Inguna Cepīte

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (7); Sastādītājs (2); Redaktors (19); Mākslinieks (5); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsInguna Cepīte
Papildu vārdiUla Cepīte, Ingūna Cepīte, Inguna Ula Cepīte
PseidonīmsU. Krelle, Inguna Ula Cepīte, Ingūna Cepīte
KopsavilkumsInguna Cepīte (1960) – rakstniece, redaktore, tulkotāja, grāmatu dizainere, grāmatizdevēja, izdevniecības "Pētergailis" vadītāja.
Personiska informācijaDzimusi Imanta Cepīša un Austras Derkēvicas ģimenē. Māte Ausma Derkēvica (1929–2011) bija diriģente, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" un sieviešu kora "Dzintars" mākslinieciskā vadītāja, Emīla Dārziņa speciālas mūzikas vidusskolas pasniedzēja, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesore, Latviešu vispārējo dziesmu svētku virsdiriģente (1973–2011). Tēvs Imants Cepītis (1935–1993) bija diriģents, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs (1969–1993) un sieviešu kora "Dzintars" galvenais diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājs, mūzikas pedagoģijas un kordiriģentu katedras vadītājs (1962–1969), Latviešu vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents (1965–1993).
Ingunas Cepītes dzīvesbiedrs Ansis Sauka (1963) ir operdziedātājs, komponists, pianists, Latvijas Nacionālās operas solists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājs un diriģēšanas katedras vokālās klases vadītājs, valsts kora "Latvija" un kora "Kamēr…" vokālais pedagogs.
Ingunas Cepītes intereses: akadēmiskā mūzika, literatūra, glezniecība, grāmatu dizains, sarunas ar dabu.
Profesionālā darbība

Proza

2014: "No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama Eiropas lielajā bibliotēku ceļojumā" (kopā ar Juri Zvirgzdiņu; Pētergailis).
2015: "Cekulaina zīle dzied. Stāsti par Rīgas vēsturi" (kopā ar Juri Zvirgzdiņu; Pētergailis).

Autobiogrāfiskā proza

2018: "Ulsiks" (Dienas Grāmata).


Sastādītāja

2001: "Ko dziedāja Rīgas gaiļi? 100 dzejnieki par Rīgu" (kopā ar Astrīdi Ivasku, Annu Ļisicinu, Anitu Rožkalni).
2003: Ojārs Vācietis. "Tuvums. Mīlas lirika" (arī priekšvārda autore).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi un atdzejojumi

No krievu valodas
2018: Alla Belova. "To dara visi" (Pētergailis).

Dalība literatūras diskusijās, festivālos, semināros, starptautiskos grāmatu gadatirgos

40 starptautiskos un Latvijas grāmatu dizaina konkursos godalgotu grāmatu dizaina projektu vadība.
2006–līdz šim: uzstāšanās un referāti Latvijā un ārvalstīs ("Autors, grāmata un zīmols", "Senie un jaunie dzintara ceļi", "Baltijas dzintars un tā īpašības", "Grāmatu māksla XX–XI gadsimtā") u. c.
2008: Latvijas un Vācijas grāmatizdevēju semināra vadība (sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā).
2008: starptautisko semināru vadība Baltijas grāmatu svētkos.
2009: autoru un grāmatu mākslinieku starptautiskās konferences un semināra vadība Baltijas grāmatu svētkos (Viļņa).
2014: lasījumi un grāmatas "No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā" atvēršana, atklājot Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru.
2014–2019: dalība Boloņas grāmatu tirgū.
2017: lasījumi pieaugušajiem un bērniem Latvijā un Lielbritānijā.
2018: vēsturiski biogrāfiskā romāna "Ulsiks" lasījumi Latvijas valsts simtgades pasākumos Maskavas ārzemju literatūras bibliotēkā.
2018: dalība London Book fair 2018, Baltijas valstis – grāmatu tirgus fokusa valstis.
2018: dalība lasījumos Dzejas dienu pasākumos Latvijā.
2018: dalība lasījumos, latviešu literatūrai veltītā žurnāla Inostrannaja literatura prezentācijā un diskusijā par latviešu literatūru Maskavā, Baltijas valstu dienā grāmatu gadatirgū Non-fictioN⁰20.
2018: dalība festivālā "Prozas lasījumi", "brokastis ar Noru...".
2018: dalība Latvijas valsts simtgades pasākumā "Latvijas, dziesmu zeme" Somijā, atverot romāna "Ulsiks" somu izdevumu, lasījumi un mediju diskusija Turku Book fair 2018.
2019: dalība lasījumos un diskusijā Somijā, Töölö liberary, Helsinki.
2020: autorvakars, lasījumi pieaugušajiem un bērniem Lielbritānijā, Londonā.

Pagodinājumi

2002: Ivars Ivasks "Baltijas elēģijas". Dizains – Inguna Cepīte, Normunds Pucis. 1. vieta pasaules skaistāko grāmatu dizaina konkursā "Starptautiskais Leipcigas grāmatu gadatirgus 2002", Leipcigā.
2004: Astrīde Ivaska "Pasaules pagalmos. Līču loki". Dizains – Inguna Cepīte, Normunds Pucis. Godalga konkursā "Skaistākā grāmata".
2017: Jānis Tomašs "Melnie darba cimdi". Dizains – Inguna Cepīte. Nominācija grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele".
2018: Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis" ietvaros Liepājas Universitātes specbalva par romānu "Ulsiks".
2018: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā, kategorijā "Vecāku žūrija" 2. vieta par romānu "Ulsiks".
Citātu galerija

Par romānu "Ulsiks" (2017)

"Latviešu autoru bērnības atmiņu tēlojumos līdz ar laikmetu ieskanas traģiskas intonācijas. Ingunas Ulas Cepītes grāmatā īpašais šarms, paslēpies bērnības gaišajā un vieglajā, sirds siltajā, atkailinātajā un patiesajā tēlojumā. Ne velti Ulsika mīļākā krāsa ir dzeltenā, un saule, ziedi un mūzika ir Ulsika bērnības klātesošs lielums. Izlasot Ingunas Ulas Cepītes bērnības atmiņas, vēl arvien nepamet sajūta, ka nevis lasu grāmatu, bet man šo stāstu mutiski izstāsta pati autore, jo tekstā ir daudz tikai viņai vien raksturīgas frāzes un intonācijas, kas acīmredzot Ingunai Ulai Cepītei nāk līdzi kopš bērnības."

Ratniece, Sandra. Annele, Bille, Laura un... Ulsiks. Kultūrzīmes, 2017, 12. dec.
SaiknesImants Cepītis (1935–1993) - Tēvs
Ausma Derkēvica (1929–2011) - Māte
Ansis Sauka (1963) - Vīrs
Nodarbestulkotāja
rakstniece
grāmatizdevēja
redaktore
dizainere
Dzimšanas laiks/vieta25.10.1960
Rīga
Rīga
Izglītība1968 – 1980
Rīgas 45. vidusskola
Ropažu iela 34, Rīga
Ropažu iela 34, Rīga, LV-1039

1984 – 1990
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa

2006 – 2009
Latvijas Universitāte
Lomonosova iela 1A, Rīga
Lomonosova iela 1A, Rīga, LV-1019

Sociālo zinātņu fakultāte, Komunikācijas zinātņu nodaļa. Iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds. Maģistra darbs "Autors, zīmols un grāmata Latvijas grāmatu izdevēju komunikācijā ar lasītāju. 2000–2008".

Darbavieta1980 – 1989
Latvijas PSR Valsts filharmonija
Rīga
Rīga
Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas filharmonijas māksliniece

1989 – 1990
Rīga
Rīga
Latvijas Tautas frontes Iekšrīgas nodaļas laikraksta "Pētergailis" galvenā redaktore

1990 – 1996
Izdevniecība "Pētergailis"
Stabu iela 54, Rīga
Stabu iela 54, Rīga, LV-1011
Galvenā redaktore, programmu vadītāja

1992 – 1993
Izdevniecība "Grāmata"
Rīga
Rīga
Galvenā redaktore

1996 – 1999
Izdevniecība "Pētergailis"
Stabu iela 54, Rīga
Stabu iela 54, Rīga, LV-1011
Izdevniecības vadītāja, galvenā redaktore

1999 – 2004
Izdevniecība "Pētergailis"
Stabu iela 54, Rīga
Stabu iela 54, Rīga, LV-1011
Izdevniecības direktore, galvenā redaktore

2004 līdz šim
Izdevniecība "Pētergailis"
Stabu iela 54, Rīga
Stabu iela 54, Rīga, LV-1011
Izdevniecības valdes priekšsēdētāja, galvenā redaktore
Dalība organizācijās2002 – 2020
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
Baznīcas iela 37, Rīga
Baznīcas iela 37, Rīga, LV-1010
Valdes locekle

2004 līdz šim
Valsts izglītības satura centrs
Vaļņu iela 2, Rīga
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra Mācību līdzekļu-mācību grāmatu konsultatīvās padomes locekle.

2005 līdz šim
Latvijas Izglītības apgādu asociācija
Krišjāņa Valdemāra iela 6, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 6, Rīga, LV-1010
Valdes locekle

2006 – 2008
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Literatūras un grāmatniecības padome
Krišjāņa Valdemāra iela 11A, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 11A, Rīga, LV-1010
Padomes locekle

2015 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedre. No 2019. gada arī Pārstāvju sapulces locekle.

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
25.10.1960Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Ropažu iela 34, Rīga
(Ropažu iela 34, Rīga, LV-1039)
1968 - 1980IzglītībaĒka, māja
3Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1984 - 1990IzglītībaĒka, māja
4Lomonosova iela 1A, Rīga
(Lomonosova iela 1A, Rīga, LV-1019)
2006 - 2009IzglītībaĒka, māja
5Stabu iela 54, Rīga
(Stabu iela 54, Rīga, LV-1011)
1990 - 1996DarbavietaĒka, māja
6Rīga
(Rīga)
1980 - 1989DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1989 - 1990DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1992 - 1993DarbavietaPilsēta
9Stabu iela 54, Rīga
(Stabu iela 54, Rīga, LV-1011)
1996 - 1999DarbavietaĒka, māja
10Stabu iela 54, Rīga
(Stabu iela 54, Rīga, LV-1011)
1999 - 2004DarbavietaĒka, māja
11Stabu iela 54, Rīga
(Stabu iela 54, Rīga, LV-1011)
2004DarbavietaĒka, māja
12Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
2015Dalība organizācijāsĒka, māja
13Krišjāņa Valdemāra iela 11A, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 11A, Rīga, LV-1010)
2006 - 2008Dalība organizācijāsĒka, māja
14Baznīcas iela 37, Rīga
(Baznīcas iela 37, Rīga, LV-1010)
2002 - 2020Dalība organizācijāsĒka, māja
15Krišjāņa Valdemāra iela 6, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 6, Rīga, LV-1010)
2005Dalība organizācijāsĒka, māja
16Vaļņu iela 2, Rīga
(Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050)
2004Dalība organizācijāsĒka, māja
Inguna Cepīte dzimusi 1960. gada 25. oktobrī Rīgā izcilo diriģentu – Imanta Cepīša un Ausmas Derkēvicas ģimenē. Beigusi Rīgas 45. vidusskolu (1980), Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (1990), kā arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu nodaļu (2009). Tajā aizstāvēts maģistra darbs “Autors, zīmols un grāmata Latvijas grāmatu izdevēju komunikācijā ar lasītāju. 2000–2008”.

Trīspadsmit gadu vecumā Inguna Cepīte sāka dziedāt sieviešu korī “Dzintars”, kura sastāvā bija trīsdesmit gadus. Gandrīz desmit gadus viņa bija Latvijas PSR Valsts filharmonijas māksliniece, dziedāja Valsts akadēmiskajā korī “Latvija” (1980–1989). Šajā laikā ar kori (arī kora “Dzintars” sastāvā) piedalījusies vairākos starptautiskos konkursos, uzstājoties uz pasaules lielajām skatuvēm un sadarbojoties, kopā iestudējot lielformas skaņdarbus ar vadošajiem orķestriem un mūziķiem (Marisu Jansonu, Andreju Jansonu, Emilu Čakarovu, Nēme Jervi, Endrū Loidu Vēberu, Mikiu Teodoraki, Dāvidu Oistrahu, Veljo Tormisu, Valeriju Gergijevu, Sāru Braitmenu, Vladimiru Fedosejevu, Irinu Arhipovu, Jeļenua Obrazcovu, Jonu Aleksu u. c.), arī dzejniekiem – skaņdarbu tekstu autoriem. Inguna Cepīte norādījusi, ka daudzie koncertbraucieni jau padomju dzelzs priekškara apstākļos ļāva izjust pasaules mūzikas, literatūras, mākslas elpu. Taču liela vērtība ir arī ģimenē iegūtajai mūzikas, literatūras un mākslas izglītībai, tāpat arī kontaktiem ar Latvijas un ārvalstu kultūras jomas ļaudīm – ģimenes draugiem. Kopā ar māti Ausmu Derkēvicu kopā meklēti latviešu autoru dzejoļi, radīti parindeņi, lai ārvalstu komponistiem pasūtītu skaņdarbus. Kā izcils šādas sadarbības paraugs minama sadarbība ar igauņu komponistu Veljo Tormisu – radīti skaņdarbi ar Māras Zālītes un Ojāra Vācieša dzeju.

Inguna Cepīte jau trīsdesmit gadu ir izdevniecības “Pētergailis” galvenā redaktore un vadītāja, izveidojot to par vienu no vadošajiem latviešu oriģinālliteratūras, tulkotās un mācību literatūras apgādiem. Par ceļu no mūzikas pasaules pie literatūras Inguna Cepīte saka: “Pie literatūras nonācu gluži loģiski: rakstīt man ir paticis jau sen – skolas gados, pēc tam studēju žurnālistiku, bet viss pa īstam sākās Atmodas gados. Filharmonijā bija viena no lielākajām Latvijas Tautas frontes (LTF) organizācijām, un mani uzaicināja izveidot un vadīt LTF Centra rajona avīzi. Tai devām vārdu – Pētergailis. Kad viss beidzās, Augstākās Padomes vēlēšanas jau bija notikušas, domājām – ko nu vairs... Bet mums bija iekrājušies ļoti daudzi dzejoļi. Ziedonis, Baltvilks, Breikšs... Un tieši Baltvilks ieteicās, ka varbūt vajadzētu veidot apgādu. Cik nu mēs sapratām no uzņēmumu veidošanas – ceļš bija ļoti ciņains un bedrains.” (Veidemane, E. Inguna Cepīte. Ne tikai sūrā nopietnībā dzīvot. “Neatkarīgā Rīta Avīze”, 2015, 20. nov.)

Pa šo laiku viņa piedalījusies neskaitāmās literatūras diskusijās, festivālos, semināros un starptautiskajos grāmatu gadatirgos (Frankfurtē, Londonā, Leipcigā, Boloņā, Gēteborgā, Maskavā, Sanktpēterburgā, Viļņā). Vadījusi 40 grāmatu dizaina projektus, kas guvušas godalgas starptautiskos un Latvijas grāmatu dizaina konkursos. Inguna Cepīte ir arī dizaina autore vairākām grāmatām. Par Ivara Ivaska grāmatu “Baltijas elēģijas” kopā ar Normundu Puci ieguvusi 1. vietu pasaules skaistāko grāmatu dizaina konkursā “Starptautiskais Leipcigas grāmatu gadatirgus 2002”, Leipcigā. 2004. gadā kopā ar Normundi Puci saņēmusi godalgu par Astrīdes Ivaskas grāmatas “Pasaules pagalmos. Līču loki” dizainu konkursā “Skaistākā grāmata”. Savukārt 2017. gadā par dizainu Jāņa Tomaša dzejoļu krājumam “Melnie darba cimdi” nominēta grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele”.

Inguna Cepīte raksta arī pati. Sarakstījusi šķirkļi par savu māti Ausmu Derkēvicu enciklopēdiskajam izdevumam “100 sievietes Latvijas kultūrā un politikā” (2008). Inguna Cepīte ir viena no krājuma “Ko dziedāja Rīgas gaiļi? 100 dzejnieki par Rīgu” sakārtotājām (2001), kā arī sakārtojusi, sarakstījusi priekšvārdu Ojāra Vācieša mīlas lirikai “Tuvums” (2003). Savukārt kopā ar rakstnieku Juri Zvirgzdiņu tapušas grāmatas bērniem – “No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama Eiropas lielajā bibliotēku ceļojumā” (2014) un “Cekulaina zīle dzied. Stāsti par Rīgas vēsturi” (2015).

“Rakstījusi esmu pirms sāku izdot grāmatas. Varbūt tāpēc, ka esmu tik pietuvināta grāmatu izdošanai, savas grāmata, izņemot kopā ar Juri Zvirgzdiņu rakstītās bērnu grāmatas, nav liktas vākos, vai bijis pārāk daudz paškritikas. Nav bijis laika tam pievērsties. (..) Rakstītais man vienmēr bijis svarīgs. Mamma allaž gribēja, lai rakstu, nevis izdodu grāmatas.” (Inguna Cepīte Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo”, https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/inguna-cepite-ulsiks-ir-biografiski-vesturisks-romans-ko-sarakst.a94761/)

2017. gadā iznāca Ingunas Cepītes autobiogrāfiskais romāns “Ulsiks”, kas tulkots somu un krievu valodā. 2018. gadā Egona Līva piemiņas balvas konkursā “Krasta ļaudis” par grāmatu “Ulsiks” iegūta Liepājas Universitātes specbalva. Romāns “Ulsiks” ir bērnības atmiņu stāstījums par meiteni Ulsiku 20. gs. 60. gados un 70. gadu sākumā. Savukārt stāsti par vecāku koncertbraucieniem, kora “Dzintars” pirmajiem starptautiskajiem sasniegumiem un mūziku piešķir arī romānam kultūrvēsturisku vērtību. Literatūrzinātniece Sandra Ratniece par romānu rakstījusi: “Latviešu autoru bērnības atmiņu tēlojumos līdz ar laikmetu ieskanas traģiskas intonācijas. Ingunas Ulas Cepītes grāmatā īpašais šarms, paslēpies bērnības gaišajā un vieglajā, sirds siltajā, atkailinātajā un patiesajā tēlojumā. Ne velti Ulsika mīļākā krāsa ir dzeltenā, un saule, ziedi un mūzika ir Ulsika bērnības klātesošs lielums. Izlasot Ingunas Ulas Cepītes bērnības atmiņas, vēl arvien nepamet sajūta, ka nevis lasu grāmatu, bet man šo stāstu mutiski izstāsta pati autore, jo tekstā ir daudz tikai viņai vien raksturīgas frāzes un intonācijas, kas acīmredzot Ingunai Ulai Cepītei nāk līdzi kopš bērnības.” (Ratniece, S. Annele, Bille, Laura un... Ulsiks. “Kultūrzīmes”, 2017, 12. dec.)

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.