Jānis Viesiens

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (10); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJānis Viesiens
PseidonīmsUpsalas skolotājs
Dzimtais vārdsJānis Gulbītis
KopsavilkumsJānis Viesiens (īst. v. Jānis Gulbītis;1916–2011) – dramaturgs un režisors. Vairāku lugu autors, tās iestudētas latviešu trimdas teātros un teātru kopās. Aktieris un režisors Upsalas un Stokholmas latviešu teātrī. Dzejas krājuma "Māla bezdelīgas" (1967) autors. Ilgus gadus ārštata radiožurnālists – sākumā Radio Brīvība, pēcāk Radio Brīvā Eiropa.
Personiska informācijaTēvs Jūlijs Gulbītis (1878–1967) – Vidzemes pagaidu zemes padomes un Latviešu pagaidu nacionālās padomes loceklis, skolu darbinieks, Kaucmindes mājturības semināra direktors. ; māte Alma Gulbīte (dzimusi Rezovska) mājturībniece, sieviešu organizāciju dalībniece, māsa Vaira Grunte, brālēns gleznotājs Dainis Miezājs dzīvoja Kanādā, vecmāmiņa Ieva Rezovska (1862–1966)
1918: ģimene atgriezās Latvijā, tēvs sāka saimniekot Viesienas pagasta Rapšos, pievēršoties rakstniecībai, izraudzīsies pseidonīmu Viesiens.

1942: tika iesaukts vācu armijā, 1943: Latviešu leģionā un nosūtīts uz Dāniju, no turienes 1945: nelegāli pārcēlies uz Zviedriju, dzīvoja Lundā, kopš 1952: Upsalā.
Vecāki un māsa bēgļu gaitās bija nonākuši Vācijā, dzīvoja Marktredvicas bēgļu nometnē, vēlāk pārcēlās uz Zviedriju.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1951: Lundā piedalās literārā vakarā ar Jāņa Viesiena vārdu.
1951: 8. martā pirmā dzejas publikācija laikrakstā "Latvju Ziņas", dzejolis "Tālā ciemošanās".

Ar parakstu J. Gulbītis žurnālā "Jaunā Gaita", rakstu krājumā "Skatuve" un citviet publicēja recenzijas un rakstus par teātri un dramaturģiju ("Skatuve-luga-autors", "Jaunā Gaita", 1975, 103), kultūru un sabiedriskiem jautājumiem.

1952: 19. aprīlī Lundas latviešu teātra amatieru trupa izrādīja traģēdiju "Nozaudētais viļķis", to 1953: iestudēja arī Latviešu teātris Bostonā, 1957: Upsalā un citur.
Lugas izrādītas daudzās trimdas teātru kopās, tostarp komēdija "Viņa pēdējā griba" (teātrī 1955; iestudēta ASV, Austrālijā); drāmā "Jānis Reiters" (teātrī pirmizrāde 1960: Gēteborgā, Kultūras fonda balva.), luga "Koeksitence" (fragmenti žurnālā "Jaunā Gaita", 1979, 126-127), luga "Kāds iet, jums jāpaliek" (pirmizrāde Hamburgas Latviešu teātrī 1964).
Latvijas TV rādītas lugas "Viņa pēdējā griba" un "Pēc pārbaudītas receptes".
1962: ludziņas bērniem Bērni, spēlēsim teātri (Stokholmā) izdeva Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība (ELJA).

1968: dzejoļu krājums "Māla bezdelīgas".
Daži dzejoļi publicēti trimdas periodiskajos izdevumos "Jaunā Gaita", "Universitas", "Ceļa Zīmes", "Latvija" un citur.
Sarakstījis apceri "Raiņa drāma 1970. g. skatījumā" ("Raiņa un Aspazijas gadagrāmata", 1971).
Citātu galerija

Par komēdiju "Viņa pēdējā griba" (1953)

"... uz laikmetīga fona rit dziļi cilvēcīgi, ar smalku humoru tēloti notikumi. Lugas darbība noris okeānā, uz pasažieru kuģa. No paša galvenā varoņa visā spēles laikā skatītāji gan dabūs redzēt tikai īslaicīgu, skrejošu ēnu, taču viņš rausta savā pavadā kuģa administrāciju un, galvenokārt, sešus bēgļus, kas dodas uz Ameriku — „pa kuru staigāsim ar netīru sirdsapziņu; mēs teiksim, ka mums tur patīk, bet ilgosimies atpakaļ,"' viņi paši saka. Šīs lugas galvenais varonis ir — 100 gadu vecs bruņurupucis. [..] luga stingri turas ap dramatisko kodolu un neizplūst episkos vēstījumos, tradicionālajā komēdijas formā ietverdama svaigus, laikmetīgus elementus."
Irbe, Andrejs. Jauns darbs trimdas dramatiskajā literatūrā. Latvju Ziņas, Nr.7 (02.04.1953)

Par dzejas krājumu "Māla bezdelīgas" (Kopenhāgena: Imanta, 1967)

"JĀNIS VIESIENS (Māla bezdelīgas) izzīmē brīnišķi spilgtas miniatūras un no tām paceļ skatu pretī visai pasaulei: Mārīte ar savu spārnu debesis sašūpo — gar varavīksnes malu noslīd rasa (15.). Viņš glezno četru paaudžu deldēto slieksni Vidzemes mājā (5.) un jautā, vai mājas ir gājiens kunga pēdās sunim, kam kungs miris (11.). Šai sērijā viņš ir visepiskākais un varbūt arī visveiksmīgākais nepamanītu ainu ieraudzīsanā un savdabīgu tematu atrašanā.
Andrups, Jānis. Četrpadsmit dzejnieki. Ceļa Zīmes, Nr.44 (01.01.1970)
Nodarbesrežisors
dramaturgs
Dzimšanas laiks/vieta03.05.1916
Kaluga
Калуга, городской округ Калуга, Калужская область, Центральный федеральный округ, Россия
DzīvesvietaKrišjāņa Valdemāra iela 23, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 23, Rīga, LV-1010
Dzīvoja 30. dzīvoklī.
20. gs. 30. gadu beigās 40. gadu sākumā.

1934 – 1938 (Datums nav precīzs)
Baznīcas iela 4a
4A, Baznīcas iela, Centrs, Rīga, Vidzeme, LV1010, Latvija
Dzīvoja 17. dzīvoklī, 20. gs. 30. gados.

1952 – 2011
Upsala
Uppsala, Uppland, Sweden
IzglītībaRīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga

Mācījies komercskolas pamatskolā


Rīgas 26. pamatskola
Rīga
Rīga

1930 – 1934
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Rīga
Rīga

1934 – 1941 (Datums nav precīzs)
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studēja Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē, studijas nav pabeigtas; pārtrauca iesaukts dienestā, 1940. gada pavasara semestrī atļauts studijas turpināt, tomēr padomju okupācijas gadā studijas netiek turpinātas.


1960 – 1964
Upsala
Uppsala, Uppland, Sweden

Studējis Upsalas universitātē vēsturi, politiskās zinības, tautsaimniecību, psiholoģiju, 1964: ieguvis filozofijas kandidāta grādu.

DarbavietaStokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Strādāja par skolotāju.

Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Aktieris un režisors Stokholmas Latviešu teātrī.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Rīga
Rīga

1967 – 1981
Jevle
Gävle, Gävle kommun, Gävleborgs län, Sverige
Jevles tehniskajā ģimnāzijā mācījis vēsturi, mākslas vēsturi, sabiedriskās zinātnes, psiholoģiju, ergonomiku.
Dalība organizācijāsStudentu korporācija "Lettonia"
Īslaicīgi izslēgts par dalību LSDSP, vēlāk dalība korporācijā atjaunota.

Latviešu Rakstnieku apvienība

Latvijas PEN klubs

Zviedrija
Sweden
Latviešu Akadēmiskā organizācija Zviedrijā.
Dienests00.05.1938 – 00.06.1939
Latvijas Armija

Iesaukts, dienestā piekomandēts Vidzemes artilērijas pulkam, kaprālis, 1939: novembrī atvaļināts, ieskaitīts rezervistos.


00.04.1942 – 1943
Iesaukts vācu armijā, dienēja Brandenburgas pulkā.

23.03.1943
Latviešu leģions

Pēc paša vēlēšanās ieskaitīts Latviešu leģiona brīvprātīgajos, dienēja Ģenerālštābā Rīgā, vēlāk nosūtīts uz Dāniju.

Ceļojums00.12.1983 – 00.01.1984
Austrālija
Australia

Piedalījās Austrālijas latviešu Kultūras dienās, viesojās pie latviešiem dažādās Austrālijas pilsētās.

Miršanas laiks/vieta25.06.2011
Upsala
Uppsala, Uppland, Sweden
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par lugu "Jānis Reiters".
1961

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Kaluga
(Калуга, городской округ Калуга, Калужская область, Центральный федеральный округ, Россия)
03.05.1916Dzimšanas laiks/vietaReģions, apgabals
2Upsala
(Uppsala, Uppland, Sweden)
1952 - 2011DzīvesvietaPilsēta
3Krišjāņa Valdemāra iela 23, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 23, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)DzīvesvietaĒka, māja
4Baznīcas iela 4a
(4A, Baznīcas iela, Centrs, Rīga, Vidzeme, LV1010, Latvija)
1934 - 1938DzīvesvietaIela
5Upsala
(Uppsala, Uppland, Sweden)
25.06.2011Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1930 - 1934IzglītībaPilsēta
9Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1934 - 1941IzglītībaĒka, māja
10Upsala
(Uppsala, Uppland, Sweden)
1960 - 1964IzglītībaPilsēta
11Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Jevle
(Gävle, Gävle kommun, Gävleborgs län, Sverige)
1967 - 1981DarbavietaPilsēta
13Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
15Austrālija
(Australia)
01.12.1983 - 01.01.1984CeļojumsValsts
16Zviedrija
(Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.