Darbi: Darba autors (3); Sastādītājs (3); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (12)
Attēli: Persona attēlā(8)
| Vārds | Jānis Rapa |
|---|---|
| Kopsavilkums | Jānis Rapa (1885–1941) – Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izcilākais latviešu grāmatizdevējs, Latvijas rakstu un mākslas kameras vicepriekšsēdētājs. Pirmais latviešu grāmatniecības darbinieks ar speciāli iegūtu augstāko izglītību. |
| Personiska informācija | Dzimis 1885. gada 17. aprīlī plkst. 6.00 no rīta turīga saimnieka Kristapa un Annas (1860–1943) Rapu ģimenē. Māsa – Natālija. Jāņa Rapas vectēva sieva ir Jāņa un Annas Brigaderu tēva māsa. Mācījies vietējā pagastskolā, beidzis Jelgavas reālskolu (1905), Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības fakultāti (1910). 1911. gadā savā īpašumā ieguva Annas Brigaderes brāļa Jāņa Brigadera grāmatu apgādu, kā arī veikalu. Jāņa Rapas dēls Guntiņš no pirmās sievas Martas miris drīz pēc dzemdībām. Neilgi pēc tam asins saindēšanās dēļ mūžībā aizgājusi arī sieva Marta Rapa (dzimusi Līdums, 1901–1931). Otrā laulība – ar skolotāju, vēlāko grāmatizdevēju Elfrīdu Rapu (dzimušu Pētersoni). Laulībā dzimst dēls – nākamais grāmatizdevējs Jānis Rapa (jr.). |
| Profesionālā darbība | Izdevējdarbība1911. gadā ieguva īpašumā Jāņa Brigadera grāmatu apgādu un veikalu.1912. gadā nodibināja (kopā ar Arturu Valteru) grāmatniecības uzņēmumu "Valters un Rapa" (komanditsabiedrība, no 1920. gada akciju sabiedrība). Rapa bija tās direktors rīkotājs, un viņa vadībā akciju sabiedrība izveidojās par lielāko un nozīmīgāko latviešu izdevniecību ar spiestuvi un veikalu (apmēram 50% no visas Latvijas grāmatu produkcijas). Uzņēmums izdeva latviešu un pasaules rakstnieku, filozofu, zinātnieku, folkloras darbus augstvērtīgā tehniskā un ilustratīvā apdarē. Rapa darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās (V. Olava, Z. Meierovica, A. Brigaderes fonds), 1922–1936 bija Latvijas grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs, iekārtoja A. Brigaderes muzeju un parku Tērvetes Sprīdīšos, rakstīja presē par grāmatniecības un sabiedriskiem jautājumiem, par A. Brigaderi ("Daugava", 1934, 1). 1940. gadā padomju vara uzņēmumu "Valters un Rapa" nacionalizēja (uz tā bāzes izveidoja VAPP apgādu). Rapa beidza dzīvi pašnāvībā. Recepcija2012: Zigurds Vidiņš par J. Rapas ģimeni uzņēmis filmu "Grāmatnieku gadsimts" (2012). |
| Saiknes | Anna Brigadere (1861–1933) - Māsīca Jānis Brigaders (1856–1936) - Brālēns Arturs Valters (1870–1924) - Draugs Jānis Rapa (1938–2005) - Dēls Elfrīda Rapa (1901–1966) - Sieva |
| Nodarbes | grāmatizdevējs izdevējs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 17.04.1885 Ķipi "Ķipi", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730 Agrāk Kalnamuižas pagasts. |
| Dzīvesvieta | 12.01.1926 – 07.11.1926 Brīvības iela 38, Rīga Brīvības iela 38, Rīga, LV-1050 |
| Izglītība | 1894 Kalnamuižas pagastskola Tērvete Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads No 1894. gada mācījies Kalnamuižas pagastskolā. 1905 Jelgavas reālskola Svētes iela 18, Jelgava Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001 1905. gadā beidzis Jelgavas reālskolu ar zelta medaļu. 1906 – 1910 Rīgas Politehniskais institūts Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Sākotnēji iestājies Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē, 1905./1906. mācību gada rudenī Rapa pārgāja uz Tirdzniecības fakultāti. 1911. gada 27. janvārī ieguva tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu, aizstāvēdams disertāciju "Anglijas un Vācijas tirdzniecības un rūpniecības banku organizācija un darbība". Institūtu J. Rapa beidza ar pirmās šķiras diplomu. |
| Darbavieta | 1910 (Datums nav precīzs) Marijas iela, Rīga Marijas iela, Rīga Paralēli studijām Rīgas Politehniskajā institūtā strādājis Jāņa Brigadera grāmatu veikalā un apgādā Marijas ielā. 1912 – 1940 Valters un Rapa 1912. gadā kopā ar Arturu Valteru dibinājis grāmatniecības akciju sabiedrību "Valters un Rapa". Uzņēmumā pildījis direktora rīkotāja amata pienākumus. 1933 – 1940 Rakstnieces Annas Brigaderes muzejs "Sprīdīši" Sprīdīši "Sprīdīši", Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730 Annas Brigaderes muzeja dibinātājs un pirmais vadītājs 1940 – 1941 Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde Aspazijas bulvāris, Rīga Aspazijas bulvāris, Rīga Strādājis VAPP par tehnisko redaktoru. |
| Dalība organizācijās | Studentu korporācija "Talavija" Lāčplēša iela 30, Rīga Lāčplēša iela 30, Rīga, LV-1011 Studiju laikā iepazinies ar Zigfrīdu Annu Meierovicu, kura mudināts iestājies studentu korporācijā "Tālavija", kļūdams par aktīvu biedru un literāru sapulču organizatoru. Pēc studijām Rapa darbojās Filistru biedrībā, bet kopš 1914. gada bija "Tālavijas" Filistru biedrības priekšsēdētājs. 1922 – 1936 Latvijas Grāmatizdevēju un tirgotāju biedrība Latvijas Grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs |
| Miršanas laiks/vieta | 30.05.1941 Rīga Rīga Izdarījis pašnāvību. |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Muzeji | 1990 Dobeles novada grāmatnieku muzejs Ķipi "Ķipi", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730 Mūsdienās Jāņa Rapas dzimtajās mājās ierīkots muzejs, kurā daļa ekspozīcijas veltīta Jānim Rapam, apskatāma arī plaša apgādā "Valters un Rapa" izdoto grāmatu kolekcija. |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu. Ordenis pasniegts 1927. gada 15. novembrī. III šķira 1927 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Ķipi ("Ķipi", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730) | 17.04.1885 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Brīvības iela 38, Rīga (Brīvības iela 38, Rīga, LV-1050) | 12.01.1926 - 07.11.1926 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Rīga (Rīga) | 30.05.1941 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 4 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 5 | Tērvete (Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads) | 1894 | Izglītība | Ciems |
| 6 | Svētes iela 18, Jelgava (Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001) | 1905 | Izglītība | Ēka, māja |
| 7 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1906 - 1910 | Izglītība | Ēka, māja |
| 8 | Sprīdīši ("Sprīdīši", Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730) | 1933 - 1940 | Darbavieta | Viensēta |
| 9 | Marijas iela, Rīga | 1910 | Darbavieta | Iela |
| 10 | Aspazijas bulvāris, Rīga | 1940 - 1941 | Darbavieta | Iela |
| 11 | Lāčplēša iela 30, Rīga (Lāčplēša iela 30, Rīga, LV-1011) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 12 | Ķipi ("Ķipi", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730) | 1990 | Muzeji | Viensēta |
“Tā kā mūsu skaits un ārējais spēks nav liels, tad mūsu tautai kvalitatīvi jābūt savā augstumā, lai kā smalks orgāns lielajā organismā varētu pildīt savu lomu. [..] katram atsevišķam cilvēkam jārūpējas par to, lai viņš savu prāta un sirds izglītību vairotu, lai padarītu pilnīgāku savu gara dzīvi, iegūtu plašas zināšanas un kļūtu ar laiku pilnvērtīgs loceklis savā tautā.” – Jānis Rapa. (RTMM, inv. Nr. 105039)
Nākamais grāmatizdevējs Jānis Rapa dzimis 1885. gada 17. aprīlī plkst. 6.00 no rīta Kalnamuižas (Tērvetes) pagasta “Ķipos”, turīga saimnieka Kristapa un Annas (1860–1943) Rapu ģimenē. Ģimenē kopā ar viņu aug arī māsa Natālija. Rapu ģimene rada Brigaderu dzimtai, – Anna un Jānis Brigaderi ir Jāņa Rapas māsica un brālēns. Ne tikai personiskās, arī profesionālās attiecībās viņi izveidos ciešu savienību.
No 1894. gada mācījies vietējā pagastskolā, 1905. gadā ar zelta medaļu beidzis Jelgavas reālskolu. Tai seko studiju gadi Rīgas Politehniskajā institūtā. Sākotnēji iestājies Mehānikas fakultātē, bažās par nespēju turpināt mācības redzes pasliktināšanās dēļ 1905./1906. mācību gada rudenī Rapa pārgāja uz Tirdzniecības fakultāti. 1911. gada 27. janvārī Rapa iegūst tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu, aizstāvēdams disertāciju "Anglijas un Vācijas tirdzniecības un rūpniecības banku organizācija un darbība". Institūtu J. Rapa beidza ar pirmās šķiras diplomu. Paralēli studijām no 1910. gada Jānis Rapa strādā Jāņa Brigadera grāmatu veikalā un apgādā Marijas ielā, 1911. gadā viņš tos iegūst īpašumā.
Piedaloties grāmattirgotāju un izdevēju rīkotajos pasākumos, Jānis Rapa šajā laikā iepazīstas ar Kārļa Jēkaba Zihmaņa veikala pārzini Arturu Valteru, kurā atrod gan domubiedru, gan palīgu. Apvienojot Artura Valtera pieredzi, Jāņa Rapas zināšanas un jaunības sparu un abu naudas iekrājumus, 1912. gada 1. jūlijā Rīgā sāk darboties grāmatniecības uzņēmums – komanditsabiedrība “A. Valters, J. Rapa un biedri” (1920. gadā tā pārtop par akciju sabiedrību “Valters un Rapa”).
Jāņa Rapas vadībā akciju sabiedrība izveidojās par Latvijas brīvvalsts laika lielāko un nozīmīgāko latviešu izdevniecību ar spiestuvi un veikalu, izdodot apmēram 50% no visas Latvijas grāmatu produkcijas. Uzņēmums izdeva latviešu un pasaules rakstnieku, filozofu, zinātnieku, folkloras darbus augstvērtīgā tehniskā un ilustratīvā apdarē. 39 pastāvēšanas gados tika izdoti ap 3500 dažāda nosaukuma izdevumi, pārsvarā mācību un daiļliteratūras grāmatas ap 11 miljonu tirāžā. Tika izdoti Jāņa Akuratera, Brigaderes, Zentas Mauriņas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Aleksandra Grīna, Jēkaba Janševska, Aīdas Niedras un citu rakstnieku darbi, Rūdolfa Blaumaņa, Jura Alunāna, Viļa Plūdoņa, Ezeriņa, Zentas Mauriņas, Friča Bārdas Kopoti raksti, kā arī vairāki citi latviešu rakstnieku darbu apkopojumi un ap 50 dzejas grāmatu.
Līdztekus Jānis Rapa darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās (V. Olava, Z. Meierovica, A. Brigaderes fonds), 1922–1936 bija Latvijas grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs. “Valtera un Rapas” apgādā iznāca teju visi rakstnieces Annas Brigaderes darbi, savukārt pēc viņas nāves tieši Jānis Rapa iekārtoja Brigaderes muzeju un parku Tērvetes Sprīdīši.
Pēc padomju okupācijas 1940. gadā apgāda “Valters un Rapa” darbība pārtraukta, izdotās un neizpārdotās grāmatas izsaimniekotas… Nams nacionalizēts un tajā izvietojies jaundibinātās Valsts apgādes un poligrāfijas pārvaldes apgāds, kurā Jānim Rapam jaunās padomju varas iedalīta vien tehniskā redaktora vieta.
Bet vēl pēc gada, 1941. gada 31. maijā avīzes “Padomju Latvija" numurā parādās neliels ziņojums: "Grāmatnieks Jānis Rapa miris 1941. g. 30. maijā. Piederīgie."..
Grāmatizdevējs Jānis Kadilis 1943. gadā raksta: "Tuvāk pazīstot Jāni Rapu, kļūst saprotama viņa liktenīgā traģēdija boļševiku gadā: darbs un personība te bija viens. Iznīcinot pirmo, vajadzēja iznīcināt otro. Klusā pavasara rītā, kad Jānis Rapa labprātīgi šķīrās no dzīves, beidzās tikai personības agonija, kas bija sākusies, tiklīdz Jānis Rapa redzēja izpostītu savu mūža darbu."
Bet māte Anna Rapa pēc dēla nāves atzīst: “Cīņa un mūžīga meklēšana ir viņa dabā. Rapa nav palaidis garām nevienu gaišu mērķi, no kura tas nav iemetis vizošu dzirksti savā dvēseles atziņas siekā... Viņš bij' zeltam un dārgakmenim līdzināms, viņam nevajag savas vērtības zināt, bet viņam vajag mirdzēt.” (RTMM, inv. Nr. 106491)
Mūsdienās Jāņa Rapas dzimtajās mājās ierīkots Dobeles novada grāmatnieku muzejs, kurā daļa ekspozīcijas veltīta Jānim Rapam. Apskatāma arī plaša apgādā “Valters un Rapa” izdoto grāmatu kolekcija. Savukārt paša SIA „Grāmatu nams „Valters un Rapa”” darbību 90. gados atjaunoja Rapas vecākā dēls, arī grāmatizdevējs Jānis Rapa (1938–2005).
Informāciju apkopoja Signe Raudive 2020. gada 17. aprīlī.
Nākamais grāmatizdevējs Jānis Rapa dzimis 1885. gada 17. aprīlī plkst. 6.00 no rīta Kalnamuižas (Tērvetes) pagasta “Ķipos”, turīga saimnieka Kristapa un Annas (1860–1943) Rapu ģimenē. Ģimenē kopā ar viņu aug arī māsa Natālija. Rapu ģimene rada Brigaderu dzimtai, – Anna un Jānis Brigaderi ir Jāņa Rapas māsica un brālēns. Ne tikai personiskās, arī profesionālās attiecībās viņi izveidos ciešu savienību.
No 1894. gada mācījies vietējā pagastskolā, 1905. gadā ar zelta medaļu beidzis Jelgavas reālskolu. Tai seko studiju gadi Rīgas Politehniskajā institūtā. Sākotnēji iestājies Mehānikas fakultātē, bažās par nespēju turpināt mācības redzes pasliktināšanās dēļ 1905./1906. mācību gada rudenī Rapa pārgāja uz Tirdzniecības fakultāti. 1911. gada 27. janvārī Rapa iegūst tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu, aizstāvēdams disertāciju "Anglijas un Vācijas tirdzniecības un rūpniecības banku organizācija un darbība". Institūtu J. Rapa beidza ar pirmās šķiras diplomu. Paralēli studijām no 1910. gada Jānis Rapa strādā Jāņa Brigadera grāmatu veikalā un apgādā Marijas ielā, 1911. gadā viņš tos iegūst īpašumā.
Piedaloties grāmattirgotāju un izdevēju rīkotajos pasākumos, Jānis Rapa šajā laikā iepazīstas ar Kārļa Jēkaba Zihmaņa veikala pārzini Arturu Valteru, kurā atrod gan domubiedru, gan palīgu. Apvienojot Artura Valtera pieredzi, Jāņa Rapas zināšanas un jaunības sparu un abu naudas iekrājumus, 1912. gada 1. jūlijā Rīgā sāk darboties grāmatniecības uzņēmums – komanditsabiedrība “A. Valters, J. Rapa un biedri” (1920. gadā tā pārtop par akciju sabiedrību “Valters un Rapa”).
Jāņa Rapas vadībā akciju sabiedrība izveidojās par Latvijas brīvvalsts laika lielāko un nozīmīgāko latviešu izdevniecību ar spiestuvi un veikalu, izdodot apmēram 50% no visas Latvijas grāmatu produkcijas. Uzņēmums izdeva latviešu un pasaules rakstnieku, filozofu, zinātnieku, folkloras darbus augstvērtīgā tehniskā un ilustratīvā apdarē. 39 pastāvēšanas gados tika izdoti ap 3500 dažāda nosaukuma izdevumi, pārsvarā mācību un daiļliteratūras grāmatas ap 11 miljonu tirāžā. Tika izdoti Jāņa Akuratera, Brigaderes, Zentas Mauriņas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Aleksandra Grīna, Jēkaba Janševska, Aīdas Niedras un citu rakstnieku darbi, Rūdolfa Blaumaņa, Jura Alunāna, Viļa Plūdoņa, Ezeriņa, Zentas Mauriņas, Friča Bārdas Kopoti raksti, kā arī vairāki citi latviešu rakstnieku darbu apkopojumi un ap 50 dzejas grāmatu.
Līdztekus Jānis Rapa darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās (V. Olava, Z. Meierovica, A. Brigaderes fonds), 1922–1936 bija Latvijas grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs. “Valtera un Rapas” apgādā iznāca teju visi rakstnieces Annas Brigaderes darbi, savukārt pēc viņas nāves tieši Jānis Rapa iekārtoja Brigaderes muzeju un parku Tērvetes Sprīdīši.
Pēc padomju okupācijas 1940. gadā apgāda “Valters un Rapa” darbība pārtraukta, izdotās un neizpārdotās grāmatas izsaimniekotas… Nams nacionalizēts un tajā izvietojies jaundibinātās Valsts apgādes un poligrāfijas pārvaldes apgāds, kurā Jānim Rapam jaunās padomju varas iedalīta vien tehniskā redaktora vieta.
Bet vēl pēc gada, 1941. gada 31. maijā avīzes “Padomju Latvija" numurā parādās neliels ziņojums: "Grāmatnieks Jānis Rapa miris 1941. g. 30. maijā. Piederīgie."..
Grāmatizdevējs Jānis Kadilis 1943. gadā raksta: "Tuvāk pazīstot Jāni Rapu, kļūst saprotama viņa liktenīgā traģēdija boļševiku gadā: darbs un personība te bija viens. Iznīcinot pirmo, vajadzēja iznīcināt otro. Klusā pavasara rītā, kad Jānis Rapa labprātīgi šķīrās no dzīves, beidzās tikai personības agonija, kas bija sākusies, tiklīdz Jānis Rapa redzēja izpostītu savu mūža darbu."
Bet māte Anna Rapa pēc dēla nāves atzīst: “Cīņa un mūžīga meklēšana ir viņa dabā. Rapa nav palaidis garām nevienu gaišu mērķi, no kura tas nav iemetis vizošu dzirksti savā dvēseles atziņas siekā... Viņš bij' zeltam un dārgakmenim līdzināms, viņam nevajag savas vērtības zināt, bet viņam vajag mirdzēt.” (RTMM, inv. Nr. 106491)
Mūsdienās Jāņa Rapas dzimtajās mājās ierīkots Dobeles novada grāmatnieku muzejs, kurā daļa ekspozīcijas veltīta Jānim Rapam. Apskatāma arī plaša apgādā “Valters un Rapa” izdoto grāmatu kolekcija. Savukārt paša SIA „Grāmatu nams „Valters un Rapa”” darbību 90. gados atjaunoja Rapas vecākā dēls, arī grāmatizdevējs Jānis Rapa (1938–2005).
Informāciju apkopoja Signe Raudive 2020. gada 17. aprīlī.