Jānis Misiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (4)

Vienības: Pierakstītājs (1); Iesūtītājs (1)

Darbi: Darba autors (9); Sastādītājs (1); Līdzautors (1); Recepcijas persona (20)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsJānis Misiņš
PseidonīmsAizkrācnieks
KopsavilkumsJānis Misiņš (1862–1945) – bibliotekārs, latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.
Personiska informācijaDzimis Krāču māju saimnieka Jēkaba un Edes ģimenē. Brālis – skolotājs un tulkotājs Andrejs Misiņš (1868–1894).

Sešu gadu vecumā saslimis ar šarlaku, pēc pārciestās slimības iegūtās komplikācijas liedz iegūt izglītību.

1885. gadā apprecējies ar Annu Misiņu, dzimušu Jaunzemi (1865–1928).
Profesionālā darbībaNeilgu laiku mācījies Tirzas pagastskolā (1873–1874), ilgstošas slimības dēļ turpmāko izglītību ieguvis pašmācības ceļā. No 1876. gada ārstējies ārsta A. Šummera slimnīcā Velēnā, kur no 1877. gada strādājis aptiekā, no 1879. līdz 1882. gadam bijis šīs aptiekas vadītājs.

Misiņa bibliotēkas tapšana

70. gadu beigās Misiņš sāka vākt folkloras materiālus (nosūtījis F. Brīvzemniekam uz Maskavu apmēram 1075 dziesmas), grāmatas un periodiskos izdevumus.
1880. gadā, K. Valdemāra raksta "Grāmatu krātuves kā tautas gara modinātājas" rosināts, Tirzas pagastskolā atvēra savu bibliotēku vietējiem lasītājiem.
1885.19.IX saņēma Vidzemes gubernatora atļauju atvērt publisku bibliotēku Krācēs (bibliotēkā jau bija ap 500 sējumu, tā kļuva par pamatu pirmajai latviešu zinātniskajai bibliotēkai). Lai iegūtu līdzekļus, Misiņš sāka iesiet grāmatas.
1892. gadā Misiņš ar bibliotēku un sietuvi pārcēlās uz Lejasciemu, kur atvēra grāmatu veikalu.
1906. gada pavasarī pārcēlās uz Rīgu, kur bibliotēku (ap 5000 sējumiem) sāka izmantot latviešu inteliģence. Līdz 1915. gadam bija grāmatu izdevējs, iesējējs un tirgotājs. No 1911. līdz 1914. gadam arī Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas bibliotēkas bibliotekārs.
1912. gadā Misiņš ierosināja Zinību komisijas bibliotēku veidot par nacionālo bibliotēku, taču neguva atbalstu biedrības aprindās.
1919. gadā padomju valdība iecēla Misiņu par Latvijas arhīva pārzini, piešķīra viņa bibliotēkai telpas Skolas ielā 25. No 1919. līdz 1920. gadam Misiņš bija Latvijas Centrālās bibliotēkas (tagadējās Nacionālās bibliotēkas) vadītājs, no 1920. līdz 1938. gadam Rīgas pilsētas bibliotēkas (tagadējās Akadēmiskās bibliotēkas) latviešu nodaļas vadītājs un direktora vietnieks.
1925.7.XII savu bibliotēku, kas šajā laikā bija plašākais latviešu grāmatu krājums (ap 28 000 sējumu), Misiņš nodeva Rīgas pilsētai.
1928.2.III Misiņa bibliotēka tika atvērta publiskai lietošanai telpās Torņa ielā 3/5.

Publicistika, komentāri un sastādītie izdevumi

1888. gadā ar pseidonīmu Aizkrācnieks žurnālā "Austrums" (6. nr.) iespiests pirmais Misiņa raksts "Kāds vārdiņš par tautas dziesmām".

Misiņš sastādīja un publicēja presē jauno grāmatu sarakstus, izdeva vecus latviešu tekstus, pirmo reizi latviešu valodā Čārlža Dikensa romānu "Olivers Tvists" (1910), Emīla Zolā "Sapnis" (1914) u. c. darbus. Misiņš sāka veidot un sagatavoja latviešu grāmatu bibliogrāfiskā rādītāja 1. sējumu, ko Pirmā pasaules kara laikā nepaguva publicēt.

Lielākais Misiņa darbs – "Latviešu rakstniecības rādītājs" (sākts veidot 19. gadsimta 90. gadu sākumā), kura 1. daļā (1924) reģistrētas latviešu valodā no 1585. līdz 1910. gadam izdotās vispārēja rakstura un zinātniskās grāmatas, 2. daļā (1937) – daiļliteratūra un mākslas grāmatas (1585–1925).

Publicējis ap 80 rakstu par grāmatniecības un literatūras vēstures jautājumiem, sastādījis Jaņa Jansona-Brauna, Raiņa (abi 1921), Ausekļa (periodikā 1922–1923), K. Valdemāra (periodikā 1926) u. c. darbu bibliogrāfiju un latviešu laikrakstu un žurnālu rādītāju (grāmata "Latvju preses 100 gadi", 1922). Sarakstījis komentārus J. Mātera, J. Poruka, A. Pumpura, F. Mālberģa Kopotiem rakstiem, literatūrvēsturisku un bibliogrāfisku pētījumu "Jēkabs Zvaigznīte-Šterns" (1940).

Izdota "Izlase" (1962).

Jāņa Misiņa izdotie un apgādātie darbi

1884: J. Blaks "Jaunības sapņu skaņas, jeb dažādas dziesmiņas" (apgādājis J. Misiņš Cesvainē, Kraukļu muižā)
1884: J. Treiters "Dziesma par Valmieru" (apgādājis J. Misiņš Cesvainē, Kraukļu muižā)
1887: Andrievs Niedra, dzejas krājums "Pirmās ziedoņa vēsmas" (apgādājis J. Misiņš Cesvainē, Kraukļu muižā)
1892: Jēkabs Paulītis "Руководствокъ изученію русскаго языка: въ латышскихъ народныхъ училищахъ и при самообученіи – Vadons krievu valodas mācībā: latviešu tautas skolām un pašmācībai" (apgādājis J. Ozols Vecpiebalgā, J. Misiņš Lejasciemā)
1892: K. Tarsiers "Īsa šahspēles mācība" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1894: J. O. Hansen "Nakts ārprātīgo namā: kāda gaisa kuģotāja piedzīvojumi" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1896: Hugo Rosenthal-Bonin "Salamankas students un zīlniece" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1896: Pauls Gerhards Heims "Kapa akmins" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1896: Sofija fon der Horsta "Mīlestība un kārdināšana" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1897: Apsīšu Jēkabs "Raksti" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1908: Tirzmaliete "Eņģelis" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 1)
1908: "Tēva roka un svētku stāstiņi" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 2)
1908: Andrejs Vičs, luga "Karaļmeitas bērni" (izdevējs J. Misiņš; sērija "Bērnu valstī" Nr. 1)
1908: G. Riēms, pēc K. Kundziņa priekšlasījuma "Kristīga ticība un dabas ziņas" (izdevējs J. Misiņš)
1909: Indriķis Laube "Bandomiri: stāsts par Kurzemes pagātni" (apgādājis J. Misiņš)
1909: A. J. G. Andrea, Otto Dr. Hoffmann "Grieķu un romiešu teikas" (apgādājis J. Misiņš)
1909: Moriss Māterlinks, skatu luga "Monna Vanna" (apgādājis J. Misiņš)
1909: Ad. Harnacks "Kristīgā ticība un vēsture" (apgādājis J. Misiņš)
1909: Jānis Bahs "Маленькій певецъ: Русскія и латышскія песни для школъ – Mazais dziedātājs: krievu un latviešu dziesmas skolām un mājām" (2. papl. izd., ģenerālkomisijā pie J. Misiņa)
1910: Anon. "Gana klēpī" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 3)
1910: Tirzmaliete "Pa šauru teku" (apgādājis J. Misiņš)
1910: Tirzmaliete "Ziema" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 4)
1910: Tirzmaliete "Kas tur aiz zvaigznēm" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 5)
1910: Čārlzs Dikenss "Olivers Tvists" (apgādājis J. Misiņš)
1910: Ļevs Tolstojs "Kazaki" (apgādājis J. Misiņš)
1910: J. Ziemels "Sieviete grūtniecības stāvoklī" (apgādājis J. Misiņš)
1911: Maurus Jokaijs "Zilacīte: romāns iz Ungārijas revolūcijas laikiem" (apgādājis J. Misiņš, ar J. Misiņa priekšvārdu)
1914: Emīls Zolā, romāns "Sapnis" (apgādājis J. Misiņš)
b. g.: "Zvaniņi: stāstiņi, dzejolīši, pasaciņas u. t. t. bērniem" (izdevējs J. Misiņš Rīgā; 4 daļās)
b. g.: Frīdrihs Špīlhāgens "Mīklaini cilvēki" (izdevējs J. Misiņš Rīgā)

Iekārtojot savu veikalu, pārņēmis likvidētā Kalniņa un Deičmaņa uzņēmuma grāmatas.

Piemiņas saglabāšana

1977. gadā pie mājas Tirzas pagasta "Krācēs" tika atklāts piemiņas akmens, savukārt no 1988. līdz 1993. gadam darbojās Misiņa memoriālā māja, kas vēlāk tika slēgta finansiālu problēmu un štata samazināšanas dēļ.
Citātu galerija"[..] J. Misiņa grāmatnīca toreiz atradās Daugavmalā, iepretī vecajai Tukuma stacijai, dzelzs tilta galā. [..] Šeit nu necilās, saspiestās telpās atradās kopā grāmatnīca, bibliotēka un sietuve.
Kad pirmo reizi tur iegāju, mani apkalpoja cienīga izskata kungs, neliela auguma, ar t. s. ķīļa bārdiņu un degunkniebi (pensneju) uz deguna. Tas bija pats veikala īpašnieks Jānis Misiņš, kuru pirmo reizi redzēju. Sarunās likās lietpratīgs, tikai valoda savāda, drusku provinciāla. Viņa veikals nebija visai kārtīgi ierīkots, daudz kas sasviests juku jukām un grūti nācās ko sameklēt. Sevišķi man uzkrita gubām sakrauto veco žurnālu un sīko papīra lapiņu, ko vajadzēja, pēc manām domām, vienkārši mest ārā. Kas tā par grāmatnīcu, kas tādus papīru lēverus glabā veikalā? Tas grāmatnieks nu gan ilgi nepastāvēs, tā domāju. Kāda jēga krāt un veikalā glabāt vecas dziesmu lapiņas, programmas, prospektus u. t. t. Nevienā Rīgas grāmatnīcā neko līdzīgu nebiju redzējis. Kad vēlāk Misiņa veikalu Kārļa ielā vairs neredzēju, tad sacīju: "Es jau tā domāju, ka ilgi nepastāvēs".
Vēlāk tomēr izrādījās, ka Misiņš ar tālredzīgu nolūku bija krājis visus šķietamos "sīkumus" un Rīgā tos vēlāk papildinājis, tā iegūstot rakstnieku un literatūras pētnieku lielāko ievērību. Rīgas pilsēta 1925. gadā nopirka Misiņa plašo bibliotēku un pievienoja Rīgas pilsētas bibliotēkai Rātslaukumā, bet pašu Misiņu pieņēma par bibliotēkas latviešu nodaļas pārzini. Arī pēc tam Misiņš nemitējās krāt iespieddarbus, kādu viņam vēl nebija. Pēc gadiem, kad man pašam bija sava grāmatnīca Rīgā, Misiņš bieži iegriezās apjautāties par jaunizdevumiem. Reizēm arī ko nopirka, bet vairāk jau šo to "izkaulēja" bez maksas."

Raits Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Autobiogrāfiskas atmiņas. Treji Vārti, nr. 34, 1972, 59. lpp.

"Misiņš mēdza ierasties visur, kur vien varēja cerēt dabūt kādu grāmatu materiālu. Te viņš ieradās dažu laikrakstu redakcijā parakņāties pa plautiem, te atkal pie viena, otra paziņas privātās bibliotēkās. Un kad viņš ko sev derīgu ieraudzīja, tad to viņš ar apbrīnojamu neatlaidību pūlējās dabūt savā īpašumā. Un viņa pūlēm bija sekmes – viņa neatlaidībai bija grūti pretoties. Kad Misiņš aizgāja ar grāmatu vai avīžu saini padusē, tad tikai ironiski nosmīnēja viņam pakaļ: ko tu viņam padarīsi, – tas ir Misiņš! Ja gadījās lasīt kur sludinājumu, ka pārdodama kāda veca bibliotēka, tad interesenti, kas ieradās pirkt, vispirms apjautājās: vai Misiņš neesot bijis. Dabūjuši zināt, ka viņš bijis, tie palika kā ar ūdeni aplieti: tad nebija vairs vērts rakņāties – viss labākais jau bija prom!"

Kārlis Dziļleja. Jānis Misiņš un viņa bibliotēka. Jaunības Tekas, Nr. 10, 01.10.1925, 252. lpp.
Avoti
K. Egle. Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka. Rīga, 1935.
K. Egle. Jāņa Misiņa mūža darbs. No J. Misiņš. Izlase. Rīga, 1962.
E. Arājs. Misiņa bibliotēka 100 gados. Grāmatas un grāmatnieki. Rīga, 1985.
Labrence L. Latviešu rakstnieku rokraksti Misiņa bibliotēkā. Rīga, 1994.
V. Zanders (b. g.). Šķirklis Misiņš Jānis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/56/
O. Zanders. Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos. Rīga, 2015.
Meklējiet rakstos! Misiņa bibliotēkai un Kārlim Eglem 130. Rīga, 2018.
SaiknesAndrejs Misiņš (1868–1894) - Brālis
Jānis Aleksandrs Freijs (1863–1950) - Draugs
Anna Misiņa (1865–1928) - Sieva
Nodarbesbibliotekārs
publicists
bibliogrāfs
grāmatizdevējs
izdevējs
tirgotājs
grāmatsējējs
Dzimšanas laiks/vieta25.04.1862
"Krāces", Tirzas pagasts
"Krāces", Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424
Dzimis Tirzas pagasta Krācēs.

Dzīvesvieta1876
Velēna
Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads
No 1876. gada ārstējies ārsta A. Šummera slimnīcā Velēnā.

1885 – 1892
"Krāces", Tirzas pagasts
"Krāces", Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424
No 1885. līdz 1892. gadam saimniekoja tēva mājās.
Izglītība1873 – 1874
Tirzas pagastskola
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads

Neilgu laiku mācījies Tirzas pagastskolā (1873–1874), ilgstošas slimības dēļ turpmāko izglītību ieguvis pašmācības ceļā.

Darbavieta1877 – 1882
Velēna
Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads
No 1877. gada strādājis aptiekā, no 1879. līdz 1882. gadam bijis aptiekas vadītājs.

1880
Tirzas pagastskola
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads
1880. gadā Tirzas pagastskolā atvēra savu bibliotēku vietējiem lasītājiem.

1883 – 1884
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
No 1883. līdz 1884. gadam strādājis par mācekli Knapes veikalā Lejasciemā.

19.09.1885
"Krāces", Tirzas pagasts
"Krāces", Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424
1885. gada 19. septembrī saņēma Vidzemes gubernatora atļauju atvērt publisku bibliotēku Krācēs.

1892
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
1892. gadā Misiņš ar bibliotēku un sietuvi pārcēlās uz Lejasciemu, kur atvēra grāmatu veikalu.

1906 – 1915
J. Misiņa izdevniecība
Rīga
Rīga

1906. gada pavasarī pārcēlās uz Rīgu, kur bibliotēku sāka izmantot latviešu inteliģence. Līdz 1915. gadam bija grāmatu izdevējs, iesējējs un tirgotājs.


1911 – 1914
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas bibliotēkas bibliotekārs

1919
Skolas iela 25, Rīga
Skolas iela 25, Rīga, LV-1010
1919. gadā padomju valdība iecēla Misiņu par Latvijas arhīva pārzini, piešķīra viņa bibliotēkai telpas Skolas ielā 25.

1919 – 1920
Latvijas Centrālā bibliotēka
Rīga
Rīga
Latvijas Centrālās bibliotēkas (mūsdienās Nacionālās bibliotēkas) vadītājs

1920 – 1938
Rīgas pilsētas bibliotēka
Rātslaukums 1, Rīga
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1050
Rīgas pilsētas bibliotēkas (tagadējās Akadēmiskās bibliotēkas) latviešu nodaļas vadītājs un direktora vietnieks
Dalība organizācijās1914
Latviešu izglītības biedrības ceļojošo bibliotēku komisijas loceklis

1923 – 1925
Latvijas Bibliotekāru biedrība
Rīga
Rīga
Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja biedrs

1924 – 1932
Rīgas pilsētas bibliotēkas pārstāvis Bibliotēku padomē

1926
Latvijas Bibliotekāru biedrība
Rīga
Rīga
Latvijas Bibliotekāru biedrības goda priekšsēdētājs

1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010
Rakstnieku Savienības biedrs
Miršanas laiks/vieta17.01.1945
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Piemiņas vietas1977
"Krāces", Tirzas pagasts
"Krāces", Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424
Pie dzimtās mājas Tirzas pagasta "Krācēs" atklāts piemiņas akmens.
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu rakstniecības rādītājs 1585-1910".
Zinātne
1925

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1932. gada 23. aprīļa lēmumu.
III šķira
1932

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1"Krāces", Tirzas pagasts
("Krāces", Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424)
25.04.1862Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Velēna
(Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads)
1876DzīvesvietaCiems
3"Krāces", Tirzas pagasts
("Krāces", Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424)
1885 - 1892DzīvesvietaViensēta
4Rīga
(Rīga)
17.01.1945Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
6Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
1873 - 1874IzglītībaCiems
7Velēna
(Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads)
1877 - 1882DarbavietaCiems
8Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
1880DarbavietaCiems
9Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1883 - 1884DarbavietaCiems
10"Krāces", Tirzas pagasts
("Krāces", Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424)
19.09.1885DarbavietaViensēta
11Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1892DarbavietaCiems
12Rīga
(Rīga)
1906 - 1915DarbavietaPilsēta
13Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1911 - 1914DarbavietaĒka, māja
14Skolas iela 25, Rīga
(Skolas iela 25, Rīga, LV-1010)
1919DarbavietaĒka, māja
15Rīga
(Rīga)
1919 - 1920DarbavietaPilsēta
16Rātslaukums 1, Rīga
(Rātslaukums 1, Rīga, LV-1050)
1920 - 1938DarbavietaĒka, māja
17Ģertrūdes iela 6, Rīga
(Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010)
1941Dalība organizācijāsĒka, māja
18Rīga
(Rīga)
1923 - 1925Dalība organizācijāsPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1926Dalība organizācijāsPilsēta
20"Krāces", Tirzas pagasts
("Krāces", Tirzas pagasts, Gulbenes novads, LV-4424)
1977Piemiņas vietasViensēta

Bibliotekārs, latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Jānis Misiņš

"Misiņš mēdza ierasties visur, kur vien varēja cerēt dabūt kādu grāmatu materiālu. Te viņš ieradās dažu laikrakstu redakcijā parakņāties pa plautiem, te atkal pie viena, otra paziņas privātās bibliotēkās. Un kad viņš ko sev derīgu ieraudzīja, tad to viņš ar apbrīnojamu neatlaidību pūlējās dabūt savā īpašumā. Un viņa pūlēm bija sekmes – viņa neatlaidībai bija grūti pretoties. Kad Misiņš aizgāja ar grāmatu vai avīžu saini padusē, tad tikai ironiski nosmīnēja viņam pakaļ: ko tu viņam padarīsi, – tas ir Misiņš! Ja gadījās lasīt kur sludinājumu, ka pārdodama kāda veca bibliotēka, tad interesenti, kas ieradās pirkt, vispirms apjautājās: vai Misiņš neesot bijis. Dabūjuši zināt, ka viņš bijis, tie palika kā ar ūdeni aplieti: tad nebija vairs vērts rakņāties – viss labākais jau bija prom!" (Kārlis Dziļleja. Jānis Misiņš un viņa bibliotēka. Jaunības Tekas, Nr. 10, 01.10.1925, 252. lpp.)

Nākamais grāmatu krājējs, bibliotekārs Jānis Misiņš dzimis 1862. gada 25. aprīlī Tirzas pagasta Krāču māju saimnieka – zemnieka Jēkaba un Edes ģimenē. Viņa brālis bija vēlviens izglītots latvietis – skolotājs un tulkotājs Andrejs Misiņš (1868–1894).

Sešu gadu vecumā Misiņš smagi saslima ar šarlaku. Slimības radīto komplikāciju dēļ viņam nebija iespējams regulāri apmeklēt skolu. Lai gan neilgu laiku tēvs viņu vedis uz mācībām Tirzas pagastskolā (1873–1874), ilgstošas slimības dēļ turpmāko izglītību Jānis ieguvis pašmācības ceļā.

No 1876. gada ārstējies ārsta A. Šummera slimnīcā Velēnā, kur no 1877. gada strādājis aptiekā par aptiekāra palīgu, no 1879. līdz 1882. gadam bijis šīs aptiekas vadītājs. Arī šajā laikā Misiņš vēl cer kādreiz studēt Tērbatā, no darba brīvajās stundās mācās vācu un latīņu valodu, bet nepiepildītās ilgas novirza garīgā darbā: kopā ar Tirzas kori piedalās 1880. gada Otrajos Dziesmu svētkos, 70. gadu beigās sāk vākt folkloras materiālus (nosūtījis F. Brīvzemniekam uz Maskavu apmēram 1075 dziesmas, kas vēlāk tiek ietvertas Krišjāņa Barona “Latvju Dainās”), grāmatas un periodiskos izdevumus. 1880. gadā, K. Valdemāra raksta "Grāmatu krātuves kā tautas gara modinātājas" rosināts, Tirzas pagastskolā atvēra savu bibliotēku vietējiem lasītājiem. Pēc neveiksmīga mēģinājuma iestāties augstskolā no 1883. līdz 1884. gadam strādājis par mācekli Knapes veikalā Lejasciemā. No 1885. līdz 1892. gadam saimniekoja tēva mājās.

Par nozīmīgu atskaites punktu Misiņa dzīvē kļūst 1885. gads, kad viņš apprecas ar savu nākamo līdzgaitnieci un neatveramo palīgu Annu Jaunzemi, kļūst par Tirzas “Krāču” saimnieku un 19. septembrī saņem Vidzemes gubernatora atļauju šeit atvērt publisku bibliotēku. Tobrīd bibliotēkā jau bija ap 500 sējumu, tā kļuva par pamatu pirmajai latviešu zinātniskajai bibliotēkai. Bibliotēkas uzturēšana un papildināšana prasa jaunus līdzekļus, kuru ieguvei Misiņš sāk nodarboties ar grāmatu iesiešanu. Lai arī Misiņu priecē lasītāju skaita pieaugums, sāpīgi novērot nereti pārāk paviršo, nekārtīgo attieksmi pret ar tik lielām pūlēm veidoto krājumu. 1889. gadā vēstulē Krišjānim Valdemāram Misiņš dalās savā pieredzē un pirmo gadu novērojumos:

“Iesākums, kā visur, bija visgrūtākais, bet tomēr, cerēdams, ka labā lieta pati no sevis uzvarēs, nezaudēju dūšas un krāju tālāk. Šimbrīžam gan nevaru teikt, ka lasītāji izturētos pret manu krātuvi vienaldzīgi; jāliecina, ka lasīt lasa labprāt, bet arī pārāk saplēš un nosmērē, pazaudē etc., tā ka dažbrīd žēlabas mācas virsū, redzot savus lutekļus tā iznīcinām, kuri man pa gadiem krāti un daži eksemplāri it grūti sadabūti, bet tam jau nu vienreiz tā jāir.” (Citēts pēc: Ojārs Zanders. Katrai upei ir sākums. Jānim Misiņam – 120. No Ojārs Zanders. Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos. Rīga: Zinātne, 2015, 261. lpp.)

1888. gadā ar pseidonīmu Aizkrācnieks žurnālā "Austrums" (6. nr.) iespiests pirmais Misiņa raksts "Kāds vārdiņš par tautas dziesmām". 1892. gadā Misiņš ar bibliotēku un sietuvi pārcēlās uz Lejasciemu, kur ar jaunlatvieša Jūlija Kalēja-Kuzņecova palīdzību atvēra grāmatu veikalu. Lejasciema periodā Misiņš apmeklē arī lielākās Maskavas un Pēterburgas bibliotēkas, dodas vairāku mēnešu ceļojumā pa Rietumeiropu, kur gūst pieredzi par bibliotēku un grāmatnīcu darbu Vācijā, Šveicē, Francijā un Itālijā. Viņa prombūtnes laikā gan par bibliotēku, gan par grāmatu un kancelejas piederumu veikalu Lejasciemā gādā Anna Misiņa.

1906. gada pavasarī Misiņi pārcēlās uz Rīgu, kur bibliotēku (ap 5000 sējumiem) sāka izmantot latviešu inteliģence. Līdz 1915. gadam Jānis Misiņš bija grāmatu izdevējs, iesējējs un tirgotājs. Arī Rīgā Misiņš turpina paplašināt savu krājumu. No 1911. līdz 1914. gadam arī Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas bibliotēkas bibliotekārs.

Misiņa nenogurstošā darbošanās sabiedrības izpratni guva tikai pakāpeniski. Arī citu aroda biedru – grāmatnieku lokā nereti pasmaidīts par nesātīgo visādu rakstu galu un lapiņu vācēju.

"[..] J. Misiņa grāmatnīca toreiz atradās Daugavmalā, iepretī vecajai Tukuma stacijai, dzelzs tilta galā. [..] Šeit nu necilās, saspiestās telpās atradās kopā grāmatnīca, bibliotēka un sietuve.
Kad pirmo reizi tur iegāju, mani apkalpoja cienīga izskata kungs, neliela auguma, ar t. s. ķīļa bārdiņu un degunkniebi (pensneju) uz deguna. Tas bija pats veikala īpašnieks Jānis Misiņš, kuru pirmo reizi redzēju. Sarunās likās lietpratīgs, tikai valoda savāda, drusku provinciāla. Viņa veikals nebija visai kārtīgi ierīkots, daudz kas sasviests juku jukām un grūti nācās ko sameklēt. Sevišķi man uzkrita gubām sakrauto veco žurnālu un sīko papīra lapiņu, ko vajadzēja, pēc manām domām, vienkārši mest ārā. Kas tā par grāmatnīcu, kas tādus papīru lēverus glabā veikalā? Tas grāmatnieks nu gan ilgi nepastāvēs, tā domāju. Kāda jēga krāt un veikalā glabāt vecas dziesmu lapiņas, programmas, prospektus u. t. t. Nevienā Rīgas grāmatnīcā neko līdzīgu nebiju redzējis. Kad vēlāk Misiņa veikalu Kārļa ielā vairs neredzēju, tad sacīju: "Es jau tā domāju, ka ilgi nepastāvēs".
Vēlāk tomēr izrādījās, ka Misiņš ar tālredzīgu nolūku bija krājis visus šķietamos "sīkumus" un Rīgā tos vēlāk papildinājis, tā iegūstot rakstnieku un literatūras pētnieku lielāko ievērību. Rīgas pilsēta 1925. gadā nopirka Misiņa plašo bibliotēku un pievienoja Rīgas pilsētas bibliotēkai Rātslaukumā, bet pašu Misiņu pieņēma par bibliotēkas latviešu nodaļas pārzini. Arī pēc tam Misiņš nemitējās krāt iespieddarbus, kādu viņam vēl nebija. Pēc gadiem, kad man pašam bija sava grāmatnīca Rīgā, Misiņš bieži iegriezās apjautāties par jaunizdevumiem. Reizēm arī ko nopirka, bet vairāk jau šo to "izkaulēja" bez maksas."
(Raits Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Autobiogrāfiskas atmiņas. Treji Vārti, nr. 34, 1972, 59. lpp.)

Kā atzīmējis grāmatvēsturnieks Ojārs Zanders, “[t]eicamā atmiņa un labās bibliogrāfiskās zināšanas ļauj Misiņam orientēties sarežģītajā grāmatu pasaulē. Viņš apmainās iespieddarbiem ar citām grāmatu krātuvēm, apstaigā antikvariātus, privātās kolekcijas u. c. Jau pirms Pirmā pasaules kara viņš ierosina pie Rīgas Latviešu bibliotēkas veidot īpašu rokrakstu nodaļu, bet, tā kā ierosme neatrod dzirdīgas ausis, viņš mēģina vākt latviešu rakstnieku autogrāfus un citas arhivālijas pats.” (Ojārs Zanders. Katrai upei ir sākums. Jānim Misiņam – 120. No Ojārs Zanders. Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos. Rīga: Zinātne, 2015, 262. lpp.)

Misiņš sastādīja un publicēja presē jauno grāmatu sarakstus, izdeva vecus latviešu tekstus, pirmo reizi latviešu valodā Čārlža Dikensa romānu "Olivers Tvists" (1910), Emīla Zolā "Sapnis" (1914) u. c. darbus. Misiņš sāka veidot un sagatavoja latviešu grāmatu bibliogrāfiskā rādītāja 1. sējumu, ko Pirmā pasaules kara laikā nepaguva publicēt.

1919. gadā padomju valdība iecēla Misiņu par Latvijas arhīva pārzini, piešķīra viņa bibliotēkai telpas Skolas ielā 25. No 1919. līdz 1920. gadam Misiņš bija Latvijas Centrālās bibliotēkas (tagadējās Nacionālās bibliotēkas) vadītājs, no 1920. līdz 1938. gadam Rīgas pilsētas bibliotēkas (tagadējās Akadēmiskās bibliotēkas) latviešu nodaļas vadītājs un direktora vietnieks.

Šajā laikā Jāni Misiņu turpina nomākt jautājums par viņa vākuma likteni. Iesniegumā Rīgas pilsētas valdei 1924. gadā Misiņš raksta: “Esmu tanīs domas, ka manai latviešu privātbibliotēkai jātop par drošu pamatu plaši pieejamai un sistemātiski paplašināmai latvju zinātniskai bibliotēkai.”

1925.7.XII savu bibliotēku, kas šajā laikā bija plašākais latviešu grāmatu krājums (ap 28 000 sējumu), Misiņš nodeva Rīgas pilsētai; 1928. gada 2. martā to atvēra publiskai lietošanai telpās Torņa ielā 3/5. Par tās pārzini vairākus gadu desmitus strādā Kārlis Egle.

Lielākais Misiņa darbs – "Latviešu rakstniecības rādītājs" (sākts veidot 19. gadsimta 90. gadu sākumā), kura 1. daļā (1924) reģistrētas latviešu valodā no 1585. līdz 1910. gadam izdotās vispārēja rakstura un zinātniskās grāmatas, 2. daļā (1937) – daiļliteratūra un mākslas grāmatas (1585–1925).

Jānis Misiņš publicējis ap 80 rakstu par grāmatniecības un literatūras vēstures jautājumiem, sastādījis Jaņa Jansona-Brauna, Raiņa (abi 1921), Ausekļa (periodikā 1922–1923), K. Valdemāra (periodikā 1926) u. c. darbu bibliogrāfiju un latviešu laikrakstu un žurnālu rādītāju (grāmata "Latvju preses 100 gadi", 1922). Sarakstījis komentārus J. Mātera, J. Poruka, A. Pumpura, F. Mālberģa Kopotiem rakstiem, literatūrvēsturisku un bibliogrāfisku pētījumu "Jēkabs Zvaigznīte-Šterns" (1940). Izdota "Izlase" (1962).

Šai saulei Jānis Misiņš acis slēdza 1945. gada 17. janvārī Rīgā. Apbedīts Rīgas Meža kapos – līdzās mīļotajai sievai Annai Misiņai.

1977. gadā pie mājas Tirzas pagasta "Krācēs" tika atklāts piemiņas akmens, savukārt no 1988. līdz 1993. gadam darbojās Misiņa memoriālā māja, kas vēlāk tika slēgta finansiālu problēmu un štata samazināšanas dēļ.

Bet šodien katru Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas apmeklētāju sagaidīs vairāk nekā miljons grāmatu un periodisko izdevumu un tikpat rokrakstu liels fonds, – izaudzis no tām pirmajām 500 grāmatām, kas pirmajiem Tirzas “Krāču” publiskās bibliotēkas lasītājiem bija Misiņa sarūpētas pirms 137 gadiem.

“... Un nāks uz šo bibliotēku pētnieki, meklēs rakstos un atradīs atbildi, kas latvietis bijis gadusimteņus atpakaļ un kādi ceļi viņa kultūras centieniem nospraužami nākotnē.” (Kārlis Egle)
Informāciju apkopoja Signe Raudive 20.04.2022.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.