Jānis Sanders

1 bilde

09.01.1858 – 19.01.1951

Jānis Sanders (1858–1951) – latviešu luterāņu mācītājs, folklorists, dzejnieks, reliģiskā laikraksta "Baznīcas Vēstnesis” vadītājs, publicējis rakstus par reliģiskiem un vēsturiskiem jautājumiem izdevumos "Tēvija", "Laikmets”, "Jaunā Balss”, "Svētdienas Rīts” un "Labietis”.

Dzimšanas laiks/vieta

09.01.1858
Cēres pagasts
Dzimis Cēres novada Stumbrķīros.

Miršanas laiks/vieta

19.01.1951
Berhtesgādena
Pēdējos mūža gadus aizvadīja veco ļaužu nometnē Berhtesgādenā, kur mūžībā devies deviņdesmit trīs gadu vecumā.

Profesionālā darbība

1878: pirmā publikācija – dzejolis "Savai pavasarai” laikrakstā "Baltijas Zemkopis”.

Zinātniskie pētījumi
1926: aizstāv doktora disertāciju "Trijvienība un kristīgā dievticība”. Disertācija aplūko Trīsvienības dogmu gan no vēsturiskā, gan psiholoģiskā viedokļa un nonāk pie secinājuma, ka luterāņu baznīcai ir jāatsakās no Trīsvienības mācības. Pamatojoties uz disertācijā paustajām atziņām, Baznīcas virsvalde pievēršas jautājumam par viņa atrašanos mācītāja amatā, norādot, ka disertācijas tēzes ir pretrunā ar baznīcas mācību. Kandidātam doktora grādu piešķir, taču ar atrunu, ka grāda piešķiršana nenozīmē, ka fakultātes vadība atzīst par pareizām disertācijā paustās tēzes. Ar minēto atrunu darbu publicē.

1927
: darbs "Vai Jēzus bija jūds?: pētījums par Jēzus tautību”. Darbā izvirzīts jautājums par Jēzus Kristus tautību un tiek nonākts pie secinājuma, ka mesija nav bijis ne jūds, ne semīts, bet gan ārietis.

1933: darbs "Cīņa ap Veco Derību” analizē atšķirības starp Veco un Jauno Derību. Pausta pārliecība, ka jūdaisms nav apvienojams ar kristietību, tāpēc luterāņiem ir jāatsakās no Vecās Derības, atzīstot Jēzu Kristu kā jaunas reliģijas dibinātāju.

1938: darbā "Kristīgās ticības reforma: Veltījums visām ticības šķirām" tiek aicināts veidot nacionālu, latvisku baznīcu, lai atjaunotu ticību tautā.

Saiknes

Fallijs - Audžudēls

Pseidonīms

Sumbru Atis, Sumbrs, Austars, J. Austars

Izglītība

Kandava
Mācījies Kandavas pagastskolā.

Cēre
Mācījies Cēres pagastskolā.

1873–1879
Kuldīgas ģimnāzija
Kuldīga

1873–1879
Jelgavas ģimnāzija
Jelgava

1879–1883
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Tērbatas Universitātē studējis teoloģiju. Studiju gados aktīvi piedalijās literārajos vakaros, pievērsās latviešu valodas un vēstures izpētei, sacerēja dzejoļus.

Darbavieta

1884–1885
Krimulda
Pēc studijām devies uz Krimuldu, kur apguvis mācītāja amatu un strādājis par mācītāja palīgu.

1885–1918
Pēterburgas Latviešu Jēzus draudze
Sanktpēterburga
Tiek iesvētīts mācītāja amatā, kļūstot par Pēterburgas kara apgabala mācītāju. Pēterburgā sacer dziesmas koriem latviešu valodā.

1896–1900
Sanktpēterburga
Izdod laikrakstu "Baznīcas Vēstnesis”, kurā publicē rakstus par reliģiskiem jautājumiem.

1917
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Praktiskās teoloģijas profesors Tērbatas universitātē.

1920
Latvijas Universitāte
Rīga
Docents Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Sistemātiskās reliģijas zinātnes katedrā.

1920–1935
Rīgas evaņģēliski luteriskā Jēzus draudze
Rīgas Jēzus baznīca
Rīgas Jēzus draudzes mācītājs.

Dalība organizācijās

1884
Studentu korporācija "Lettonia"
Ülikooli 18, Tartu
Piedalījās korporācijas "Lettonia” izveidē. Darbojās statūtu izstrādāšanas komisijā, kura izvēlējās korporācijas krāsas, zīmolu un devīzi. Viņš bija viens no dalībniekiem, kas mudināja izmantot "Atskaņu hronikā” minētās sarkanbaltsarkanās krāsas. 1884. gada 14. maijā studentu korporācija ''Lettonia” oficiāli tika apstiprināta.

1929
Rīga
Latvju kristietības biedrības "Gaismas krusts” vadītājs.

Emigrē

1941–1942
Vācija
Devās trimdā uz Vāciju. Pēc gada, Latvijā ienākot vācu karaspēkam, atgriezās Rīgā.

1944
Vācija
Pēc atkārtotās padomju karaspēka ienākšanas Latvijā, devās trimdā uz Vāciju un dzīvoja bēgļu nometnē Vunzīdelē.