Jēkabs Dravnieks

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (1); Tulkotājs (4); Izdevējs (1); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(2)

Vārds	Jēkabs Dravnieks
Papildu vārdi	Draviņ-Dravnieks
Pseidonīms	J. Pērkondēls, J. Laimnieks, Dienvidnieks, Jūsmiņu Teodors
Kopsavilkums	Jēkabs Dravnieks (arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks; 1858–1927) – žurnālists, tulkotājs, grāmatizdevējs, leksikogrāfs. Beidzis Tērbatas skolotāju semināru (1879). Strādājis par skolotāju Tbilisi, Pēterburgā, pēc tam Vecsātu zemkopības skolā. 1887. gadā sāka strādāt Eduarda Zīslaka izdevniecībā par korektoru, vēlāk 1893. gadā savā īpašumā ieguvis Zīslaka spiestuvi. 1889. gadā sācis regulāru izdevēja darbību. Kopskaitā izdevis vairāk nekā 60 grāmatas: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktiska satura literatūru, kalendārus un muzikālijas. Nozīmīgāko Jēkaba Dravnieka apgādāto izdevumu vidū izceļama pirmā universālā latviešu enciklopēdija "Konversācijas vārdnīca" (25 burtnīcas, 1891–1894), Rūdolfa Blaumaņa pirmais stāstu krājums "Pie skala uguns" (1893), Aspazijas drāma "Vaidelote" (1894), Krišjāņa Barona "Latvju dainu" trīs burtnīcas (no 1894). 1892. gadā pārņem žurnāla "Austrums" izdošanu, 1893. gadā sāk izdot mēnešrakstu "Zemkopis". Pēc bankrotēšanas 1895. gadā dzīvoja Rīgā un sagatavoja dažādas vārdnīcas, publicējis periodikā rakstus par audzināšanu, izglītību un valodas jautājumiem. Tulkojis daudz vācu, krievu, itāļu un norvēģu rakstnieku darbus.
Personiska informācija	Dzimis saimnieka ģimenē. Jēkaba Dravnieka dzīvesbiedre – Hedviga Alunāne (1862–1928), Ādolfa Alunāna māsa. Viņa saņēmusi arī 1890. gadā Dravnieka atvērtā grāmatveikala darbības koncesiju.
Profesionālā darbība	Izdevējdarbība 1887. gadā sāka strādāt Eduarda Zīslaka izdevniecībā par korektoru. Izdevis J. Vasjemonova un T. Helmhorsta "Mācības vēstules par krievu valodu priekš pamācīšanās" (1890), kas bija savā laikā labākā krievu valodas mācību grāmata un iznāca vairākos izdevumos. Šī darba izdošana nesa peļņu, ļaujot 1890. gadā J. Dravniekam atvērt grāmatveikalu Jelgavā, Lielajā ielā 20. 1893. gadā nopircis E. Zīslaka spiestuvi. 1889. gadā sācis regulāru izdevēja darbību. Kopskaitā izdevis vairāk nekā 60 grāmatas: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktiska satura literatūru, kalendārus un muzikālijas. Pirmais Dravnieka izdevums – paša stāsts "Brūtes meklētājs" (1886). Nozīmīgākie izdevumi 1891–1894: pirmās universālās latviešu enciklopēdijas "Konversācijas vārdnīca" 25 burtnīcas (nepabeigta; 27., 28. burtnīcu izdod H. Alunāns 1897–1898) 1891: Kārlis Mīlenbahs "Daži jautājumi par latviešu valodu" 1. laidiens 1892: Viljama Šekspīra "Hamlets" – pirmais grāmatā izdotais Viljama Šekspīra darbs latviešu valodā 1892–1894: enciklopēdisku rakstu virkne "Latvju tauta" (1892–1894, kurā iznāk 4 darbi: – Viļa Olava "Latvju vēsture līdz 12. gadu simteņa beigām" (1892), – Andrieva Niedras "Latvju ģeogrāfija" (1893), – Pavasaru Jāņa "Latviešu rakstniecības vēsture" (1893) – pirmā plašākā latviešu literatūras vēsture, – Nikolaja Ozoliņa (1868–1952) "Baltijas kuģniecība" (1894) 1893: Rūdolfa Blaumaņa pirmais stāstu krājums "Pie skala uguns" 1893: krājums "Sēta, daba, pasaule" (8. burtnīca) 1894: Aspazijas drāma "Vaidelote" Krišjāņa Barona "Latvju dainu" trīs burtnīcas Žurnāla "Austrums" (1892–1895) izdevējs un redaktors (1893–1895), mēnešraksta "Zemkopis" izdevējs un redaktors (1893–1895). Izdevis "Austruma Kalendāru" 1893., 1894. un 1895. gadam. 1895. gada pavasarī J. Dravnieks bankrotēja, viņa spiestuvi tajā pašā gadā iegādājās tās darbinieks Juris Landsbergs. Daļa J. Dravnieka spiestuves iekārtas nonāca Rīgā, firmas "Kalniņš un Deičmanis" īpašumā. Turpmākos gadus J. Dravnieks dzīvoja Rīgā un sagatavoja dažādas vārdnīcas, publicējis periodikā rakstus par audzināšanu, izglītību un valodas jautājumiem. Sastādītās vārdnīcas 1886, 1914 {5}: "Svešu vārdu grāmata" 1910: "Vācu-latviešu vārdnīca" 1913, 1931 {3}: "Krievu-latviešu vārdnīca" 1915: "Pareizrakstības vārdnīca" 1924, 1938 {4}: "Angļu-latvju vārdnīca" u.c. No 1903. līdz 1919. gadam pildījis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas izdotās konversācijas vārdnīcas tehniskā redaktora pienākumus. Ārzemju autoru darbu tulkojumi Pirmā publikācija – G. Horna stāsta "Mīlestības alga" tulkojums (1876). Tulkojis daudz vācu, krievu, itāļu un norvēģu rakstnieku darbus. Nozīmīgākās tulkotās lugas Maksima Gorkija "Sīkpilsoņi" (ar nosaukumu "Mazpilsoņi", teātrī 1904. gadā) Hermaņa Zūdermaņa "Dzimtene" (teātrī 1896. gadā) Gerharta Hauptmaņa "Žurkas", Henrika Ibsena "Jūras meita" (abas teātrī 1911. gadā) u.c. Nozīmīgāko prozas tulkojumu vidū – Čārlza Dikensa "Angļu džentlmeņa Nikolaja Niklbija piedzīvojumi" (1-2, 1883), – pirmais Č. Dikensa darbs latviešu valodā. Oriģinālliteratūra un publicistika Dravnieka oriģināldarbi literāri maznozīmīgi, atzīmējama luga "Skirmunda" (teātrī 1899. gadā). 1897. gadā Dravnieks iesāka polemiku par J. V. Gētes darba "Fausts" Raiņa tulkojumu. Izdoti Raksti (1, 1926).
Citātu galerija	"J. Dravnieka darbība dziļi ietekmēja vēlākos ievērojamos latviešu grāmatizdevējus – A. Gulbi un jelgavnieku L. Neimani. Kā A. Gulbis atceras "Dravnieka laikmetu" latviešu grāmatniecībā? "Materiālā ziņā nesekmīgi, tomēr idejiski Jēkabs Dravnieks ierāva latviešu grāmatu izdošanā dziļu vagu. Viņš bija kā meteors, kas liesmās pats sadeg un citus rauj līdzi. Viņa jaunības ideālisms bija ugunīgas mēles, kas deg vēl šo baltu dienu to cilvēku sirdīs, kas Jēkabu Dravnieku pazina un prata viņu cienīt. Toreiz, pirms 35 gadiem, kad saņēmu viņa izdoto "Konversācijas vārdnīcas" 1. burtnīcu, es tā sajūsminājos, ka nolēmu kļūt par grāmatnieku. Šo liktenīgo soli varbūt es nekad nebūtu spēris, ja Jēkabs Dravnieks mani kā jaunekli nebūtu ar savu ideālismu saviļņojis."" L. Labrence. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 84.–85. lpp. Avoti Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Dravnieks Jēkabs. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/58/ Viesturs Zanders. Kāds Jelgavas un Latvijas ideālists. Latvijas Vēstnesis, 19.01.1999., Nr. 13/14 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21102
Saiknes	Ādolfs Alunāns (1848–1912) - Svainis
Nodarbes	skolotājs valodnieks tulkotājs žurnālists publicists pedagogs grāmatizdevējs izdevējs redaktors leksikogrāfs
Dzimšanas laiks/vieta	23.09.1858 Lejas Dravnieki "Lejas Dravnieki", Bilskas pagasts, Smiltenes novads, LV-4706 Dzimis Bilskas pagasta Dravniekos.
Dzīvesvieta	1887 – 1895 Jelgava Jelgava 1895 Rīga Rīga
Izglītība	Ērģemes draudzes skola Ērģemes skola "Ērģemes skola", Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711 Mācījies Ērģemes draudzes skolā. Brantmuižas pagastskola Brantu muiža "Brantu muiža", Brantu pagasts, Smiltenes novads, LV-4708 Mācījies Brantmuižas pagastskolā. 1872 – 1876 Valkas apriņķa skola Mācījies Valkas apriņķa skolā. 1877 – 1879 Tērbatas skolotāju seminārs Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Beidzis Tērbatas skolotāju semināru.
Darbavieta	Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Bijis skolotājs Pēterburgā. 1879 – 1882 Tbilisi Tbilisi, Georgia Strādājis par skolotāju Tbilisi baznīcas skolā. 1882 Vecsātu zemkopības skola Lazdas "Lazdas", Jaunsātu pagasts, Tukuma novads, LV-3128 Skolotājs Vecsātu zemkopības skolā (no 1882. gada). 1883 Laikraksts "Tiesu Vēstnesis" Jelgava Jelgava 1883. gadā sācis strādāt J. Mātera avīzē "Tiesu Vēstnesis" par otro redaktoru. Pēc neilga laika viedokļu atšķirību dēļ no laikraksta spiests aiziet. 1887 Zīslaka apgāds Jelgava Jelgava 1887. gadā korektors Eduarda Zīslaka izdevniecībā. 1887 Žurnāls "Austrums" (1885–1928) Jelgava Jelgava 1887. gadā, no Maskavas uz Jelgavu pārceļoties žurnāla "Austrums" apgādam, ieņēma tur palīgredaktora vietu. 1889 – 1895 H. J. Draviņ-Dravnieka apgāds Jelgava Jelgava 1889. gadā sācis izdevējdarbību un 1890. gadā atvēris grāmatveikalu Jelgavā, Lielajā ielā 20. 1895. gadā bankrotēja. 1892 – 1895 Žurnāls "Austrums" (1885–1928) Jelgava Jelgava Žurnāla "Austrums" izdevējs 1893 – 1895 Mēnešraksts "Zemkopis" Jelgava Jelgava Mēnešraksta "Zemkopis" izdevējs un redaktors
Dalība organizācijās	1882 (Datums nav precīzs) Tukums Tukums, Tukuma novads Pēc atgriešanās Latvijā 1882. gadā iestājās Tukuma Latviešu biedrībā. Vēlāk ieņēmis arī Tukuma Latviešu biedrības priekšnieka amatu.
Miršanas laiks/vieta	21.12.1927 Rīga Rīga
Apglabāts	Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 Padomju okupācijas laikā Jēkaba Dravnieka un viņa sievas Hedvigas apbedījuma vietās izdarīti visapbedījumi.

Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. III šķira 1926

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Dzīvesvieta:

Miršanas laiks/vieta:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.

#	Vieta	Date	Veids	Vietas tips

1	Lejas Dravnieki ("Lejas Dravnieki", Bilskas pagasts, Smiltenes novads, LV-4706)	23.09.1858	Dzimšanas laiks/vieta	Viensēta
2	Jelgava (Jelgava)	1887 - 1895	Dzīvesvieta	Pilsēta
3	Rīga (Rīga)	1895	Dzīvesvieta	Pilsēta
4	Rīga (Rīga)	21.12.1927	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
5	Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)	(Nav norādīts)	Apglabāts	Kapsēta
6	Ērģemes skola ("Ērģemes skola", Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711)	(Nav norādīts)	Izglītība	Ēka, māja
7	Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia)	1877 - 1879	Izglītība	Pilsēta
8	Brantu muiža ("Brantu muiža", Brantu pagasts, Smiltenes novads, LV-4708)	(Nav norādīts)	Izglītība	Muiža
9	Tbilisi (Tbilisi, Georgia)	1879 - 1882	Darbavieta	Pilsēta
10	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	(Nav norādīts)	Darbavieta	Pilsēta
11	Lazdas ("Lazdas", Jaunsātu pagasts, Tukuma novads, LV-3128)	1882	Darbavieta	Viensēta
12	Jelgava (Jelgava)	1892 - 1895	Darbavieta	Pilsēta
13	Jelgava (Jelgava)	1893 - 1895	Darbavieta	Pilsēta
14	Jelgava (Jelgava)	1887	Darbavieta	Pilsēta
15	Jelgava (Jelgava)	1883	Darbavieta	Pilsēta
16	Jelgava (Jelgava)	1887	Darbavieta	Pilsēta
17	Jelgava (Jelgava)	1889 - 1895	Darbavieta	Pilsēta
18	Tukums (Tukums, Tukuma novads)	1882	Dalība organizācijās	Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.