Darbi: Darba autors (31); Tulkotājs (5); Atdzejotājs (7); Sastādītājs (11); Redaktors (11); Komentāra autors (8); Recepcijas persona (5)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Jānis Elsbergs |
|---|---|
| Pseidonīms | Ramba |
| Kopsavilkums | Dzejnieks un tulkotājs Jānis ELSBERGS (arī Jānis Ramba, 1969) ir dzejnieces Vizmas Belševicas dēls un dzejnieka Klāva Elsberga brālis. Neatkarīgs tulkotājs, redaktors, dzejnieks; līdz 1999.g. pseidonīms Jānis Ramba. Beidzis Rīgas 49. vidusskolu, studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē gan latviešu, gan angļu filoloģju. Strādājis dažādās skolāspar angļu un latviešu valodas skolotāju. 1992. gadā bijis laikraksta "Latvijas Jaunatne" literārais konsultants, radio "Brīvā Eiropa" korespondents, 1993. gadā laikraksta "Rakstnieka Vārds" un žurnāla "Vārds" galvenais redaktors, vēlāk (1995-96) žurnāla "Karogs" apskata daļas redaktors un literārā žurnala "Luna" redaktors (1-3, 1997-99). Bijis Rīgas Jauno literātu apvienības vadītājs un Latvijas PEN kluba centra sekretārs. Elsbergs ir dziesmuspēles "Pirmais cēliens" libreta aut. (t-rī "Skatuve" 1998, komp. O.Silabriedis), Kārļa Lāča mūzikliem „Pūt, vējiņi” (kopā ar Evitu Mamaju), „Oņegins” un „Žanna d’Arka”. Sastādījis arī citu autoru krājumus (Ievas Rozes grāmatu "Reabilitācija. Zaļie sapņi" (1994, kopā ar E.Liniņu un I.Rupenheiti) un dzejas izlasi "Pilnais mērs" (2000), Klāva Elsberga darbu kopojumu 3. sēj. (1997-2000, kopā ar Irēnu Auziņu), Olafa Stumbra dzejas izlasi "Rokāde" (2001). Pēdējos gados piedalās dažādos teātra un mūzikas projektos, kā arī tulko no franču un angļu valodas. |
| Personiska informācija | Dzejnieces Vizmas Belševicas un tulkotāja Zigurda Elsberga dēls, dzejnieka Klāva Elsberga brālis. |
| Profesionālā darbība | Pirmā dzejas publikācija1990: Ar pseidonīmu Jānis Ramba – "Klusais vīrs" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (1990.8.IX). Dzeja1993: "Vistīrākā manta" (Artava).1996: "Rīta kafija" (Daugava). 2000: "Daugavas bulvāris" (Pētergailis). 2008: "Panti" (Neputns). Jānis Elsbergs tulkojis no franču un angļu valodas romānus un dramaturģijas darbus, daļa no tiem iestudētu Latvijas teātros, amerikāņu dzeju (Vitmens, Kamingss, Korso, Bukovskis, Krīlijs, Snaiders, Rotenbergs u.c.), lietuviešu dzeju un prozu (Sroga, Šlepiks, Bleizgis, Kunčins, Januševičs u.c.). Atsevišķi atdzejojumi un tulkojumi arī no vācu, krievu un itāļu valodas. No franču valodas: 2002: Pols Klodels “Dienvidus šķiršanās” (iestudēts teātrī Skatuve) 2002: Ežēns Labišs “Salmu cepurīte” (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2014: Marks Kamoleti „Boeing Boeing” (iestudēts Liepājas teātrī) No angļu valodas:1994: Kurts Vonnegūts “Zilbārdis”, R. Vaga1995: Viljams Sarojans “Tavas dzīves laiks” (iestudēts Nacionālajā teātrī) 1997: Kurts Vonnegūts "Māte nakts" (1997, kopā ar Ingunu Jansoni) 1997: Harolds Pinters “Jaunības laiks” (iestudēts Nacionālajā teātrī) 1998: Arturs Millers "Ceļojošā komija gals" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 1999: Viljams Šekspīrs "Simbelīns" (iestudēts Leļļu teātrī) 2000: Ronalds Hārvuds "Laiki mainās" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2000: Kurts Vonnegūts "Līķu Pēteris", R., Tapals 2001: Kurts Vonnegūts "Galapagu salas”, R., Tapals 2002: Kurts Vonnegūts "Fokuss Pokuss", R., Tapals 2003: Kurts Vonnegūts "Ietupinātais", R., Tapals 2003: Kurts Vonnegūts "Laikatrīce", R., Tapals 2003: Noels Kovards “Privātās dzīves" (iestudēts Liepājas teātrī) 2003: Viljams Šekspīrs “Simbelīns", R. Jumava 2005: Ērvins Velšs "Vilcienvakte", R., AGB 2005: Braiens Frīls "Mollija Svīnija" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2006: Braiens Frīls "Aristokrāti" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2006: Viljams Šekspīrs “Spītnieces savaldīšana" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2007: Arturs Millers "Skats no tilta" (iestudēts Nacionālajā teātrī) 2007: Sāra Rūla „Tīrā māja" (iestudēts Jaunajā Rīgas teātrī) 2007: Kurts Vonnegūts "Cilvēks bez valsts”, R., Tapals 2004: Čārlzs Bukovskis “Sievietes", R., AGB 2008: Rasels Benkss "Sodība", R. Dienas Grāmata 2017: Edvards Olbijs "Kam no Vilka kundzes bail?" (iestudēts Dailes teātris) 2018: Džezs Batervērts "Jeruzaleme" (iestudēts Dailes teātrī) Citi darbi: Jānis Elsbergs ir vairāku atdzejas grāmatu redaktors (Ž. Prevēra, V.B. Jeitsa, N. Gumiļova, E. E. Kamingsa, E. Dikinsones izlases apgādā „Neputns”, Ž. Uaļļika, D. Sumarokova grāmatas apgādā „Orbīta”); tāpat arī vairāku lielapjoma dzejas, prozas un tulkojumu izlašu sastādītājs un redaktors (Klāva Elsberga Raksti, Vizmas Belševicas atdzejas izlase, sērija „Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas”, Olafa Stumbra, Ievas Rozes u.c. dzejas grāmatas). Libreta autors (kopā ar Evitu Mamaju) Kārļa Lāča mūzikliem „Pūt, vējiņi”, „Oņegins” un "Žanna d’Arka”. |
| Citātu galerija | J.Rambas dvēsele - kaila un vienkārša - man rādās pārāk nepieskatīta savā trauslumā un nedrošībā. Vārda nots it kā apstājas mīlestībā un vairs negrib iet tālāk. Mīlestībai tas nekādā ziņā neskādē, bet dzejpēdas brīžam kļūst vienmuļas un lai cik tas dīvaini liktos - ari tradicionālas. Izteiksmes tradicionalitāte J.Rambas pantiem ir ļoti raksturīga. Viņa dzejas ass meklējama kaut kur pa kreisi - vecākajās literātu paaudzēs, bet, ja vēl precīzāk, tad Rietumu latviešu poētikā. Latviešu jaunākajā dzejā tā ir visai savrupa pietupiena vieta. Kaut gan sākumpunkts katram dzejniekam ir iekodēts dvēselē. To nevar izmainīt, vienīgi - ietekmēt. Bet - ietekme neizmaina sākumpunkta atrašanās vietu, drīzāk palīdz tam izkristalizēties. Izpeldēt virsū. Un es neredzu šķērsli nepieminēt, ka ritmiski kanoniskajos Jāņa pantos skaidri (skaudri) jaušama Klāva Elsberga metaforu sakrālā formula. Kaut ko salīdzināt tomēr nav jēgas, jo tā viegli var nokļūt līdz sofikai un demagoģijai, kamēr patstāvīgās mākslas vērtības tiek atstātas novārtā. [..] "Es esmu viens un nespēcīgs laikmets," saka Jānis Ramba. Tā vairs nav "zudušās paaudzes" devīze. Zudis ir pats laika mets, tas, ko mēs tik rūpīgi esam skaitījuši kopā. Sociāli un garīgi traumēts, zudis pats sev."Edvīns Raups. Uz mantas tīrību Jānis Ramba. Literatūra un Māksla, Nr.49 (10.12.1993) |
| Saiknes | Irēna Auziņa - Svaine Vizma Belševica - Māte Klāvs Elsbergs - Brālis Anna Auziņa - Radiniece Zigurds Elsbergs - Tēvs |
| Nodarbes | dzejnieks tulkotājs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 18.01.1969 Rīga Rīga |
| Izglītojies | 1987 Rīgas 49. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010 1987–1988 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 LU Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļa 1989–1992 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 LU Svešvalodu fakultātes angļu valodas un literatūras nodaļa 1996 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 atjaunojis studijas neklātienē |
| Darbavieta | Rīgas 49. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010 angļu un latviešu valodas skolotājs 1989–1990 Zaubes astoņgadīgā skola Zaube Zaube, Zaubes pagasts, Amatas novads angļu un latviešu valodas skolotājs 1990–1990 Jūrmalas 4. vidusskola Kronvalda iela 8, Jūrmala Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008 angļu un latviešu valodas skolotājs 1992 Laikraksts "Latvijas Jaunatne" Rīga Rīga literārais konsultants 1992 "Brīvā Eiropa" radio korespondents 1993 Laikraksts "Rakstnieka Vārds" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 galvenais redaktors 1993 Žurnāls "Vārds" galvenais redaktors 1995–1996 Žurnāls "Karogs" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 apskata daļas redaktors |
| Dalība organizācijās | 1994 Latvijas Rakstnieku savienība Lāčplēša iela 48/50 – 12 Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011 |
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 18.01.1969 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 2 | Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010) | 1987 | (nav uzstādīts) | Ēka, māja |
| 3 | Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050) | 1987 - 1988 | (nav uzstādīts) | Ēka, māja |
| 4 | Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050) | 1989 - 1992 | (nav uzstādīts) | Ēka, māja |
| 5 | Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050) | 1996 | (nav uzstādīts) | Ēka, māja |
| 6 | Zaube (Zaube, Zaubes pagasts, Amatas novads) | 1989 - 1990 | (nav uzstādīts) | Ciems |
| 7 | Kronvalda iela 8, Jūrmala (Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008) | 1990 - 1990 | (nav uzstādīts) | Ēka, māja |
| 8 | Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010) | (Nav norādīts) | (nav uzstādīts) | Ēka, māja |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1992 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 10 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1993 | (nav uzstādīts) | Ēka, māja |
| 11 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1995 - 1996 | (nav uzstādīts) | Ēka, māja |
| 12 | Lāčplēša iela 48/50 – 12 (Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011) | 1994 | (nav uzstādīts) | Dzīvoklis |
