Darbi: Darba autors (99); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (1); Izdevējs (1); Lokalizētājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (48)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Jānis Plaudis |
|---|---|
| Pseidonīms | Homo, Ints Kursenieks |
| Kopsavilkums | Jānis Plaudis (1903–1952) – dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, dzejnieka Egila Plauža tēvs, tulkotājas Ainas Plaudes vīrs. 20. gadsimta 30. gados Plaudis darbojies jauno rakstnieku grupā "Trauksme", publicējis dzejoļu krājumus "Fatamorgāna" (1928) un "Panama galvā" (1930). Agrīnajai dzejai raksturīgi stihiski protesta un sociālas romantikas motīvi. Romānu "Ložmetēju rota" (1934), "Ģimnāzisti" (1935), biogrāfiskā romāna par dzejnieku Jāni Ziemeļnieku "Ziemeļnieks" (1936) autors. 1939. gadā izdots dzejoļu krājums "Putnu ceļš". 40. gadu pirmajā pusē sarakstījis romānu "Sila runcis", kurš grāmatā izdots tikai 1989. gadā. Padomju laikā sarakstītie dzejoļi apkopoti krājumā "Laika lielums" (1948), kas sarakstīts, ievērojot sava laika ideoloģijas prasības, saglabājot maz no dzejnieka pirmskara gadu individualitātes. Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara Plaudis tulkoja no krievu valodas Nikolaja Gogoļa, Aleksandra Puškina u.c. autoru darbus. Rakstnieku Savienības biedrs (1940). |
| Personiska informācija | Dzimis Lutriņu pagastā pusgraudnieka ģimenē. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Gaiķu pagastu. 1930. gadā nodibinājis ģimeni. Sieva – tulkotāja Aina Plaude, dēls – dzejnieks Egils Plaudis. Pēc sievas nāves (1949. gada 1. jūlijā) 1951. gada septembrī apprecējies vēlreiz, arī otrās sievas vārds Aina. Pirmā pasaules kara laikā strādājis lauku darbus. Plaudis līdzekļus studijām pelnījis, strādājot par rēķinvedi Dzelzceļu virsvaldē (1925-1929) un koku šķirotāju un pludinātāju. No 1944. gada līdz 1945. gadam Plaudis dzīvoja dzimtajā pusē un strādāja Lutriņu pagasta pamatskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbība1924: pirmā publikācija – dzejolis "Nākat pie manis visi..." laikrakstā "Sociāldemokrāts" 1924. gada 15. oktobrī.Agrīnajai dzejai raksturīgi stihiski protesta un sociālas romantikas motīvi. Dzeja 1928: pirmais dzejoļu krājums "Fatamorgāna" 1930: "Panama galvā" 1939: "Putnu ceļš" 1948: "Laika lielums", krājums sarakstīts, ievērojot sava laika ideoloģijas prasības, saglabājot maz no dzejnieka pirmskara gadu individualitātes. Proza 20. gadsimta 30. gados Jānis Plaudis vairāk pievēršas prozai, vairāku romānu autors. 1934: "Ločmetēju rota" Izstājoties no universitātes, Jānis Plaudis tiek uzņemts obligātajā karadienestā. Šo pieredzi viņš ietver romānā "Ložmetēju rota", kas top nepilna gada laikā. Romānu iesāk publicēt žurnāls "Domas" (1.–4. nr.), taču žurnālu gada vidū slēdz un romānu konfiscē. Romāns autoritatīvā režīma laikā tā arī netiek pilnībā publicēts, jo ideologi un armijas augstākās aprindas uzskatīja, ka romānā tiek nomelnota Latvijas armija. Pilnībā romāns publicēts tikai 1964. gadā Arvīda Griguļa sakārtoto Jāņa Plauža Rakstu 2. sējumā. 1935: "Ģimnāzisti" (romāns) 1936: "Ziemeļnieks", biogrāfiskais romāns "Ziemeļnieks" veltīts dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka piemiņai 1939: "Ieslēgtie", romānā atainoti kara notikumi Kurzemē. 1940: "Amerikas brīnumi", aprakstu krājumā atainots Plauža ceļojums ar kuģi uz ASV un Kanādu 1939. gadā. Vācu okupācijas laikā sarakstījis romānu "Sila Runcis", kas izdots tikai 1989. gadā. Padomju perioda sākumā Jānis Plaudis darbojas žurnālistikā, publicē lekcijas par literatūras, īpaši dzejas teoriju (sarakstījis vairākus apcerējumus par dzejas teorijas jautājumiem), daudz tulko krievu autorus. Rakstnieku savienībā viņš ir jauno autoru konsultants, vada seminārus, raksta recenzijas, rīko literārus sarīkojumus. Literārajā darbībā Jānis Plaudis mēģina realizēt savā daiļradē jaunās ideoloģiskās normas un prasības, četrkārt pārstrādājot romānu "Jaunība" (1952), kas tā arī netiek publicēts. Raksti 4 sējumos. Rīga: Liesma, 1964–1966. Cittautu autoru darbu tulkojumi20. gadsimta 30. gados tulkoja un popularizēja krievu dzejniekus Vladimiru Majakovski, Sergeju Tretjakovu, Sergeju Jeseņinu.Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara Plaudis tulkoja no krievu valodas Nikolaja Gogoļa, Aleksandra Puškina u.c. autoru darbus. Atdzejojis Aleksandra Puškina dzejoli "Vara jātnieks", ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko dzeju. 1937: Fjodors Dostojevsks, romāna "Pusaudzis" 1. grāmatas tulkojums (2. grāmatu tulkojis Aleksandrs Čaks; tulkojums ietverts Dostojevska "Kopoto rakstu" 8. un 9. sējumā) 1937: Nikolajs Gogolis, stāsts "Gada tirgus Soročincos" 1941: Vladimirs Majakovskis, poēma "V. I. Ļeņins" 1942: Ludvigs Tīgels (Ludwig Tügel), "Cīrulis" 1943: Gotfrīds Augusts Birgers, "Brīnumainie ceļojumi pa jūrām un sauszemi: Brīvkunga fon Minchhauzena kara gaitas un jautras dēkas, kā viņš pats par tām stāstījis pie alus kausa jautru draugu pulciņā" (Wunderbare Reisen zu Wasser und zu Lande) (2. iespiedums 1944. gadā) 1946: S. Maršaks, dramatiska pasaka "Divpadsmit mēneši" (kopā ar tulkotāju Ainu Plaudi) Sakārtojis Vladimira Majakovska izlasi "Jaunatnei" (1946). |
| Citātu galerija | Par Jāņa Plauža dzeju"J. Plauža sākuma gadu dzeja, kas apvienota krājumos "Fatamorgāna" (1928) un "Panama galvā" (1930), pamatvilcienos ir romantiskas dabas, ar lielu sociālā kriticisma un utopijas piedevu. [..] Tā ir raksturīga divdesmito gadu dzeja ar laikmeta sociālo pretrunu plosītu lirisko varoni centrā. Dzejnieks it visur saskata pretišķības, paredz vecās pasaules bojāeju, kad visi izsalkušie taps brīvi un – "Pasaule citāda taps!" ("Uzsaukums"). Sagraut, noārdīt un it kā ar elkoņiem atvērt pasaules durvis ("Neredzētais pavasaris") – ar tādu devīzi J. Plaudis piebiedrojas divdesmito gadu jauno dzejnieku – avangardistu grupai. [..]""Lai gan J. Plauža, tāpat kā pārējo trauksminieku jeb negatīvistu dzejā bija gan uzspēlēts manierisms, gan svešas ietekmes (futūrisms, imažinisms), pat atdarinājumi, viņi neapšaubāmi vispirmām kārtām modernizēja, pat reformēja daudzas tradicionālās dzejas formas. Lauztās rindas, konstruktīvisms, vēsais intelektuālisms, bezatskaņu vārsmas, spilgtas, disonējošas metaforas, tāpat kā jebkura cilvēka individuālās brīvības aizstāvība – tas viss piešķīra tālaika dzejai gluži citas intonācijas un ritmus. Pretstatā nolieguma un skaļa nemiera piepildītajiem dzejoļiem jau pirmajos J. Plauža krājumos ir tādi, kas raksturo dzejnieka patieso būtību. Būdams romantiķis un filozofētājs vienlaikus, viņš alkaini tiecas pēc cilvēka dvēseles un gara skaistuma. Visu viņa daiļradi caurvij F. Dostojevska atziņa, ka skaistums glābs pasauli, lai arī šis motīvs tiek dažādi un dažkārt pat pretrunīgi variēts. Var arī teikt, ka J. Plaudis ir filozofisko atziņu dzejnieks. Intelekts un liriska noskaņa, domātājs un jūsmotājs – tādi it kā pretpoli bieži sakausējas viņa dzejā (arī prozā). Arī viņa mīlas izjūta, gaiša, pieklusināta vai nedaudz rotaļīga, allaž ir pārdomu vērta." Benita Smilktiņa Par Jāņa Plauža prozu un romānu "Sila Runcis""Romāns "Sila Runcis" apliecina J. Plaudi kā prasmīgu psiholoģiskās prozas rakstnieku, kuram liriskais un dramatiskais elements pārsver episko. Primārā viņam bija cilvēka domu, jūtu, nojausmu pasaule, dzīves realitātes vietā pievilcīgākas likās iztēles ainas, mirkļu izjūtas, arī dzīves jēgpilnā izziņa. Tās šķietami netveramās saites, kas, kopā sietas, atklātu cilvēku kā radošu, vienmēr sevi pilnveidojošu personību. Pēc šīm humāno vērtību saitēm allaž tiecās arī J. Plaudis."Benita Smilktiņa "Jānis Plaudis bija psiholoģiskās prozas meistars. Cilvēka jūtu un domu pasaule viņa mākslā atklājas sarežģīta, nenovienkāršota, atklājas kustībā, niansēs, reizēm pat šķietami netveramo mirkļa izjūtu, domu atplaiksnījumu tvērumā. Viņš pats ir teicis: ".. arī romānu analīzēs bieži pārspīlētā psiholoģiskā patiesība – ja to saprot kā "norakstīšanu no dzīves" – man nav bijusi noteicošā. Padomājiet tikai, cik daudz un dažādu jūtu, jausmu, iztēles, asociācijas utt. vēsmas vibrē cilvēka dvēselē kaut kurā laika vienībā..." Šīs jausmas, iztēles vēsmas tvert, ieveidot vārdos, veselā mākslinieciskā sistēmā – to Jānis Plaudis uzskatīja par savu rakstnieka uzdevumu un romānā "Sila Runcis" veica to godam. Viņa psiholoģiski smalkā, dzīves īstenībā sakņotā māksla vienmēr saistīs jaunas un atkal jaunas lasītāju paaudzes." Ingrīda Kiršentāle |
| Saiknes | Egils Plaudis (1931–1987) - Dēls Aina Marta Plaude (1902–1949) - Sieva Indriķis Rītiņš (1872–1961) - Vīratēvs Baiba Plaude (1934–2009) - Meita Ella Elīza Rītiņa (1879–1960) - Sievasmāte |
| Nodarbes | dzejnieks tulkotājs rakstnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 28.10.1903 Veģi "Veģi", Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads, LV-3876 Dzimis Lutriņu pagasta "Veģu" mājās (mūsdienās Jaunlutriņu pagasts). |
| Dzīvesvieta | Lejas iela 35, Ikšķile Lejas iela 35, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052 Jānis Plaudis ar ģimeni vasaras pavadīja mājā "Rītiņos" Ikšķilē. Gaiķu pagasts Gaiķu pagasts, Brocēnu novads Dzimis Lutriņu pagastā, vēlāk ģimene pārcēlusies uz Gaiķu pagastu. 1944 – 1945 Lutriņi Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads Sākoties cilvēku patvarīgai sūtīšanai uz Vāciju, Jānis Plaudis ar ģimeni pārceļas uz dzimto Lutriņu pagastu, kur mīt no 1944. gada rudens līdz 1945. gadam. |
| Izglītība | 1912 – 1914 Gaiķu pamatskola Gaiķi Gaiķi, Gaiķu pagasts, Brocēnu novads 1920 – 1924 Tukuma pilsētas vidusskola Lielā iela 9, Tukums Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 Beidzis Tukuma pilsētas vidusskolu (mūsdienās – Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola). 1924 – 1927 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē; studiju virziens: tieslietas un ekonomika. |
| Darbavieta | 1925 – 1929 (Datums nav precīzs) Rēķinvedis Dzelzceļu virsvaldē. 1928 – 1929 (Datums nav precīzs) Žurnāls "Trauksme" Redaktors žurnālā "Trauksme". 1930 – 1931 (Datums nav precīzs) Žurnāls "Jauno Trauksme" Rīga Rīga Redaktors žurnālā "Jauno Trauksme". 1930 – 1934 (Datums nav precīzs) Žurnāls "Domas" Kreisi orientētā žurnāla "Domas" redakcijas darbinieks – sekretārs. Neilgu laiku vadījis arī žurnāla literatūras nodaļu (1930). 1937 – 1940 (Datums nav precīzs) Žurnāls "Atpūta" (1911–1941) Žurnālists žurnāla "Atpūta" redakcijā. 1940 – 1941 (Datums nav precīzs) Žurnāls "Atpūta" (1911–1941) Žurnāla "Atpūta" tehniskais un atbildīgais sekretārs. 1944 – 1945 (Datums nav precīzs) Kaspari "Kaspari", Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads, LV-3876 Otrā pasaules kara laika beigu posmā Lutriņu pagasta "Kasparu" mājās Jānis Plaudis ar pāris vietējiem skolotājiem nodibina skolu bēgļu bērniem, ir šīs skolas direktors un māca latviešu valodu un vēsturi. Šeit 7. un 4. klasi beidz arī Jāņa Plauža bērni Egils un Baiba. 1946 – 1952 (Datums nav precīzs) Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Pedagogs Latvijas Valsts Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā, Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā. 1946 – 1952 (Datums nav precīzs) Žurnāls "Bērnība" Strādājis žurnālā "Bērnība". 1946 – 1952 (Datums nav precīzs) Rīgas Skolotāju institūts Pedagogs Latvijas Valsts Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā, Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā. 1946 – 1952 (Datums nav precīzs) Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts Pedagogs Latvijas Valsts Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā, Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā. 1952 (Datums nav precīzs) Žurnāls "Karogs" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Strādājis žurnālā "Karogs". |
| Dalība organizācijās | 1930 (Datums nav precīzs) Trauksmes grupa 20. gadsimta 30. gados Plaudis darbojies jauno rakstnieku grupā "Trauksme". 1940 Latvijas Padomju rakstnieku savienība |
| Dienests | 1932 Izstājoties no universitātes, Jāni Plaudi 1932. gadā iesauc obligātajā karadienestā. Šī perioda iespaidi ietverti nepilna gada laikā tapušajā romānā (garstāstā) "Ložmetēju rota" (1934). |
| Ceļojums | 1939 (Datums nav precīzs) Ņūfaundlenda Newfoundland, Newfoundland and Labrador, Canada Žurnāla "Atpūta" uzdevumā Jānim Plaudim rodas izdevība doties ceļojumā ar kuģi uz ASV lielākajām pilsētām un Kanādu. Nepilnu divu mēnešu ilgā ceļojuma iespaidi atainoti aprakstu un atziņu krājumā "Amerikas brīnumi". |
| Miršanas laiks/vieta | 31.12.1952 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Muzeji | 1973 – 1984 Jāņa Plauža muzejs Lejas iela 35, Ikšķile Lejas iela 35, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052 Muzejs atradies dzejnieka Jāņa Plauža ģimenes mājās "Rītiņos", pastāvējis no 1973. līdz 1984. gadam. Vadītāja Jāņa Plauža meita Baiba Plaude. |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Veģi ("Veģi", Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads, LV-3876) | 28.10.1903 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Lejas iela 35, Ikšķile (Lejas iela 35, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Gaiķu pagasts (Gaiķu pagasts, Brocēnu novads) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Pagasts |
| 4 | Lutriņi (Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads) | 1944 - 1945 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 5 | Rīga (Rīga) | 31.12.1952 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 6 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 7 | Gaiķi (Gaiķi, Gaiķu pagasts, Brocēnu novads) | 1912 - 1914 | Izglītība | Ciems |
| 8 | Lielā iela 9, Tukums (Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101) | 1920 - 1924 | Izglītība | Ēka, māja |
| 9 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1924 - 1927 | Izglītība | Ēka, māja |
| 10 | Kaspari ("Kaspari", Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads, LV-3876) | 1944 - 1945 | Darbavieta | Viensēta |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1930 - 1931 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1952 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 13 | Ņūfaundlenda (Newfoundland, Newfoundland and Labrador, Canada) | 1939 | Ceļojums | Sala |
| 14 | Lejas iela 35, Ikšķile (Lejas iela 35, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052) | 1973 - 1984 | Muzeji | Ēka, māja |