Jānis Elsbergs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (42); Tulkotājs (7); Atdzejotājs (9); Sastādītājs (11); Redaktors (11); Komentāra autors (10); Recepcijas persona (14)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJānis Elsbergs
PseidonīmsRamba
KopsavilkumsJānis Elsbergs (līdz 1999. gadam arī Jānis Ramba; 1969) – dzejnieks, tulkotājs, redaktors. Četru dzejoļu krājumu autors. Tulko no angļu un franču valodas romānus un dramaturģijas darbus, daļa no tiem iestudētu Latvijas teātros, amerikāņu dzeju (Vitmens, Kamingss, Korso, Bukovskis, Krīlijs, Snaiders, Rotenbergs u. c.), lietuviešu dzeju un prozu (Sroga, Šlepiks, Bleizgis, Kunčins, Januševičs u. c.). Atsevišķi atdzejojumi un tulkojumi arī no vācu, krievu un itāļu valodas. Vairāku dzejas (Aivara Eipura, Arvja Vigula u. c.) un atdzejas grāmatu redaktors (Ž. Prevēra, V. B. Jeitsa, N. Gumiļova, E. E. Kamingsa, E. Dikinsones izlases apgādā "Neputns", Ž. Uaļļika, D. Sumarokova grāmatas apgādā "Orbīta" u. c.), tāpat arī vairāku lielapjoma dzejas, prozas un tulkojumu izlašu sastādītājs un redaktors (Klāva Elsberga Raksti, Vizmas Belševicas atdzejas izlase, sērija "Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas", Olafa Stumbra, Ievas Rozes u. c. dzejas grāmatas).
Personiska informācijaDzejnieces Vizmas Belševicas un tulkotāja Zigurda Elsberga dēls, dzejnieka Klāva Elsberga brālis.
Profesionālā darbība

Pirmā dzejas publikācija

1990: Ar pseidonīmu Jānis Ramba – "Klusais vīrs" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (1990.8.IX).

Dzejoļu krājumi

1993: "Vistīrākā manta".
1996: "Rīta kafija".
2000: "Daugavas bulvāris".
2008: "Panti".

Libreti

1998: dziesmuspēle "Pirmais cēliens" (teātrī "Skatuve", komponists Orests Silabriedis).
2011: "Pūt, vējiņi" (kopā ar Evitu Mamaju; Liepājas teātrī, režisors Dž. Dž. Džilindžers, komponists Kārlis Lācis).
2013: "Oņegins" (dzejas tekstu autors, libreta autori – Evita Mamaja, Dž. Dž. Džilindžers, Dailes teātrī, režisors Dž. Dž. Džilindžers, komponists Kārlis Lācis).
2016: "Žanna d’Arka" (dzejas tekstu autors, libreta autori – Evita Mamaja, Dž. Dž. Džilindžers, Dailes teātrī, režisors Dž. Dž. Džilindžers, komponists Kārlis Lācis).

Dziesmu tekstu autors

2011: Mērija Meipsa-Dodža "Sudraba slidas" (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Edmunds Freibergs, komponists Raimonds Pauls).
Rakstījis dziesmu tekstus Intaram Busulim un citiem izpildītājiem

Sastādītājs

2020: Vizma Belševica "Dienasgrāmata 1947–1960" (arī redaktors un priekšvārda autors).
2017: Vizma Belševica "Bille, Anss un citi" (arī redaktors un priekšvārda autors).
2016: Vizma Belševica "Nepazītā mīlestība un citi stāsti" (arī redaktors un priekšvārda autors).
2009: Klāvs Elsbergs "Dzeja" (kopā ar Irēnu Auziņu).
2004: Vizma Belševica "Atdzeja" (kopā ar Intu Čaklo).
2001: Olafs Stumbrs "Rokāde" (arī pēcvārda autors).
2000: Klāvs Elsbergs "Tīkami rosīgi šļaksti: raksti un intervijas, vēstules, piezīmes, atmiņas, bibliogrāfija, 1970–1987)" (kopoto rakstu 3. daļa; kopā ar Irēnu Auziņu).
2000: Ieva Rozes dzejas izlase "Pilnais mērs" (arī pēcvārda autors).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No angļu valodas
1994: Kurts Vonnegūts "Zilbārdis" (Vaga).
1994: Agata Kristi "Bertrama viesnīca" (Artava).
1995: Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks" (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).
1997: Kurts Vonnegūts "Māte nakts" (kopā ar Ingunu Jansoni; Enigma).
1997: Harolds Pinters "Jaunības laiks" (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).
1998: Arturs Millers "Ceļojošā komija gals" (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).
1999: Viljams Šekspīrs "Simbelīns" (iestudēts Latvijas Leļļu teātrī).
2000: Ronalds Hārvuds "Laiki mainās" (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).
2000: Kurts Vonnegūts "Līķu Pēteris" (Tapals).
2001: Kurts Vonnegūts "Galapagu salas" (Tapals).
2002: Kurts Vonnegūts "Fokuss Pokuss" (Tapals).
2002: Tomass Hariss "Sarkanais pūķis" (Kontinents).
2002: Robins Kuks "Šoks" (Kontinents).
2002: D.V. Bufa "Spriedums" (Kontinents).

2003: Kurts Vonnegūts "Ietupinātais" (Tapals).
2003: Kurts Vonnegūts "Laikatrīce" (Tapals).
2003: Maikls Kraitons "Laika robeža" (Kontinents).
2003: Noels Kovards "Privātās dzīves" (iestudēts Liepājas teātrī).
2004: Viljams Šekspīrs "Romeo un Džuljeta; Simbelīns; Vētra" (kopā ar Raimondu Auškāpu, arī pēcvārda autori; Jumava).
2004: Niks Hornbijs "Par puiku" (Zvaigzne ABC).
2004: Čārlzs Bukovskis "Sievietes" (AGB).
2005: Ērvins Velšs "Vilcienvakte" (AGB).
2005: Braiens Frīls "Mollija Svīnija" (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).
2006: Kurts Vonnegūts "Titāna sirēnas" (kopā ar Māru Rūmnieci; Tapals).
2006: Braiens Frīls "Aristokrāti" (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).
2006: Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana" (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).

2007: Arturs Millers "Skats no tilta" (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).
2007: Sāra Rūla "Tīrā māja" (iestudēts Jaunajā Rīgas teātrī).
2007: Kurts Vonnegūts "Cilvēks bez valsts" (Tapals).
2008: Saimons Blekbērns "Ētika: ļoti saistošs ievads" (¼ Satori).
2008: Rasels Benkss "Sodība" (Dienas Grāmata).
2009: Sintija Lenone "Džons" (Mansards).
2011: Rasels Millers "Artura Konana Doila piedzīvojumi" (atdzejojumu autors, tulkojusi Maija Andersone; Dienas Grāmata).
2013: Maikls Mirolla "Berlīne" (Dienas Grāmata).
2015: Džeimss Mīks "Sirds ielauzās" (atdzejojumu autors, tulkojuši Mārtiņš Pomahs un Aija Uzulēna; Dienas Grāmata).
2017: Edvards Olbijs "Kam no Vilka kundzes bail?" (iestudēts Dailes teātrī).
2018: Džezs Batervērts "Jeruzaleme" (iestudēts Dailes teātrī).
2020: Čārlzs Bukovskis "Kodiens" (arī sastādītājs un priekšvārda autors).

No franču valodas

2002: Pols Klodels "Dienvidus šķiršanās" (iestudēts teātrī "Skatuve").
2002: Ežēns Labišs "Salmu cepurīte" (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).
2004: Paskāls Vedērs d’Oriā "Neparastie ciemiņi" (Zvaigzne ABC).
2014: Marks Kamoleti "Boeing Boeing" (iestudēts Liepājas teātrī).

No krievu valodas
2017: Semjons Haņins "Ne ar to" (atdzejotājs kopā ar Ronaldu Briedi, Ingu Gaili, Pēteri Dragunu, Aivaru Eipuru, Valtu Ernštreitu, Liānu Langu, Martu Pujātu, Edvīnu Raupu, Jāni Rokpelni, Māri Salēju, Kārli Vērdiņu, Arvi Vigulu).

No lietuviešu valodas
2003: "Dēkainīši" (Zvaigzne ABC).
2006: Jurga Ivanauskaite "Sapņiem līdzi" (atdzejojumu autors, Talrida Ruļļa tulkojums; Laikraksts Diena).
2009: Birute Mackoņīte "Septiņu pulksteņu spēle" (Lauku Avīze).
2011: "Lietuviešu zelta stāsti" (sastādījusi Solveiga Dauģirdaite; krājumā tulkojis Aļģirda Pocjus, Jurģa Kunčina, Sigita Paruļska stāstus).
2012: Vītauts V. Landsberģis "Zirga Dominika mīlestība; Ābolu pasakas" (Liels un mazs).

No vācu valodas
2006: Zuzana Kubelka "Kundze būs mājās vēlāk" (kopā ar Amandu Aizpurieti; Zvaigzne ABC).
Citātu galerija"J. Rambas dvēsele – kaila un vienkārša – man rādās pārāk nepieskatīta savā trauslumā un nedrošībā. Vārda nots it kā apstājas mīlestībā un vairs negrib iet tālāk. Mīlestībai tas nekādā ziņā neskādē, bet dzejpēdas brīžam kļūst vienmuļas un lai cik tas dīvaini liktos – arī tradicionālas. Izteiksmes tradicionalitāte J. Rambas pantiem ir ļoti raksturīga. Viņa dzejas ass meklējama kaut kur pa kreisi – vecākajās literātu paaudzēs, bet, ja vēl precīzāk, tad Rietumu latviešu poētikā. Latviešu jaunākajā dzejā tā ir visai savrupa pietupiena vieta. Kaut gan sākumpunkts katram dzejniekam ir iekodēts dvēselē. To nevar izmainīt, vienīgi – ietekmēt. Bet – ietekme neizmaina sākumpunkta atrašanās vietu, drīzāk palīdz tam izkristalizēties. Izpeldēt virsū. Un es neredzu šķērsli nepieminēt, ka ritmiski kanoniskajos Jāņa pantos skaidri (skaudri) jaušama Klāva Elsberga metaforu sakrālā formula. Kaut ko salīdzināt tomēr nav jēgas, jo tā viegli var nokļūt līdz sofikai un demagoģijai, kamēr patstāvīgās mākslas vērtības tiek atstātas novārtā. [..] "Es esmu viens un nespēcīgs laikmets," saka Jānis Ramba. Tā vairs nav "zudušās paaudzes" devīze. Zudis ir pats laika mets, tas, ko mēs tik rūpīgi esam skaitījuši kopā. Sociāli un garīgi traumēts, zudis pats sev."

Raups, Edvīns. Uz mantas tīrību Jānis Ramba. Literatūra un Māksla, Nr. 49, 1993, 10. dec.

Par dzejoļu krājumu "Vistīrākā manta"

"Manuprāt, pēc sava uzstādījuma panti ir grāmata par to, kā pamazām tiek nomesta smaga nasta.
Kas tad ir šī nasta? Laikam jau visvairāk tā ir sāpe par pagātni. Iespējams, pārāk daudz zinu par autora personību, taču mūsu šaurajā vidē nemaz nav iespējams iztikt bez šādas zināšanas. Ja mēs iedomājamies nez no kurienes nokritušu lasītāju, kas latviešu valodā jūtas tik komfortabli, lai lasītu dzeju, bet nav informēts par vēsturisko fonu – tāds daudzviet nemaz nesaprastu, par ko ir runa (par spīti autora rūpīgajiem skaidrojumiem dažu dzejoļu ietvaros). Tātad, pieņemam, ka visi zina arī to, kas ir Vizma Belševica un Klāvs Elsbergs, un ka viņi bija Jāņa māte un brālis. Es ilgi domāju, vai vispār par to runāt. Protams, izlasot pie ziņas par tikko publicēto Jāņa Elsberga krājumu pirmos spontānos komentārus, kas apcer – salīdzināt Jāni ar Klāvu vai ne, nedaudz nolaižas rokas. Lai arī mazas tautas valodā rakstīts dzejolis allaž tā vai citādi saistās ar konkrētu laiku, vietu un cilvēku grupu, tomēr, vai lasot dzeju, būtu jādomā gluži tikai par autora uzvārdu? Lai kāda būtu personības vēsture, ģeogrāfija, ciltsraksti, kaut kur apziņā tomēr pastāv tukšā baltā telpa, kurā nav apstākļu un indivīds vienkārši ir unikāls. Ticu, ka dzejniekam ir iespējams būt sev pašam, abstrahējoties no uzvārda un vienlaikus gudri izmantojot savu intelektuālo mantojumu. Jānis Elsbergs taču patiesībā tiek ar to galā, vai ne?
No otras puses – Jāņa dzejā klaji redzams, ka liriskajam es, kurš šajā plāksnē nevar būt nodalīts no reālā autora, minētās ģimenes saites arvien ir bijušas svarīgas. Tās ir ļoti būtiska daļa tieši no viņa paša. Tas ietver arī iespējamās salīdzināšanas apzināšanos (par to liecina arī kādreizējā pseidonīma "Jānis Ramba" pieņemšana un atmešana), taču daudz būtiskākas Jāņa dzejā jaušas sāpes par pagātnes traģismu – ne vien savā ģimenē, bet arī plašāk, tautas vēsturē. Daugava, Rīdzene, Lielie kapi un ebreju kapi Biķerniekos, daudz nāves un konkrētu mirušo cilvēku, kas tā vai citādi bijuši autoram svarīgi. [..]
Liela daļa dzejoļu šķiet vaiga sviedros tēsti no grūti apstrādājama materiāla, iegūstot paskarbu, dažviet mazliet lempīgu un vienlaikus jūtīgu, precīzu rezultātu. Varbūt dažkārt pat pārāk precīzu – vietām gribētos, lai lasītājam vairāk tiktu atstāts, ko nojaust. Šķiet, Jānis negrib nekādus pārpratumus. Viņš mēdz rūpīgi izskaidrot dzejoļa situāciju."

Auziņa, Anna. Par J. Elsberga dzejoļu krājumu "panti". Jaunā Gaita, Nr. 261.

SaiknesIrēna Auziņa (1958) - Svaine
Vizma Belševica (1931–2005) - Māte
Klāvs Elsbergs (1959–1987) - Brālis
Anna Auziņa (1975) - Radiniece
Zigurds Elsbergs (1932) - Tēvs
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
Dzimšanas laiks/vieta18.01.1969
Rīga
Rīga
Izglītība1976 – 1987
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010

1987 – 1988
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļa

1989 – 1992
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Svešvalodu fakultātes angļu valodas un literatūras nodaļa

1996
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Atjaunojis studijas neklātienē
Darbavieta1988 – 1989
Rīga
Rīga
Strādnieks Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcā

1989 – 1990
Zaubes astoņgadīgā skola
Zaube
Zaube, Zaubes pagasts, Amatas novads
Angļu un latviešu valodas skolotājs

1990
Jūrmalas 4. vidusskola
Kronvalda iela 8, Jūrmala
Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008
Angļu un latviešu valodas skolotājs

1991 – 1992
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010
Angļu un latviešu valodas skolotājs

1992
Laikraksts "Latvijas Jaunatne"
Rīga
Rīga
Literārais konsultants

1992
"Brīvā Eiropa"
Korespondents

1993
Laikraksts "Rakstnieka Vārds"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Galvenais redaktors

1993
Žurnāls "Vārds"
Galvenais redaktors

1995 – 1996
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Apskata daļas redaktors

1996 – 2000
Rīgas Jauno literātu apvienība
Rīga
Rīga
Vadītājs

1997 – 1999
Žurnāls "Luna"
Rīga
Rīga
Redaktors

1998
Latvijas PEN klubs
Centra sekretārs
Dalība organizācijās1994 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs
ApbalvojumiLatvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par Čārlza Bukovska dzejas izlases "Kodiens" atdzejojumu.
Labākais tulkojums
2021

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
18.01.1969Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010)
1976 - 1987IzglītībaĒka, māja
3Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1987 - 1988IzglītībaĒka, māja
4Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1989 - 1992IzglītībaĒka, māja
5Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1996IzglītībaĒka, māja
6Zaube
(Zaube, Zaubes pagasts, Amatas novads)
1989 - 1990DarbavietaCiems
7Kronvalda iela 8, Jūrmala
(Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008)
1990DarbavietaĒka, māja
8Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010)
1991 - 1992DarbavietaĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1992DarbavietaPilsēta
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1993DarbavietaĒka, māja
11Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1995 - 1996DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1988 - 1989DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1997 - 1999DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1996 - 2000DarbavietaPilsēta
15Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1994Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.