Jānis Dūnis

Viens no Valmieras ievērojamākajiem grāmatu izdevējam un tirgotājiem – JĀNIS DŪNIS!

"Ir tādi cilvēki, kas no pirmā acu uzmetiena rada pret sevi cieņu. Slaids augums, simpātiska sejas izteiksme – kustības noteiktas, taču ne gausas. Balss viņam maiga, acu skatiens vērīgs, runas veids nosvērts un nesteidzīgs. Nekad viņš runājot nepaceļ balsi, neplātās rokām, nelieto nepiedienīgus izteicienus, mierīgi noklausās otru runātāju – lai arī kas viņš būtu. Savus darbiniekus viņš uzskatīja par kopējā darba veicējiem, uzrunāja tos uz “jūs”. [..] Zobošanos, citu aprunāšanu un tenkošanu viņš necieta. Uzņēmuma lietas kārtoja pats un padomu nevienam neprasīja. Viņš bija cilvēks ar ļoti asu un atjautīgu prātu. Aizņemts viņš bija kā savā uzņēmumā, tā arī sabiedriskajā dzīvē kā pilsētas domnieks un Valmieras latviešu biedrības valdes loceklis.
Viņš bija dzimis grāmatnieks, līdz vēlai nakts stundai lasīja, ziemā pēc veikala slēgšanas viņš vienmēr devās pastaigā, vasaras vakaros atpūtās savā vasarnīcā, kopā ar dzīvesbiedri apkopjot un izdaiļojot dārzu. Citreiz izbrauca ar savu auto "Reno". Uz jautājumu, kādēļ viņš tik daudz lasa, viņš atbildēja: "Augstās skolās es neesmu gājis, un skolas ir tikai zināšanu pamats. Ja gribi kļūt gudrs un saprātīgs, tad daudz jālasa grāmatu, un tās ir visas dzīves gudrība.""
Viktors Eizentāls par Jāni Dūni. Skat. Romāns Dūnis. Grāmatām veltītais mūžs. Liesma (Valmiera), 1. turpinājums Nr. 37 (2. lpp.), nobeigums Nr. 39 (3. lpp.)

Grāmatizdevējs Jānis Dūnis dzimis 1891. gada 23. (vai 22.) jūlijā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā, drēbnieka ģimenē Jura (1860–1915) un mājsaimnieces Kristīnes (dzimušas Brasles, 1865–1913) ģimenē.

1900. gadā ģimene pārceļas uz Valmieru, kur vecāki sāk nodarboties ar maizes cepšanu un pārdošanu. Jānis Dūnis beidz Valmieras tirdzniecības skolu. Trīs gadus apguvis fotogrāfa amatu pie pazīstamā Valmieras fotogrāfa Jāņa Sarkangalvja.

Pēc Valmieras tirdzniecības skolas beigšanas vēlējies atvērt grāmatu veikalu, taču nespējis iegūt tirdzniecības atļauju. 1912. gadā tomēr uz sava vecākā brāļa Kārļa Dūņa (1889–1942) vārda atvēris fotodarbnīcu un grāmatu veikalu Eriņa kunga namā Jurģu ielā 8. Atļauju pats nav saņēmis, kam par iemeslu minēta biedrošanās ar kreisi noskaņotiem jauniešiem, kaut īstais iemesls ir mācības tirdzniecības skolā. Ap 1915. gada beigām – 1916. gada sākumu Jānis Dūnis izdevīgi nopērk no vietējā tipogrāfa E. G. Treija spiestuves iekārtu, ko izvieto Rīgas ielā 21 (mūsdienās Rīgas iela 9); vēlāk kļūst par šī nama īpašnieku. Pirmā pasaules kara laikā armijā, piedalījies Latvijas Brīvības cīņās partizānu pulkā.

Jāņa Dūņa armijas laikā uzņēmumu vada brālis Kārlis. Pēc kara Jānis atsāk darbību Rīgas ielā 21, kā arī nodibina spiestuvi un veikala filiāli Cēsīs Rīgas ielā 20, ko vada viņa brālis Kārlis.

No 1917. gada Jāņa Dūņa veikalā strādā Emma Otīlija Eizentāle (1900–1982), kura 1924. gadā 14. jūnijā kļuva par viņa dzīvesbiedri. Laulībā dzimuši divi dēli – Romāns (dz. 1925. gadā) un Jānis (dz. 1927. gadā).

Sākotnēji Jānis Dūnis tikai pieņem iespiešanas un iesiešanas pasūtījumus. Dūņa tipogrāfijā strādā 60 strādnieki, jauno iekārtu dēļ tā spēj veikt poligrāfiski augstvērtīgus iespiedumus. Jāņa Dūņa iespiesto grāmatu līmeni ceļ piesaistītie grāmatu ilustratori, mākslinieki Eduards Brencēns, Aleksandrs Apsītis, Pēteris Kundziņš, Jānis Saukums, Jānis Spriņģis, Dāvids Draulis. 1919. gadā Jānis Dūnis organizējis Ziemeļlatvijas valstspapīru spiestuvi Valmierā, šeit 1919. gada vasarā tika iespiesta viena no pirmajām Latvijas pastmarkām.

Kopš 1917. gada nodarbojās ar izdevējdarbību, galvenokārt laižot klajā daiļliteratūru (darbības sākumposmā sevišķi daudz lugu), mācību literatūru, rokasgrāmatas un praktisku literatūru. Starp pazīstamiem Jāņa Dūņa izdevumiem minama, piemēram, Līgotņu Jēkaba "Latviešu literatūras vēsture" (1925–1926), kalendārs "Imantas Laika grāmata" (191–1937). Tā kā Jāņa izdevumi līdz 1933. gadam publicēti ar brāļa Kārļa vārdu, lai nošķirtu abu brāļu izdevumus, jāvadās pēc iespiešanas vietas – Jāņa Dūņa izdevumiem vienmēr vispirms kā iespiešanas vieta būs norādīta Valmiera, tad Cēsis; Kārļa Dūņa izdevumos pretēji. Kopumā Jāņa Dūņa iespiesto grāmatu skaits lēšams ap 200 izdevumu.

Vērienīgākais Jāņa Dūņa darbības laiks ir 20. gadu pirmā puse, šajā laikā Jānis Dūnis izmēģina roku arī periodisko izdevumu izdošanā, neilgu brīdi esot laikraksta "Gauja" izdevējs un redaktors. Pavisam iznāk 10 laikraksta numuri (21. septembris – 24. novembris), bet lasītāju trūkuma dēļ laikraksts savu darbību neturpina. Jānis Dūnis bijis sabiedriski aktīvs – 1912. gadā uzņemts par Valmieras Latviešu biedrības biedru (vēlāk mūža biedrs), strādājis par Valmieras savstarpējās apdrošināšanas biedrības priekšnieku, vairākkārt bijis Valmieras pilsētas domes deputāts, kā arī domes priekšsēdētājs.

1940. gada Jānis Dūnis pavasarī pabeidza celt jauno grāmatveikalu un rakstāmlietu tirgotavu ar dzīvokļiem 2. un 3. stāvā Rīgas ielā 9. Diemžēl jau 1940. gada jūlijā jaunā okupācijas vara spiestuvi un grāmatu veikalu nacionalizēja. 1941. gada 14. jūnijā ietekmīgā vietējā izdevēja J. Dūņa ģimene tika izsūtīta uz Sibīriju; Valmieras dzelzceļa stacijā Jānis Dūnis tika nošķirts no ģimenes. 1943. gada 29. janvārī (jaunākajās publikācijās tiek minēts arī 1944. gada 15. oktobris) Jānis Dūnis turpat izsūtījumā miris. 1957. gadā Latvijā atgriezās dzīvesbiedre Emma un dēli Romāns un Jānis.

---

Informāciju apkopoja Signe Raudive 2021. gada 23. jūlijā.