Darbi: Izdevējs (7); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (10)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Jānis Ernests Abučs |
|---|---|
| Kopsavilkums | Jānis Abučs (1914–1978) – grāmatizdevējs. Jau Latvijā apguvis burtliča iemaņas, strādādams Rūjienas spiestuvē (1929-33), Armijas spiestuvē Rīgā (1934-40), Valsts papīru spiestuvē (1940-43). Nonācis bēgļu gaitās Vācijā, 1948. gadā izveidoja grāmatu apgādu "Ziemeļblāzma", kas darbības turpināja arī Zviedrijā, Vesterosā. Izdevumi ir poligrāfiski un mākslinieciski rūpīgi veidoti. Apgādā izdots vairāk nekā 100 latviešu rakstnieku darbu. Īpaša nozīme izdotajai Artura Bērziņa monogrāfijai "Jānis Jaunsudrabiņš" (1952), Raiņa Rakstiem (1-17, 1952-1965), kā arī Džeimsa Džoisa romāna "Uliss" tulkojuma izdevumam (1960). |
| Personiska informācija | Dzimis Ķoņu muižas kalēja ģimenē. Tēvs mobilizēts Pēterburgas gvardes pulkā, 1916. gada vasarā nosūtīts uz fronti Karpatos. Bērnība nav bijusi viegla - skolas laika vasaras pavadītas ganu gaitās. Zēna gadi aizritējuši vectēva muižas staļļmeistara Ādama Lūša ģimenē, kas vēlāk apmetās Rūjienas miestā, kur 1921. gadā uzsāktas skolas gaitas, vietējās spiestuves mācekļa un vienlaikus skatuves strādnieka darbs Saviesīgajā biedrībā, kas bija viena no rosīgākajām Vidzemē un pavēra iespēju būt klāt visos sarīkojumos Tūliņ pēc skolas beigšanas bija jāsāk strādāt. 14 gadu vecumā kļuva par burtliča mācekli V. Šķiņķa spiestuvē, lai gan sava sīkā auguma dēļ pieņemts tikai ar grūtībām. Darbošanās spiestuvē un sekošana rosīgajai Rūjienas kultūras dzīvei pietuvināja Jāni Abuču grāmatu un kultūras pasaulei. Precējies ar Pētera Vabuļa (kā bijušais leģionārs Zviedrijā izdarīja pašnāvību) atraitni Emīliju-Elēni, kas daudz palīdzējusi apgāda darbā. |
| Profesionālā darbība | Kopš 1945. gada rudens: līdzdarbojies Lībekas latviešu nometnes "Lībekas Vēstnesis" tapšanā. Jāņa Abuča apgāds "Ziemeļblāzma"1948: nodibināts Lībekā, kur izdotas 14 grāmatas.1950: Dziļums, Alfreds. Tornas grāvrači. 1950: Ķezbere, Elza. Ilūzijas. 1950: Zeberiņš, Modris. Tilti miglā. 1950: Dagda, Anna. Līdzības. No 1950: apgāda darbību turpinājis Vesterosā, Zviedrijā. 1951: Jaunsudrabiņš, Jānis. Es stāstu savai sievai. 1951: Dziļleja, Kārlis. Paradīzes sargs. 1951: Dziļums. Alfreds. Vēja kaņepe. 1951: Grīns, Jānis. Dadzīvotāji rezonē. 1952-1965: Rainis, Raksti (1-17 sējums) 1952: Gaide, Mārtiņš. Tēvu valodas mācība. 1952: Bērziņš, Arturs. Jānis Jaunsudrabiņš. 1952: Širmanis, Jānis. Kriksis trimdā. 1952: Lesiņš, Knuts. Lepnās sirdis. 1952: Medenis, Jānis. Miķelnīcas. 1952: Veselis, Jānis. Trīs laimes. 1953: Ir atkal Ziemassvētki: dzejoļu un tautasdziesmu izlase; sakārtojis Jānis Sviestiņš. 1953: Dziļums, Alfreds. Dieva dzirnas. 1953: Zīverts, Mārtiņš. Āksts. 1953: Eglītis, Andrejs. Dvēseļu cietoksnis. 1954: Širmanis, Jānis. Kriksis Mežamājā. 1954: Širmanis, Jānis. Kriksis. 1955: Cielēns, Felikss. Rainis un Aspazija. 1955: Širmanis, Jānis. Kriksis un Tomiņš Amerikā. 1955: Dziļums, Alfreds. Pārvietotie. 1957: Širmanis, Jānis. Gaujas vīri. 1957: Lesiņš, Knuts. Pēdējās mājas. 1957: Jaunsudrabiņš, Jānis. Mana dzīve. 1958: Tauns, Linards. Mūžīgais mākonis. 1958: Rudzītis, Jānis. Raiņa ritmi. 1959: Freimanis, Dzintars. Sveču smarža. 1961: Veselis, Jānis. Tērauda dvēsele. 1963: Ziemassvētki: dzejas un prozas izlase; sakārtojis Jānis Sviestiņš. 1963: Aspazija. Lirikas izlase. 1964: Apse, Arnolds. Klosterkalns. 1964: Dziļleja, Kārlis. Starp diviem krastiem. 1964-1969: Kārkliņš, Jānis. Latviešu Pūcesspieģelis. 1965: Dziļums, Alfreds. Dieva dārzs. 1965: Janovskis, Gunars. Bez ceļa. 1965: Bērziņa, Irma. Skrejceļā. 1966: Veselis, Jānis. Latvju teiksmas. 1966: Janovskis, Gunars. Pie Tornas. 1966: Irbe, Andrejs. Marisandra kaza. 1966: Salna, Eduards. Ausmas atblāzma. 1966: Ābele, Kārlis. Saules viena. 1967: Lindbergs, Ivars. Starp atnākšanu un aiziešanu. 1967: Kovaļevska, Margarita. Astoņpadsmit. 1967: Janovskis, Gunars. Smiekliņam. 1968: Irbe, Andrejs. Vientuļa laiva ir nošu zīme. 1968: Bērziņa, Irma. Nopietnības lauks. 1968: Ārvaldis, Ģirts. Māksla un dzīve. 1970: Kalnāre, Ilze. Aktrise Ragārēs. 1970: Kaugara, Baiba. Aizcirstas durvis. 1971: Rudzītis, Jānis. Starp provinci un Eiropu. 1971: Ērmanis, Pēteris. Pelēkā puķe. 1971: Lejiņš, Jānis. Mana dzimtene. 1972: Jaunsudrabiņš, Jānis. Sirmā grāmata. 1973: Spēks, Eglons. M. T. Viktorija. 1973: Širmanis, Jānis. Lielmeža pasakas. 1973: Kovaļevska, Margarita. Deviņpadsmit. 1973: Ieviņš, Kārlis. Dvēseļu nemiers. 1973: Zveja, Ārija. Vārdi-atspulgi. 1973: Rudzītis, Jānis. Tālos ceļos, savos ļaudīs. 1973: Slaucītājs, Leonīds. Kādreiz un tagad. 1973: Traumanis, Paulis. Un tomēr. 1974: Zemdega, Aina. Cirsma. 1974: Čuibe, Mirdza. Stundas un pulksteņi. 1974: Pelēcis, Valentīns. Malēnietis karā. 1975: Vītols, Hugo. Marta pali. 1975: Plaudis, Arturs. Kaina bērni. 1. daļa Kliedziens naktī. 1975: Čuibe, Mirdza. Torņu un drupu bezdelīgas. 1976: Gūtmane, Margita. kas zinās stāstīt. 1976: Lečmanis, Nikolajs. Es pasaules tirgū. 1976: Patvaldnieks, Eduards. Gadu atspulgos. 1976: Pelēcis, Valentīns. Naktī. 1977: Rudzītis, Jānis. Raksti. 1978: Dreimane, Valda. Kad bēg putni . 1978: Čuibe, Mirdza. Vakarlaiva. 1978: Kurzemniece, Karmena. Izziemosim. 1978: Alberings, Ludis. Rūjiena: kultūrvēsturisks pārskats par Rūjienas pilsētu un novadu. 1978: Biezais, Haralds. Ēnas pār torņiem. Grāmatu apgādā "Ziemeļblāzma" izdotas vairāk nekā 100 trimdas latviešu rakstnieku - A. Dziļuma, K. Lesiņa, J. Jaunsudrabiņa, Anšlava Eglīša, A. Dagdas, E. Ķezberes, V. Strēlertes, M. Čuibes u. c autoru grāmatas, kā arī E. Ādamsona, E. Virzas, K. Zariņa u.c. aut. darbi. Jāņa Abuča izdevumi ir poligrāfiski un mākslinieciski rūpīgi veidoti. Īpaša nozīme ir Jāņa Abuča izdotajai Artura Bērziņa monogrāfijai "Jānis Jaunsudrabiņš" (1952). Raiņa Rakstiem (1-17, 1952-1965), kā arī Džeimsa Džoisa romāna "Uliss" tulkojuma izdevumam (1960). Salicis citiem grāmatas arī apgādiem un organizācijām: ap 70 grāmatu, krietnu skaitu brošūru u. c. izdevumu, kā ari 20 gadus sociāldemokrātu partijas biļetenu "Brīvība". Līdz 1965. gadam viss veikts vienīgi patapas brīžos. Tad rodas apstākļi, kad jāizšķiras - palikt nodrošinātā maizes darbā vai kļūt patstāvīgam, visu eksistenci bāzējot tikai uz latviešu darbiem. Būdams izmācīts linotipa salicējs, viņš dienā strādāja Vesterosas laikrakstā, bet pēc darba beigām īrēja saliekamo mašīnu un līdz vēlam vakaram, pat naktīs, visā brīvajā laikā, gatavoja grāmatu tekstus. |
| Citātu galerija | Uz jautājumu par apgāda nosaukumu, Jānis Abučs atbildējis: "Pats esmu no Ziemeļvidzemes, toreiz bijām Ziemeļvācijā un kaut kā apziņā rēgojās doma par došanos vēl tālāk uz ziemeļiem, uz Zviedriju. Bez tam — ziemeļblāzma ir parādība, kas redzama tikai šad tad. Likās, arī apgāda darbība būs ja ne īslaicīga, tad tikai epizodiska." / Latvija, 1968, 9. nov. "Ziemeļblāzma - tāds vārds ir dots apgādam, ko 1948 gada novembra sākumā Libekā nodibināja kādreizējais Rūjienas apkārtnes kalējpuika Jānis Abučs." Ans. Grāmatu burvības varā. Londonas Avīze, 1968, 8. nov. "J. Abučs bija savāds grāmatu izdevējs, viņš izdeva grāmatas, bet viņš nebija veikalnieks. Jau no zēna g. visā pilnībā izmācījies burtliča amatu, viņš čaklam rokām paveica fantastisku darba daudzumu. Čaklas rokas, sūrs darbs un silta sirds. Tas bija Jānis Abučs. Viņš nekad nemeklēja to, ko atmaksātos izdot. Viņš izdeva to, kas viņam likās nepieciešams un vajadzīgs. [..] Ziemeļblāzmas izdoto grāmatu skaits ir milzīgs. Ja ievēro, ka to visu paveicis viens cilvēks, tas liekas neticami. Kā vienu no ievērojamākiem darbiem jāmin Raiņa kopotos rakstus ar Niklāva Strunkes ilustrācijām, viens no skaistākiem trimdas grāmatniecības veikumiem." Ritums, Jānis. Jāni Abuču atceroties. Latvija Amerikā, 1978, 9. sept. "Jānis Abučs, kas Lībekā bija atradis darbu kāda vācu spiestuvē, jau 1945. g. blakus maizes darbam sāka izdot latviešu autoru darbus, un 1948. g. šis pasākums kļuva par Ziemeļblāzmas apgādu, kura nolūks - atjaunot latviešu grāmatniecības cildenākās tradīcijas, pirmā vietā liekot nacionālās kultūras vajadzības un rakstnieku intereses, bet peļņas jautājumu atstājot pēdējā vietā. Un izdevēja pašaizliedzība, tāpat kā ārkārtīgais strādīgums un neatlaidība bija tās iezīmes, kas raksturīgas viņa darbam, vadot Ziemeļblāzmas apgādu aiztecējušos 30 gados. [..] Arī Zviedrijā, tāpat kā tas bija Lībekā, Jānis Abučs spiests vadīt apgādu blakus maizes darbam zviedru spiestuvē. Bez tam izdevējs ir arī grāmatu salicējs un ekspeditors vienā personā." Sproģere, Ofēlija. Grāmatu gūstā un Ziemeļblāzma. LaRA`s Lapa, Nr. 13, 1978. |
| Nodarbes | grāmatizdevējs izdevējs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 01.07.1914 Vilpulka Vilpulka, Vilpulkas pagasts, Rūjienas novads Dzimis Vilpulkā (tolaik Ternejas pagasts). |
| Dzīvesvieta | 1914–1934 Rūjiena Rūjiena, Rūjienas novads 1934–1944 Rīga Rīga 1945 Štrālzunde Stralsund, Mecklenburg-Vorpommern, Germany Ārstēja ievainojumu. 1945–1950 Lībeka Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē. 1950–1978 Vesterosa Västerås, Västmanland, Sweden |
| Izglītība | 1929 Rūjienas pamatskola Rūjiena Rūjiena, Rūjienas novads 1931–1934 Rūjiena Rūjiena, Rūjienas novads Mācījies Rūjienas papildus skolā. |
| Darbavieta | 1929–1933 Rūjiena Rūjiena, Rūjienas novads Rūjienas spiestuve. 1934 Madona Madona, Madonas novads Neilgu laiku strādājis Ķeirāna spiestuvē, kur salicis vietējo avīzi. 1934 Pļaviņas Pļaviņas, Pļaviņu novads Neilgu laiku Ruka spiestuvē, kur salika vietējo laikrakstu. 00.11.1934–1940 Rīga Rīga Armijas spiestuve; burtlicis-ziņnesis pie laikraksta "Latvijas Kareivis". 1940–1943 Rīga Rīga Valsts papīru spiestuve 1950 Zviedrija Sweden Pusgadu pēc ierašanās Zviedrijā strādāja meža darbos. |
| Dalība organizācijās | Latvijas PEN klubs Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Darbojies Raiņa un Aspazijas fondā. |
| Dienests | Latvijas armija Dienēja Zemgales artilērijas pulkā Daugavpilī, beidzot arī instruktoru kursu. 1944 Latviešu leģions Iesaukts. Nonāca frontē, tika ievainots kājā. Ievainojumu ārstēja Štrālzundā, kuru paspēja atstāt tikai dažas stundas pirms Sarkanās armijas ienākšanas. Desmit dienas ilga gājiens uz rietumiem, līdz beidzot nonāca drošībā. 00.02.1944–1945 Latviešu leģions Iesaukts. Nonāca 6. Robežsargu pulkā; vēlāk ar 15. divīziju Vācijā un nokļūst tās artilērijas pulkā. Piedzīvo Dancigas ielenkumu, |
| Miršanas laiks/vieta | 28.07.1978 Vesterosa Västerås, Västmanland, Sweden |
| Apglabāts | Vesterosa Västerås, Västmanland, Sweden |
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Vilpulka (Vilpulka, Vilpulkas pagasts, Rūjienas novads) | 01.07.1914 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Lībeka (Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany) | 1945 - 1950 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Vesterosa (Västerås, Västmanland, Sweden) | 1950 - 1978 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Štrālzunde (Stralsund, Mecklenburg-Vorpommern, Germany) | 1945 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 5 | Rūjiena (Rūjiena, Rūjienas novads) | 1914 - 1934 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1934 - 1944 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 7 | Vesterosa (Västerås, Västmanland, Sweden) | 28.07.1978 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 8 | Vesterosa (Västerås, Västmanland, Sweden) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Pilsēta |
| 9 | Rūjiena (Rūjiena, Rūjienas novads) | 1929 | Izglītība | Pilsēta |
| 10 | Rūjiena (Rūjiena, Rūjienas novads) | 1931 - 1934 | Izglītība | Pilsēta |
| 11 | Rūjiena (Rūjiena, Rūjienas novads) | 1929 - 1933 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Rīga (Rīga) | 01.11.1934 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Rīga (Rīga) | 1940 - 1943 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Zviedrija (Sweden) | 1950 | Darbavieta | Valsts |
| 15 | Madona (Madona, Madonas novads) | 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Pļaviņas (Pļaviņas, Pļaviņu novads) | 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
