Johanna Konrādija

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (7); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJohanna Konrādija
Papildu vārdiKonradi
Dzimtais vārdsJohanna Conradi
KopsavilkumsJohanna KONRĀDIJA (Conradi, 1814-1892), pēc izglītības guvernante, ir Baltijas vācu rakstniece. Konrādija ir dzimusi Salgales mācītāja Ādama Konrādija ģimenē un guvusi labu izglītību mājmācībā. Pēc mājskolotājas eksāmena nokārtošanas viņa ir strādājusi vairākās Baltijas vācu, tai skaitā sava brāļa - ģimenē, par saimniecības vadītāju un mājskolotāju, tad apceļojusi Eiropu, bet pēc atgriešanās pārcēlusies uz dzīvi Jelgavā pie sava brāļa Annas baznīcas mācītājmuižā. Līdz 1888. gadam Konrādija ir strādājusi par skolotāju vācu meiteņu skolā.
Johanna Konrādija ir publicējusies Baltijas vācu turpinājumizdevumos Baltische Monatsschrift un Rigasche Zeitung galvenokārt par pedagoģiskiem jautājumiem - meiteņu audzināšanu ģimenē un izglītošanu, kā arī mājskolotāju sagatavošanu, pienākumiem un tiesībām. Johanna Konrādija ir publicējusi romānus Georg Stein oder Deutsche und Letten ("Georgs Šteins jeb vācieši un latvieši", 1864) Vorkämpfer ("Celmlauzis"; Rigasche Zeitung, 1866). Viņas romāns "Georgs Šteins" ir pirmais sacerējums Baltijas vācu literatūrā, kurā risināts latviešu emancipācijas un Baltijas vācu sabiedrības un jaunlatviešu attiecību jautājums. Johanna Konrādija uzsver, ka latvietis par pilnvērtīgu un izglītotu cilvēku var izaugt tikai stingrā vācu sabiedrības uzraudzībā. Nozīmīga loma romānā atvērta arī ebreju audzināšanas un izglītošanas jautājumiem, uzsverot ebreju asimilācijas neizbēgamību vācu sabiedrībā. Johannas Konrādijas darbi sniedz labu ieskatu Baltijas vācu debatēs par nacionālajiem jautājumiem 19. gadsimta II pusē; Konrādija pati pārstāv vācbaltiešu sabiedrības liberālo spārnu.
Personiska informācijaJohanna KONRĀDIJA (Conradi, 1814-1892) ir dzimusi mācītāja Ādama Gerharda Johana Konrādija (Conradi, 1768-1830) un viņa sievas Frīderikes, dzimušas Frobēnas (Frohbeen, mir. 1823), ģimenē. Johannas Konrādijas jaunākais brālis ir Jelgavas mācītājs Morics Vilhelms Konrādijs (Conradi, 1821-1904), jelgavnieku atmiņās pazīstams kā Vecais Konrādiņš, savādnieks un daudzu anekdošu varonis; par viņu plašāk var lasīt Antona Birkerta sakārtotajā krājumā "Vecais Konrādijs dzīvē, darbā un anekdotēs" (1930). Johannas Konrādijas māsas dēls ir Baltijas vācu vēsturisko romānu autors Teodors Hermanis Panteniuss (Pantenius, 1843-1915), bet svainis - pēdējā tēvs Jelgavas mācītājs, tautas apgaismības pārstāvis Vilhelms Kristiāns Panteniuss (Pantenius, 1806-1849).
Profesionālā darbība

Publikācijas

Publicistika laikrakstos un krājumos

1861: Lebensbilder aus der baltischen Heimath. Jelgava, atk. izd. 1867.
1861: Der Luxus in seiner Einwirkung auf das Familienwohl. Baltische Monatsschrift, nr.3, S. 525-541.
1862: An die weibliche Lesewelt. Baltische Monatsschrift, nr. 5, S. 154-173.
1862: Kleine Schriften für das Haus. Jelgava, turpin. "Rigasche Zeitung" 1872.
1865: Der Wechsel in unseren Sitten und Gebräuchen. Baltische Monatsschrift, nr. 11, S. 118-140.
1865: Über Alexis von Rocqueville. Baltische Monatsschrift, nr. 11, S. 439-462.
1867: Zur Frage über Mädchen-Erziehung. Baltische Monatsschrift, nr. 7.
1867: Gedanken über Literatur und Lectüre. Baltische Monatsschrift, nr. 7, S. 192-216.
1869: Zur Frauenfrage. Rigasche Zeitung, 30.12.1869.
1869: Sonst und jetzt. Rigasche Zeitung, 29.10.
1870: Anerbieten. Rigasche Zeitung, 5.02.
1871: Erinnerung. Rigasche Zeitung, nr. 178, 05.08.1871.
1872: Unsere Hausleute. Rigasche Zeitung, janvāris.
1874: Stellenvermittelungsbüreau für Lehrerinnen in Mitau. Rigasche Zeitung, 27.02.1874.
1875: Die Hauslehrerin in ihrem Berufe und ihrer Stellung. Jelgava.

Romāni

1864: Georg Stein oder Deutsche und Letten. Eine Erzählung aus der Gegenwart Kurlands. Riga, atk. izd. 1879.
1866: Vorkämpfer. Novelle. Rigasche Zeitung, 28.06; 1.07; 5.07; 6.07; 7.07; 12.07; 13.07; 14.07; 15.07; 19.07; 22.07; 23.07.

Ceļojuma apraksts

1888: An der Ostsee. Jelgava.

Citātu galerijaIhre stattliche Erscheinung, ihre aufrechte Haltung, das graue, unter einer weißen Haube halbverborgene Haar, das seidene Kleid, welches sie zu tragen pflegte, endlich ihr ruhiger, sich gleich bleibender Ernst imponierte fremden Besuchern, wie ihren Schülerinnen. Letztere hatten vor dem gestrengen ebenso verehrten, als gerechten und gefürchteten Fräulein Conradi, die jedoch von vielen auch einfach „Tante Johanna” genannt wurde, einen heilsamen Respekt, obgleich eigentliche Strafen nie in Anwendung kamen, wohl aber strenge Verweise und Vermahnungen die Disziplin aufrecht erhielten. Dieser heilsame Respekt blieb bestehen, auch dann noch, als mit zunehmendem Alter die Schärfe der Sinnesorganes nachließ und eine empfindliche Harthӧrigkeit der Würdigen Greisin den Verkehr mit der Jugend erschwerte. [Viņas ievērojamais izskats, viņas staltā stāja, sirmie, zem baltās aubītes daļēji paslēptie mati, zīda kleita, kuru viņa mēdza valkāt, un visbeidzot viņas mierīgā, allaž rāmā nopietnība atstāja patīkamu iespaidu kā uz nejaušiem apmeklētājiem, tā uz audzēknēm. Pēdējām pret stingro un cienījamo, taisnīgo un bailes raisošo Konrādijas jaunkundzi, kuru daudzi tomēr sauca vienkārši par „Konrādijas tanti”, bija veselīgs respekts, kaut gan patiesībā nekad netika lietoti sodi, disciplīnu labā kārtībā uzturēja stingri rājieni un nopietni brīdinājumi. Šis veselīgais respekts saglabājās arī vēl tad, kad līdz ar pieaugošo vecumu, pavājinoties jutekļu asumam un dzirdei, tika apgrūtināta cienījamās sirmgalves saskarsme ar jauniešiem].
No: Johannes von Eckardt. Johanna Conradi. Düna Zeitung, 1905, nr. 23.

Repräsentativ für das geistige Klima in Mitau der zweiten Jahrhunderthälfte wurde die Pädagogin und Schrifstellerin Johanna Conradi, die Tochter des Pastors zu Sallgalln Adam Conradi und Tante von Theodor Hermann Pantenius. Sie gehörte zu einer jüngeren Generation baltischer Frauen, die die Möglichkeiten beruflicher Emanzipation erkannt und genutzt hatten als Gouvernanten, Lehrerinnen oder Schrifstellerinnen ihr Leben selbst zu gestalten bemüht waren [Ievērojama 19. gadsimta otrās puses Jelgavas garīgās gaisotnes pārstāve bija pedagoģe un skolotāja Johanna Konrādija, Salgales mācītāja Ādama Konrādija meita un Teodora Hermaņa Panteniusa tante. Viņa piederēja baltiešu sieviešu jaunākajai paaudzē, kuras bija iepazinušas profesionālās emancipācijas pavērtās iespējas un prata tās izmantot kā guvernantes, skolotājas un rakstnieces, cenšoties pašas veidot savu dzīvi].
No: Karl Otto Schlau. Mitau im 19. Jahrhundert. Wedemark-Elze, 1995, S. 284.
SaiknesVilhelms Pantēniuss (1806–1849) - Svainis
Teodors Hermanis Pantēnijs (1843–1916) - Māsasdēls
Nodarbesskolotāja
publiciste
rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta16.06.1814
Salgales mācītājmuiža
Salgale parish, LV-3045, Latvia
Dzīvesvieta1870 – 1891
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela, Jelgava

Lielā iela nr. 73, 2. stāvs.
Dzīves vieta saskaņā ar pašas norādīto adresi rakstā-sludinājumā:
Johanna Conradi. Anerbieten. Rigasche Zeitung, nr. 29 (5.02.1870)

Izglītība1824 – 1838 (Datums nav precīzs)
Salgales mācītājmuiža
Salgale parish, LV-3045, Latvia
Izglītojusies mājās, viens no skolotājiem teologs un dabaspētnieks Johans Heinrihs Karls Kavals (Kawall, 1799-1881), mājmācībā sagatavojusies mājskolotājas eksāmenam.

1838
Teicami nokārto mājskolotājas eksāmenu
Darbavieta1838 – 1849 (Datums nav precīzs)
Stende
Stende, Talsu novads
Mājskolotāja Stendē pie Brigeniem (Brüggen), Cīravā pie Manteifeļiem (Manteuffel) un Jaunpilī pie Rekēm (Recke).

1849 – 1857
Salgales mācītājmuiža
Salgale parish, LV-3045, Latvia
Mājskolotāja un saimniecības vadītāja brāļa, atraitņa Kārļa Vilhelma Konrādija (1808-1880) ģimenē, kurā aug 13 bērni. Vēlās nakts stundas Konrādija velta pašizglītībai. 1857. gadā brālis apprecas otrreiz, Konrādija darbu var pamest.

1862 – 1863 (Datums nav precīzs)
Brūnu muiža

Strādā par mājskolotāju pie baroneses fon der Rekes.

09.08.1872 – 1888
Jelgavas vācu meiteņu privātskola
Jelgava
Jelgava

Skolas vadītāja, skolotāja

Dalība organizācijās1865 – 1892
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001

Īstenā locekle, sal. K.O.Schlau. Mitau im 19. jahrhundert. Wedemark-Elze, 1995, S. 285.

Ceļojums1857 – 1862 (Datums nav precīzs)
Parīze
Paris, France
Ceļojums uz Parīzi, Karlsbādi un citām Vācijas vietām.
Miršanas laiks/vieta12.06.1892
Jelgava
Jelgava

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Salgales mācītājmuiža
(Salgale parish, LV-3045, Latvia)
16.06.1814Dzimšanas laiks/vietaĒka, māja
2Lielā iela, Jelgava1870 - 1891DzīvesvietaIela
3Jelgava
(Jelgava)
12.06.1892Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Salgales mācītājmuiža
(Salgale parish, LV-3045, Latvia)
1824 - 1838IzglītībaĒka, māja
5Stende
(Stende, Talsu novads)
1838 - 1849DarbavietaPilsēta
6Salgales mācītājmuiža
(Salgale parish, LV-3045, Latvia)
1849 - 1857DarbavietaĒka, māja
7Jelgava
(Jelgava)
09.08.1872 - 1888DarbavietaPilsēta
8Brūnu muiža1862 - 1863DarbavietaMuiža
9Parīze
(Paris, France)
1857 - 1862CeļojumsPilsēta
10Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
1865 - 1892Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.