Jānis Krēsliņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (32); Atdzejotājs (1); Redaktors (1); Recepcijas persona (9)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis Krēsliņš
KopsavilkumsJānis Krēsliņš (1924–2021) – dzejnieks. Otrā pasaules kara izskaņā nonāca Vācijā, dzīvoja Eslingenas latviešu bēgļu nometnē. 1946. gadā publicētas pirmās recenzijas par glezniecību, 1948. gadā - dzejas publikācija dzejolis "Uz akmens plākšņu galda". 1949. gadā izceļoja uz Ameriku, dzīvoja Ņujorkā un iesaistījās Ņujorkas latviešu literārā un kultūras dzīvē. Bijis viens no žurnāla "Jaunā Gaita" redaktoriem (1959-1962). Strādājis par bibliotekāru un bibliogrāfu Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā. Bijis skolotājs latviešu papildskolā Ņujorkā. Dzejoļu krājumā "Tomēr, es atceros" (1960) elēģiskā un satīriskā intonācijā tēlotas dzimtenes atmiņas, modernās lielpilsētas ainavas, cilvēka eksistenciālās izvēles dramatisms. Daļai dzejoļu liroepiska ievirze. Krēsliņš blakus G. Saliņam, L. Taunam un O. Stumbram ir viens no trimdas dzejas reformētājiem 20. gs. 50.-–60. gadu mijā.
Personiska informācija

Dzimta

Dzimtas saknes no Jāņa Krēsliņa mātes un vecmāmiņas puses – Lūkinu dzimtā.
Jāņa Krēsliņa vecmāmiņa Emma Luīze Lubaus (dzimusi Lūkina, 1877–1943) ir Jāņa Lūkina (1846–1908) un Annas Lūkinas (dzimušas Bergmanes) meita. Jāņa Krēsliņa vecvectēva (no mātes puses) Jāņa Lūkina brāļa Teņa Lūkina dēls ir rakstnieces Ivandes Kaijas vīrs, ārsts Fēlikss Lūkins (1875–1934), savukārt Teņa Lūkina meita Karolīna Šarlote Liepiņa (1865–1957) – rakstnieces Marijas Liepiņas un pirmās latviešu profesionālās tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes māte.

Jāņa Krēsliņa māte Valija (dzimusi Lubaua, 1900–1989) nākusi no Dzērbenes. Pēc Pirmā pasaules kara ģimene pārcēlusies uz Mālpili. Vectēva Augusta Lubaua (1866–1965) dzimtā puse bijusi Straupe.
Tēvs Arnolds Krēsliņš (1892–1958) dzimis Strenčos, kur viņa tēvs, galdnieks Jānis Krēsliņš (1857–1923), ieradies no Valtenberģu (Mazsalacas) muižas. Tēvs bijis farmaceits.


Gaitas pēc Otrā pasaules kara

Pēc nesekmīga bēgšanas mēģinājuma uz Zviedriju Jānis Krēsliņš 1944. gadā apcietināts un pārsūtīts uz Vāciju. Pēc kara beigām nonāca latviešu bēgļu nometnē Eslingenā.
1949: maijā no Brēmenhāfenas ostas izceļoja uz Ameriku.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

Kopš 1946: pirmās publikācijas, galvenokārt apceres par latviešu glezniecību un mākslas izstādēm, gleznotāju Jāni Kalmīti.

1948: pirmā dzejas publikācija dzejolis "Uz akmens plākšņu galda" laikrakstā "Nedēļas Apskats" 10. sept.

Literārie darbi
1960: dzejas krājums "Tomēr es atceros"
2004–2008: izdoti Raksti 3 sējumos: 1. sējums "Ceļi un neceļi", 2. sējums "Vēstures vārtos", 3. sējums "Laikmeta liecības".

Recenzijas un apceres publicētas žurnālos "Ceļš", Jaunā Gaita", "Nedēļas Apskats', "Laiks" un citur.

1946: Tībingenes latviešu studentu literārās kopas sarīkojumā referējis par rakstnieku Anšlavu Eglīti, pats rakstnieks no Tailfingenas viesojās pie studentiem.
Piedalījās franču pārvaldes zonas latviešu rakstnieku dienās Ebenveilerā (1948).

2000: Collection of Baltic vernacular-language publications in some North-American librabries / with assistance of Edward Kasinec and Robert Davis (Baltic collection in Germany).
Strādājis par bibliotekāru un bibliogrāfu Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā. Bijis skolotājs latviešu papildskolā Ņujorkā.
1959–1962: viens no žurnāla "Jaunā Gaita" redaktoriem.

Atdzejotājs

Atdzejojis Bertolda Brehta, Dž. Donna, Viljama Šekspīra, Tomasa Sterna Eljota, E. E. Kamingsa, F Garsijas Lorkas un citus darbus.
Citātu galerijaDzejoļu krājumā "Tomēr, es atceros" (1960) elēģiskā un satīriskā intonācijā tēlotas dzimtenes atmiņas, modernās lielpilsētas ainavas, cilvēka eksistenciālās izvēles dramatisms. Daļai dzejoļu liroepiska ievirze. Krēsliņš blakus G. Saliņam, L. Taunam un O. Stumbram ir viens no trimdas dzejas reformētājiem 50.-60. gadu mijā. Krēsliņa dzejas formai raksturīgs variēts verlibrs, sulīga tēlainība, paliekot tēlojamo objektu realitātes robežās. / Viesturs Vecgrāvis.

Par dzejas krājumu "Tomēr, es atceros" (Ņujorka, 1960)

"Jānis Krēsliņš mīl skaistas, mīl grosteskas, mīl eksotiskas lietas, bet daudz dziļāk viņš mīl savu zemi un tautu – un tādēļ viņa pirmā grāmata, kas visumā sadzejota skaistajā, groteskajā un eksotiskajā Ņujorkā, saucas – Tomēr, es atceros. Krēsliņš kustas pa Ņujorku, pa Ameriku, pa raibo pasauli vaļā acīm; bez liekiem aizspriedumiem viņš tver visu, kas tverams – ielās, muzejos, teātros, burleskās, bibliotēkās, kafejnīcās un tā joprojām, – taču paliek pret visu to ar rezervi. Sirds un prāts velk atpakaļ uz savējo – uz to, ar ko sarasts kopš bērnu dienām un kas saistās ar latviešu tautas vēsturi – gan rakstīto, gan dzīvo."

Saliņš, Gunars. Rīgas rūjienietis Ņujorkā jeb Laikmetīga polifonija. Latvija Amerikā, 1960, Nr. 87.
SaiknesMarija Liepiņa (1888–1984) - Radiniece
Džemma Lija Skulme (1925–2019) - Radiniece
Māra Krēsliņa - Meita
Marta Liepiņa-Skulme (1890–1962) - Radiniece
Nodarbesdzejnieks
bibliogrāfs
vēsturnieks
mākslas vēsturnieks
atdzejotājs
Dzimšanas laiks/vieta19.08.1924
Mālpils
Mālpils, Mālpils novads

DzīvesvietaŅujorka
New York, USA
IzglītībaRūjienas pamatskola
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads

Rūjienas vidusskola
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads

1942
Rīgas pilsētas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010
Beidzis mācības.

1945 – 1949
Tībingenes Universitāte
Tībingene
Tübingen, Baden-Württemberg, Germany

Studējis vēsturi, mākslas vēsturi un angļu literatūru.


1950 – 1951
Pensilvānijas universitāte
Filadelfija
Philadelphia, PA, USA
Studēja vēsturi.

1952 – 1963
Kolumbijas universitāte
Ņujorka
New York, USA

Studējis vēsturi un mākslas vēsturi, ieguva maģistra grādu bibliotēku zinātnē (Library Science Masters degree).

Dalība organizācijās1998
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Ārzemju loceklis.
Miršanas laiks/vieta17.02.2021
Ņujorka
New York, USA
ApbalvojumiAnnas Ābeles fonda balva
Balva piešķirta par darbiem "Latviešu tautasdziesmu un latīņu valodas saskare" un angļu valodā "Horācija tulkojumi latviešu valodā".
1984

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
1995

PBLA Kultūras fonda Goda balva
Balva piešķirta par izcilu un ilggadēju darbu humanitārajās zinātnēs.
Humanitāro un sociālo zinātņu nozare
1997

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1998. gada 26. oktobra lēmumu.
V šķira
1998

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Mālpils
(Mālpils, Mālpils novads)
19.08.1924Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Ņujorka
(New York, USA)
(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
3Ņujorka
(New York, USA)
17.02.2021Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
5Tībingene
(Tübingen, Baden-Württemberg, Germany)
1945 - 1949IzglītībaPilsēta
6Ņujorka
(New York, USA)
1952 - 1963IzglītībaPilsēta
7Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1942IzglītībaĒka, māja
8Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
9Filadelfija
(Philadelphia, PA, USA)
1950 - 1951IzglītībaPilsēta
10Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1998Dalība organizācijāsĒka, māja
“Mana identitāte balstās valodā un vēsturē”, reiz teicis Jānis Krēsliņš, sen. (1924–2021). Ļoti erudīts, zinošs, jā, arī prasīgs cilvēks, personība ar enciklopēdiskām zināšanām. Esmu pateicīga liktenim, arī mīļajai Lalitai Muižniecei, ar kuru kopā 2002. gadā viesojāmies pie Jāņa Krēsliņa Bronksā.
Literāts, publicists, kultūras laikmeta liecinieks un pētnieks, bibliofils un bibliogrāfs, spožs intelektuālis, mākslas zinātnieks, sirdī rūvenietis ir devies tālā ceļā.
Viņš ilgus gadus bija padomnieks Baltijas vēstures un grāmatniecības jautājumos Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā, 40 gadus nostrādājis par bibliogrāfu un bibliotekāru Council on Foreign Relations Ņujorkā, padomnieks Baltijas vēstures un grāmatniecības jautājumos Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā, žurnāla Foreign Affairs avotziņu nodaļas redaktors (1986-1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Ērika Raistera piemiņas fonda prēmijas laureāts (1995), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998), Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda laureāts (2009). Par sevi teicis: “Es sevi uzskatu par literātu. Vēsturi esmu daudz studējis, bet man nav augsta akadēmiska grada vēsturē. Man vēsture ir svarīga.”
Jānis Krēsliņš dzimis farmaceita ģimenē Mālpilī 1924. gada 19. augustā. Pats atminas, ka “bērnībā vasaras svarīgākas par ziemām, tās pavadītas pie dažādiem radiem, vec- un vecvecmāmiņām un tantēm. Gandrīz iespaids, ka ar šo radu palīdzību nedzīvoju vis neatkarīgajā Latvijā, bet kādus 100 gadus agrāk – dažādās muižās, mežsarga mājās, braukādams uz Vidzemes simtgadīgajām dzirnavām, smēdēm, mazpilsētiņām un gadatirgiem. Tā nostāsti par senās dzīves fragmentiem saplūda kopā ar īstenībā piedzīvoto un pieredzēto un visām lietām, piedeva citas, daudz tālākas dimensijas.” Sevi pamatoti uzskata par ziemeļvidzemnieku, jo dzimtas saknes abu vecāku un vecvecāku līnijās aptvert Mazsalacu, Strenčus, Rūjienu Straupi, Dzērbeni, Mālpili, arī sievas Skaidrītes radi ir ziemeļvidzemnieki. Mācījies Rūjienas pamatskolā, Rūjienas vidusskolā, beidzis Rīgas 2. pilsētas ģimnāziju, kara beigās nokļuvis Vācijā.

Sarunā ar Paulu Rausepu atzinis, ka vēlējies kļūt par etnogrāfu – griezis no žurnāliem dažādus tautisko rakstu zīmējumus un ar draugu Teni Grasi braucis pa Rūjienas apkārtni etnogrāfiskās ekspedīcijās. Pēc Otrā pasaules kara Jānis Krēsliņš Tībingenas Universitātē (1946–1949) studē anglistiku un vēsturi. 1949. gada 1. maijā izceļo uz ASV, Ņujorku, kas vēl joprojām ir viņa pilsēta. – “Tā mēs cauri bezgalīgajām jūras pļavām iebraucām Ņujorkas ostas ūdeņos un vakara debesīs jau ilgas stundas iepriekš dega reklāmu un citu milzīgās pilsētas uguņu ziemeļblāzmas.” Studijas turpinātas Kolumbijas Universitātē ASV (1951–1963). Jāņa Krēsliņa, tāpat kā katra jaunatbraucēja, sākumlaiks jaunajā zemē nebija viegls. Iemīļota vieta Ņujorkas Botāniskais dārzs – tur patvērusies neskarta daba, “mūža meža gaisotne”. Savukārt interese par Baltijas valstu un Latvijas vēsturi un literatūru vienmēr bijusi viņa privāta lieta, brīvā laika aizraušanās, ne maizes darbs. Atdzejojis no angļu, vācu, franču un latīņu valodas. Bijis “Jaunās Gaitas” (1959–1962) literārās un tēlotājas mākslas nodaļas vadītājs.

Jāņa Krēsliņa pirmās publikācijas, galvenokārt par latviešu glezniecību un mākslas izstādēm, arī gleznotāju Jāni Kalmīti lasāmas latviešu bēgļu izdevumus kopš 1946. gada, savukārt 1948. gada 10. septembrī laikrakstā “Nedēļas Apskats” publicētais dzejolis “Uz akmens plākšņu galda” varētu būt pirmā dzejas publikācija.
1960. gadā ar meitas Māras vāka zīmējumu Ņujorkā iznāca Jāņa Krēsliņa dzejas krājums ar zīmīgu nosaukumu “Tomēr, es atceros”. Šis atcerēšanās motīvs raksturīgs visām Jāņa Krēsliņa darbošanās šķautnēm. Gunars Saliņš krājumu uzskatīja par pašu sarežģītāko latviešu trimdas dzeju tieši “kultūras labirintu ziņā”. Jau tolaik iezīmējas, ka pagātne un tagadne ir vienlīdz būtiska, atklājas smalka ironija, uz palikšanu ‘mājvietu’ rod Pelikāns – Bībeles putns, “kas dzejniekam līdz izteikt attieksmi pret cilvēces mūžīgām un pārejošām kaitēm”. Par krājumu “Tomēr, es atceros” Dzintars Sodums bildis: “mākslinieciskie līdzekļi tajā ir kā mazs spridzīgs orķestris, kas palīdz autora domai radīt, noskaidrot, mudīt, vētīt. [..] plašajā romantiķu saimē Krēsliņš izceļas kā neparasts flamingo ar konstruktīvu loģiku, svaigu modernismu, nosvērtību, politisku vērtējumu. Kopsummā, liekas, ka šī ir trimdas rakstos pirmā dzejoļu grāmata, kas rāda: atmiņām un tagadnei iespējams saaugt jaunā dzīvā organismā.” Inta Ezergailes secināja, ka “kustība – garīga un intelektuāla – ir Krēsliņa dzejas pamats.”

Jāņa Krēsliņa astoņdesmitgade iezīmējās ar Rīgā apgādā "Valters un Rapa” Dr. philol. Daces Lūses sakārtojumā izdoto Rakstu pirmo sējumu, literāru sarīkojumu Latviešu biedrības namā un citiem notikumiem. Pēteris Bankovskis recenzijā par Rakstu 1. sējumu un Jāņa Krēsliņa dzeju rakstīja: “.. Krēsliņa dzeja ir gudra, erudīta cilvēka darināts slazds citiem tikpat gudriem un erudītiem – iespējamiem lasītājiem. Ja viņi šajā slazdā iekrīt, tad nav jābaidās no garo ziemas vakaru garlaicības – būs ko analizēt, meklēt avotos, filoloģiski izvērtēt.” Otrais Rakstu sējums ar nosaukumu "Vēstures vārtos” (2006) apkopo periodikā publicētos, lasītos referātus, par baltvāciešiem, Bībeles tēmu, luterāņiem un hernhūtiešiem, piemiņas rakstus.
“No 1970. gada līdz 2002. gadam biju redaktors un autors nodaļai Recent Books on Baltic History (“Jaunākās grāmatas par Baltijas vēsturi”), Association for the Advancement of Baltic Studies („Baltijas Studiju veicināšanas biedrība) izdevumos Bulletin of Baltic Studies, AABS Newletter, Journal of Baltic Studies un Baltic Studies Newletter,” atzinis Jānis Krēsliņš. Rakstu 3. sējumam (2008), kam dots apakšvirsraksts “Laikmeta liecības”, ietver saraksti, rakstus par valodniecību, grāmatniecību, bibliotēkām, latviešiem dažādos laikmetos, tēlotājas mākslu un māksliniekiem, kā arī dzejokšļus.

Informāciju 2021. gada 17. februārī sagatavoja literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.