Jānis Upītis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (33); Sastādītājs (14); Redaktors (3); Komentāra autors (14); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis Upītis
KopsavilkumsJānis Upītis (1911–1983) – literatūras vēsturnieks. Beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1949), ieguvis filoloģijas kandidāta grādu (1954), strādājis Valodas un literatūras institūtā (1952–1973). Institūta kolektīvo darbu “Latviešu literatūras vēsture” (1–6, 1957–1963) un “Latviešu literatūras darbinieki” (1965) līdzautors. Pētījis Andreja Upīša dzīvi un literāro darbību, sarakstījis monogrāfiju “Andrejs Upīts kā literatūras kritiķis līdz 1917. gadam” (1956) un rakstus par viņu, sastādījis un komentējis Andreja Upīša darbu kopojumus, krājumu “Atmiņas par Andreju Upīti” (1971). Pētījis Sudrabu Edžus daiļradi (sastādījis un komentējis Rakstus, 1–5, 1969–1973, sarakstījis biogrāfisku apceri un sastādījis bibliogrāfiju). Publicējis pētījumus, kuros precizēti Raiņa un Rūdolfa Blaumaņa biogrāfijas fakti. Jāņa Upīša literatūras pētnieka darbs balstījās uz padziļinātām dokumentu, arhīva materiālu, literatūras faktu studijām.
Personiska informācijaDzimis 1911. gada 23. augustā rentnieka Mārtiņa Upīša ģimenē. Tēva brālis – rakstnieks Andrejs Upīts.
Profesionālā darbība1952: pirmā publikācija – raksts "Andreja Upīša cīņa par latviešu literāro valodu" žurnāla "Karogs" 5. numurā.
1954: aizstāvējis disertāciju "Andrejs Upīts kā literatūras kritiķis līdz 1917. gadam" un ieguvis filoloģijas kandidāta grādu.

Monogrāfija

1956: Andrejs Upīts kā literatūras kritiķis līdz 1917.gadam

Līdzautors kolektīvajos pētījumos

1957–1963: Latviešu literatūras vēsture (1.–6. sējums)
1965: Latviešu literatūras darbinieki
1971: Latviešu literatūras vēsture 2 sējumos krievu valodā

Sastādītie izdevumi

1957: fotoalbums "Andreja Upīša 80 gadi"
1960: Sudrabu Edžus. Stāsti jaunatnei
1963: albums "Tautas rakstnieks Andrejs Upīts: dzīve un darbs attēlos"
1966: Sudrabu Edžus dzīves un darba vietas
1967: Andreja Upīša dzīves un darba vietas
1969–1973: Sudrabu Edžus. Raksti (1.–5. sējums; biogrāfiska apcere, bibliogrāfija, komentāri)
1975–1976: Raiņa gadagrāmata (kopā ar Saulcerīti Viesi)
1977: Atmiņas par Andreju Upīti
1977: Vārti veras (1917. un 1918. gadā sacerēto dzejoļu izlase)
1983: pētījums par Raiņa biogrāfijas faktiem (Karogs, Nr. 1–2)
1986: pētījums par Rūdolfa Blaumaņa biogrāfijas faktiem (Karogs, Nr. 8)

Citātu galerija

Par Jāni Upīti

"Vērīgs, disciplinēts, zinātkārs, skaidru spriedumu, atturīgs un reizē biedrisks, atsaucīgs – tās bija īpašības, kas viņu pēc studiju beigšanas padarīja par vienu no talantīgākajiem zinātniekiem Valodas un literatūras institūtā, kur aizritēja visi viņa tālākie darba gadi. Viņš ir viens no sešsējumu "Latviešu literatūras vēstures" līdzautoriem, un viņa spalvai šai pētījumā pieder stipri prāvs lappušu skaits. Institūtā strādājot, radās arī viņa monogrāfija "Andrejs Upīts kā literatūras kritiķis (līdz 1917. gadam)". Andrejs Upīts bija viņa tēva brālis, pret Tautas rakstnieku, viņa daiļradi Jānis Upītis izjuta lielu cieņu, pat bijību. Jānis Upītis vāca kopā, apzināja pēc iespējas visu, ko vien Andreja Upīša spalva bija uzrakstījusi, precizēja rakstnieka biogrāfijas faktus, interesējās par cilvēkiem un vietām, kas raduši atspoguļojumu Tautas rakstnieka daiļradē. Te jo nozīmīgi, neaizstājami ir Jāņa Upīša pētījumi par Skrīveru apkaimes un tās laužu ienākšanu Andreja Upīša darbos, jo īpaši romānā "Zaļā zeme". Andreja Upīša dzīves un daiļrades faktu izpētē Jānis Upītis padarījis vairāk nekā jebkurš cits mūsu republikas zinātnieks. Vispār Jānim Upītim literatūras zinātnē bija svēta un par visu pārāka uz skaidriem, drošiem faktiem izaugusi atziņa, patiesība. Tas raksturīgs visai Jāņa Upīša pētnieciskajai darbībai. Ko šai ziņā Jānis Upītis padarījis, tas otram pētniekam vairs nav jādara."

Kalniņš, Jānis. Literatūras zinātnei veltīts mūžs. Karogs, 1984, Nr. 2.
SaiknesAndrejs Upīts (1877–1970) - Brāļadēls
Nodarbesliteratūrzinātnieks
Dzimšanas laiks/vieta23.08.1911
Dzīvesvieta1976 (Datums nav precīzs)
Ķeguma iela 56, Rīga
Ķeguma iela 56, Rīga, LV-1039

Dzīvojis Rīgā, Ķeguma ielā 56-1.

Izglītība1927 – 1931
Jaunjelgavas pilsētas komercskola
Jaunjelgava
Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads

1946 – 1949
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa


1949 – 1952
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga

Mācījies aspirantūrā

Darbavieta1932 – 1935
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru novads
Strādājis lauku darbu tēva saimniecībā

1935 – 1940
Kancelejas ierēdnis un darvedis

1941 – 1944
Salaspils
Salaspils, Salaspils novads
Salaspils valdes sekretārs

1945 – 1946
Rīga
Rīga
Valsts apdrošināšanas pārvalde, inspektors

1949 – 1954
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga
Rīga
Docētājs

1952 – 1973
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga
Zinātniskais līdzstrādnieks

1954 – 1956
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Rīga
Rīga
Docētājs
Dienests1931 – 1931
Latvijas Armija
Miršanas laiks/vieta28.10.1983
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Ķeguma iela 56, Rīga
(Ķeguma iela 56, Rīga, LV-1039)
1976DzīvesvietaĒka, māja
2Rīga
(Rīga)
28.10.1983Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Rīga
(Rīga)
1949 - 1952IzglītībaPilsēta
5Jaunjelgava
(Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads)
1927 - 1931IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1946 - 1949IzglītībaPilsēta
7Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru novads)
1932 - 1935DarbavietaPilsēta
8Salaspils
(Salaspils, Salaspils novads)
1941 - 1944DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1945 - 1946DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1949 - 1954DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1954 - 1956DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1952 - 1973DarbavietaPilsēta
Jāņa Upīša (1911–1983) mūža aicinājums bija latviešu literatūras vēstures pētniecība, īpaši pievēršoties faktu noskaidrošanai, precizēšanai un nepareizo labošanai, meklējot bibliotēku krājumos, muzejos un arhīvos. Viņa uzmanības lokā bija vairāki rakstnieki, viņu biogrāfijas un daiļrade – tēvabrālis Andrejs Upīts, Sudrabu Edžus, Rainis, Rūdolfs Blaumanis.
Literatūrvēsturnieks Jānis Upītis dzimis 1911. gada 23. augustā rentnieka Mārtiņa Upīša ģimenē. Iespējams, tieši radniecības saites ar rakstnieku Andreju Upīti veicināja viņa interesi par literatūru un tās pētniecību, taču ceļš līdz literatūras pētniecībai bija pagarš. Vispirms mācības Jaunjelgavas komercskolā (1931), tad vairāki gadi pavadīti tēva saimniecībā, kopjot zemi (1932–1935), strādājis arī par ierēdni dažādās darbavietās (1935–1946) un tikai 1946. gadā jau 35 gadu vecumā iestājies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Par savu kursabiedru savulaik rakstījusi literatūrvēsturniece Elza Knope: “Redzot J. Upīti – nopietnu vīru jau nopietnos gados – cītīgi nododoties studijām, mums, kam tolaik bija ap divdesmit gadu, arī veidojās pārliecība, ka studēšana ir pirmām kārtām patstāvīgs darbs Studiju gados J. Upītis izvēlējās tādus zinātniskā darba tematus, kas ļāva viņam noskaidrot jaunus faktus, ieviest jaunas atziņas. Tā, atceros, ka mūsu interesi saistīja viņa pētījums “Prototipi Andreja Upīša romānā “Zaļā zeme””. Tā jau studiju gados Jānis Upītis atrod un aizsāk vienu no sava zinātnieka mūža galvenajiem uzdevumiem: Tautas rakstnieka Andreja Upīša dzīves un literārās darbības pētīšanu.” (Knope E. Aicinājums – literatūras vēsture. Karogs, 1981, Nr. 8)
Savu spriedumu par Jāni Upīti atstājis arī otrs viņa kursabiedrs, rakstnieks un ilggadējs Valodas un literatūras institūta direktors Jānis Kalniņš: “Jāni Upīti sāku iepazīt pēckara gados, kad vienā kursā mācījāmies universitātes Filoloģijas fakultātē. Jānim Upītim vajadzēja steigt, jo viņam, rentnieka dēlam, pavēlu bija radusies iespēja mācīties universitātē. Un viņš steidza, “pārlēkdams” kursu un beigdams studijas ātrāk nekā viņa biedri, kas mācīties bija sākuši vienā gada ar viņu. Vērīgs, disciplinēts, zinātkārs, skaidru spriedumu, atturīgs un reizē biedrisks, atsaucīgs – tās bija īpašības, kas viņu pēc studiju beigšanas padarīja par vienu no talantīgākajiem zinātniekiem Valodas un literatūras institūtā, kur aizritēja visi viņa tālākie darba gadi.” (Kalniņš J. Literatūras zinātnei veltīts mūžs. Karogs, 1984, Nr. 2)
Pēc studijām Jānis Upītis bija docētājs Latvijas Valsts pedagoģiskajā, vēlāk Rīgas pedagoģiskajā institūtā (1949–1956). Trīs gadi (1949–1952) aizritēja Valodas un literatūras institūta aspirantūrā (tagad – doktorantūra), un 1954. gadā viņš aizstāvēja disertāciju “Andrejs Upīts kā literatūras kritiķis (līdz 1917. gadam)” un ieguva filoloģijas kandidāta grādu. Disertācija pārtapa monogrāfijā ar tādu pašu nosaukumu, un tā izdota 1956. gadā. Vēlākajos gados sagatavojis vairākus Andreja Upīša dzīvei un daiļradei veltītus izdevumus – fotoalbumus, “Andreja Upīša dzīves un darba vietas” (1967), sastādījis krājumu “Atmiņas par Andreju Upīti” (1977), kā arī vairākos rakstos izzinājis rakstnieka biogrāfijas datus, izceļot dienasgaismā arī nezināmo vai piemirsto.
No 1952. līdz 1973. gadam strādājis Valodas un literatūras institūtā, iesaistījies kopdarbos, “Latviešu literatūras vēsturē” (1957–1963), uzrakstot vairākas nodaļas (“Feodālisma laikmets”, “Literatūra 16. un 17. gadsimtā”, “Auseklis”, “Andreja Upīša jaunrades rīta cēliens”, Roberts Sēlis” un citas). Jānis Upītis izstrādājis ar daudzus šķirkļus enciklopēdiskajam izdevumam “Latviešu literatūras darbinieki” (1965) un piedalījies divsējumu “Latviešu literatūras vēstures” sagatavošanā krievu valodā (1971).
Autors, kam Jānis Upītis īpaši pievērsās, bija arī Sudrabu Edžus. Viņš sakārtojis un komentējis Sudrabu Edžus “Rakstus” piecos sējumos (1969–1973), sastādījis bibliogrāfiju, bagātinot “Rakstus” ar monogrāfisku apceri par rakstnieku. Iepriekš izdots arī izdevums “Sudrabu Edžus dzīves un darba vietas” (1966). Iesaistījās arī Roberta Sēļa labāko darbu kopizdevumā (1974, 1975, 1980) kā redaktors un komentētājs.
Ar paliekošu vērtību ir Jāņa Upīša raksti par Raiņa biogrāfiju “Pa Raiņa dzīves takām” (Karogs, 1968, Nr. 4, 8, 9), kā arī par Rūdolfu Blaumani (Karogs, 1983, Nr. 1, 2 un publikācija pēc pētnieka nāves “Karogā”, 1986, Nr. 8). Jānis Upītis bija iecerējis sagatavot jaunu Blaumaņa Rakstu izdevumu, tāpēc viņa kā pētnieka skatījumā bija loģiski pievērsties Blaumaņa biogrāfijas skrupulozai vētīšanai. Taču šai iecerei nebija lemts piepildīties, Jānim Upītis aizejot mūžībā 1983. gada 28. oktobrī.
Piemiņas rakstā Jānim Upītim Jānis Kalniņš rakstījis: “Pagājušajā gadā “Karoga” lasītāju uzmanību divos žurnāla numuros saistīja apjomā samērā nelieli, bet saturā bagāti avoti par Rūdolfu Blaumani. Tajos nebija no jauna vērtēta mūsu literatūras klasiķa daiļrade, nē – autors bija pievērsies Rūdolfa Blaumaņa biogrāfijas atsevišķu faktu izpētei un noskaidrošanai. Pārsteigti sapratām, ka dažkārt mēs pat par tik pazīstamu rakstnieku, kāds ir Rūdolfs Blaumanis, zinām apkaunojoši maz. Sapratām, ka dokumentu un tamlīdzīgu faktu rūpīga izpēte pie mums ir pārlieku mazā cieņā un ka tāpēc spriedumi, vispārinājumi bieži vien ir sekli, bez dziļāka pierādījumu seguma. Un atcerējāmies – vai tieši ar faktu rūpīgu izpēti uzreiz ievērību neguva Līvijas Volkovas grāmata par Eduardu Veidenbaumu un Lūcijas Ķuzānes grāmata par Jūliju Dievkociņu. Lasītāju saistīt saista darbi, kuros jūtams, ka pētnieks strādājis, meklēdams faktus un savus spriedumus pirmām kārtām tikai uz rūpīgi izpētītiem faktiem balstīdams.” (Kalniņš, J. Literatūras zinātnei veltīts mūžs. Karogs, 1984, Nr. 2) Un vēl – Jānis Kalniņš dod skaistu rezumējumu Jāņa Upīša mūžam: “Vispār Jānim Upītim literatūras zinātne bija svēta un par visu pārāka uz skaidriem, drošiem faktiem izaugusi atziņa, patiesība. Tas raksturīgs visai Jāņa Upīša pētnieciskajai darbībai. Ko šai ziņā Jānis Upītis padarījis, tas otram pētniekam vairs nav jādara.” (Op. cit.)
Jānis Upītis apbedīts Rīgas Pirmajos Meža kapos.

Ieva Kalniņa, 23.08.2021.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.