Janīna Kursīte

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (19)

Vienības: Iesūtītājs (93)

Darbi: Darba autors (145); Sastādītājs (13); Redaktors (6); Līdzautors (1); Komentāra autors (23); Recepcijas persona (29)

Audio/video: Teicējs (1); Intervētājs (105)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(13)

VārdsJanīna Kursīte
Dzimtais vārdsJanīna Kursīte-Pakule
Personiska informācijaDzimusi 1952. gada 8. martā (faktiski 2. martā) Arendoles ciema Lielupēs.
Profesionālā darbība1969: pirmā publikācija – raksts "Kad kļūsim īsti ciemiņi Tadenavā?" laikrakstā "Padomju Jaunatne" 2. jūlijā.
1981: pirmā zinātniskā publikācija – raksts "Cezūra un kvantitāte XX gas. sākuma dzejā" žurnāla "Karogs" 2. numurā.
1982: ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "Latviešu dzejas versifikācijas īpatnības 20. gadsimta sākumā (1900–1919)".
1993: par darbu "Raiņa dzejas poētika" ieguvusi habilitētā filoloģijas doktora grādu (Dr. habil. philol.).

Pētījumi

1988: Latviešu dzejas versifikācija 20. gadsimta sākumā (1900–1919)
1988: Laikazīmes dzejā
1995: Latgaliešu literatūra (kopā ar Annu Stafecku)
1996: Latviešu folklora mītu spogulī
1996: Raiņa dzejas poētika
1999: Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā
2002: Dzejas vārdnīca
2003: Latgale: valoda, literatūra, folklora (kopā ar Annu Stafecku)
2007: Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdnīca
2008: Sfumato nesfumato
2009: Tautlietu vārdene
2012: Virtuves vārdnīca
2014: Latvieša māja
2016: Svētupe krustām šķērsām (kopā ar Rasmu Noriņu)
2016: Zīmju valoda: latviešu žesti
2018: Dainu kodekss
2020: Latviešu dievības un gari
Citātu galerija

Par pētījumu "Raiņa dzejas poētika" (1996)

"Viņai [Janīnai Kursītei] piemīt svarīgākās dzejas būtības pēt niecei nepieciešamās īpašības – ne tikai plašas zināšanas literatūras teorijā, orientēšanās latviešu un pasaules mākslā, bet arī dzejas īpatnējā skaistuma, tās noskaņu un vārda dzīvīguma izjūta. [..] Janīnas Kursītes grāmatā formas apceres un piemēri pārvēršas aizraujošā stāstījumā par to, kā mākslā darbojas Vārds – ar citiem vienodamies un atsevišķi izlekdams, ritmam kalpodams un tā rimto plūdumu jaukdams, pagarinādams un saknapinādamies, savā vairāknozīmīgumā ar dzejnieka palīdzību iegūdams vienīgo nozīmi. [..] Raiņa dzejas poētika ir skaista gan ārēji (Ināras Jēgeres mākslinieciskais noformējums), gan iekšēji – ar savu mērķtiecību, iejūtīgumu, kopsakarību apjausmu. Un arī ar spirgtu, klusu spītību – rakstīt par "to Raini", rakstīt par formu, ko ignorē modernie virzieni un – rakstīt vienkārši, vairoties no valodas pārblīvējumiem ar svešvārdiem un pārgudriem izteicieniem."

Viese, Saulcerīte. Vārda brīnumainās iespējas. Literatūra. Māksla. Mēs, 1996, 12. decembris.

Par pētījumu "Latviešu folklora mītu spogulī" (1996)

"Izejot no tēzes par poētisko valodu kā sakrālu valodu, izpētes ceļš ved uz šīs sakrālās sfēras dziļāku apzināšanu, uz tautasdziesmu simbolu vārdnīcas radīšanu, kas ir J.Kursītes pētījumu tālākais mērķis. Izpētīt un sakārtot latviešu tautasdziesmu simbolus – tas būtībā nav mazāk vērienīgs uzdevums, kādu savulaik uzņēmās K. Barons, dainas kārtodams. Tas prasa ar jaunu skatījumu pārlūkot dainu miljonu. [..] šāds darbs nav pa veicams, ja nav skaidra latviešu mītiskā pasaules kopaina, tās uzbūve, kosmogonija, antropogonija... Ja nav zināma jēga, kuru tautasdziesmu radītāji piešķīra konkrētām dabas parādībām, krāsām, skaitļiem, noteiktiem laika un telpas segmentiem. "Folklora mītu spogulī" rāda, ka daudz kas šajā virzienā ir izdarīts. Protams, tik liels darbs un tik īsā laikā nav paveicams vienam cilvēkam, tāpēc arī dažādas tēmas ir atsegtas dažādā pakāpē. Blakus pamatīgām analīzēm ir arī plānākas vietas, kur pētāmā tēma tikai sašķirota, klasificēta, bet maz analizēta. Tas ir nākotnes darbs. Pētniece pati labi apzinās savas vājās vietas, vietumis vārgi argumentētās hipotēzes, taču viņa pamatoti atzīst, ka arī šaubīgās tēzes, rodoties jaunai informācijai, var pēkšņi izrādīties auglīgas un atrast savu stingru pamatojumu, ja pētniecības objekts ir tik plašs un nepārredzams kā mūsu folklora."
Mackova, Jolanta. Seno latviešu mītu mīklas minot. Diena, 1996, 27. jūnijā.

SaiknesMāris Mičerevskis (1982) - Dēls
Nodarbesfolkloras pētniece
profesore
zinātniece
literatūrzinātniece
dalībniece
Dzimšanas laiks/vieta08.03.1952
Dzimusi Arendoles ciema Lielupēs.
Izglītība1959 – 1967
Āmuļu astoņgadīgā skola
Arendole [o]
Arendole, Rožkalnu pagasts, Preiļu novads

1967 – 1970
Līvānu vidusskola
Līvāni
Līvāni, Līvānu novads

1970 – 1973
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia

Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļa


1974 – 1976
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Krievu valodas un literatūras nodaļa


1978 – 1982
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Valodas un literatūras institūta aspirantūra
Darbavieta1975 – 1991
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Zinātniskā līdzstrādniece

1981 – 1990
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultāte, docētāja

1990
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Humanitāro zinātņu fakultāte, docētāja


1992 – 2006
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Zinātniskā līdzstrādniece

1992 – 2006
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Docētāja, profesore

1999 – 2007
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultātes dekāne

07.11.2006 – 01.11.2010
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050

9. Saeimas deputāte, ievēlēta no Pilsoniskās savienības saraksta


02.11.2010 – 16.10.2011
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050
10. Saeimas deputāte, ievēlēta no "Vienotības" saraksta

17.10.2011 – 03.11.2014
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050
11. Saeimas deputāte, ievēlēta no "Vienotības" saraksta

04.11.2014 – 06.11.2018
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050
Deputāte, ievēlēta no Nacionālās apvienības saraksta

06.11.2018
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050

Deputāte, ievēlēta no Nacionālās apvienības saraksta

Dalība organizācijās
Studenšu korporācija "Selga"
Goda filistre
ApbalvojumiLZA Viļa Plūdoņa balva
Raiņa dzejas poētika
Balva piešķirta par monogrāfijām ''Raiņa dzejas poētika'' (R., Zinātne, 1996.) un ''Latviešu folklora mītu spogulī'' (R., Zinātne, 1996.).
1998

Baltijas Asamblejas balva
Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā
Balva zinātnē piešķirta par grāmatu "Mītiskais folklorā, literatūrā un mākslā".
zinātne
1999

Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis
2001

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2007. gada 15. marta lēmumu. Ordenis pasniegts 2007. gada 27. aprīlī.
IV šķira
2007

Latvijas Literatūras gada balva
Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene
Balva piešķirta par darbu "Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene".
Speciālbalva
2008

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par nozīmīgu starpžanru darbu – "Tautlietu vārdene".
Speciālbalva
2010

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
LR Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts literatūrzinātniecei, profesorei un filoloģijas doktorei Janīnai Kursītei-Pakulei par nozīmīgu ieguldījumu latviešu folkloras, mitoloģijas, valodas un novadu specifikas pētniecībā un popularizēšanā, latviskās identitātes stiprināšanā un kultūras un filoloģijas profesionāļu izaugsmē.
2022

Kartes leģenda





Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Līvāni
(Līvāni, Līvānu novads)
1967 - 1970IzglītībaPilsēta
2Arendole [o]
(Arendole, Rožkalnu pagasts, Preiļu novads)
1959 - 1967IzglītībaCiems
3Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia)
1970 - 1973IzglītībaĒka, māja
4Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1974 - 1976IzglītībaĒka, māja
5Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1978 - 1982IzglītībaĒka, māja
6Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
07.11.2006 - 01.11.2010DarbavietaĒka, māja
7Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
02.11.2010 - 16.10.2011DarbavietaĒka, māja
8Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
17.10.2011 - 03.11.2014DarbavietaĒka, māja
9Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
04.11.2014 - 06.11.2018DarbavietaĒka, māja
10Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
06.11.2018DarbavietaĒka, māja
11Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1975 - 1991DarbavietaĒka, māja
12Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1992 - 2006DarbavietaĒka, māja
13Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
1992 - 2006DarbavietaĒka, māja
14Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1999 - 2007DarbavietaĒka, māja
15Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1981 - 1990DarbavietaĒka, māja
16Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1990DarbavietaĒka, māja

Literatūrzinātniecei, folkloristei, Latvijas Universitātes profesorei Janīnai Kursītei (1952) visa ir daudz: daudz grāmatu, daudz bijis un ir studentu un doktorantu, daudz labu paziņu visā Latvijā un ārpus tās, daudz enerģijas un daudz darba, daudz dots talanta ziņā, un pat dzimšanas dienas viņai ir veselas divas – viena, pasē ierakstītā, 8. martā, otra, faktiskā – viņa ir dzimusi 2. martā. Var teikt, ka tā noticis padomju laika absurduma dēļ – kad Janīna piedzimusi, medicīnas personāls lūdzis viņas mātei, vai dokumentos var ierakstīt 8. martu (tā bija un joprojām ir Starptautiskā sieviešu diena), jo tad bērna saņēmējām pienāktos prēmija. Arī uzvārdi ir divi – Kursīte-Pakule (otrais nav vīra uzvārds!), tēva vectēvs esot tirgojis pakulas, bet tēva senči ieceļojuši no kuršiem.

Janīna Kursīte beigusi Āmuļu astoņgadīgo skolu (1967) Arendolē un Līvānu vidusskolu (1970). Pēdējā vidusskolas klasē Janīna kopā ar klasesbiedriem izlīmēja pilsētā pretpadomju lapiņas: “Padomju laikā Līvānos brauca daudz viesstrādnieku, pazuda latviešu valoda, tāpēc mēs sacerējām lapiņas pret Līvānu rūpnieciskošanu. Ar šodienas acīm raugoties, visai naivi teksti: mudinājām runāt latviski un tamlīdzīgi. Viens mūsu gara darbs tika pielīmēts arī pašā pilsētas centrā Ļeņina bistei uz pieres. Bet mūs pieķēra. Tā bija ļoti sāpīga pieredze. Un vērtīga. Likās visa, dzīve pagalam. Mūs pratināja. Izslēdza no komjaunatnes. Un tā šausmīgā sajūta, kas vēlāk atkārtojās arī citās dzīves situācijās. Kad šķiet: tu esi gājis un darījis, bet ceļš ir atvedis strupceļā. Ko tālāk?! Nolaist rokas vai meklēt citu ceļi? Dzīve mani mācījusi, ka vienmēr jāmēģina atrast citu ceļu, ja iepriekšējais neder.” (Kompaktā Janīna Kursīte: sarunājas Anija Pelūde. Ieva, 2004, 14. jūlijs) Un, kā saka pati Janīna, veiksme padeva roku – kāds ieteica, ka ar šādu “suņa pasi”, raksturojumu, kurā esi atzīts par pretpadomju elementu, uzņemot Tartu Universitātē. Un tā neveiksme pārvērtās veiksmē, jo Tartu Valsts universitātē tolaik valdīja daudz brīvāks gars nekā citās padomju augstskolās. Janīna studēja Krievu valodas un literatūras nodaļā, jo tolaik igauņu valodu vēl neprata (apguva augstskolā). Krievu literatūras katedru tolaik vadīja Jurijs Lotmans, starptautiski atzīts semiotikas un strukturālisma metodes attīstītājs, Tartu vasaras skolas dibinātājs, uz kuru brauca daudzas autoritātes (Vjačeslavs Ivanovs, Vladimirs Toporovs, Mihails Gasparovs, Sergejs Averincevs Aleksandrs Pjatigorskis u. d. c.). Tas viss pavēra citu skatījumu uz literatūru, iespējas to pētīt ar semiotikas un strukturālisma metodēm, un daudzi studenti vēl studiju procesā meklēja savu ceļu zinātnē, ko sekmēja pasniedzēji. Kā atzinusi Janīna Kursīte, nozīmīga studiju daļa bijusi grāmatu lasīšana Tartu Universitātes senlaicīgajā bibliotēkā Domkalnā. Ar sirsnību un pateicību viņa atceras savus pasniedzējus: Tartu strukturālisma skolai tuvo igauņu dzejas metrikas pētnieku Jāku Peldmē, kurš bija viens no iniciatoriem versifikācijas (dzejas metrikas un ritmikas) pētnieku pulciņa dibināšanai, kuru vidū bija arī Janīna un kas ievirzīja viņu zinātniskās darbības sākumā pētīt tieši latviešu dzejas versifikāciju 20. gadsimta sākuma dzejā (par šo tēmu ieguvusi arī filoloģijas kandidāta zinātnisko grādu 1982. gadā); pamudinātājs pievērsties teorijas jautājumiem bijis arī krievu dzejas teorijas pētnieks Pjotrs Rudņevs, Jurija Lotmana dzīvesbiedre Zāra Minca aizrāvusi ar lekcijām par Aleksandru Bloku; folkloras pasniedzējs Valdemārs Adamss – ar savu spītīgo stāju, padomju laikā neslēpti iestājoties par igauņiem. Un, protams, Jurijs Lotmans: “Esmu dzirdējusi samērā daudzus pedagogus, kas prot aizraujoši izklāstīt lekciju vielu, bet otru tādu, kāds bija Jurijs Lotmans, neesmu sastapusi un, kā liekas, nesastapšu. Vai viņš runāja par senkrievu literatūru vai par 18., 19. gadsimta krievu literatūru Eiropas literatūras kontekstā, vai par mītisko domāšanu, vai par masonu kustības nozīmi Krievijas vēsturē un kultūrā, vai par literatūras teorijas lietām, tā bija vienlaikus ārkārtīgi saistoša izklāsta forma, jaunu zināšanu uzpildījums, neuzkrītošs veids, ka var atrast arī citus, vēl jaunus risinājumus.” (Kursīte, Janīna. Tērbatas tuvums. Latvijas Luterānis, 2002, 7. decembris)

Studijas augstskolā Janīna Kursīte pabeidz Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, un šāds lēmums bija saistīts ar toreiz neizbēgamo, tā saukto valsts sadali, kas augstskolu beidzējiem lika trīs gadus nostrādāt specialitātē tur, kur pēc sadales nosūtīja (bez brīvas izvēles iespējām). Un Janīnai tā būtu bijusi Igaunija. Bet sirds vilka uz Latviju, kur viņa sāka strādāt toreizējā Andreja Upīša Valodas un literatūras institūtā (tagadējais LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) (1975–2006), tur aizstāvēta arī otra disertācija “Raiņa dzejas poētika”, par ko piešķirts habilitētās filoloģijas doktores grāds (1993). 1981. gadā sākusi docēt toreizējās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē literatūras kursus un joprojām tur strādā (tagad Humanitāro zinātņu fakultāte) un kopš 1996. gada ir ievēlēta par profesori. Bijusi arī Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja un profesore (1992–2006). 2006. gadā iesaistījusies politikā, bijusi 9.–12. Saeimas un ir 13. Saeimas deputāte. Janīnas Kursītes darbs (grāmatas) novērtētas Latvijas Zinātņu akadēmijas Plūdoņa balvu (1998, par pētījumu “Raiņa dzejas poētika”), Baltijas Asamblejas balvu (1999, “Mītiskais folklora, literatūrā, mākslā”), Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvām (2008, “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene”; 2010 “Tautlietu vārdene”), Viņai piešķirts arī Triju Zvaigžņu ordenis (2007).

Kursītes fenomens – tā savu rakstu savulaik nosaucis Arno Jundze. Vienu šā fenomena daļu veido Janīnas Kursītes zinātniskais un populārzinātniskais devums: 20 monogrāfijas un citas grāmatas, ap 450 publikāciju, arī populārzinātniski raksti. Pētījumi literatūras teorijā, pētījumi par atsevišķu rakstnieku daiļradi (Rainis, Aspazija, Edvarts Virza, Viktors Eglītis, Kārlis Skalbe, Leonīds Breikšs un daudzi, daudzi citi; lai pieminam īpatnējo dzejnieku Jāni Steiku, kura daiļradi viņa aktualizēja, daudzie priekšvārdi grāmatām), par latgaliešu literatūru, tad pievēršanās latviešu folklorai un mitoloģijai, arī to slānim literatūrā un mākslā (“Laikazīmes dzejā”, 1988; “Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā”, 1999; “Dainu kodekss”, 2018; “Latviešu dievības un gari”, 2020), interese par vārdiem un lietām, to vietu mūsu kultūrapziņā, kas izpausmi gūst savdabīgu vārdnīcu veidā, kurās līdzās šķirkļvārdu definitīviem un etimoloģiskiem skaidrojumiem ir plašs piemēru konteksts (“Neakadēmiska latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene”, 2007; “Tautlietu vārdene”, 2009, “Virtuves vārdnīca”, 2012; “Latvieša māja”, 2017). Vairāki rakstu krājumi, kas tapuši uz neskaitāmu ekspedīciju materiāla, kur profesore braukusi kopā ar studentiem, ļauj ieraudzīt Latvijas vietu un cilvēku vērtību (“Suitu identitāte”, 2005; “Baltu un slāvu kultūrkontakti”, 2009; “Vārkava”, 2008; “DižDundaga”, 2017; “Daugavpils novads”, 2018).

Tomēr fenomena centrā ir Janīnas Kursītes personība – dabas dots talants, lielas darbaspējas, enerģija, interese par pasauli un cilvēkiem, tā dzirksts, kas spēj aizraut arī citus. Demokrātisms kā būtiska personības iezīme, prasme atrast kopēju valodu ar ikvienu neatkarīgi no viņa sociālā statusa. Spēja tvert problēmas plaši un ieraudzīt jaunas pētniecības jomas. Prasme rakstīt vienkāršos vārdos, iesaistoši un aizraujoši, arī par sarežģītām lietām.


Ieva Kalniņa, 08.03.2022.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.