Vienības: Autors (1)
Darbi: Darba autors (41); Redaktors (1); Recepcijas persona (16)
Attēli: Attēla autors(10); Persona attēlā(6)
| Vārds | Iveta Ratinīka |
|---|---|
| Kopsavilkums | Dzejniece, skolotāja un literatūrkritiķe Iveta Ratinīka (1978) dzimusi Viļānos. Divu dzejoļu krājumu autore – "Rūgts" (2011) un "tikko & tikai" (2018). |
| Personiska informācija | Tēva brālēns – dzejnieks un keramiķis Voldemārs Voguls; tēva
brālēns – mākslas kritiķis Jānis Borgs,
kā arī viņa tēvs – literāts Bernhards Borgs. |
| Profesionālā darbība | 1998: pirmā publikācija – dzejoļu kopa Rēzeknes Augstskolas jauno autoru kopkrājumā "Emociju šķērēs". 2007: lasījusi lekcijas RS profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas kursos. 2011: nominēta "Latviešu literatūras gada balvas 2011" konkursā, kategorijā "Spilgtākā debija" (dzejoļu krājums "Rūgts"). 2012: sagatavojusi nodarbību sēriju nodibinājuma "Iespējamā misija" projekta dalībniekiem "Metodika – literatūras un valodas mācīšanas metodika" vasaras semestra ietvaros (1. – 30. augusts), kā arī veikusi dalībnieku mentoringu, uzsākot darba gaitas skolās. 2016: dzejolis "es skatos.." dzejas diskā "Corpus poesis" (NABA MUSIC/Melo records). Piedalījusies RS un reģionālo dzejnieku radošo apvienību rīkotajos pasākumos kā eksperte dzejas teorijas jautājumos. Izveidojusi scenāriju un intervējusi autorus mācību līdzeklim – filmai "Ieskats latviešu jaunākajā dzejā". Nominācijas2015: izvirzīta Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015 titulam. |
| Citātu galerija | Par dzejoļu krājumu "Rūgts" (2011)"Ivetas Ratinīkas pirmais dzejoļu krājums "Rūgts" jau ar savu nosaukumu iezīmē sievišķīgu nosacītību, nedefinētību (ne īsti sajūtu, ne izsaucienu, ne ideju vārda pārnestā nozīmē) – instinktīvu apstāšanos pie simbolu izšķirtības robežas. Šī tematika raksturīga viņas dzejai kopumā. (..) Ratinīkas sievišķīgais subjekts ļoti skaidri apzinās un jūt savu ķermeni (ādu, lūpas, pirkstgalus, krūtis, kājas, maksti, smaržu, elpu, pulsāciju) un uzreiz atsakās no šīs skaidrības, tiecoties asociatīvi izpludināt robežas, pārvarēt savu ķermeni, transformēt visdažādākajos veidos, sajaukt ar apkārtni, pieskaņoties tās ritmiem, relativizēt un (ar dzejas palīdzību) atcelt." Ilva Skulte. Sievišķais subjekts (S/S). Latvju Teksti Nr. 5, 2011, 48.–49. lpp. Par dzejoļu krājumu "tikko & tikai" (2018)"Valodu un izteiksmes veidu, ko Iveta Ratinīka lieto ikdienā, daudzi varētu raksturot kā asu un ironisku, tāpēc viņas brīžiem pat nepieklājīgi trauslie un atkailinātie dzejoļi savdabīgi kontrastē ar priekšstatu par "dzelzs učeni", kas nekautrējoties sper acīs citiem literātiem neglaimojošus viedokļus par viņu izsāpētajiem garadarbiem. Aiz mēģinājumiem "būt kā spartietei, / negausties, neklaigāt, neliekties / pretim cilvēkam līdzīgi zemei, / kas pārkalta gaidot uz lietu" un sevis formatēšanas procesa, kad tiek "aizvien ciešāk novilktas / sarkanās līnijas, / un līdz sāpēm cieši saspraustas / matadatas", lasītājiem atklājas maigas un viegli ievainojamas būtnes balss.Abstinences sindromam tuva mīlestības trūkuma izjūta un neatgriezeniski aizejoša laika kā ķermeņa zaudēšanas apjauta ir pastāvīgas Ratinīkas dzejas tēmas, kas ieskanas viņas tekstos atkal un atkal." Ronalds Briedis. Zemāda. Punctum 27.03.2018 "Krājumam "tikko & tikai" raksturīga runāšana no klusuma, fona pozīcijas, it kā starp "es" un "tu", starp sievišķo (plūstošo) un vīrišķo (iekāroto) subjektu, pastāvētu fundamentāla plaisa, kas liedz atrast kopīgu eksistences formu. [..] Runāt no klusuma pozīcijas, šķiet, nozīmē problematizēt saziņu, padarīt to nestabilu, atvērtu dinamiskām nozīmes maiņām, attālināties no "tiešas valodas", lai jau nākamajā brīdī to negaidīti liktu lietā. Līdzīgi arī Ratinīkas dzeja svārstās starp savas valodas meklējumiem ("tevistiece", "ēnavas", "ierīgoties"), jaunām metaforām ("Mīlestība ir / šaursliežu dzelzceļš piektdienas naktī") un vēlēšanos runāt atklāti, neaizšifrējot emocijas un izrādot padevību. Un šis klusums, kas sašūpo valodu, protams, izpaužas jutekliski: "klusēt ar ādu". Ratinīkas poētika vismaz šobrīd nav iedomājama bez elpas, maiguma, pirkstiem, glāstiem, skūpstiem, čukstiem un citiem ķermeniskiem atribūtiem, turklāt viņa nevairās tos reproducēt." Artis Ostups. Dzeja pēc kritikas. Satori 13.03.2018 |
| Nodarbes | skolotāja dzejniece literatūrkritiķe |
| Dzimšanas laiks/vieta | 01.06.1978 Viļāni Viļāni, Viļānu novads |
| Dzīvesvieta | Rīga Rīga |
| Izglītība | 1996 Rēzeknes 5. vidusskola 2000 Rēzeknes Augstskola Rēzekne Rēzekne Humanitārā fakultāte. Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā; latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms. 2000–2002 Latvijas Universitāte Filoloģijas fakultāte. Iegūts maģistra grāds filoloģijā 2002–2003 Pumpviken 3, Karis Pumpviken 3, Karis, Uusimaa, Finland Vastra Nylands tautas augstskola Šajā laikā apgūti arī akadēmiskie kursi tālmācībā: Helsinku universitātē – English Text Comprehension (68 stundas) un Swedish School of Economics and Business Administration politikas zinātnē - International Economic Relations (36 stundas) un Europe 2006 (40 stundas). 2003–2008 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Filoloģijas doktorante salīdzināmās literatūrzinātnes specialitātē 2012 Daugavpils Universitāte Doktorantūras studijas |
| Darbavieta | 2000 Rēzeknes poļu pamatskola Rēzekne Rēzekne Latviešu valodas un literatūras skolotāja 2001–2002 Rēzeknes 5. vidusskola Rēzekne Rēzekne Kultūras vēstures skolotāja 2003–2004 Rēzeknes Augstskola Rēzekne Rēzekne Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes lektore, Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste. 06.11.2006–06.05.2007 LAMZA (Latviešu akadēmisko mācībspēku zinātniskā apvienība) un The Kariksway Foundation atbalstītajā projektā pētījumā “The Internal Exile of Free Thought and Personality in Latvia during the Years of Soviet Occupation (1945-1990) – zinātniskā līdzstrādniece 00.02.2007–00.06.2007 Rīga Rīga Tekstu autore (copy writer) reklāmas aģentūrā “McCann-Erickson Riga” 21.01.2008–23.07.2008 Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība Rīga Rīga Komunikācijas nodaļas vadītāja 01.09.2008 Āgenskalna Valsts ģimnāzija Latviešu valodas un literatūras skolotāja 22.06.2017 Rīgas dome Rīga Rīga Rīgas domes deputāte no partijas "Latvijas attīstībai" |
| Apbalvojumi | Ata Kronvalda balva 2014 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Viļāni (Viļāni, Viļānu novads) | 01.06.1978 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Rēzekne (Rēzekne) | 2000 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Rīga (Rīga) | 2003 - 2008 | Izglītība | Pilsēta |
| 5 | Pumpviken 3, Karis (Pumpviken 3, Karis, Uusimaa, Finland) | 2002 - 2003 | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Rēzekne (Rēzekne) | 2000 | Darbavieta | Pilsēta |
| 7 | Rēzekne (Rēzekne) | 2001 - 2002 | Darbavieta | Pilsēta |
| 8 | Rēzekne (Rēzekne) | 2003 - 2004 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 22.06.2017 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Rīga (Rīga) | 21.01.2008 - 23.07.2008 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Rīga (Rīga) | 01.02.2007 - 01.06.2007 | Darbavieta | Pilsēta |
