Jānis Grots

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (95); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (69)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJānis Grots
PseidonīmsGvido Monblāns, J. Mežmaliets, J. Laimrīts, Titus, Ansis Aivieksts, Tenis Brītiņš
KopsavilkumsJānis Grots (1901–1968) – dzejnieks, dramaturgs un teātra kritiķis. Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē tieslietas (1920–1927). 20. gadsimta 20. gados izdotajos dzejoļu krājumos “Pavasara ūdeņi” (1925), “Vējš no jūras” (1927), “Vakara mākoņi” (1930) raksturīgs romantisms ar ekspresionistiskiem, reālistiskiem akcentiem, paustas sociālas idejas – ticība cilvēces atjaunotnei sociālismā, sapnis par vienlīdzīgu, brālīgu cilvēci, cilvēcības rehabilitāciju. Vēlākajos krājumos – “Dziļos sniegos” (1937) un “Klusums” (1944) – sociālie motīvi mazinās, priekšplānā izvirzoties individuālajam, intīmajam pārdzīvojumam. Grots ir spilgts liriķis, intonatīvi raksturīga skumja, sāpīga smeldze, rezignācija; vienkārša, dabas metaforikā balstīta izteiksme. 1936. gadā sacerējis lirisku dzejoļu ciklu “Vēstules Solveigai” (grāmatā 1938), kas pieder Jāņa Grota un latviešu lirikas virsotnēm.
20. gadu beigās un 30. gados sarakstījis vairāk nekā desmit lugu, no kurām daļa iestudēta Dailes teātrī un Strādnieku teātri. Publicējis arī recenzijas par teātra izrāžu uzvedumiem.
Padomju laikā iznākušajos dzejoļu krājumos “Rīta stunda” (1946), “Nākamība” (1948), “Augšanas prieks” (1951) dominējošā ir padomju patētika, deklaratīvisms. Rakstījis arī dzeju bērniem “Padomju saulē” (1950) un “Augšanas prieks” (1966).
Personiska informācija1901: 9. februārī dzimis muižas rentnieka Jāņa (1859–1927) un Marijas (dzimušas Apsīte, 1870–1951) ģimenē. Ģimenē ir arī otrs dēls – Kārlis (1893–1919), 1919. gada padomju varas mēnešos Kārlis Grots ir milicis, viņu Katriņā nogalina mežabrāļi.
1920–1922: iesaistās nelegālājā komjaunatnes organizācijā. 1921. gada aprīlī iesaistās Latvijas dzekzceļnieku streika organizēšanā, tiek apcietināts.
1924: pēc dienesta Latvijas armijā Jānim Grotam piešķīra zemi, uz kura viņa tēvs uzcēla māju, kuru nosauca par "Grotupēm", "Grotupēs" dzejnieks pavadījis daudz laika.
1925: 17. septembrī iepazīstas ar Latvijas Universitātes saimniecības padomes darbinieci Natāliju Veisu (dzimusi Druva), “aizsākas mīlestības, kas ilgst četrus gadus, ir daiļradei ierosinoša, dzīvei – skaista, tomēr sarežģīta, smaga. Natālijai ir divi dēli, vīrs no viņas aizgājis. Jauna ģimene neizveidojas.” (Bērsons, Ilgonis. Jāņa Grota gadi un dienas. Grots, Jānis. Kopoti raksti. 7. sēj. Rīga: Liesma, 1974, 330. lpp.)
1930: apprecas ar Strādnieku teātra studisti Intu Dekšenieci.
1934: 12. jūlijā apprecas ar Annu Platausku.
Meita Tamāra (?–11.04.1997.)
Profesionālā darbība1915: sākas Jāņa Grota žurnālista gaitas – 22. septembrī ar pseidonīmu J. Mežmaliets laikrakstā "Jaunais Vārds" iespiesta viņa informācija par dzīvi Ērgļos.
1917: 5. janvārī ar J. Mežmalieša vārdu publicēta pirmā teātra recenzija – par Līdenē izrādīto Andreja Upīša lugu "Balss un atbalss".
1918: 26. oktobrī laikrakstā "Baltijas Ziņas" publicēts pirmais dzejolis "Uz Dzimteni".

Dzejoļu krājumi

1925: Pavasara ūdeņi
1927: Vējš no jūras
1930: Vakara mākoņi
1937: Dziļos sniegos
1938: Vēstules Solveigai
1944: Klusums
1946: Rīta stunda
1948: Nākamība
1951: Augšanas prieks
1959: Vakaru stāsti ciemā

Dzejoļu izlases

1957: Izlase
1959: Izlase
1981: Cimdu pāris
1999: Solveiga mana

Dzeja bērniem

1950: Padomju saulē
1966: Pirmajā sniegā

Lugas (iestudējumi teātrī)

1928: Skrandu karaļu (Ēnu spēle)
1929: Meža dziesma (periodikā 1930)
1929: Akmeņkaļi (dzejas inscenējums)
1929: Lai dzīvo nost!
1929: Sveiki brīvā Latvijā! (grāmatā 1930)
1930: Pēdējā interpelācija
1931: Steņka Razins
1933: Mecenāti
1936: Zelta blusa
1936: Zelta atslēdziņa (grāmatā 1937)
1937: Puškins
1938: Dzīves viļņos

Tulkojumi

1924: Sinklers. Aptons. Ņujorka. Rīga: Saule.
1927: Velss, Herberts. Kad pamostas guļošais. Rīga: Kultūras Balss.
1927–1929: Hašeks, Jaroslavs. Drošsirdīgā kareivja Šveika piedzīvojumi. Rīga: Kultūras Balss.
1929: Žeomskis, Stefans. Pavasara priekšvakarā. Rīga: Kultūras Balss.
1947: Mstislavskis, Sergejs. Pavasara putns. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Jāņa Grota dzejas recepcija mūzikā

Dziesmas ar Jāņa Grota tekstu komponējuši Ādolfs Ābele, Oļegs Barskovs, Georgs Dovgjallo, Jānis Ēķis, Ērika Freimane, Jēkabs Graubiņš, Romualds Jermaks, Sergejs Krasnopjorovs, Valters Kaminskis, Rihards Kohs, Jānis Ķepītis, Ēriks Ķiģelis, Jāzeps Mediņš, Jēkabs Mediņš, Jānis Ozoliņš, Jānis Reinholds, Eduards Rozenštrauhs, Kārlis Ozols, Ēvalds Siliņš, Armands Strazds, Bruno Skulte, Burhards Sosārs, Aleksandrs Valle, Arvīds Žilinskis.
Citātu galerija

Par Jāņa Grota dzeju

"Neskatoties uz visiem trūkumiem, daudziem šķietas, vistuvāks no jaunajiem dzejniekiem būs taisni Grots, kura mākslā reālisms savienojas ar romantismu – kas laikam būs simpātiskākā modernā kombinācija, neskatoties uz viņas vecumu, pat ikdienišķumu. [..] Asa metaforiskā, gleznieciskā redze, cildena cilvēcības doma, iepriecinoša mīlestības uz vienkāršību ir drošas garantijas Grota skaistā talanta attīstībai. Viņa mākslā iezīmējas līnijas, kuras pēc kara [Pirmā pasaules kara] garīgā sabrukuma, pēc visām ekstravagancēm šķietas esam veselākās, pareizākās un vajadzīgākās."

Sudrabkalns, Jānis. Mūsu jaunākā dzeja: Jānis Grots. Latvijas Vēstnesis, 1924, 26. marts.

Pavasara ūdeņi (1925)

"Jānis Grots ar dzeju krājumu “Pavasara ūdeņi” (“Jaunības” izd. 1925.) parādās starp jaunajiem autoriem kā apdāvināts liriķis. Vēl tikai nepieciešama noskaidrošanās kā stilā, tā mākslinieciskās tieksmēs vispāri. Grots vēl dzejo par visu. Viņš mierīgi liek blakus vismaigāko mīlas dzeju ar visskarbākiem sociālo parādību apdzejojumiem, pantus par moderno pilsētu un lauciniecisko dabas tuvību jauc ar subjektīvu lirismu un objektīvi vērojošu uztvērumu, sentimentālas noskaņas ar aģitējošu tendenci."

Sūna, Edgars. Jaunākie dzejnieki. Latvju Grāmata, 1925, Nr. 3.

Vējš no jūras (1927)

"[..] “Vējš no jūras” satur sevī ļoti daudz dzejisko konkrētību, kas bieži savā sastrēdzinātā plūdumā iegūst pat episka stāstījuma raksturības. Apskatāmās grāmatas pamata noskaņojums tāpēc ir vēstījošs, kam labi atbilst nosaukums “Vējš no jūras” ar savu, no tālumiem slīdošo, ilgu un atmiņu skaistumu. Šai jūsmīgajā jūtoņā var brīžiem nojaust arī ekspresīvākus saviļņojumus, asākus izjūtu konkretizējumus un skarbākus skaņu vai krāsu sakopojumus. Ar nelielu formu daudzumu, kur galvenā kārtā izdalās konvencionālās četrrindas un brīvie ritmi, Grots spēj attēlot, pateicoties viņa vārda skanīgajai daudzējādībai, pietiekoši dažādas pārdzīvojumu kāpes. Parasti viņa pārdzīvojumu dzejiskais kāpinājums iesākas ar kaut kādu spēcīgu ierosinājumu, kas tad tālāk virzās caur aizrautīgu jūsmojumu tēliem, lai beidzot izskanētu vieglu rezignāciju vai mierīgi skaidru nākotnes paredzējumu iespējamībās. Visumā Grota dzejā strāvo spēcīgs pārdzīvojumu plūdums, kas tomēr dažās vietās vēl nav ierobežots attiecīgi iespējamās aistētikas normās kā satura, tā formas ziņā."

Ķikuts, Pēteris. Jauno dzejnieku grāmatas. Ilustrēts Žurnāls, 1927, Nr. 9.

Vakara mākoņi (1930)

"[..] krājumā sakopotie dzejoļi dabīgi sadalās trijās daļās. Vispirms – Tiroles cikls [..]. Viegli slīdošām ainām te skumja pamatnokrāsa, bet nav vēl tā nepārvaramā pesimisma, kas dominē vēlākos tīri individuālos dzejoļos. [..] Vēlākos dzejoļos saskatāmi 2 kontrastējoši novirzieni: dzejoļi, kuros izpaužas autora objektīvais dzīves nojēgums (“Grāvraču svētvakars”, “Akmeņkaļi”, “Miers” u. c.) un individuāli subjektīvā lirika (“Nevairies”, “Viegla elpa”, “Sniega vasara” u. c). Pirmajos dzejnieks grib būt revolucionārs nākotnes karotājs; viņš tic darbam, tic cilvēces atdzimšanai sociālistiskā garā. Un, lai mūsu uzskati būtu kādi būdami, par godu autoram jāliecina, ka šī dzeja ir īsta, tā nav tikai frāze un lozungs. Šinī grupā ir daži īsti labi dzejoļi, ir rindas, kas paliek atmiņā, piem., “Akmeņkaļos” [..] Vispār, spriežot pēc šīm dzejām, varētu domāt, ka savā pasaules uzskatā (ne atsevišķu dzīves parādību uztverē) autors ir optimists, romantiķis, kas noliedz tagadni, bet tic nākotnei, nākotnes cilvēkam. Citādu valodu runā individuālā dzeja. Te dzejnieks bieži pretrunīgs un dažbrīd nojauc to, ko pats cēlis. [..] Ar tikko teikto esam aizkāruši vārīgāko momentu Grota dzejā. Vispirms atzīmēsim, ka savā pesimismā Grots atgādina Ziemeļnieku un Jeseņinu. Bet tie ir bīstami paraugi! Cik viegli šādā visa noliegšanā var zaudēt līdzsvaru, ieslīdēt melodramatismā un nevarībā! Un Grots tam jau dažbrīd stipri tuvu. [..]
Grota stils ir vienkāršs un skaidrs (izņemot dažus tikko pieminētos gadījumus). Viņa pamatā – emocija. Glezna tikai palīglīdzeklis emociju izteiksmei, tikai spogulis psihiskam noskaņojumam."

Kadilis, Jānis. Jānis Grots. Vakara mākoņi. Daugava, 1931, Nr. 2.


Nodarbespublicists
rakstnieks
literatūrkritiķis
mūzikas kritiķis
Dzimšanas laiks/vieta09.02.1901
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Dzimis Ērgļu pagasta Silamuižā.

Dzīvesvieta1934–1940
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

Pelnīja iztiku ar ar neregulārām publikācijām presē, savu lugu izrādēm un fizisko darbu.


1934–1940
Vitrupe
Vitrupe , Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas novads

Pelnīja iztiku ar ar neregulārām publikācijām presē, savu lugu izrādēm un fizisko darbu.


1941–1944
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
"Vitrupes", strādāja lauku darbus.
Izglītība1908–1910
Ērgļu pareizticīgo draudzes skola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

Ērgļu pagasta pareizticīgo Krievkalna skolas trīs klases Jānis Grots pabeidz divās ziemās. Skolotājs Kārlis Dzenis sniedz bērniem ne tikai zināšanas, bet arīs abiedrības izpratnes pamatus.

(Bērsons, Ilgonis. Jāņa Grota gadi un dienas. Grots, Jānis. Kopoti raksti. 7. sēj. Rīga: Liesma, 1968, 311. lpp.


1910–1914
Ērgļu draudzes skola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

Ērgļu draudzes (luterāņu) skolā Grots aizraujas ar Puškinu, Ļermontovu, Ņikitinu, Koļcovu, Ņekrasovu, Turgeņevu, Tolstoju, Dostojevski.

"Jau mājās kreiviski izmācījies, mūlēja vairāk krievu nekā latviešu rakstniecību. Grotam arī bij jāiepazīst dzīves ļaunā puse; jāpieredz nabadzības rūgtums un netaisnība, kad līdzskolnieki viņu zoboja noplīsušo drēbju un apavu pēc. (Upīts, Andrejs. Latviešu reālistiskā dzeja. Dzīves ceļi: reālistiskās dzejas krājums. Sastādītājs A. Upīts. Rīga: Dailes un darbs, 1923.)


1914–1915
Zaube
Zaube, Zaubes pagasts, Amatas novads

Jaunpils (Zaubes) pareizticīgo pamatskola, uz kurieni pārcēlies strādāt viņa iemīļotais skolotājs Kārlis Dzenis.


31.08.1917–14.03.1918
Rīgas Kultūrtehniskā skola
Tvera
Tver, Tver Oblast, Russia

Skola Pirmā pasaules kara laikā tika evakuēta uz Tveru. Jānis Grots mācās Mērīšanas agronomijas nodaļā. Te mācās arī Jānis Medenis.


00.09.1918–1919
Rīgas Kultūrtehniskā skola
Rīga
Rīga
Skola atrodas Alberta ielā 10, 1919. gada janvārī–maijā, padomju varas mēnešos, skola maina nosaukumu – Rīgas pilsētas tehnikums – un atrodas Suzdaļas ielā 3.

1920–1923
Latvijas Augstskola
Rīga
Rīga
Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte

00.07.1920–30.09.1920
Rīga
Rīga

Iestājas Izglītības ministrijas Skolu departamenta rīkotajos demobilizēto karavīru kursos un iegūst vidusskolas apliecību.


1923–1928
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte (pabeidzi trīs kursus).

Darbavieta1920–1921
Rīga
Rīga
Dzelzceļu virsvalde, jaunākais konduktors

1922–1926
Rīga
Rīga
Darba ministrijas pagaidu strādnieku apdrošināšanas kase, kontrolieris

05.02.1923–19.03.1923
Laikraksts "Studentu Domas"
Rīga
Rīga
Redaktors laikraksta 7.–11. numuram

1924–1934
Laikraksts "Sociāldemokrāts"
Rīga
Rīga
Literārās daļas vadītājs un teātra kritiķis

1926–1931
Strādnieku teātris
Rīga
Rīga

Teātra dramaturgs (literārās daļas vadītājs) un direkcijas sekretārs


1928–1931
Žurnāls "Trauksme"
Rīga
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis

1940–1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Rīga
Rīga
Tulkotājs

1944
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Rīga
Korespondents

1945
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Rīga
Literārais līdzstrādnieks

1946–1948
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Rīga
Rīga

Literatūras un mākslas daļas vadītājs

Dalība organizācijās1920–1927 (Datums nav precīzs)
Studentu biedrība "Zemgalija"
Rīga
Rīga

1923–1934
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga

1924–1934
Literātu biedrība "Domas"
Rīga
Rīga

1924–1934
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga
Rīga

1928–1931
Trauksmes grupa
Rīga
Rīga
Viens no jauno rakstnieku grupas "Trauksme" dibinātājiem

1946–1968
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Dienests20.06.1919–23.06.1920
Latgale
Latgale, Latvija
1. Liepājas kājnieku pulka kanceleja, jaunākais rakstvedis.
Ceļojums23.08.1924–25.08.1924
Kauņa
Kaunas, Kaunas County, Lithuania
Kopā ar 16 citiem viesojas pie Kauņas studentiem. Žurnālos "Domas", "Studentu Dzīve" un laikrakstā "Sociāldemokrāts" ievietoti Grota raksti par studentu dzīvi.

00.07.1926
Vīne
Vienna, Austria
Ceļojuma laikā Jānis Grots apmeklē Varšavu (1. jūlijā), Vīni, Badauszē, Zalcburgu, Lincu, Prāgu, Karlsbādi, Marienbādi (16.–17. jūlijs). No ceļojuma iespaidiem rodas apraksts "Pāris nedēļas svešās zemēs".
Aktrise Paula Baltābola atmiņās par šo ceļojumu raksta: "Kā mūsu kopējs, izcils notikums bija 26. gada brauciens uz Vīnes olimpiādi. [..] Visā šajā romantiskā apkārtnē vēl kā šodien redzu Jāņa Grota izbrīnas un sajūsmas pilnos skatus. Viņš daudz nerunāja, klusēja, bet savā iekšienē staroja. Bija kādas neparastas gaismas pārņemts. [..] Neaizmirsīšu arī Vīnes burvīgps vīna pagrabiņus, kuros līksmoja austriešu ģimenes, pat ar bērniem. Apbrīnojām austriešu tautas lielo dzīvesprieku un mēģinājām priecāties arī mēs. Sevišķi Jānis Grots tur jutās kā savā elementā, viņš ātri iedraudzējās, un tur viņa temperaments plūda uz āru. Viņš šķīla tāda atjautības un humora dzirkstis un tā priecājās, ka mēs pārējie jutām, ka neesam tikai ziemeļnieki." (Citēts pēc: Bērsons, Ilgonis. Jāņa Grota gadi un dienas. Grots, Jānis. Kopoti raksti. 7. sēj. Rīga: Liesma, 1974, 333. lpp.)

1946
Almati
Almaty, Almaty Province, Kazakhstan
Rakstnieku savienības komandēts, kopā ar Edgaru Damburu un Arvīdu Griguli dodas uz Kazahiju, lai piedalītos kazahu dzejnieka Džambula 100 gadu dzimšanas dienas svinībās.

06.07.1946–10.07.1946
Almati
Almaty, Almaty Province, Kazakhstan
Piedalās kazahu dzejnieka Džambula 100 gadu jubilejas svinībās. Latvijas padomju rakstnieku delegācijā arī Arvīds Grigulis un Edgars Damburs.

06.09.1947–09.09.1948
Maskava
Moscow, Russia
Piedalās pilsētas 800 gadu jubilejā kopā ar Mirdzu Ķempi, Valdi Luksu, Jāni Sudrabkalnu un Ādolfu Talci.

10.09.1947–19.09.1947
Kijeva
Kyiv, Ukraine
Apmeklē arī Dņepropetrovsku, Zaporožji, Harkovu un Ukrainas laukus.

20.09.1947–03.10.1947
Baku
Baku, Azerbaijan
Piedalās azerbaidžānņu dzejnieka Nizami 800 gadu jubilejā.

04.10.1947–06.10.1947
Erevāna
Yerevan, Armenia

07.10.1947–09.10.1947
Tbilisi
Tbilisi, Georgia

00.12.1948
Maskava
Moscow, Russia
Piedalās latviešu literatūras dekādē Maskavā
Apcietinājums00.04.1921–00.06.1921
Rīgas Centrālcietums
Rīga
Rīga
Apcietināts uz aizdomu pamata par piederību nelegālai komunistu organizācijai.
Miršanas laiks/vieta30.11.1968
Rīga
Rīga
Apglabāts00.12.1968
Blaumaņa kapi
Zāģētavas iela 2, Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads, LV-4840
Piemiņas vietas00.02.1981
Blaumaņa kapi
Zāģētavas iela 2, Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads, LV-4840
Atklāts tēlnieces Lilijas Līces veidots Jāņa Grota kapa piemineklis.
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Klusums".
1944

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1967

Kartes leģenda























Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 43.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
09.02.1901Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1934 - 1940DzīvesvietaCiems
3Vitrupe
(Vitrupe , Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas novads)
1934 - 1940DzīvesvietaCiems
4Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1941 - 1944DzīvesvietaCiems
5Rīga
(Rīga)
30.11.1968Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Blaumaņa kapi
(Zāģētavas iela 2, Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads, LV-4840)
01.12.1968ApglabātsKapsēta
7Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1908 - 1910IzglītībaCiems
8Tvera
(Tver, Tver Oblast, Russia)
31.08.1917 - 14.03.1918IzglītībaPilsēta
9Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1910 - 1914IzglītībaCiems
10Zaube
(Zaube, Zaubes pagasts, Amatas novads)
1914 - 1915IzglītībaCiems
11Rīga
(Rīga)
01.07.1920 - 30.09.1920IzglītībaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1920 - 1923IzglītībaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1923 - 1928IzglītībaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
01.09.1918 - 1919IzglītībaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
05.02.1923 - 19.03.1923DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
1920 - 1921DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1922 - 1926DarbavietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1924 - 1934DarbavietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1926 - 1931DarbavietaPilsēta
20Rīga
(Rīga)
1928 - 1931DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.