Jānis Rapa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (3); Sastādītājs (3); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (12)

Attēli: Persona attēlā(8)

VārdsJānis Rapa
KopsavilkumsJānis Rapa (1885–1941) – Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izcilākais latviešu grāmatizdevējs, Latvijas rakstu un mākslas kameras vicepriekšsēdētājs. Pirmais latviešu grāmatniecības darbinieks ar speciāli iegūtu augstāko izglītību.
Personiska informācijaDzimis 1885. gada 17. aprīlī plkst. 6.00 no rīta turīga saimnieka Kristapa un Annas (1860–1943) Rapu ģimenē. Māsa – Natālija.
Jāņa Rapas vectēva sieva ir Jāņa un Annas Brigaderu tēva māsa.

Mācījies vietējā pagastskolā, beidzis Jelgavas reālskolu (1905), Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības fakultāti (1910).

1911. gadā savā īpašumā ieguva Annas Brigaderes brāļa Jāņa Brigadera grāmatu apgādu, kā arī veikalu.

Jāņa Rapas dēls Guntiņš no pirmās sievas Martas miris drīz pēc dzemdībām. Neilgi pēc tam asins saindēšanās dēļ mūžībā aizgājusi arī sieva Marta Rapa (dzimusi Līdums, 1901–1931).
Otrā laulība – ar skolotāju, vēlāko grāmatizdevēju Elfrīdu Rapu (dzimušu Pētersoni). Laulībā dzimst dēls – nākamais grāmatizdevējs Jānis Rapa (jr.).
Profesionālā darbība

Izdevējdarbība

1911. gadā ieguva īpašumā Jāņa Brigadera grāmatu apgādu un veikalu.
1912. gadā nodibināja (kopā ar Arturu Valteru) grāmatniecības uzņēmumu "Valters un Rapa" (komanditsabiedrība, no 1920. gada akciju sabiedrība). Rapa bija tās direktors rīkotājs, un viņa vadībā akciju sabiedrība izveidojās par lielāko un nozīmīgāko latviešu izdevniecību ar spiestuvi un veikalu (apmēram 50% no visas Latvijas grāmatu produkcijas). Uzņēmums izdeva latviešu un pasaules rakstnieku, filozofu, zinātnieku, folkloras darbus augstvērtīgā tehniskā un ilustratīvā apdarē.

Rapa darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās (V. Olava, Z. Meierovica, A. Brigaderes fonds), 1922–1936 bija Latvijas grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs, iekārtoja A. Brigaderes muzeju un parku Tērvetes Sprīdīšos, rakstīja presē par grāmatniecības un sabiedriskiem jautājumiem, par A. Brigaderi ("Daugava", 1934, 1).

1940. gadā padomju vara uzņēmumu "Valters un Rapa" nacionalizēja (uz tā bāzes izveidoja VAPP apgādu).
Rapa beidza dzīvi pašnāvībā.

Recepcija

2012: Zigurds Vidiņš par J. Rapas ģimeni uzņēmis filmu "Grāmatnieku gadsimts" (2012).
SaiknesAnna Brigadere (1861–1933) - Māsīca
Jānis Brigaders (1856–1936) - Brālēns
Arturs Valters (1870–1924) - Draugs
Jānis Rapa (1938–2005) - Dēls
Elfrīda Rapa (1901–1966) - Sieva
Nodarbesgrāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas laiks/vieta17.04.1885
Ķipi
"Ķipi", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730
Agrāk Kalnamuižas pagasts.

Dzīvesvieta12.01.1926 – 07.11.1926
Brīvības iela 38, Rīga
Brīvības iela 38, Rīga, LV-1050
Izglītība1894
Kalnamuižas pagastskola
Tērvete
Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads

No 1894. gada mācījies Kalnamuižas pagastskolā.


1905
Jelgavas reālskola
Svētes iela 18, Jelgava
Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001

1905. gadā beidzis Jelgavas reālskolu ar zelta medaļu.


1906 – 1910
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Sākotnēji iestājies Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē, 1905./1906. mācību gada rudenī Rapa pārgāja uz Tirdzniecības fakultāti.

1911. gada 27. janvārī ieguva tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu, aizstāvēdams disertāciju "Anglijas un Vācijas tirdzniecības un rūpniecības banku organizācija un darbība". Institūtu J. Rapa beidza ar pirmās šķiras diplomu.

Darbavieta1910 (Datums nav precīzs)
Marijas iela, Rīga
Marijas iela, Rīga

Paralēli studijām Rīgas Politehniskajā institūtā strādājis Jāņa Brigadera grāmatu veikalā un apgādā Marijas ielā.


1912 – 1940
Valters un Rapa

1912. gadā kopā ar Arturu Valteru dibinājis grāmatniecības akciju sabiedrību "Valters un Rapa". Uzņēmumā pildījis direktora rīkotāja amata pienākumus.


1933 – 1940
Rakstnieces Annas Brigaderes muzejs "Sprīdīši"
Sprīdīši
"Sprīdīši", Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730
Annas Brigaderes muzeja dibinātājs un pirmais vadītājs

1940 – 1941
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Aspazijas bulvāris, Rīga
Aspazijas bulvāris, Rīga
Strādājis VAPP par tehnisko redaktoru.
Dalība organizācijāsStudentu korporācija "Talavija"
Lāčplēša iela 30, Rīga
Lāčplēša iela 30, Rīga, LV-1011

Studiju laikā iepazinies ar Zigfrīdu Annu Meierovicu, kura mudināts iestājies studentu korporācijā "Tālavija", kļūdams par aktīvu biedru un literāru sapulču organizatoru. Pēc studijām Rapa darbojās Filistru biedrībā, bet kopš 1914. gada bija "Tālavijas" Filistru biedrības priekšsēdētājs.


1922 – 1936
Latvijas Grāmatizdevēju un tirgotāju biedrība

Latvijas Grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs

Miršanas laiks/vieta30.05.1941
Rīga
Rīga
Izdarījis pašnāvību.

ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Muzeji1990
Dobeles novada grāmatnieku muzejs
Ķipi
"Ķipi", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730

Mūsdienās Jāņa Rapas dzimtajās mājās ierīkots muzejs, kurā daļa ekspozīcijas veltīta Jānim Rapam, apskatāma arī plaša apgādā "Valters un Rapa" izdoto grāmatu kolekcija.

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu. Ordenis pasniegts 1927. gada 15. novembrī.
III šķira
1927

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ķipi
("Ķipi", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730)
17.04.1885Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Brīvības iela 38, Rīga
(Brīvības iela 38, Rīga, LV-1050)
12.01.1926 - 07.11.1926DzīvesvietaĒka, māja
3Rīga
(Rīga)
30.05.1941Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Tērvete
(Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads)
1894IzglītībaCiems
6Svētes iela 18, Jelgava
(Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001)
1905IzglītībaĒka, māja
7Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1906 - 1910IzglītībaĒka, māja
8Sprīdīši
("Sprīdīši", Tērvete, Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730)
1933 - 1940DarbavietaViensēta
9Marijas iela, Rīga1910DarbavietaIela
10Aspazijas bulvāris, Rīga1940 - 1941DarbavietaIela
11Lāčplēša iela 30, Rīga
(Lāčplēša iela 30, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
12Ķipi
("Ķipi", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730)
1990MuzejiViensēta
“Tā kā mūsu skaits un ārējais spēks nav liels, tad mūsu tautai kvalitatīvi jābūt savā augstumā, lai kā smalks orgāns lielajā organismā varētu pildīt savu lomu. [..] katram atsevišķam cilvēkam jārūpējas par to, lai viņš savu prāta un sirds izglītību vairotu, lai padarītu pilnīgāku savu gara dzīvi, iegūtu plašas zināšanas un kļūtu ar laiku pilnvērtīgs loceklis savā tautā.” – Jānis Rapa. (RTMM, inv. Nr. 105039)

Nākamais grāmatizdevējs Jānis Rapa dzimis 1885. gada 17. aprīlī plkst. 6.00 no rīta Kalnamuižas (Tērvetes) pagasta “Ķipos”, turīga saimnieka Kristapa un Annas (1860–1943) Rapu ģimenē. Ģimenē kopā ar viņu aug arī māsa Natālija. Rapu ģimene rada Brigaderu dzimtai, – Anna un Jānis Brigaderi ir Jāņa Rapas māsica un brālēns. Ne tikai personiskās, arī profesionālās attiecībās viņi izveidos ciešu savienību.

No 1894. gada mācījies vietējā pagastskolā, 1905. gadā ar zelta medaļu beidzis Jelgavas reālskolu. Tai seko studiju gadi Rīgas Politehniskajā institūtā. Sākotnēji iestājies Mehānikas fakultātē, bažās par nespēju turpināt mācības redzes pasliktināšanās dēļ 1905./1906. mācību gada rudenī Rapa pārgāja uz Tirdzniecības fakultāti. 1911. gada 27. janvārī Rapa iegūst tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu, aizstāvēdams disertāciju "Anglijas un Vācijas tirdzniecības un rūpniecības banku organizācija un darbība". Institūtu J. Rapa beidza ar pirmās šķiras diplomu. Paralēli studijām no 1910. gada Jānis Rapa strādā Jāņa Brigadera grāmatu veikalā un apgādā Marijas ielā, 1911. gadā viņš tos iegūst īpašumā.

Piedaloties grāmattirgotāju un izdevēju rīkotajos pasākumos, Jānis Rapa šajā laikā iepazīstas ar Kārļa Jēkaba Zihmaņa veikala pārzini Arturu Valteru, kurā atrod gan domubiedru, gan palīgu. Apvienojot Artura Valtera pieredzi, Jāņa Rapas zināšanas un jaunības sparu un abu naudas iekrājumus, 1912. gada 1. jūlijā Rīgā sāk darboties grāmatniecības uzņēmums – komanditsabiedrība “A. Valters, J. Rapa un biedri” (1920. gadā tā pārtop par akciju sabiedrību “Valters un Rapa”).

Jāņa Rapas vadībā akciju sabiedrība izveidojās par Latvijas brīvvalsts laika lielāko un nozīmīgāko latviešu izdevniecību ar spiestuvi un veikalu, izdodot apmēram 50% no visas Latvijas grāmatu produkcijas. Uzņēmums izdeva latviešu un pasaules rakstnieku, filozofu, zinātnieku, folkloras darbus augstvērtīgā tehniskā un ilustratīvā apdarē. 39 pastāvēšanas gados tika izdoti ap 3500 dažāda nosaukuma izdevumi, pārsvarā mācību un daiļliteratūras grāmatas ap 11 miljonu tirāžā. Tika izdoti Jāņa Akuratera, Brigaderes, Zentas Mauriņas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Aleksandra Grīna, Jēkaba Janševska, Aīdas Niedras un citu rakstnieku darbi, Rūdolfa Blaumaņa, Jura Alunāna, Viļa Plūdoņa, Ezeriņa, Zentas Mauriņas, Friča Bārdas Kopoti raksti, kā arī vairāki citi latviešu rakstnieku darbu apkopojumi un ap 50 dzejas grāmatu.
Līdztekus Jānis Rapa darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās (V. Olava, Z. Meierovica, A. Brigaderes fonds), 1922–1936 bija Latvijas grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs. “Valtera un Rapas” apgādā iznāca teju visi rakstnieces Annas Brigaderes darbi, savukārt pēc viņas nāves tieši Jānis Rapa iekārtoja Brigaderes muzeju un parku Tērvetes Sprīdīši.

Pēc padomju okupācijas 1940. gadā apgāda “Valters un Rapa” darbība pārtraukta, izdotās un neizpārdotās grāmatas izsaimniekotas… Nams nacionalizēts un tajā izvietojies jaundibinātās Valsts apgādes un poligrāfijas pārvaldes apgāds, kurā Jānim Rapam jaunās padomju varas iedalīta vien tehniskā redaktora vieta.
Bet vēl pēc gada, 1941. gada 31. maijā avīzes “Padomju Latvija" numurā parādās neliels ziņojums: "Grāmatnieks Jānis Rapa miris 1941. g. 30. maijā. Piederīgie."..

Grāmatizdevējs Jānis Kadilis 1943. gadā raksta: "Tuvāk pazīstot Jāni Rapu, kļūst saprotama viņa liktenīgā traģēdija boļševiku gadā: darbs un personība te bija viens. Iznīcinot pirmo, vajadzēja iznīcināt otro. Klusā pavasara rītā, kad Jānis Rapa labprātīgi šķīrās no dzīves, beidzās tikai personības agonija, kas bija sākusies, tiklīdz Jānis Rapa redzēja izpostītu savu mūža darbu."

Bet māte Anna Rapa pēc dēla nāves atzīst: “Cīņa un mūžīga meklēšana ir viņa dabā. Rapa nav palaidis garām nevienu gaišu mērķi, no kura tas nav iemetis vizošu dzirksti savā dvēseles atziņas siekā... Viņš bij' zeltam un dārgakmenim līdzināms, viņam nevajag savas vērtības zināt, bet viņam vajag mirdzēt.” (RTMM, inv. Nr. 106491)

Mūsdienās Jāņa Rapas dzimtajās mājās ierīkots Dobeles novada grāmatnieku muzejs, kurā daļa ekspozīcijas veltīta Jānim Rapam. Apskatāma arī plaša apgādā “Valters un Rapa” izdoto grāmatu kolekcija. Savukārt paša SIA „Grāmatu nams „Valters un Rapa”” darbību 90. gados atjaunoja Rapas vecākā dēls, arī grāmatizdevējs Jānis Rapa (1938–2005).
Informāciju apkopoja Signe Raudive 2020. gada 17. aprīlī.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.