Jānis Neilands

2 bildes

24.01.1840 – 28.11.1915

Jānis Neilands (1840–1915) – mācītājs, literāts. Piedalījies latviešu Bībeles un Vidzemes dziesmu grāmatas jaunizdevumu rediģēšanā, dažādos krājumos publicējis svētrunas, rakstījis garīgas dziesmas, tulkojis dziesmu tekstus J. Cimzes krājumam "Dziesmu rota", pēc J. Cimzes nāves izdevis krājuma 7. un 8. daļu. Sarakstījis autobiogrāfiju "Mani jaunības laiki". Populāra kļuvusi dziesma ar J. Neilanda vārdiem "Teici, teici valodiņa" (veltījums A. Bīlenšteinam).

Dzimšanas laiks/vieta

24.01.1840
Krimuldas pagasts
Krimuldas pusmuižas Ķizbeles skola.

Miršanas laiks/vieta

28.11.1915
Valmiera

Personiska informācija

Dzimis skolotāja ģimenē.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1875:
"Kā "Baltijas Vēstn." ziņņas dod" laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā (18.01.), kur vērsies pret Ausekļa un Baumaņu Kārļa "bezdievīgo" dzeju. Pēcāk J. Neilandam adresēts Ausekļa satīriskais dzejolis "Kādam "Latviešu Olimpa" ārdītājam".

Dažādos krājumos publicējis svētrunas, garīgas dziesmas.

Autobiogrāfija
1902:
"Mani jaunības laiki" (1–2)

SASTĀDĪTĀJS, REDAKTORS

Sastādītājs
1908:
"Valmieras bērnu dārza dziesmiņas" (ar notīm)

Piedalījies latviešu Bībeles un Vidzemes dziesmu grāmatas jaunizdevumu rediģēšanā.

TULKOJUMI

Tulkojis dziesmu tekstus J. Cimzes krājumam "Dziesmu rota", pēc J. Cimzes nāves izdevis krājuma 7. un 8. daļu. (1884).

Citātu galerija

PAR JĀŅA NEILANDA AUTORITĀTI

"Savu nenoliedzamo autoritāti, kāda šim vīram viņa taisnīgā un izpalīdzīgā rakstura dēļ bijusi draudzes locekļu vidū, tam dažkārt nācies likt lietā pavisam kuriozā veidā. Turpat netālu no mācītāja muižas stāvējis pagasta nespējnieku nams, saukts par "kaventi" (latīn. conventus – pulcēšanās vieta). Pat šajā it kā mierīgajā paspārnē dažreiz izcēlušies iemītnieku kari, kur darbā laisti ķebļi, slotas, spieķi un pavārnīcas. Tādās reizēs kāda no nespējniecēm devusies pie mācītāja pēc palīdzības. Tad Neilands paķēris paku cigāru un dziesmu grāmatu un steidzies uz "kaventi" traci likvidēt. Vīriešu kārtas skandālistiem viņš pašrocīgi iespraudis zobos pa cigāram un pielicis uguni. Kā gan vairs bļausi, ja dārgs pīpējamais mutē un pats cienīgtēvs to aizdedzinājis? Citreiz izticis ar dziesmu grāmatu vien, uzsākdams kādu dziesmu, kam visi pamazām piebiedrojušies, un galu galā bijis ka kādā no šīm dziesmām – "viss ienaids nu pagalam"."

Liepnieks, Laimonis. Apkārt vecajai Valmierai. Liesma, nr. 115, 23.07.1986.

PAR JĀŅA NEILANDA LITERĀRO DARBĪBU

"Pieliekot kritisku mērauklu Neilanda literariskajiem darbiem, jāsaka tas pats, ko prāvests K. Kundziņš izteic par viņa darbību bībeles emandacijas komisijā: "Viņa valoda ir tautas mutē dzirdēta, arī tēlojums izdodas ļoti dzīvs un veikls." Sevišķi atmiņu stāstos kā par bīskapu Valteru (Mani jaunības laiki, I, lp. 20), tad notikumi no Neilanda "bitenieku laikiem" (Mani jaunības laiki, 11, lp. 6) ir klasiskas vietas. Neilanda teikumi gan ir gari, tādēļ vietām arī smagi, un doma grūti izlobāma. Tas bīskapa Valtera netiešais iespaids. Visvairāk to jūtam viņa dogmatiskos darbos. 
Neilanda rakstu viengabalainību traucē viņa dzīvā, spontānā gara uzplūdi. Viņš sāk vienu domu gaitu, te piepēši uzliesmo cita, kurai tas seko, tik vēlāk atgriežoties un turpinot pirms iesākto. Sevišķi to vērojam vēlākā laika rakstos (piem. "Mani jaunības laiki" I un II d.). Nodaļā par Cimzi, piemēram, viņš ievij savas atmiņas par apriņķa skolu.
Neilanda stils bez šaubām ir cits kā mūsu laiku. Tomēr ņemot vērā tā laika valodas vispārējo attīstību, nevar tam tuvoties ar tagadējām prasībām. Par visu jāuzsver Neilanda rakstu dziļā sirsnība, kuru izdveš katra rinda, jā – katrs vārds. Šis sirsnīgais siltums liek aizmirst daudzus nelīdzenumus un valodas kļūdas. Tieši ari tāpēc Neilanda darbi vēl tagad ir saistīgi un pievilcīgi."

Pavasars, Ed. Jāņa Neilanda darbība, uzskati un personība. Ceļš, nr. 3, 01.05.1940.

Papildu vārdi

Johannes Neuland

Dzīvesvieta

Izglītība

Valmieras draudzes skola
Valmiera

Valmieras apriņķa skola
Valmiera

Rīga
Beidzis ģimnāziju Rīgā.

–1867
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātē.

Darbavieta

1867–1871
Jumpravas pagasts
Mācītāja palīgs Lieljumpravā.

1867–1871
Lielvārde
Mācītāja palīgs.

1871–1883
Limbažu novads
Mācītājs Pēterupē, Skultē un Carnikavā.

1872–1883
Leokādijas fon Freitāgas-Loringhofenas privātā proģimnāzija
Skulte
Skolotājs, dažos avotos minēts kā skolas līdzdibinātājs.

1872–1883
Skultes privātā latviešu meitu skola
Skulte
Viens no skolas izveidotājiem, skolotājs.

1878
Balkāni
Karaspēka mācītājs krievu-turku kara laikā.

1883
Valmiera
Mācītājs Valmieras lauku draudzē.

Dalība organizācijās

1875–1878
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Vidzeme
Vadījis Vidzemes nodaļu.

Apglabāts

1915
Valmiera
Centra kapi.