Jānis Kļaviņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (35); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJānis Kļaviņš
PseidonīmsAsmas Jancis, Asma
KopsavilkumsJānis Kļaviņš (1876–1958) – rakstnieks. Beidzis Neretas pagastskolu, strādājis lauku darbus, izglītojies pašmācības ceļā. Pirmie publicētie Kļaviņa darbi ir vairāki satīriski dzejoļi un feļetons "Nelaimīgais" "Zvārguļa Zobgala kalendārā 1905. gadam". Pēc 1905.gada revolūcijas dzīvojis Rīgā un nopietni pievērsies rakstniecībai. Dzejoļi iespiesti žurnālos "Dzelme" (1906) un "Stari" (1907). Stāsti publicēti galvenokārt almanahā "Jaunā raža", žurnālos "Izglītība", "Domas", laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis". S Stāsti izdoti krāj. "Pie dzīves ziedokļa" (1910), "Dzīves mirkļi" (1912), "Pirmie viļņi", "Laiku varā" (abi 1913). Popularitāti ieguva viencēliena komēdija "Velna skuķis" (teātrī 1906, grāmatā 1907). No 1915. gada Kļaviņš dzīvojis Surahanos, Azerbaidžanā, kur strādājis naftas rūpniecībā un ar literatūru nav nodarbojies.
Profesionālā darbība

Stāstu un tēlojumu krājumi:

  • "Pie dzives ziedokļa" (1910),
  • "Dzīves mirkli" (1912),
  • "Pirmie viļņi" (1913),
  • "Laika varā» (1913)
Citātu galerijaJ. Kļaviņš
Svešumā

Kā atlauztos zārkos,
Uz klintīm jauneklis dus.
Viņš negaisos bārgos
Ir iemidzis kluss.

Viņš dzimtenes rīta nesējiem
Uz darbu prieku iedvesa;
Nakts bērni ar karstiem akmeņiem
Uz viņu glūnēja.

Šeit badā un slāpēs
Bij degošā darba pelns...
Līdz dzimtenes sāpēs
Viņš sadega melns.

Dzelme, Nr.6 (01.08.1906)

Stāstos un tēlojumos reālistiski atveidota lauku dzīve, jauniešu tieksme izrauties no savas sētas šaurības, paaudžu konflikts, arī 1905. g. revolūcijas traģiskie notikumi, vairāki stāstu varoņi bez nopietnas motivācijas beidz dzīvi pašnāvībā. Ir arī mīlestības stāsti ar psiholoģiski interesantiem sarežģījumiem.

V. Labrence. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2013
"Nav brīnums, ka par kādreiz tik ražīgo latviešu prozaiķi Jāni Kļaviņu jeb Asmas Janci maz vairs ko zinām. Kopš Pirmā pasaules kara gadiem, kad viņš pārceļas uz Azerbaidžāņu (miris tur 1958. gadā), latviešu literatūrā tas nav vairs darbojies. [..]
J. Kļaviņa satīriskie dzejoli un feļetoni toties parādās tādos izdevumos kā «Jupis», «Zibens», «Spēriens» un it īpaši Treimaņa- Zvārguļa «Zobgaļa kalendārā». [..] Tāpat kā joku ludziņai «Velna skuķis», kas savā laikā ir visai populāra. īstais J. KJaviņa darba lauks ir un paliek stāsti. Pārnācis uz Rīgu, viņš lolo cerības, ka varēs iztikt tikai no literāra darba. Ražīgi strādājot un pārtiekot no mazumiņa, daļēji tas ari izdodas. Bet tā galu savilkšana ir reizēm visai grūta. Bieži vasarās viņu var sastapt zem Vērmaņdārza liepām vai kaut kur Rīgas Jūrmalā, bet ziemu — kādā siltā kā tējnicā. Pa laikam viņš mitinās pie draugiem: J. Vainovska, K. Krūzas, brāļiem Strāliem. Būdams kautrīgs un pieticīgs, nedējām ilgi tas iztiek ar sausu maizi un tēju. Arī pilsētā J. KJaviņš saglabā savu zemniecisko smagnējību. Ka šis cilvēks ilgi stai gājis aiz arkla un ecēšām, to varējis pateikt jau no gaitas. Arēji flegmātiskais un paklusais KJaviņš tomēr ir vīrs ar īstu mākslinieka dvēseli, strādā nopietni un čakli. Viņa darbus tādēļ labprāt publicē, un sevišķi to atbalsta E. Birznieks-Upītis, kura dzīves ska tījumā redzam zināmu līdzību ar J. Kļaviņu. E. Birznieks-Upitls gan noteiktāks un stingrāks, bet J. KJaviņš — liriskāks un maigāks. Īsā laikā iznāk veseli četri J. Kļaviņa stāstu un tēlojumu krājumi, bet dala darbu vēl palikusi periodikā. "Pie dzives ziedokļa" (1910), "Dzīves mirkli" (1912), "Pirmie viļņi" (1913), "Laika varā» (1913). Pieminams, ka pēdējos divus krājumus lai. klajā "Dzirciemnieku" apgāds, un visus honorāra jautājumus rakstnieks atstāj E. Birznieka-Upīša izlerršanai. J. Kļaviņa prozas stils, it īpaši pirmajā laikā, ir aprauts, impresionistisks, dodot tikai vieglas zīmējuma kontūras. Viņš meklē valodas labskanību; viņa stāstījumā ir gan gleznieciski, gan arī muzikāli elementi. K. Krūzam te grūti pievienoties. Tiesa gan: J. Kļaviņa stāstu tematika nav nekāda plašā, bet viņš labi to pārzina un izjūt. Grābstišanās ap viņa talantam nepiemērotām, kā saka, "globālām" problēmām rakstniekam maz ko dotu. Nozīmīgu vietu J. Kļaviņa daiļradē ieņem 1905. gada revolūcijas atbalsis. Galvenokārt atplūdu un represiju laiks.

Ojārs Zanders. Dzīve, kas iestrēgusi ikdienā. Karogs, Nr.11 (01.11.1976)
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta13.11.1876
Neretas pagasts
Neretas pagasts, Aizkraukles novads
Kanneniekos
Dzīvesvieta1915 – 1958
Azerbaidžāna
Azerbaijan
Izglītība
citi izglītības veidi
pēc pagastskolas turpina izglītošanos pašmācības ceļā

Neretas pamatskola
Dzirnavu iela 4, Nereta
Dzirnavu iela 4, Nereta, Neretas pagasts, Aizkraukles novads, LV-5118
Miršanas laiks/vieta29.03.1958
Baku
Baku, Azerbaijan

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Neretas pagasts
(Neretas pagasts, Aizkraukles novads)
13.11.1876Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Azerbaidžāna
(Azerbaijan)
1915 - 1958DzīvesvietaValsts
3Baku
(Baku, Azerbaijan)
29.03.1958Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Dzirnavu iela 4, Nereta
(Dzirnavu iela 4, Nereta, Neretas pagasts, Aizkraukles novads, LV-5118)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.