Jēkabs Dravnieks

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (1); Tulkotājs (4); Izdevējs (1); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJēkabs Dravnieks
Papildu vārdiDraviņ-Dravnieks
PseidonīmsJ. Pērkondēls, J. Laimnieks, Dienvidnieks, Jūsmiņu Teodors
KopsavilkumsJēkabs Dravnieks (arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks; 1858–1927) – žurnālists, tulkotājs, grāmatizdevējs, leksikogrāfs. Beidzis Tērbatas skolotāju semināru (1879). Strādājis par skolotāju Tbilisi, Pēterburgā, pēc tam Vecsātu zemkopības skolā. 1887. gadā sāka strādāt Eduarda Zīslaka izdevniecībā par korektoru, vēlāk 1893. gadā savā īpašumā ieguvis Zīslaka spiestuvi. 1889. gadā sācis regulāru izdevēja darbību. Kopskaitā izdevis vairāk nekā 60 grāmatas: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktiska satura literatūru, kalendārus un muzikālijas. Nozīmīgāko Jēkaba Dravnieka apgādāto izdevumu vidū izceļama pirmā universālā latviešu enciklopēdija "Konversācijas vārdnīca" (25 burtnīcas, 1891–1894), Rūdolfa Blaumaņa pirmais stāstu krājums "Pie skala uguns" (1893), Aspazijas drāma "Vaidelote" (1894), Krišjāņa Barona "Latvju dainu" trīs burtnīcas (no 1894). 1892. gadā pārņem žurnāla "Austrums" izdošanu, 1893. gadā sāk izdot mēnešrakstu "Zemkopis". Pēc bankrotēšanas 1895. gadā dzīvoja Rīgā un sagatavoja dažādas vārdnīcas, publicējis periodikā rakstus par audzināšanu, izglītību un valodas jautājumiem. Tulkojis daudz vācu, krievu, itāļu un norvēģu rakstnieku darbus.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē.

Jēkaba Dravnieka dzīvesbiedre – Hedviga Alunāne (1862–1928), Ādolfa Alunāna māsa. Viņa saņēmusi arī 1890. gadā Dravnieka atvērtā grāmatveikala darbības koncesiju.
Profesionālā darbība

Izdevējdarbība

1887. gadā sāka strādāt Eduarda Zīslaka izdevniecībā par korektoru.
Izdevis J. Vasjemonova un T. Helmhorsta "Mācības vēstules par krievu valodu priekš pamācīšanās" (1890), kas bija savā laikā labākā krievu valodas mācību grāmata un iznāca vairākos izdevumos. Šī darba izdošana nesa peļņu, ļaujot 1890. gadā J. Dravniekam atvērt grāmatveikalu Jelgavā, Lielajā ielā 20.
1893. gadā nopircis E. Zīslaka spiestuvi.

1889. gadā sācis regulāru izdevēja darbību. Kopskaitā izdevis vairāk nekā 60 grāmatas: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktiska satura literatūru, kalendārus un muzikālijas.
Pirmais Dravnieka izdevums – paša stāsts "Brūtes meklētājs" (1886).

Nozīmīgākie izdevumi
1891–1894: pirmās universālās latviešu enciklopēdijas "Konversācijas vārdnīca" 25 burtnīcas (nepabeigta; 27., 28. burtnīcu izdod H. Alunāns 1897–1898)
1891: Kārlis Mīlenbahs "Daži jautājumi par latviešu valodu" 1. laidiens
1892: Viljama Šekspīra "Hamlets" – pirmais grāmatā izdotais Viljama Šekspīra darbs latviešu valodā
1892–1894: enciklopēdisku rakstu virkne "Latvju tauta" (1892–1894, kurā iznāk 4 darbi:
– Viļa Olava "Latvju vēsture līdz 12. gadu simteņa beigām" (1892),
– Andrieva Niedras "Latvju ģeogrāfija" (1893),
– Pavasaru Jāņa "Latviešu rakstniecības vēsture" (1893) – pirmā plašākā latviešu literatūras vēsture,
– Nikolaja Ozoliņa (1868–1952) "Baltijas kuģniecība" (1894)

1893: Rūdolfa Blaumaņa pirmais stāstu krājums "Pie skala uguns"
1893: krājums "Sēta, daba, pasaule" (8. burtnīca)
1894: Aspazijas drāma "Vaidelote"
Krišjāņa Barona "Latvju dainu" trīs burtnīcas

Žurnāla "Austrums" (1892–1895) izdevējs un redaktors (1893–1895), mēnešraksta "Zemkopis" izdevējs un redaktors (1893–1895).
Izdevis "Austruma Kalendāru" 1893., 1894. un 1895. gadam.

1895. gada pavasarī J. Dravnieks bankrotēja, viņa spiestuvi tajā pašā gadā iegādājās tās darbinieks Juris Landsbergs. Daļa J. Dravnieka spiestuves iekārtas nonāca Rīgā, firmas "Kalniņš un Deičmanis" īpašumā.
Turpmākos gadus J. Dravnieks dzīvoja Rīgā un sagatavoja dažādas vārdnīcas, publicējis periodikā rakstus par audzināšanu, izglītību un valodas jautājumiem.

Sastādītās vārdnīcas

1886, 1914 {5}: "Svešu vārdu grāmata"
1910: "Vācu-latviešu vārdnīca"
1913, 1931 {3}: "Krievu-latviešu vārdnīca"
1915: "Pareizrakstības vārdnīca"
1924, 1938 {4}: "Angļu-latvju vārdnīca" u.c.

No 1903. līdz 1919. gadam pildījis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas izdotās konversācijas vārdnīcas tehniskā redaktora pienākumus.


Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Pirmā publikācija – G. Horna stāsta "Mīlestības alga" tulkojums (1876). Tulkojis daudz vācu, krievu, itāļu un norvēģu rakstnieku darbus.
Nozīmīgākās tulkotās lugas
Maksima Gorkija "Sīkpilsoņi" (ar nosaukumu "Mazpilsoņi", teātrī 1904. gadā)
Hermaņa Zūdermaņa "Dzimtene" (teātrī 1896. gadā)
Gerharta Hauptmaņa "Žurkas", Henrika Ibsena "Jūras meita" (abas teātrī 1911. gadā) u.c.

Nozīmīgāko prozas tulkojumu vidū – Čārlza Dikensa "Angļu džentlmeņa Nikolaja Niklbija piedzīvojumi" (1-2, 1883), – pirmais Č. Dikensa darbs latviešu valodā.

Oriģinālliteratūra un publicistika

Dravnieka oriģināldarbi literāri maznozīmīgi, atzīmējama luga "Skirmunda" (teātrī 1899. gadā).

1897. gadā Dravnieks iesāka polemiku par J. V. Gētes darba "Fausts" Raiņa tulkojumu.
Izdoti Raksti (1, 1926).
Citātu galerija"J. Dravnieka darbība dziļi ietekmēja vēlākos ievērojamos latviešu grāmatizdevējus – A. Gulbi un jelgavnieku L. Neimani. Kā A. Gulbis atceras "Dravnieka laikmetu" latviešu grāmatniecībā? "Materiālā ziņā nesekmīgi, tomēr idejiski Jēkabs Dravnieks ierāva latviešu grāmatu izdošanā dziļu vagu. Viņš bija kā meteors, kas liesmās pats sadeg un citus rauj līdzi. Viņa jaunības ideālisms bija ugunīgas mēles, kas deg vēl šo baltu dienu to cilvēku sirdīs, kas Jēkabu Dravnieku pazina un prata viņu cienīt. Toreiz, pirms 35 gadiem, kad saņēmu viņa izdoto "Konversācijas vārdnīcas" 1. burtnīcu, es tā sajūsminājos, ka nolēmu kļūt par grāmatnieku. Šo liktenīgo soli varbūt es nekad nebūtu spēris, ja Jēkabs Dravnieks mani kā jaunekli nebūtu ar savu ideālismu saviļņojis.""

L. Labrence. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 84.–85. lpp.

Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Dravnieks Jēkabs. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/58/
Viesturs Zanders. Kāds Jelgavas un Latvijas ideālists. Latvijas Vēstnesis, 19.01.1999., Nr. 13/14 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21102
SaiknesĀdolfs Alunāns (1848–1912) - Svainis
Nodarbesskolotājs
valodnieks
tulkotājs
žurnālists
publicists
pedagogs
grāmatizdevējs
izdevējs
redaktors
leksikogrāfs
Dzimšanas laiks/vieta23.09.1858
Lejas Dravnieki
"Lejas Dravnieki", Bilskas pagasts, Smiltenes novads, LV-4706
Dzimis Bilskas pagasta Dravniekos.

Dzīvesvieta1887 – 1895
Jelgava
Jelgava

1895
Rīga
Rīga
IzglītībaĒrģemes draudzes skola
Ērģemes skola
"Ērģemes skola", Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711

Mācījies Ērģemes draudzes skolā.


Brantmuižas pagastskola
Brantu muiža
"Brantu muiža", Brantu pagasts, Smiltenes novads, LV-4708
Mācījies Brantmuižas pagastskolā.

1872 – 1876
Valkas apriņķa skola

Mācījies Valkas apriņķa skolā.


1877 – 1879
Tērbatas skolotāju seminārs
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Beidzis Tērbatas skolotāju semināru.

DarbavietaSanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Bijis skolotājs Pēterburgā.

1879 – 1882
Tbilisi
Tbilisi, Georgia

Strādājis par skolotāju Tbilisi baznīcas skolā.


1882
Vecsātu zemkopības skola
Lazdas
"Lazdas", Jaunsātu pagasts, Tukuma novads, LV-3128

Skolotājs Vecsātu zemkopības skolā (no 1882. gada).


1883
Laikraksts "Tiesu Vēstnesis"
Jelgava
Jelgava
1883. gadā sācis strādāt J. Mātera avīzē "Tiesu Vēstnesis" par otro redaktoru. Pēc neilga laika viedokļu atšķirību dēļ no laikraksta spiests aiziet.

1887
Zīslaka apgāds
Jelgava
Jelgava
1887. gadā korektors Eduarda Zīslaka izdevniecībā.

1887
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Jelgava
Jelgava
1887. gadā, no Maskavas uz Jelgavu pārceļoties žurnāla "Austrums" apgādam, ieņēma tur palīgredaktora vietu.

1889 – 1895
H. J. Draviņ-Dravnieka apgāds
Jelgava
Jelgava

1889. gadā sācis izdevējdarbību un 1890. gadā atvēris grāmatveikalu Jelgavā, Lielajā ielā 20. 1895. gadā bankrotēja.


1892 – 1895
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Jelgava
Jelgava

Žurnāla "Austrums" izdevējs


1893 – 1895
Mēnešraksts "Zemkopis"
Jelgava
Jelgava
Mēnešraksta "Zemkopis" izdevējs un redaktors
Dalība organizācijās1882 (Datums nav precīzs)
Tukums
Tukums, Tukuma novads
Pēc atgriešanās Latvijā 1882. gadā iestājās Tukuma Latviešu biedrībā. Vēlāk ieņēmis arī Tukuma Latviešu biedrības priekšnieka amatu.
Miršanas laiks/vieta21.12.1927
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Padomju okupācijas laikā Jēkaba Dravnieka un viņa sievas Hedvigas apbedījuma vietās izdarīti visapbedījumi.

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Lejas Dravnieki
("Lejas Dravnieki", Bilskas pagasts, Smiltenes novads, LV-4706)
23.09.1858Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Jelgava
(Jelgava)
1887 - 1895DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1895DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
21.12.1927Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
6Ērģemes skola
("Ērģemes skola", Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
7Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1877 - 1879IzglītībaPilsēta
8Brantu muiža
("Brantu muiža", Brantu pagasts, Smiltenes novads, LV-4708)
(Nav norādīts)IzglītībaMuiža
9Tbilisi
(Tbilisi, Georgia)
1879 - 1882DarbavietaPilsēta
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Lazdas
("Lazdas", Jaunsātu pagasts, Tukuma novads, LV-3128)
1882DarbavietaViensēta
12Jelgava
(Jelgava)
1892 - 1895DarbavietaPilsēta
13Jelgava
(Jelgava)
1893 - 1895DarbavietaPilsēta
14Jelgava
(Jelgava)
1887DarbavietaPilsēta
15Jelgava
(Jelgava)
1883DarbavietaPilsēta
16Jelgava
(Jelgava)
1887DarbavietaPilsēta
17Jelgava
(Jelgava)
1889 - 1895DarbavietaPilsēta
18Tukums
(Tukums, Tukuma novads)
1882Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.