Jānis Alksnis
20.04.1818 – 15.07.1912
Jānis Alksnis (1818–1912) – grāmatu iesējējs, tirgotājs, izdevējs. Ap 1838. gadu apguvis grāmatsējēja amatu no apkārtstaigājoša ebreju tautības iesējēja. Uzskatāms par pirmo profesionālo latviešu tautības grāmatu tirgotāju. Kolportiera un grāmatsējēja darbību uzsācis, iegādājoties no Cēsu grāmatu tirgotāja un iesējēja E. Friša grāmatas 25 rubļu vērtībā. Turpmāk grāmatas pārdošanai apkārtnes tirgos iepircis Cēsu un Rīgas grāmatnīcās. Lielā skaitā realizējis dziesmugrāmatas un kalendārus. 1844. gadā bijis viens no atkalpārdevējiem K. Kaktiņa grāmatu izplatīšanas pasākumā. Ap 1840. gadu Valtenbergas Alkšņu mājās atvēris savu grāmatu pārdotavu, ko 1873. gadā pārcēlis uz Rūjienu. Apgādājis dažus tautā populāru grāmatu atkārtotus izdevumus.
Dzimšanas laiks/vieta
20.04.1818
Mazsalaca
Dzimis Mazsalacas Vecalkšņu mājās.
Miršanas laiks/vieta
15.07.1912
Rūjiena
Personiska informācija
Dzimis nomas saimnieka ģimenē. Skolas izglītību nav ieguvis.
Divas reizes precējies. Pirmā sieva nomirusi pēc gada.
Laulībā ar Maiju (dzimusi Kaktiņa) dzimuši seši bērni, no tiem divi dēli miruši agrā bērnībā. Dēls Ādams Alksnis (1864–1897) – mākslinieks.
Ap 1907. gadu zaudējis redzi.
Citātu galerija
"Jānis Alksnis, kas nomira 2. jūlijā, cik man zināms, bija pirmais latviešu grāmatu tirgotājs Vidzemē. Viņš bija garīgi apdāvināts vīrs. Uz skolas sola gan nevienu stundu nesēdējis, bet pats samācījies ar saviem spēkiem daudz ko. Vācu valodu izmācījies, viņš mīlēja lasīt ziniskas grāmatas, uz to viņš vēlāk skubināja arī savus mācekļus. Viņa dzīve bija visai priekšzīmīgi, tā ka viņu cienīja tā augsti, kā zemi. Viņa māja bija viesmīlīgs nams priekš katra, kas viņā nonāca. Viņa dabā nebija plātīties, bet klusumā strādāt un rādīt un mācīt labu.
Jānis Alksnis dzimis 3. aprīlī 1818. g. Valtenberģu Vecalkšņos, kur viņa tēvs un laikam arī tēva tēvs bija saimnieks. Toreiz tikai Mazsalacā bijusi draudzes skola, bet tēvs negribējis ne par ko dēlu skolā sūtīt, – kam zemniekam skolas vajadzīgas? Tā viņš palika bez skolas mācības. Bet kā jau teikts, pats vēlāk samācījās daudz ko. Jānim 20 gadus vecam esot gadījās mājā ienākt kādam žīdam, kurš grāmatas sēja; no tā noskatījies viņš arī sāka mēģināt iesiet grāmatas. Tēvs iedeva 25 rubļus, par ko viņš Cēsīs pie grāmatu sējēja Friča iepirka grāmatas. Tajā laikā bija dziesmu grāmatas, Stendera Gudrības grāmata, Katķismis, Vecā Stefenhāgena Ābece, Hackera Vidzemes Kalendārs, un kādas mazas garīga satura grāmatiņas; ar tām viņš apbraukāja tuvējos tirgus. Dziesmu grāmata tā tikuse pirkta, ka jaunais tirgotājs nav spējis iesiet vajadzīgo skaitu. Tā Alksnis pamazām iesāka grāmatu tirgošanos, kuru piekopa līdz mūža vakaram. No 1873. g. viņš pārcēlās uz Rūjeni, kur viņš ietaisīja pilnīgu grāmatu tirgotavu un tai blakus koloniālpreču pārdotavu.
A. divreiz devies laulībā. Pirmā sieviņa viņam pēc gada nomira, no otrās laulības viņam dzīvas divas meitas. Dēls, pazīstamāks latviešu mākslinieks Ādams Alksnis, mira ap 30 gadu vecs. Vecais Alkšņa tēvs priekš gadi septiņi vairs neredzēja lasīt un gadi četri palika pavisam bez acu gaismas, bet jauniznākušās grāmatas arvienu mātei vai meitai bij jālasa priekšā. Alkšņa apgādībā iznākušas vairāk grāmatas, starp tām dažas vairāk reizes iespiestas. Salda atdusa pēc garā darba mūža!"
J. M. Rūjene. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 153, 05.07.1912, 2. lpp.
Avoti
Aleksejs Apīnis, Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Alksnis Jānis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/87/
Darbavieta
1873
Rīgas iela, Rūjiena
1873. gadā Rūjienā, Limbažu (mūsdienās Rīgas) ielā atvēris grāmatu un koloniālpreču veikalu.