par rev. darbību apcietināts. 1929-35 dzīv. emigrācijā Vācijā un Beļģijā. Hamburgā strādājis par PSRS Tirdzniecības pārstāvn. grāmatvedi. 1935 pārcēlies uz PSRS. Strād. tirdzn. sistēmā Maskavā. 1937.30.IV arestēts, ieslodzīts Maskavas, Vladimiras un Orlas cietumos, 1939 izsūtīts uz Noriļsku. 1955 reabilitēts, 1956 atgriezies Rīgā, pievērsies rev. lit. mantojuma apkopošanai, apcerēšanai, publicēšanai. Sar. grām. par V. Dermani "Kvēlais tribūns" (1964, kopā ar M. Šacu-Aņinu), sast. latv. nelegālās rev. dzejas izlasi "No nakts uz rītu" (1957, kopā ar A. Balodi), divus atmiņu krājumus par L. Laicenu "Rakstnieks revolucionārs Linards Laicens" (1959) un "Sarkanais semafors" (1969), atmiņu krāj. "Arnolds Deglavs" (1976), rakstnieku A. Stradiņa (1960) un E. Sudmaļa (1971) darbu izlases, piedalījies E. Frosa izlases "Ceļš" (1975) sastādīšanā u.c. Atmiņās "Manas nedienas" ("Jaunais Horizonts", 1991, 4/5) stāsta par saviem cietuma gadiem Ljā un īpaši Pad. Savienībā.
Dzeja sakopota krājumā "Saulespuķe griežas pret sauli" (1971, ar A. Baloža priekšvārdu). - Ps.: J. Jaunais, Jul-Je, J. Jaundris, J. Kips, Kps, Kruts, D. Vīgups.
L. Melgalvs M. Jūlijs Ķipers // Lit. un Māksla, 1988, 22.I; Ķuzāne L. Aizgājušo sēlpilieti pieminot // Jēkabpils Vestnesis, 1993, 9.VI.
B. Gudriķe
Profesionālā darbība1926: viena no pirmajām publikācijām – raksts "Laikmeta dzeja" Rīgas Arodbiedrību centrālbiroja izdotajā krājumā "Kolektīvs darbs".
No 1926: darbojies Latvijas Komunistiskās partijas un revolucionārajos preses izdevumos "Vienība" un "Darba Jaunatnes Ceļš", kur publicējis izteiksmē lakoniskus dzejoļus par strādnieku dzīvi, bezdarbu, revolucionāro cīņu, literatūrkritiskus rakstus, prasījis mākslu un literatūru saistīt ar revolucionāro cīņu.

Dzeja

1926: Nost! (kopā ar Vili Āboltiņu, Andreju Balodi, Alfredu Stradiņu, Eduardu Priedi, Jāni Klauzēnu)
1971: Saulespuķe griežas pret sauli

Apcere

1964: Kvēlais tribūns (par Vili Dermani; sarakstījis kopā ar Maksi Šacu-Aņinu)

Sastādītie atmiņu krājumi

1959: Cīņas atbalsis (atmiņas un apcerējumi par revolucionāro presi 1920–1940)
1959: Rakstnieks revolucionārs Linards Laicens (atmiņu krājums)
1969: Sarkanais semafors (atmiņu krājums par Linardu Laicenu)
1976: Arnolds Deglavs (atmiņu krājums)
1983: Daugavieši (revolucionārās kustības dalībnieku atmiņas par LKP Daugavas apgabala organizācijas darbu)

Sastādīties dzejas, prozas un lugu krājumi

1957: No nakts uz rītu (latviešu nelegālās revolucionārās dzejas izlase, sastādījis kopā ar Andreju Balodi)
1960: Alfreds Stradiņš. Atstāsim grimstošos krastus!
1975: Emīls Fross. Ceļs (kopā ar Kārli Preisu un Valdemāru Ancīti)
Citātu galerija

Par Jūlija Ķipera 20. gadu dzeju

"Šajā laikā kreiso arodnieku tā sauktajā puslegālajā presē bieži parādās arī Jūlija Ķipera dzejoļi, kas parakstīti ar pseidonīmu Jul-jē. Tā ir Laicena tradīciju veidā radīta cīņas dzeja, ļoti koncentrēta savā izteiksmē, bet paskopa tēlainībā. Tās tematikas galvenās līnijas ir cīņa pret apspiestību, pret oportūnismu strādnieku kustībā, par mākslas un dzejas pavēršanu revolucionārās cīņas virzienā."

Balodis, Andrejs. Mūžs kā sarkana magone. Karogs, 1976, Nr. 7.

Par dzejoļu krājumu "Saulespuķe griežas pret sauli" (1971)

"Grāmatu veido divas nelielas nodaļas. Pirmā no tām saucas "Restu ēnā". Te atrodam galvenokārt spriegajos 20. gados un 30. gadu sākumā rakstīto cīņas dzeju. Tās ir tiešas un skarbas, pat paraupjas rindas, kurām grūti pievienot maigi skanošo un ausi kutinošo vārdu "lirika". Īss apraksts, portreta lakonisks skicējums, ska|š lozungs – lūk, šīs dzejas īpatnības. [..] Šodien šī Jūlija Ķipera dzeja var likties pakaila, beztēlaina un sausa. Tā arī jāuztver un jāvērtē kā attiecīgā laikmeta produkts, kura tapšanā sava nozīme bijusi gan sociāli literāriem motīviem (vēršanās pret pilsoniskās dzejas pseidoklasicismu, pret salonliriku; proletāriskās dzejas toreizējie meklējumi), gan personiskas dabas motīviem (daudzi revolucionārie literāti dzeju neuzskatīja par savu pamatnodarbošanos vai aicinājumu, bet gan par vēl vienu cīņas ieroci – blakus žurnālistikai, pagrīdes darbam utt.). [..]
Izlases otro nodaļu, kurai tāds pats nosaukums kā visai izlasei, veido galvenokārt 40.–50. gados rakstītie dzejoļi, kas radušies Noriļskas periodā. Šeit sastopam dzejoļus ar intīmāku saturu un skanējumu. Dominē īsas četrrindes, kurās aprauti izteikts kāds personisks pārdzīvojums vai vērojums. Smagos apstākļos, atrauts no darba, kam būtu lielāks svars mūsu sabiedrības dzīvē, Jūlijs Ķipers tomēr paliek optimists. Tas nav ne kroņa, nedz mākslots optimisms; no nelielajām četrrindēm dveš tāda cilvēka pārliecība, kas apzinās, ka dzīve rit tālāk, nekas nestāv uz vietas, revolūcijā sāk tais darbs turpinās."

Vītols, Herberts [Čākurs, Jānis]. "Saulespuķe griežas pret sauli". Karogs, 1971, Nr. 7.


Nodarbesdzejnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
Dzimšanas laiks/vieta14.07.1901
Dzimis Sēlpils pagasta Ķipos.
Dzīvesvieta1929
Beļģija
Belgium

1929 – 1935
Vācija
Germany

1935 – 1956
Krievija
Russia

1956 – 1993
Rīga
Rīga
Izglītība
mācījies
mācījies Sēlpils pagastskolā

nezināms – 1917
Vestienas draudzes skola

1917 izslēgts par ticības mācības stundu boikotēšanu.


1921 – 1923
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Rīga
Darbavieta1922
Sēlpils
Sēlpils, Sēlpils pagasts, Salas novads
Kopā ar domubiedriem nodibina Raiņa klubu.

"1922. gada vasarā [..]. nolēmām dibināt Raiņa kluba nodaļu, jo organizēt patstāvīgu, jaunu kultūras biedrību būtu daudz sarežģītāk. Krišjānis Jurušs apņēmās noorganizēt dramatisko kolektīvu, kāds cits jaunietis apsolījās vadīt kori. Man bija jāuzņemas kluba pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumi, jo es nebiju sakompromitēts. Raiņa kluba Sēlpils nodaļā bija 75–100 biedru. Pie kluba darbojās koris, pūtēju orķestris, dramatiskais kolektīvs un bibliotēka ar lasītavu. Kluba darbību vadīja komunistu frakcija [..]. Ar Raiņa kluba valdes sēžu, kora mēģinājumu, orķestra saspēles, dramatiskā kolektīva nodarbību, bibliotēkas grāmatu maiņas ieganstu notika LKP, vēlāk arī LKJS Sēlpils pulcinu nelegālā darbība. [..] Kluba sarīkojumos vairākas reizes piedalījās partijas legālie sabiedriskie darbinieki un revolucionārie rakstnieki – L. Laicens, L. Paegle, A. Kurcijs [..]."

Ķipers, Jūlijs. Maini un mainies uz augšu! Karogs, 1965, Nr. 6.

1924 – 1925
Subate
Subate, Ilūkstes novads
Subates patērētāju biedrība, grāmatvedis

1925 – 1928
Apgāds "Daile un Darbs"
Rīga
Rīga
Apgāda "Daile un Darbs" grāmatveikalā pārdevējs

1928 – 1935 (Datums nav precīzs)
Hamburga
Hamburg, Germany

PSRS Tirdzniecības pārstāvniecība, Labības tirdzniecības nodaļa, grāmatvedis


1935 – 00.04.1937
Maskava
Moscow, Russia
Strādājis tirdzniecības sistēmā
Dalība organizācijāsLatvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1926 – 1929
Latvijas Komunistiskā partija

1930
Vācijas Komunistiskās partijas biedrs
Emigrē1929
Beļģija
Belgium

1929 – 1935
Hamburga
Hamburg, Germany
Ceļojums1972
Vācijas Demokrātiskā Republika


00.08.1977
Vācijas Federatīvā Republika

Brauciens pēc privāta ielūguma.
Apcietinājums1928
Rīga
Rīga
Apcietināts par revolucionāru darbību

30.04.1937 – 1939
Maskava
Moscow, Russia

Butirku, Lefortovas, Vladimiras, Orlas cietumi


1939 – 1955
Noriļska
Norilsk, Krasnoyarsk Krai, Russia

"[..] rakām pamatus Kalnu metalurģiskā kombināta fabrikām, uzcēlām varenu niķeļa rūpnīcu, kuras elektrolīzes cehā strādāju līdz reabilitācijai un pat ilgāk. Strādājām, cik spēdami labi, ar skaidru apziņu, ka nedzīvojam velti, ka piedalāmies sociālisma celtniecībā. Neskatoties uz to, ka daudziem no mums, arī man, 1950. gadā bija pasludināts Sevišķās apspriedes lēmums par nometināšanu "uz mūžu", ticējām mūsu zemes rītdienas gaišumam."
Jūlijs Ķipers. (Citēts pēc: Melgalvs, Māris. Jūlijs Ķipers, Literatūra un Māksla, 1988, 22. janvāris)

1955. gadā reabilitēts.

Miršanas laiks/vieta17.05.1993
Apglabāts21.05.1993
Rīga
Rīga

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-19 no 19.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Krievija
(Russia)
1935 - 1956DzīvesvietaValsts
2Rīga
(Rīga)
1956 - 1993DzīvesvietaPilsēta
3Beļģija
(Belgium)
1929DzīvesvietaValsts
4Vācija
(Germany)
1929 - 1935DzīvesvietaValsts
5Hamburga
(Hamburg, Germany)
1929 - 1935EmigrēPilsēta
6Beļģija
(Belgium)
1929EmigrēValsts
7Rīga
(Rīga)
21.05.1993ApglabātsPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1921 - 1923IzglītībaPilsēta
9Subate
(Subate, Ilūkstes novads)
1924 - 1925DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1925 - 1928DarbavietaPilsēta
11Hamburga
(Hamburg, Germany)
1928 - 1935DarbavietaPilsēta
12Maskava
(Moscow, Russia)
1935 - 01.04.1937DarbavietaPilsēta
13Sēlpils
(Sēlpils, Sēlpils pagasts, Salas novads)
1922DarbavietaCiems
14Vācijas Demokrātiskā Republika 1972CeļojumsValsts
15Vācijas Federatīvā Republika01.08.1977CeļojumsValsts
16Rīga
(Rīga)
1928ApcietinājumsPilsēta
17Maskava
(Moscow, Russia)
30.04.1937 - 1939ApcietinājumsPilsēta
18Noriļska
(Norilsk, Krasnoyarsk Krai, Russia)
1939 - 1955ApcietinājumsPilsēta
19Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.