Vienības: Iesūtītājs (6)
Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (9)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Jānis Cimze |
|---|---|
| Kopsavilkums | Jānis Cimze (1814–1881) – pedagogs un komponists. Pirmās latviešu profesionālās skolotāju mācību iestādes – Vidzemes skolotāju semināra – faktiskais vadītājs, skolotājs, mācību pārzinis un vēlāk – direktors. Savas profesionālās darbības laikā skolotāju seminārā sagatavojis ap 430 skolotāju. Semināra audzēkņu vidū bija vēlāk ievērojami rakstnieki, sabiedriski darbinieki, koru dibinātāji un vadītāji. Jānis Cimze ir pirmais latviešu mūziķis, kurš krājis un apdarinājis tautasdziesmas koru vajadzībām. Viņš apdarinājis apmēram 300 latviešu tautasdziesmu koriem. Viņa apdares lika pamatu latviešu koru nacionālajam repertuāram un vairākus gadu desmitus bija tā kodols, ietekmēja daudzus komponistus |
| Personiska informācija | Dzimis kā vecākais dēls vagara Andža (Anša) un viņa sievas Annas astoņu bērnu ģimenē. Dzimtas uzvārds aizgūts no Cimzas pusmuižas nosaukuma. 1849: apprecējies ar Rīgas Lielās ģildes vecākā Gustava Molīna meitu Johannu Luizu Molīnu. Laulībā bērni – dēls Emīls Kārlis Andrejs, un meitas – Anna, Luize un Johanna. |
| Profesionālā darbība | 1835, 7. nov.: pirmā publikācija – vēsturisks stāsts "Tēvu
zemes mīlestība" laikrakstā "Tas Latviešu Ļaužu Draugs". 1834: Pēc Vidzemes mācītāju sinodes lēmuma un Valmieras mācītāja Ferdinanda Valtera ieteikuma 1836. gadā nosūtīts uz Vāciju, lai sagatavotos darbam jaundibināmā skolotāju seminārā. 1836–1838: studējis Saksijas Skolotāju semināra Veisenfelsā, ko vadījis ievērojamais mācību metodiķis Vilhelms Kristians Harnišs. Skolu mūzikas metodiku mācījies pie E. Henčela, kā arī studējis vijoles, klavieru un ērģeļu spēli. 1838: pēc semināra absolvēšanas ceļojumā iepazinies ar Vācijas, Šveices, Austrijas un Ziemeļitālijas skolu iekārtu un pedagoģiskajām izglītības iestādēm. 1838–1839: vienu gadu klausījies humanitāro studiju kursus Berlīnes Universitātē, kur piesavinājis Frīdriha Ādolfa Dīstervēga tautskolu attīstīšanas idejas, kā arī mācījies mūziku pie Ludviga Erka – vācu tautasdziesmu apdarinātāja. 1839–1881: vadījis Vidzemes skolotāju semināru (sākumā Valmierā, no 1849. gada Valkā). Sarakstījis Vidzemes ģeogrāfijas mācību grāmatu (palikusi rokrakstā), prasījis radikāli uzlabot mācību grāmatu saturu ("Über lettische Schulbucher", rokraksts atrodas Misiņa bibliotēkā). 1864: piešķirts Vidzemes skolotāju semināra direktora postenis, taču arī pēc tam bijis jārēķinās ar semināra kuratoriju, kas sastāvēja no vācu evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājiem un muižniekiem, un jācīnās pret prasībām sašaurināt mācību saturu un ierobežot latviešu valodas tiesības. Darbi1872–1884: "Dziesmu rota", krājums koriem a capella 8 daļās:1872: Jaunekļiem un vīriem. Dārza puķes, 1. daļa. 1875: Dzīsmes, im Dialekt um Bolwa in Litthauen [tautasdziesmu pieraksti ar komentāriem].1872: Jaunekļiem un vīriem. Lauku puķes, 2. daļa. 1874: Jaunekļiem un vīriem. Lauku puķes: Latviešu tautasdziesmas, 3. daļa. 1874: Jauktiem koriem. Lauka puķes: Latviešu tautasdziesmas, 4. daļa. 1875: Jauktiem koriem. Dārza puķes: Vāciešu dziesmas, 5. daļa. 1876: Skolas bērniem, 6. daļa. 1884: Jauktiem koriem (J. Neilanda red.) Lauka puķes: Latviešu tautasdziesmas, 7. daļa. 1884: Jauktiem koriem (J. Neilanda red.). Dārza puķes: Vāciešu dziesmas, 8. daļa. |
| Citātu galerija | "19. gadsimta otrā pusē kuratorijas spiediens arvien pieauga, bet vienlaikus Jānis Cimze saņēma pārmetumus par latviešu skolotāju pārvācošanu un konformismu no tautas atmodas darbinieku puses, ar kuriem viņš nesapratās. Šādos apstākļos Jāņa Cimzes darbības ilglaicību un stabilitāti nodrošināja viņa neaizvietojamais audzinātāja profesionālisms. Viņš seminārā mācījis dziedāšanu, vijoles un ērģeļu spēli, harmoniju. No 430 skolotājiem, ko Cimze izaudzinājis 42 gadu laikā, par koru diriģentiem kļuva > 40, arī starp pārējiem bija dziedāšanas skolotāji. Absolventu vidū mūziķi Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis), Indriķis Zīle, Jānis Sērmūkslis, Ernests Ūdris, literāti Juris Neikens, Jānis Ruģēns, Jēkabs Pilsātnieks, Jēkabs Zvaigznīte u. c., igauņu mūziķi Aleksandrs Kunileids [Kunileid], Frīdrihs Augusts Sēbelmans [Säbelmann], Aleksandrs Tomsons [Thomson], Aleksandrs Lēte [Läte] u. c. Cimze bijis J. H. Pestalocija atziņu piekritējs pedagoģijā un balstījis audzināšanu uz darba tikuma, kristīgās ētikas principiem, uzsvēris pašcieņas nozīmi, bijis pirmais latvietis, kurš lietojis jēdzienu "kalpot savai tautai". Cimze apdarinājis ~ 300 latviešu tautasdziesmu koriem. Tautas melodiju izpratni viņš bija aizguvis 19. gadsimta vācu tautasdziesmu repertuārā, kas folkloras dziļākās savdabības bija jau zaudējis un piesavinājis sava laika profesionālās mūzikas standartus. Tos Cimze bieži piemērojis arī latviešu melodiju harmonizācijās: nepareizi metrizējis, ignorējis dabiskās skaņkārtas, pasvītrojis autentiskās kadences. Tas viņam pārmests un, dažkārt, pārmērīgi, jo viņa laika Vidzemes tautasdziesmu jaunākais slānis, no kurienes ņemts apdarināmā materiāla vairākums, sentimentālisma ietekmē arī bija jau sācis piemēroties profesionālās mūzikas prasībām, un tāpēc ne vienmēr nonāk pretrunā ar Cimzes harmonizācijām. Viņa apdares lika pamatu latviešu koru nacionālajam repertuāram un vairākus gadu desmitus bija tā kodols, ietekmēja daudzus komponistus un joprojām nav izzudušas no Dziesmu svētku programmām. Tautasdziesmu apdares ir ~ puse no Cimzes pamatdarbā Dziesmu rotā publicētajām kordziesmām. Pārējās ir vācu komponistu oriģināldziesmas koriem, kas arī bija svarīga latviešu koru repertuāra sastāvdaļa 19. gadsimta pēdējā trešdaļā un palīdzēja tiem atbrīvoties no baznīcas pārāk ciešās aizbildniecības." Fūrmane, Lolita, Klotiņš, Arnolds. Jānis Cimze. |
| Saiknes | Dāvis Cimze (1821–1872) - Brālis |
| Nodarbes | skolotājs folkloras pētnieks diriģents komponists pedagogs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 03.07.1814 Cimza Cimza, Raunas pagasts, Smiltenes novads Dzimis Raunas pagasta Cimzas pusmuižā. |
| Izglītība | 1824 – 1828 Raunas draudzes skola Rauna Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads 1836 – 1838 Veisenfelsa Weißenfels, Germany Studējis Saksijas Skolotāju semināra Veisenfelsā. 1838 – 1839 Berlīne Berlin, Germany Brīvklausītājs pedagoģijas, filozofijas, teoloģijas lekcijās Berlīnes universitātē. |
| Darbavieta | 1830 Smiltene Smiltene, Smiltenes novads Mājskolotājs 1830 Rauna Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads Mājskolotājs Rozes muižā. 1833 Valmieras draudzes skola Valmiera Valmiera Skolotājs 1839 – 1849 Vidzemes Skolotāju seminārs Valmiera Valmiera Skolotājs, mācību pārzinis, semināra faktiskais vadītājs. 1849 – 1881 Vidzemes Skolotāju seminārs Valka Valka, Valkas novads Skolotājs, mācību pārzinis, semināra faktiskais vadītājs. No 1864. gada – direktors. |
| Miršanas laiks/vieta | 22.10.1881 Valka Valka, Valkas novads |
| Apglabāts | Cimzes kapi Miera iela 2, Valka, Valkas novads, LV-4701 Apbedīts Lugažu kapos. |
| Piemiņas vietas | 1888 Cimzes kapi Miera iela 2, Valka, Valkas novads, LV-4701 Atklāts Jāņa Cimzes piemineklis. 1981 Cimzes kapi Miera iela 2, Valka, Valkas novads, LV-4701 Lugažu kapi pārdēvēti Jāņa Cimzes vārdā. 1981 Semināra iela 25, Valka Semināra iela 25, Valka, Valkas novads, LV-4701 Valkas Bērnu mūzikas skolai piešķirts Jāņa Cimzes vārds – Jāņa Cimzes Valkas Mūzikas skola. 1981 Rīgas iela 64, Valka Rīgas iela 64, Valka, Valkas novads, LV-4701 Pie bijušās Vidzemes skolotāju semināra ēkas (tagadējā Valkas novadpētniecības muzeja) izveidota Jāņa Cimzes piemiņas vieta (tēlniece Arta Dumpe, arhitekts Jānis Dripe, Arno Heinrihsons). 1989 Rauna Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads Atklāts piemineklis Jānim Cimzem (tēlnieks R. Getautis). |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Cimza (Cimza, Raunas pagasts, Smiltenes novads) | 03.07.1814 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Valka (Valka, Valkas novads) | 22.10.1881 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Cimzes kapi (Miera iela 2, Valka, Valkas novads, LV-4701) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Rauna (Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads) | 1824 - 1828 | Izglītība | Ciems |
| 5 | Veisenfelsa (Weißenfels, Germany) | 1836 - 1838 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1838 - 1839 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Smiltene (Smiltene, Smiltenes novads) | 1830 | Darbavieta | Pilsēta |
| 8 | Rauna (Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads) | 1830 | Darbavieta | Ciems |
| 9 | Valmiera (Valmiera) | 1833 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Valmiera (Valmiera) | 1839 - 1849 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1849 - 1881 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Cimzes kapi (Miera iela 2, Valka, Valkas novads, LV-4701) | 1888 | Piemiņas vietas | Kapsēta |
| 13 | Cimzes kapi (Miera iela 2, Valka, Valkas novads, LV-4701) | 1981 | Piemiņas vietas | Kapsēta |
| 14 | Rauna (Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads) | 1989 | Piemiņas vietas | Ciems |
| 15 | Semināra iela 25, Valka (Semināra iela 25, Valka, Valkas novads, LV-4701) | 1981 | Piemiņas vietas | Ēka, māja |
| 16 | Rīgas iela 64, Valka (Rīgas iela 64, Valka, Valkas novads, LV-4701) | 1981 | Piemiņas vietas | Ēka, māja |