Irina Saburova

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsIrina Saburova
PseidonīmsИрина Сабурова, И. С., Ирина Раэр, И. Ильин, Тонский
Dzimtais vārdsIrina Kutitonska, Ирина Евгеньевна Кутитонская
Personiska informācijaDzimusi Rīgā 1907. gada 19. martā Krievijas impērijas kadru virsnieka ģimenē, kurš gājis bojā Pilsoņu kara laikā.
1917: viesojoties pie vecmāmiņas Petrogradā, vērojusi Februāra revolūcijas un Oktobra apvērsuma notikumus pilsētā.
1926: apprecējusies ar krievu dzejnieku, publicistu, literatūrkritiķi Aleksandru Perfiļjevu (Александр Михайлович Перфильев, 1895–1973), laulībā piedzimis dēls Oļegs (1927–1960).
1940: drīz pēc Latvijas okupācijas tiek šķirta laulība ar Aleksandru Perfiļjevu, un Irina Saburova apprecas ar bijušo Krievijas impērijas flotes jūras virsnieku baronu fon Rozenbergu (?–1958).
1940–1942: dzīvo Vācijā.
1942: atgriežas Rīgā.
1944: oktobrī dodas trimdā uz Vāciju, Minheni.
Profesionālā darbība1922: debitējusi rakstniecībā laikrakstā "Sevodņa" ("Сегодня").
20. gadu otra puse–30. gadi: publicējusi literārās pasakas, stāstus Latvijas krievu preses izdevumos "Segodņa" ("Сегодня"), "Naš ogoņok" ("Наш огонёк"), "Dļa vas" ("Для вас").
40. gadu beigas–70. gadi: lasījusi lekcijas un uzstājusies ar solo koncertiem, lasot savu darbus, Šveicē un ASV (Ņujorka, Vašingtona, Filadelfija u. c.).
Pēc 1953: publicējusies krievu trimdas izdevumos.
2010: Maskavas Pedagoģiskajā valsts universitātē aizstāvēta Dmitrija Vaščenko (Дмитрий Ващенко) filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija "Literārā pasaka I. Saburovas daiļradē" (Литературная сказка в творчестве И. Сабуровой).
2019: 9. un 16. jūlijā Radio 4 izskanēja radiožurnālistes Ilonas Jahimovičas veidots raidījums "Irina Saburova un Aleksandrs Perfiļjevs. Tango mūža garumā". Noklausīties iespējams šeit.

Proza

1938:Тень синего марта
1947: Королевство Алых Башен
1950: Die Stadt der verloren Schiffe (Корабли Старого Города; Vecpilsētas kuģi)
1956: Разговор молча
1956: Бессмертный лебедь
1957: Копилка времени
1960: После
1962: Корабли Старого Города (2005. gadā izdots arī Latvijā)
1966: Счастливое зеркало
1972: О нас
1976: Королевство
Citātu galerija

Irina Saburova par savu romānu "Vecpilsētas kuģi" ("Корабли старого города", 1950)

“Romāns “Vecpilsētas kuģi” tika uzrakstīts 1947.–1949. gadā un 1950. gadā iznāca tulkojumā vācu valodā ar nosaukumu “Die Stadt der verloren Schiffe”. Vēlāk manuskripts tika stipri saīsināts, no kā grāmata tikai ieguva, jo viss liekais tika izņemts, toties pilnībā atstāts lugas “Kuģi” pārstāsts, kas īsināts vācu tulkojumā. Droši vien tagad, pēc vairāk nekā desmit gadiem, es būtu rakstījusi citādi un, ceru, labāk, bet pēc grāmatas izdošanas, kaut arī citā valodā, uzskatu to par neiespējamu.
Pēc dažiem gadiem grāmata iznāca arī spāņu valodā.
Turklāt, kā esmu pārliecinājusies pa šiem gadiem, par Baltijas krieviem nav vairs, kam pastāstīt, bet mēs taču bijām vēsturisks un politisks kuriozs: krievu iedzīvotāji, pamatiedzīvotāji un atnācēji (pēc revolūcijas), kuri dzīvoja trīs Baltijas republikās – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā (pavisam aptuveni pusmiljons) un nonāca Rietumos “emigrācijā”, lai gan turpināja dzīvot savā dzimtenē. Nebūdami ārvalstu kolonija kā visi citi emigranti, bet nacionālā minoritāte ar pilnīgu kultūras autonomiju (savas skolas, valsts un privātās, sava baznīca, prese, teātris, pārstāvji Saeimā, organizācijas un, visbeidzot, veseli apgabali, kurus apdzīvoja krievu viensētnieki) buržuāziski demokrātiskā valstī, mēs kļuvām par “emigrantiem” tikai, sākot ar 1944. gadu. Tāpat jāatzīmē, ka, dzīvi iesaistoties Baltijas republiku dzīvē, krievi šajos gados pilnībā saglabāja savu valodu, kultūru un dažādi attīstīja to; varbūt var pat teikt, ka mūsu pagātne (brīva dzīve brīvā valstī) – tā, ja Dievs dos, – ir Krievijas nākotne.
Tāpēc, nepretendējot, protams, ka tas ir vēsturisks darbs (vēsturisks ir tikai “fons” un ārējie politiskie notikumi, romāna personāži, izņemot Ņezdoļinu (Ņezlobinu) un Varvaru Vereskovu (Kiru Verhovsku) ir izdomāti), atļaušos cerēt, ka šī grāmata sniegs kādu priekšstatu par “krievu Baltiju” – vai vismaz atgādinās par to.”

Сабурова, Ирина. Предисловие. No: Сабурова, Ирина. Корабли старого города. Рига: Латвийское общество русской культуры « Даугава», 2005, с. 7.
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
žurnāliste
rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta01.04.1907
Rīga
Rīga
Izglītība1922 – 1925 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga

Mācījusies krievu un vācu ģimnāzijā.


1926 – 1928 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Mācījusies Franču valodas institūtā.
Darbavieta1953 – 1973
Radio "Svoboda"
Minhene
Munich, Bavaria, Germany

Tulkotāja

Miršanas laiks/vieta22.11.1979
Minhene
Munich, Bavaria, Germany

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
01.04.1907Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Minhene
(Munich, Bavaria, Germany)
22.11.1979Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1922 - 1925IzglītībaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1926 - 1928IzglītībaPilsēta
5Minhene
(Munich, Bavaria, Germany)
1953 - 1973DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.