Jevgeņijs Vanags

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (2)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsJevgeņijs Vanags
PseidonīmsI. Žagars, E. Vidzems
KopsavilkumsJevgeņijs Vanags (1922–1987) – rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks. Publicējis trimdas latviešu kultūru kariķējošus rakstus krājumos "Labdien, Pietuka Krustiņ" (1964), "Nebrauc tik dikti" (1964) un "Melnā bruņinieka pēcteči" (1968), kā arī sarakstījis frontes piedzīvojumu atmiņu grāmatu "Ierakumu ikdiena" (1974).
Personiska informācijaDzimis amatnieka ģimenē.

Kara laikā iestājies pagrīdes komjauniešu grupā, kā arī cīnījies 43. latviešu gvardes divīzijā. Par karavīra gaitām apbalvots ar Lielā Tēvijas kara ordeni, 12 medaļām un 4 Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Humoristiski raksti krājumos
1964: "Labdien, Pietuka Krustiņ!"
1964: "Nebrauc tik dikti"
1968: "Melnā bruņinieka pēcteči"

Atmiņas
1974: "Ierakumu ikdiena"
Citātu galerija

Par Jevgeņija Vanaga radošo darbību

"Visai daudzos Jevgeņija Vanaga amatus uzskaitīdami, varam ievērot, ka viņa intereses visvairāk tēmētas uz mākslas pasauli. Sirdij vismīļākā allaž bijusi mūzika un it īpaši tēlotāja māksla, par ko uzskatāmi liecina daudzās skiču burtnīcas, kuras jubilārs rāda gan tikai vistuvākajiem draugiem.
Atbilstoši Ļeņingradas Augstākās partijas skolas Žurnālistikas nodaļā gūtajai izglītībai plašākai sabiedrībai vairāk pazīstami Jevgeņija Vanaga literārās darbības rezultāti. Savā laikā ļoti populārs bija ar republikas Žurnālistu savienības Stučkas prēmiju apbalvotais radiofeļetonu cikls "Brenča un Žvinguļa sarakste ar Pietūka Krustiņu", ko meistariski lasīja Luijs Smits un Alfrēds Jaunušans. Ar pseidonīmu J. Žagars daļa šī Jevgeņija Vanaga sarakstītā cikla publicēta atsevišķā grāmatā. Skarba humora un sūras strēlnieku ikdienas atainojumu atrodam frontinieka atmiņu grāmatā "lerakumu ikdiena", kas parakstīta ar pseidonīmu E. Vidzems."
Pabērzs, Juris. Lai spalva allaž paliek asa. Karogs, Nr. 8, 01.08.1982.

Par Jevgeņija Vanaga saistību ar Latvijas PSR Valsts Drošības komiteju

"Gatavojot materiālu LM (1988. g.) par t.s. franču grupu, sev par belzošu pārsteigumu cietušo pārstāstā atpazinu J. Vanaga lomu un izdarības. Viņš bijis visai lojāls pratinātājs VDK, priekšniecība viņu drīz no tās franču grupas lietas nedaudz nomaļus atvirzījusi, galveno apsūdzības uzraudzīšanu un sakārtošanu uzticēdama tādam Morozovam. Atceros Skaidrītes Sirsones stāstījumu: šis pats Vanags 1951 .gada 18. janvāri 7 rītā ar vairākiem pavadoņiem ieradies viņas dzīvoklī. Izdarīta kratīšana. Zinātnieci apcietina un aizved uz stūra māju. Sirsone atminējusies, ka šo zilacaino cilvēku, šo Vanagu jau agrāk kaut kur redzējusi. Kā tad! Rīgas pilī, kad svinēta Andreja Upīša jubileja. Tur viņš smaidošs grozījies, te piesēdies pie vienas viesu grupiņas, te pie otras... Neviens svešo nav pazinis.
Toties iepazina 1951. gada pavasarī, kad viņš pratināja apcietinātos K. Fridrihsonu, E. Stērsti, A. Stubavu, M. Ozoliņu un S. Sirsoni. Viņš kopā ar citiem izmeklētājiem A. Novika virsvadībā izveidoja franču grupas lietu...
Drīz vien pēc šī kulturālā ķeizargrieziena Vanags tika nosūtīts mācīties republikāniskajā partijas skolā. Lai gan sekmes viņam bija stipri viduvējas, tomēr skolas direktors, tas pats A. Elvihs, vēlākais ministrs, tieši viņu pēc pirmā kursa pabeigšanas izraudzīja nosūtīšanai mācības turpināt Ļeņingradas augstākajā partijas skolā, kurai tālaika sabiedrībā bija visaugstākais reitings.
Diplomu ieguvis, viņš atgriežas Rīgā, protams, strādā nekur citur kā pašā LKP CK ārzemju sakaru nodaļā, lai gan īsti nepārzin nevienu svešvalodu, un gadās vairāki čēpē. Tos veicina viņa kāre uz alkoholu, kas viņu nogāž zemākā līmenī – jau aprādītajā V. Kaupuža kantorī.
Skaidrs, drīz, vien arī šeit jāpiedzīvo ne viens vien čēpē, un pudele aizvien vairāk patīk un kļūst nepieciešama. Teātru mākslinieku aprindas ir samērā veicinošs faktors, un nu Kaupužam jādomā, lai vērtīgais kadrs (ministrijai vai VDK?) mazāk tiktu apvainots, un viņš tiek pazemināts par Operteātra direktoru, tā vairākus gadus zeminādams šīs mākslas iestādes jau tā samērā nestabilo stāvokli.
Kultūras kadra nekompetence un žūpošana viņu beidzot iesēdina ziepēs līdz nāsīm, un atkal ar Kaupuža (varbūt ar čekas svētību un atbalstu) tēvišķīgo roku viņš tiek ievirzīts citā kultūriestādē – Latvijas PSR Revolūcijas muzejā. Saprotams – par direktoru. Smaidošais, zilacainais Žeņa mazākos krēslos neprata sēdēt..."
Salnāja, Mersede. Ķeizargriezieni jeb garīguma genocīds. Literatūra un Māksla, Nr. 46, 29.11.1991.

Nodarbeskultūras darbinieks
žurnālists
literāts
Dzimšanas laiks/vieta06.08.1922
Rīga
Rīga
IzglītībaRīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga

PSRS CK Augstākā partijas skola
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Studējis žurnālistikas nodaļā.

nezināms – 1941
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010
DarbavietaRīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006
Scenāriju daļas vadītājs.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Rīga
Ārējo sakaru sektora vadītājs.

Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja
Brīvības iela 61, Rīga
Brīvības iela 61, Rīga, LV-1010
Izmeklētājs.

1968
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010
Mākslas un mūzikas pārvaldes vadītājs.

1974
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Direktors.

1977 – 1987
Latvijas PSR Vēstures muzejs
Rīga
Rīga

Vadītājs.

Dalība organizācijāsLatvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedrs.
Miršanas laiks/vieta05.06.1987
Rīga
Rīga
Apglabāts1985
Rīgas Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiPētera Stučkas prēmija
Prēmija piešķirta par literāro darbību.

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
06.08.1922Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
05.06.1987Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026)
1985ApglabātsKapsēta
4Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
5Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
1941IzglītībaĒka, māja
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
7Antonijas iela 2, Rīga
(Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010)
1968DarbavietaĒka, māja
8Šmerļa iela 3, Rīga
(Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
9Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1974DarbavietaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1977 - 1987DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Brīvības iela 61, Rīga
(Brīvības iela 61, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
13Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.