Jānis Elsbergs

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (33); Tulkotājs (5); Atdzejotājs (7); Sastādītājs (11); Redaktors (11); Komentāra autors (8); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(1)

Dati
Vietas

Vārds	Jānis Elsbergs
Pseidonīms	Ramba
Kopsavilkums	Dzejnieks un tulkotājs Jānis ELSBERGS (arī Jānis Ramba, 1969) ir dzejnieces Vizmas Belševicas dēls un dzejnieka Klāva Elsberga brālis. Neatkarīgs tulkotājs, redaktors, dzejnieks; līdz 1999.g. pseidonīms Jānis Ramba. Beidzis Rīgas 49. vidusskolu, studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē gan latviešu, gan angļu filoloģju. Strādājis dažādās skolāspar angļu un latviešu valodas skolotāju. 1992. gadā bijis laikraksta "Latvijas Jaunatne" literārais konsultants, radio "Brīvā Eiropa" korespondents, 1993. gadā laikraksta "Rakstnieka Vārds" un žurnāla "Vārds" galvenais redaktors, vēlāk (1995-96) žurnāla "Karogs" apskata daļas redaktors un literārā žurnala "Luna" redaktors (1-3, 1997-99). Bijis Rīgas Jauno literātu apvienības vadītājs un Latvijas PEN kluba centra sekretārs. Elsbergs ir dziesmuspēles "Pirmais cēliens" libreta aut. (t-rī "Skatuve" 1998, komp. O.Silabriedis), Kārļa Lāča mūzikliem „Pūt, vējiņi” (kopā ar Evitu Mamaju), „Oņegins” un „Žanna d’Arka”. Sastādījis arī citu autoru krājumus (Ievas Rozes grāmatu "Reabilitācija. Zaļie sapņi" (1994, kopā ar E.Liniņu un I.Rupenheiti) un dzejas izlasi "Pilnais mērs" (2000), Klāva Elsberga darbu kopojumu 3. sēj. (1997-2000, kopā ar Irēnu Auziņu), Olafa Stumbra dzejas izlasi "Rokāde" (2001). Pēdējos gados piedalās dažādos teātra un mūzikas projektos, kā arī tulko no franču un angļu valodas.
Personiska informācija	Dzejnieces Vizmas Belševicas un tulkotāja Zigurda Elsberga dēls, dzejnieka Klāva Elsberga brālis.
Profesionālā darbība	Pirmā dzejas publikācija 1990: Ar pseidonīmu Jānis Ramba – "Klusais vīrs" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (1990.8.IX). Dzeja 1993: "Vistīrākā manta" (Artava). 1996: "Rīta kafija" (Daugava). 2000: "Daugavas bulvāris" (Pētergailis). 2008: "Panti" (Neputns). Jānis Elsbergs tulkojis no franču un angļu valodas romānus un dramaturģijas darbus, daļa no tiem iestudētu Latvijas teātros, amerikāņu dzeju (Vitmens, Kamingss, Korso, Bukovskis, Krīlijs, Snaiders, Rotenbergs u.c.), lietuviešu dzeju un prozu (Sroga, Šlepiks, Bleizgis, Kunčins, Januševičs u.c.). Atsevišķi atdzejojumi un tulkojumi arī no vācu, krievu un itāļu valodas. No franču valodas: 2002: Pols Klodels “Dienvidus šķiršanās” (iestudēts teātrī Skatuve) 2002: Ežēns Labišs “Salmu cepurīte” (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2014: Marks Kamoleti „Boeing Boeing” (iestudēts Liepājas teātrī) No angļu valodas: 1994: Kurts Vonnegūts “Zilbārdis”, R. Vaga 1995: Viljams Sarojans “Tavas dzīves laiks” (iestudēts Nacionālajā teātrī) 1997: Kurts Vonnegūts "Māte nakts" (1997, kopā ar Ingunu Jansoni) 1997: Harolds Pinters “Jaunības laiks” (iestudēts Nacionālajā teātrī) 1998: Arturs Millers "Ceļojošā komija gals" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 1999: Viljams Šekspīrs "Simbelīns" (iestudēts Leļļu teātrī) 2000: Ronalds Hārvuds "Laiki mainās" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2000: Kurts Vonnegūts "Līķu Pēteris", R., Tapals 2001: Kurts Vonnegūts "Galapagu salas”, R., Tapals 2002: Kurts Vonnegūts "Fokuss Pokuss", R., Tapals 2003: Kurts Vonnegūts "Ietupinātais", R., Tapals 2003: Kurts Vonnegūts "Laikatrīce", R., Tapals 2003: Noels Kovards “Privātās dzīves" (iestudēts Liepājas teātrī) 2003: Viljams Šekspīrs “Simbelīns", R. Jumava 2005: Ērvins Velšs "Vilcienvakte", R., AGB 2005: Braiens Frīls "Mollija Svīnija" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2006: Braiens Frīls "Aristokrāti" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2006: Viljams Šekspīrs “Spītnieces savaldīšana" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2007: Arturs Millers "Skats no tilta" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2007: Sāra Rūla „Tīrā māja" (iestudēts Jaunajā Rīgas teātrī) 2007: Kurts Vonnegūts "Cilvēks bez valsts”, R., Tapals 2004: Čārlzs Bukovskis “Sievietes", R., AGB 2008: Rasels Benkss "Sodība", R. Dienas Grāmata 2017: Edvards Olbijs "Kam no Vilka kundzes bail?" (iestudēts Dailes teātris) 2018: Džezs Batervērts "Jeruzaleme" (iestudēts Dailes teātrī) Citi darbi: Jānis Elsbergs ir vairāku atdzejas grāmatu redaktors (Ž. Prevēra, V.B. Jeitsa, N. Gumiļova, E. E. Kamingsa, E. Dikinsones izlases apgādā „Neputns”, Ž. Uaļļika, D. Sumarokova grāmatas apgādā „Orbīta”); tāpat arī vairāku lielapjoma dzejas, prozas un tulkojumu izlašu sastādītājs un redaktors (Klāva Elsberga Raksti, Vizmas Belševicas atdzejas izlase, sērija „Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas”, Olafa Stumbra, Ievas Rozes u.c. dzejas grāmatas). Libreta autors (kopā ar Evitu Mamaju) Kārļa Lāča mūzikliem „Pūt, vējiņi”, „Oņegins” un "Žanna d’Arka”.
Citātu galerija	J.Rambas dvēsele - kaila un vienkārša - man rādās pārāk nepieskatīta savā trauslumā un nedrošībā. Vārda nots it kā apstājas mīlestībā un vairs negrib iet tālāk. Mīlestībai tas nekādā ziņā neskādē, bet dzejpēdas brīžam kļūst vienmuļas un lai cik tas dīvaini liktos - ari tradicionālas. Izteiksmes tradicionalitāte J.Rambas pantiem ir ļoti raksturīga. Viņa dzejas ass meklējama kaut kur pa kreisi - vecākajās literātu paaudzēs, bet, ja vēl precīzāk, tad Rietumu latviešu poētikā. Latviešu jaunākajā dzejā tā ir visai savrupa pietupiena vieta. Kaut gan sākumpunkts katram dzejniekam ir iekodēts dvēselē. To nevar izmainīt, vienīgi - ietekmēt. Bet - ietekme neizmaina sākumpunkta atrašanās vietu, drīzāk palīdz tam izkristalizēties. Izpeldēt virsū. Un es neredzu šķērsli nepieminēt, ka ritmiski kanoniskajos Jāņa pantos skaidri (skaudri) jaušama Klāva Elsberga metaforu sakrālā formula. Kaut ko salīdzināt tomēr nav jēgas, jo tā viegli var nokļūt līdz sofikai un demagoģijai, kamēr patstāvīgās mākslas vērtības tiek atstātas novārtā. [..] "Es esmu viens un nespēcīgs laikmets," saka Jānis Ramba. Tā vairs nav "zudušās paaudzes" devīze. Zudis ir pats laika mets, tas, ko mēs tik rūpīgi esam skaitījuši kopā. Sociāli un garīgi traumēts, zudis pats sev." Edvīns Raups. Uz mantas tīrību Jānis Ramba. Literatūra un Māksla, Nr.49 (10.12.1993) Par dzejoļu krājumu "Vistīrākā manta", R., Artava, 1993. "Manuprāt, pēc sava uzstādījuma panti ir grāmata par to, kā pamazām tiek nomesta smaga nasta. Kas tad ir šī nasta? Laikam jau visvairāk tā ir sāpe par pagātni. Iespējams, pārāk daudz zinu par autora personību, taču mūsu šaurajā vidē nemaz nav iespējams iztikt bez šādas zināšanas. Ja mēs iedomājamies nez no kurienes nokritušu lasītāju, kas latviešu valodā jūtas tik komfortabli, lai lasītu dzeju, bet nav informēts par vēsturisko fonu – tāds daudzviet nemaz nesaprastu, par ko ir runa (par spīti autora rūpīgajiem skaidrojumiem dažu dzejoļu ietvaros). Tātad, pieņemam, ka visi zina arī to, kas ir Vizma Belševica un Klāvs Elsbergs, un ka viņi bija Jāņa māte un brālis. Es ilgi domāju, vai vispār par to runāt. Protams, izlasot pie ziņas par tikko publicēto Jāņa Elsberga krājumu pirmos spontānos komentārus, kas apcer – salīdzināt Jāni ar Klāvu vai ne, nedaudz nolaižas rokas. Lai arī mazas tautas valodā rakstīts dzejolis allaž tā vai citādi saistās ar konkrētu laiku, vietu un cilvēku grupu, tomēr, vai lasot dzeju, būtu jādomā gluži tikai par autora uzvārdu? Lai kāda būtu personības vēsture, ģeogrāfija, ciltsraksti, kaut kur apziņā tomēr pastāv tukšā baltā telpa, kurā nav apstākļu un indivīds vienkārši ir unikāls. Ticu, ka dzejniekam ir iespējams būt sev pašam, abstrahējoties no uzvārda un vienlaikus gudri izmantojot savu intelektuālo mantojumu. Jānis Elsbergs taču patiesībā tiek ar to galā, vai ne? No otras puses – Jāņa dzejā klaji redzams, ka liriskajam es, kurš šajā plāksnē nevar būt nodalīts no reālā autora, minētās ģimenes saites arvien ir bijušas svarīgas. Tās ir ļoti būtiska daļa tieši no viņa paša. Tas ietver arī iespējamās salīdzināšanas apzināšanos (par to liecina arī kādreizējā pseidonīma „Jānis Ramba” pieņemšana un atmešana), taču daudz būtiskākas Jāņa dzejā jaušas sāpes par pagātnes traģismu ―ne vien savā ģimenē, bet arī plašāk, tautas vēsturē. Daugava, Rīdzene, Lielie kapi un ebreju kapi Biķerniekos, daudz nāves un konkrētu mirušo cilvēku, kas tā vai citādi bijuši autoram svarīgi. [..] Liela daļa dzejoļu šķiet vaiga sviedros tēsti no grūti apstrādājama materiāla, iegūstot paskarbu, dažviet mazliet lempīgu un vienlaikus jūtīgu, precīzu rezultātu. Varbūt dažkārt pat pārāk precīzu – vietām gribētos, lai lasītājam vairāk tiktu atstāts, ko nojaust. Šķiet, Jānis negrib nekādus pārpratumus. Viņš mēdz rūpīgi izskaidrot dzejoļa situāciju." Anna Auziņa. Par J. Elsberga dzejoļu krājumu "panti". Jaunā Gaita Nr. 261. vasara 2010
Saiknes	Irēna Auziņa - Svaine Vizma Belševica - Māte Klāvs Elsbergs - Brālis Anna Auziņa - Radiniece Zigurds Elsbergs - Tēvs
Nodarbes	dzejnieks tulkotājs
Dzimšanas laiks/vieta	18.01.1969 Rīga Rīga
Izglītība	1987 Rīgas 49. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010 1987–1988 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 LU Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļa 1989–1992 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 LU Svešvalodu fakultātes angļu valodas un literatūras nodaļa 1996 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 atjaunojis studijas neklātienē
Darbavieta	Rīgas 49. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010 angļu un latviešu valodas skolotājs 1989–1990 Zaubes astoņgadīgā skola Zaube Zaube, Zaubes pagasts, Amatas novads angļu un latviešu valodas skolotājs 1990–1990 Jūrmalas 4. vidusskola Kronvalda iela 8, Jūrmala Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008 angļu un latviešu valodas skolotājs 1992 Laikraksts "Latvijas Jaunatne" Rīga Rīga literārais konsultants 1992 "Brīvā Eiropa" radio korespondents 1993 Laikraksts "Rakstnieka Vārds" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 galvenais redaktors 1993 Žurnāls "Vārds" galvenais redaktors 1995–1996 Žurnāls "Karogs" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 apskata daļas redaktors
Dalība organizācijās	1994 Latvijas Rakstnieku savienība Lāčplēša iela 48/50 – 12 Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.

#	Vieta	Datums	Veids	Vietas tips

1	Rīga (Rīga)	18.01.1969	Dzimšanas laiks/vieta	Pilsēta
2	Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010)	1987	Izglītība	Ēka, māja
3	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	1987 - 1988	Izglītība	Ēka, māja
4	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	1989 - 1992	Izglītība	Ēka, māja
5	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	1996	Izglītība	Ēka, māja
6	Zaube (Zaube, Zaubes pagasts, Amatas novads)	1989 - 1990	Darbavieta	Ciems
7	Kronvalda iela 8, Jūrmala (Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008)	1990 - 1990	Darbavieta	Ēka, māja
8	Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010)	(Nav norādīts)	Darbavieta	Ēka, māja
9	Rīga (Rīga)	1992	Darbavieta	Pilsēta
10	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1993	Darbavieta	Ēka, māja
11	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1995 - 1996	Darbavieta	Ēka, māja
12	Lāčplēša iela 48/50 – 12 (Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)	1994	Dalība organizācijās	Dzīvoklis

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.