Jānis Šmits

1 bilde
Lomas: literāts

10.06.1877 – 07.05.1929

Jānis Šmits (arī Šmitu Jānis, Šmidtu Jānis; 1877–1929) – literāts.
Dzimis kalpa ģimenē Martinišķu muižā, Žagares tuvumā, Lietuvā. Mācījies Šķibes pagastskolā. Bijis laukstrādnieks, vēlāk strādnieks Rīgā. Par mēģinājumiem nodibināt Kurzemē laukstrādnieku biedrību ticis vajāts un no 1902. līdz 1903. gadam vairākkārt apcietināts. 1904. gadā emigrē uz Ziemeļameriku, kur bijis strādnieks, tad skolotājs. Mācījies Leklēras un Valparaiso koledžā, studējis Viskonsinas universitātē tautsaimniecību (1907–1912). No 1913. gada Šmits strādā Čikāgas universitātes bibliotēkā. Sastāda Čikāgas publiskās bibliotēkas latviešu grāmatu bibliogrāfijas rādītāju "Latvian books" ("Latviešu grāmatas", 1929). 1913.–1914. gadā rediģējis žurnālu "Kanādietis", kas iznāca Vinipegā. 1922 iebraucis Liepājā, pēc tam atkal atgriezies ASV. Miris pēkšņā nāvē vilcienā, ceļā no Čikāgas uz Ņūorleānu.
Šmits rakstījis stāstus un tēlojumus, kas publicēti almanahā "Jauna raža", žurnālā "Austrums", laikrakstā "Dienas Lapa" un citos izdevumos. Pirmā publikācija - tēlojumi "Saprašanās" un "Skaņu valstī" ("Jauna raža", nr. 3, 1899). Šmita prozā galvenokārt mīlestības tematika. Periodikā publicē arī rakstus par sabiedriskajiem jautājumiem ar pseidonīmiem Febs un Enejs.

Dzimšanas laiks/vieta

10.06.1877
Martinišķu muiža
Dzimst Martinišķu muižā, ziemeļos no Viļņas.

Miršanas laiks/vieta

07.05.1929
Ņūorleāna, ASV

Personiska informācija

1906: Jānis Šmits top ievēlēts par 1897. gada 10. oktobrī dibinātās Ilinoisas Latviešu palīdzības biedrības sekretāru un bibliotekāru. Būdams amatā, Šmits ievieš latviskotu vārdu rakstību. Piemēram, John Vītol viņš raksta Vītolu Jānis.
1906. gada aprīlis: pēc Šmitu Jāņa ierosinājuma, Čikāgas latvieši uzved lugu "Svešinieki". Tai seko Oktava Mirabo viencēliena "Zaglis" inscenējums Čikāgas Latviešu Sociāldemokrātiskās Biedrības vadībā un Jāņa Jaunsudrabiņa viencēliena "Pirmais sniegs" uzvedums, kuru režisē Jānis Šmits, pie viena līdzspēlējot tādiem aktieriem kā Gustavs Lerchs, Voldemārs Vilks, J. Neimans, Aleksandrs Bērziņš, G. Veitners, H. Smidta, V. Kleinberga.
1907. gada 23. jūnijs: tiek ievēlēts par Ilinoisas Latviešu palīdzības biedrības priekšnieku.
1913: par Jāņa Šmita dzīvesbiedri kļūst bibliotekāre Grācija Šmite.

Profesionālā darbība

1899: pirmā publikācija – novele ''Saprašanās'' un skice ''Skaņu valstī'' (Jaunā Raža III)

Literārās darbības sākumposmā publicē arī korespondences un īsus sabiedriska rakstura apcerējumus laikrakstā ''Dienas Lapa'', kurus mēdz parakstīt ar pseidonīmiem – Febs un Enejs.

Proza
1900:
novelete ''Pumpuros'' (Jaunā Raža IV)
tēlojums ''Vampīrs'' (Austrums)
etīde ''Atbalss'' (Dienas Lapa)
novele ''Duets'' (Jaunā Raža V)
1901: dzīves ainas ''Pie lielā pumpja'' un ''Ikdienišķs Zvirbulis'' (krājums Burtnieks)
1903: ''Iz kāda rakstnieka piedzīvojumiem'' (Rīta Skaņas I)

Laikā starp 1899. un 1904. gadu, kad autors emigrē uz Ameriku, Šmits konkursa ietvaros Rīgas Latviešu teātrī iesniedz drāmas ''Atdzimušie'' manuskriptu, ko teātris pieņem, toties ne reizi neuzved cenzūras dēļ. Arī drukā luga pēc tam nav tikusi izdota.



Publicistika
1922:
''Ortogrāfijas reforma. I'' (Latvijas Vēstnesis, nr. 136)
''Ortogrāfijas reforma. II'' (Latvijas Vēstnesis, nr. 142)
''Ortogrāfijas reforma. III'' (Latvijas Vēstnesis, nr. 154)
''Ortogrāfijas reforma. Beigas'' (Latvijas Vēstnesis, nr. 221)
''Izmirstības rakstības'' (Latvijas Vēstnesis, n. 211)

Bibliogrāfa darbs
No 1913: veikdams bibliotekāra pienākumus Čikāgas Publiskajā bibliotēkā, Jānis Šmits nodibina latviešu grāmatu nodaļu, kurā apkopo aptuveni 2500 grāmatas un izstrādā latviešu grāmatu bibliogrāfisko rādītāju "Latvian books" ("Latviešu grāmatas", 1929).

Citātu galerija



Par Jāņa Šmita literārās daiļrades stilistiku
''Ar korespondencēm un mazākiem sabiedriska rakstura apcerējumiem liberālā ''Dienas Lapā'' iesācis (laba daļa parakstīta ar Febs, Enejs), Šmits drīz piegriezās daiļrakstniecībai, pašos pirmajos darbos parādīdams tūliņ stāstītāja spējas un īpatnību. Sākot ar noveli ''Saprašanās'' un skiciti ''Skaņu valsti'', kas nāca klajā 1899. gadā (Jaunā Raža III), līdz pat savai aizbraukšanai uz Ameriku (1904. g.), viņš latvju tālaika lasītājiem deva vienu pēc otra kādus 15 darbus: novēleti ''Pumpuros'' (J. Raža IV), tēlojumu ''Vampīrs'' (Austrumā, 1900.), etidi ''Atbalss'' (Dien. Lapa, 1900.), noveli ''Duets'' (J. Raža V), dzīves ainas ''Pie lielā pumpja'', ''Ikdienišķs Zvirbulis'' (krāj. Burtnieks, 1901.), ''Iz kāda rakstnieka piedzīvojumiem'' (Rita Skaņas I, 1903.) u. c. ievietodams dažus no tiem arī ''Latviešu Avīzēs'', ''Vārdā'' vai citos tālaika periodiskos izdevumos. Visos šajos darbos daudz intīmu izjūtu, ne visai uzkrītošu, tomēr īpatni un spilgti uztvertu, dziļi skatītu notikumu un pārdzīvojumu, psiholoģisku ainiņu. Zīmīgi Šmita daiļdarbu saturu raksturo T. Zeiferts: ''lekšēju notikumu vērošana no mazas kustības, neapzinīgi sperts solis, ikdienišķs, pat banāls dzīves skats, kaut kas tik tikko notverams dod vielu viņa stāstiem."''

Kārlis Egle. Rakstnieka Jāņa Šmita piemiņai. Rīga, Latvju Grāmata, nr. 5, 01.09.1929.

Par rakstnieka neīstenotajām iecerēm
''Politiski vajāts (vairākkārt arestēts), darba un dienišķās maizes trūkuma spiests, Šmits 1904. gada pavasarī šķīrās no dzimtenes un aizbrauca uz Ameriku. Un tur tad, tiklīdz radusies izdevība, viņš nodevies atkal rakstniecībai, šoreiz uzsākdams divus lielākus romānus, kas palikuši gan nepabeigti, bet kuros, pēc viņa paša vārdiem, plaši jo plaši būtu notēlotas viņa ģimenes tradīcijas, iesniegdamās tālu klaušu laikos. Bez tam, šos romānus viņš rakstījis un apņēmies laist klajā reizē latviešu un angļu valodā, tā laužot ceļu ne vien sev, bet visai latviešu literatūrai uz angliski runājošo tautu plašām aprindām. Uzkrātos materiālus izmantojot, līdztekus romāniem viņam nodoms uzrakstīt un tādā pat veidā publicēt ari plašus memuārus, tāpat vairākus zinātniskus darbus. Par visiem šiem darbiem un nodomiem viņš runā ar sevišķu prieku T. Zeifertam rakstītā vēstulē, uzsvērdams: ''Tā tad, mīļais, vēl nevienam nevajadzētu uz mani skatīties kā uz mirušu rakstnieku — jo ļoti var būt, ka es tik tagad dzimstu."
Tikai šoreiz, kā jau zināms, nodomi palika pusceļā autora pēkšņās nāves dēļ, un Šmitu Jānis kā rakstnieks paliek mums tāds, kādu viņš sevi parādīja ap gadu simtu maiņu. Taču arī līdz šim sniegto viņa literārisko mantojumu būtu vēlams savākt un izdot vienkop. Ja ne kā mākslinieks, tad kā latvju patriots, kas vienmēr paturējis acīs savu tautu un tās kultūru, viņš to pelnījis.''

Kārlis Egle. Rakstnieka Jāņa Šmita piemiņai. Rīga, Latvju Grāmata, nr. 5, 01.09.1929.

Par Jāņa Šmita nāves apstākļiem
''Viņš nepameta arī cerības nākt klajā ar plašākiem literāriskiem darbiem, romāniem, kuros attēloti viņa priekšteču un viņa paša pārdzīvojumi. Kāds no šiem darbiem, kā viņš par to raksta kādā vēstulē, bija jau labi tālu pastrādāts. Tai pašā vēstulē viņš raksta: ''Ja es drīzumā nenomiršu — un es ceru, ka tas nenotiks, jo mana veselība ir tā vislabākā (no mana izskata pat neviens nevar manus gadus noteikt, novērtēdams mani par kādiem desmits gadiem jaunāku) tad pienāks laiks, kad es laidīšu klajā kādu labi pagaru romānu."
Bet notika, kā šis spēka gados stāvošais darbinieks nebija ne cerējis, ne domājis. Izmantodams īso atpūtas laiku, Šmits kopā ar savu laulātu draudzeni uzsāka šī gada 3.maijā īsu ceļojumu uz dienvidiem (uz Ņuorleanu). Viņi brauc vilcienā, kurā nav ēdamvagona. Viņi nonāk kādā stacijā (Tutveilerā) Misisipi štatā. Vilciens paiet garām vietai ar uzrakstu ''Pusdienas" un tad apstājas. Šmits skrej, lai gan ceļa biedri viņu brīdina, atpakaļ uz apzīmēto vietu pēc sviestmaizēm. Viņš atgriežas vilcienā, atnes 4 sviestmaizes un pastētes gabalu un sāk ēst. Vilciens kustas. Šmits sāk briesmīgi mocīties un mirst, pirms sasniedz nākamu piestātni, 7. maijā pus 7 pēc pusdienas. Kundze ar līķi atstāj turpmākā stacijā vilcienu, liek mirušo iebalzamēt un turpat apbedī, lai gan viņai un līķim biļetes atpakaļ uz Čikāgu; viņa baidās, ka Čikāgā nepārdzīvotu visas bēru ceremonijas.''

Teodors Zeiferts. Apskats. Rīga, Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 7–8, 01.07.1929.

Saiknes

Grācija Šmite - Dzīvesbiedre
Kārlis Egle - Domubiedrs
Teodors Zeiferts - Domubiedrs

Nodarbes

Pseidonīms

Febs, Enejs, Šmitu Jānis, Šmidtu Jānis

Papildu vārdi

John Johnson Schmidt

Izglītība

Dobele
Pamatizglītību iegūst Dobelē pie skolotāja Gesnera.

Šķibes 6-klašu pamatskola
Skolas iela 3, Nākotne
Mācās Šķibes pagastskolā pie skolotāja A. Grauža.

Leklēras Koledža
Edvardsvila, Medisonas apgabals, Ilinoisa, 62025, ASV
Studē Leklēras Koledžā, Ilinoisas štatā, ASV.

Valparaiso Universitāte
Valparaiso, Porteras apgabals, Indiāna, 46383, ASV
Studē Valparaiso koledžā, Indiānas štatā ASV.

1907–1912
Viskonsinas Universitāte Medisonā
Medisona
Studē tautsaimniecību un politikas zinātnes Viskonsinas universitātē, ASV, bet studijas neabsolvē.

Dalība organizācijās

Amerikas Bibliotekāru biedrība
Čikāga

Ilinoisas Latviešu palīdzības biedrība
Ilinoisa
Ir biedrības sekretārs, bibliotekārs un priekšnieks. Rediģē un izdod latviešu laikrakstu ''Kanādietis''.

1904–1907
Čikāgas Bibliotekāru klubs
Čikāga

1904
Amerikas Bibliogrāfiskā biedrība
Bruklina

Apcietinājums

1902–1903
Jānis Šmits ticis vairākkārt vajāts un apcietināts par centieniem Kurzemē nodibināt lauksaimnieku biedrību.

Emigrē

1904
Amerikas Savienotās Valstis

Darbavieta

1904–1905
Ilinoisa
Nonācis Amerikā teju bez līdzekļiem, Jānis Šmits strādā par strādnieku dzelzceļu būvē un rūpnīcā.

1913
Čikāgas Universitāte
Čikāga
Strādā Čikāgas Universitātes bibliotēkā par kataloģizētāju un latviešu nodaļas vadītāju.

1913
Čikāgas Publiskā bibliotēka
400, South State Street, Printer's Row, Loop, Čikāga, Kuka apgabals, Ilinoisa, 60605, ASV
Strādā Herolda Vašingtona bibliotēkā, Čikāgā, ASV.

Dzīvesvieta

1905
Čikāga
Jānis Šmits apmetas Čikāgā, kur dibina sakarus ar vairākiem latviešu bēgļiem.

Ceļojums

1922
Liepāja
Sava apciemojuma laikā interesējas par pareizrakstības jautājumiem un centrālās bibliotēkas nodibināšanu Latvijā, par ko arī raksta presē.

Apglabāts

1929
Ņūorleāna, ASV