Jānis Grunts

2 bildes

27.04.1892 – 08.12.1950

Jānis Grunts (1892–1950) ir latviešu revolucionārs, tulkotājs, žurnālists un dzejnieks. 1907. gadā iestājies sociāldemokrātu partijā, kopš tā laika aktīvi iesaistījies revolucionārajā darbībā, bijis vairākkārtīgi apcietināts un izsūtīts. Par apcietinājuma gadiem 1918. gadā izdevis dzejas krājumu “Ķēžu zvadzoņa” (“Кандальный Звон”), kurā iekļāva arī Raiņa dzejoļu tulkojumus krievu valodā.
1920. gadā kā pirmais iztulkojis Raiņa lugas “Uguns un Nakts” un “Ģirts Vilks”. 1933. gadā izdevis memuārus “Cīņas gadi” (“Годы борьбы”).
Lielāko mūža daļu veltījis žurnālistikai: ir bijis viens no padomju žurnālistikas pionieriem, tādēļ strādājis redkolēģijā dažādos laikrakstos visā PSRS: “Большевик” Kolomnā, “Известия” un “Пахарь” Ufā, “Тихоокеанская звезда” un “Рабселькор Дальнего Востока” Habarovksā, “Борьба” un “Сталинградская правда” Staļingradā, vadījis strādnieku dzīves nodaļu laikrakstā “Правда” Maskavā, kā arī darbojies daudzos citos izdevumos.
Par godu Jānim Gruntam Kolomnā nosaukta iela.

Dzimšanas laiks/vieta

27.04.1892
Valmiera

Miršanas laiks/vieta

08.12.1950
Ļeņinska

Personiska informācija

Dzimis zemnieku ģimenē Valmierā, 10 gadu vecumā zaudējis māti.
1913. gadā katorgā Narimā saticis revolucionāri Sofiju Zeveļinsku, ar kuru vēlāk apprecējies. Sofija ir bijusi PSRS godalgota mikrobioloģe.
1915. gadā piedzims dēls Aleksandrs, kurš vēlāk kļuva par zināmu PSRS vēsturnieku, vairāku grāmatu autoru.

Profesionālā darbība

Profesionālā darbība saistās ar žurnālistiku: darbojies dažādu izdevumu redakcijās no 1917. līdz 1950. gadam, aktīvi rakstot slejas par sociāliem un politiskiem jautājumiem.

Dzeja1918: “Ķēžu zvadzoņa” (“Кандальный Звон”); krājumā iekļauti arī Raiņa dzejoļu tulkojumi.

Memuāri1933: “Cīņas gadi” (“Годы борьбы”).

Tulkojumi1920: Rainis “Огонь и ночь” (“Uguns un nakts”).
1920: Rainis “Волков” (“Ģirts Vilks”).

Pseidonīms

Ив. Почва, Ив. П.

Papildu vārdi

Mazais, Poģis

Izglītība

1900–1907
Valmieras ģimnāzija
Valmiera

Apcietinājums

1907–1912
Butirku cietums
Maskava
apcietināts par proklomāciju un laikraksta "Cīņa" izplatīšanu skolā

1912–1914
Narima
Izsutījums katorgā

1915–1917
izsūtīts katorgā, bet pēc Februāra revolūcijas tiek atbrīvots

Dalība organizācijās

1907
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
partijas biedrs kopš 1907. gada

Dzīvesvieta

1914–1915
Maskava

Darbavieta

1917–1918
Kolomna
Kolomnas apriņķa komitejas priekšsēdētājs un laikraksta “Большевик” redaktors

1920–1924
Ufa
Laikrakstu “Известия” un “Пахарь” redaktors

1924–1926
Maskava
Laikraksta "Правда" strādnieku dzīves nodaļas vadītājs un darbinieks Ārlietu tautas komisariātā

1926–1929
Habarovska
Laikraksta “Тихоокеанская звезда” redaktors

1929–1931
Volgograda
Laikrakstu “Борьба” un “Сталинградская правда” izdevējs

1932
Maskava
Laikraksta “Строительство Москвы” izdevējs

1933–1939
Maskava
Darbinieks Mossoveta izdevniecībā

1939–1941
Maskava
Diapozitīvu fabrikas direktors

1944–1950
Ļeņinska
Laikraksta “Сталинградская правда” izdevējs

Dienests

1918–1920
Kara tribunāla ārkārtējais izmeklētājs Austrumu frontē 5. armijā. Laikraksta “Гражданская
война” redkolēģijas loceklis un “Красный стрелок” redaktors.