Jūlijs Dievkociņš

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (22); Tulkotājs (1); Izdevējs (2); Sastādītājs (3); Recepcijas persona (12)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJūlijs Dievkociņš
PseidonīmsJūlijs
KopsavilkumsJūlijs Dievkociņš (1879–1906) – rakstnieks, dzejnieks, skolotājs un tulkotājs. Mācījies Lauteres pagastskolā, Vestienas un Bērzaunes draudzes skolās, vēlāk – Valkas skolotāju seminārā, kas tolaik atradās Rīgā (1895–1899). Strādājis par skolotāju Litenē, Rīgā, Lielzalvē. Piedalījies 1905. gada revolūcijas notikumos – rīkojis vietējo skolotāju sanāksmes, bijis rīcības komitejas loceklis. Dievkociņš bijis viens no pirmajiem latviešu rakstniekiem, kurš pievērsis īpašu vērību bērnu un jauniešu literatūras izdošanai, viņš arī aktīvi interesējies par pedagoģijas jautājumiem un skolu reformām. Sakopojis un apgādājis vairākus literārus krājumus bērniem, bijis žurnāla "Jaunības Draugs" bērniem veltītās nodaļas vadītājs. Rosinājis tulkot un izdot krievu autoru darbus un arī pats tulkojis vairāku ievērojamu krievu rakstnieku un dzejnieku prozu un dzeju latviešu valodā. Starp 1903. un 1905. gadu pēc Dievkociņa iniciatīvas E. Zirģeļa apgādā izdota sērija “Jaunā bibliotēka”, kurā viena no trim ietvertajām krievu autoru grāmatām izdota Dievkociņa tulkojumā. Popularizējis ideju par specializēta skolotājiem paredzēta grāmatveikala izveidi un vēlējies organizēt latviešu rakstnieku darbu tulkošanu un izdošanu krievu valodā. Pirmie Dievkociņa dzejoļi publicēti laikrakstos 1898. gadā, savukārt vienīgais dzejas krājums “Ugunsziedi” (1907) izdots pēc autora nāves. Rakstījis arī publicistikas darbus un īsprozu, galvenokārt – stāstus bērniem. Dievkociņa dzejā lasāmas sentimentālisma ietekmes, tai raksturīgi skumju, vientulības, nelaimīgas mīlestības motīvi, kā arī sapņainas apceres par taisnības uzvaru. 1906. gadā apcietināts un nošauts Biržos, kur vēlāk novietots piemiņas akmens nošautajiem 1905. gada revolucionāriem.
Personiska informācijaDzimis kalpa ģimenē.
Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1898.22.8/3.9.: dzejolis "Nervi" laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā.

Dzeja

1907: dzejas krājums "Uguns ziedi" (A. Gulbja apgāds).

Izlases

1980: dzejas, prozas, publicistikas izlase "Ak, dibināsim sev dzimteni" (Liesma).

Sastādītājs bērnu literatūras krājumiem

1899-1901: sastādījis krājumu "Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem" (P. Bērziņa apgāds).
1902: "Zvaigznītes" (Jūlija Dievkociņa apgāds).
1902: "Bērnu pasaule" (Jūlija Dievkociņa apgāds).
1903: "Rīta miglas tēli" (P. Liepiņa apgāds).

Cittautu autoru darbu tulkojumi

Latviešu valodā tulkojis Aleksandra Puškina (Александр Пушкин), Mihaila Ļermontova (Михаил Лермонтов), Maksima Gorkja (Макси́м Го́рький), Leonīda Andrejeva (Леонид Андреев), Vikentija Veresajeva (Вике́нтий Вереса́ев), Semjona Nadsona (Семён Надсон) u.c. autoru darbus.
Citātu galerija

Atmiņas par Jūliju Dievkociņu

"Starp pārrunātiem jautājumiem, es atceros, bija ari jautājums par Dieva esamību, sakarā ar to, ka tajā laikā viena skolotāju grupa pastāvēja uz to, lai ticības mācības no skolās obligātoriski mācāmo priekšmetu skaita strīpo. Dievkociņa domas šajā jautājumā bija šādas: ,.Nedz atsevišķs indivīds, nedz individu kopība — tauta — nevar būt bez sava Dieva. Jo zemāka ir attīstības pakāpe kādam cilvēkam vai kādai tautai, jo zemāks ir viņu Dievs, un otrādi. Man ir Dievs, un mans Dievs ir un paliks pie manis vienumēr, jo viņš ir manī pašā: tas cēlais, tīrais, skaidrais un skaistais, kas ir iekš manis, tas ir mans Dievs." Es iebildu: „Mēs mirsim un satrūdēsim — vai tas arī skaisti?" Dievkociņš saka: „Cik skaisti ir satrūdēt! Visur un iekš visa ir skaistums, ir Dievs. Ja dzīvības rašanās ir atomu pārveidošanās process, tad arī dzīvības iz nīkšana ir tas pats. Šinī pārveidošanās procesā īsti ir izjūtams skaistums, ir izjūtama Dieva esamība!" Šos Dievkociņa vārdus es bieži vien arī vēl tagad pārdomāju. Man šķiet, ka toreiz ne man, ne viņam ne prātā nenāca tas, ka vienam no mums tik drīzi nolemts satrūdēt..."

Melbārdis, K. "Manas atmiņas par dzejnieku Jūliju Dievkociņu. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 1 (01.01.1932.), 47.-52. lpp.

"Skolā Jūlijs bijis visuzcītīgākais skolēns, kas visnopietnāk, sagatavojis arī mājas uzdotos darbus. Piemēram, matemātisko aprēķinu iznākumus visi citi (to tādā vasaras sagatavošanas klase daudz nevarēja but) rītiem parasti norakstījuši no viņa. – Bet vienā rītā nu tamdēļ, izcēlusies klizma: visi jau ieradušies skolā, bet glābiņa Jūlija vēl nav klāt. Visu acis vēršas uz ceļa pusi, no kurienas tam jānāk, bet tas – ka nenāk, tā nenāk. Tad norunājušies iet viņam pretim. Bet arī tā viņi to nav satikuši, lai ari diezin cik tā|u aizgājuši (izrādījies, ka viņš todien bijis saslimis un nemaz uz skolu neatnācis). Protams, arī viņiem tagad neatlicies nekas cits, kā stundas nokavēt un tā vietā aiziet gar skolu uz Aronas upi un tur brangi izpeldēties."

Āronu Matīss. “Jūlija Dievkociņa piemiņai”. Latvju Grāmata, Nr. 1., 1926, 56.-58. lpp.

Nodarbesskolotājs
tulkotājs
rakstnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta12.08.1879
Viesiena
Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads
Dzimis Viesienas (tolaik Lauteres) pagasta Kalna Dzīšļos.

IzglītībaViesiena
Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads

Mācījies Lauteres pagastskolā


Vestienas draudzes skola
Vestiena
Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads

Mācījies Vestienas draudzes skolā


Mācījies Bērzaunes draudzes skolā


1895 – 1899
Vidzemes Skolotāju seminārs
Rīga
Rīga
Mācījies Valkas skolotāju seminārā Rīgā
Darbavieta1899 – 1902
Litene
Litene, Litenes pagasts, Gulbenes novads
Strādā par skolotāju Litenē

1902 – 1903
Rīga
Rīga
Strādā par skolotāju Rīgā

1903 – 1906
Mēnešraksts "Jaunības Draugs"

Vadījis žurnāla "Jaunības Draugs" bērniem veltīto nodaļu


1903 – 1906
Zalve
Zalve, Zalves pagasts, Aizkraukles novads
Strādājis par skolotāju Lielzalvē
Miršanas laiks/vieta03.02.1906
Birži
Birži, Salas pagasts, Jēkabpils novads
Miris Biržu pagastā, nošauts pie Biržu pagasta mežsarga mājām.

Apglabāts1906 (Datums nav precīzs)
Zalves kapi
"Billes", Zalves pagasts, Aizkraukles novads, LV-5112

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Viesiena
(Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads)
12.08.1879Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Birži
(Birži, Salas pagasts, Jēkabpils novads)
03.02.1906Miršanas laiks/vietaCiems
3Zalves kapi
("Billes", Zalves pagasts, Aizkraukles novads, LV-5112)
1906ApglabātsKapsēta
4Viesiena
(Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
5Vestiena
(Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
6Rīga
(Rīga)
1895 - 1899IzglītībaPilsēta
7Litene
(Litene, Litenes pagasts, Gulbenes novads)
1899 - 1902DarbavietaCiems
8Rīga
(Rīga)
1902 - 1903DarbavietaPilsēta
9Zalve
(Zalve, Zalves pagasts, Aizkraukles novads)
1903 - 1906DarbavietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.