Ingmāra Balode

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Vienības: Autors (1)

Darbi: Darba autors (38); Atdzejotājs (3); Redaktors (16); Mākslinieks (1); Komentāra autors (6); Recepcijas persona (19)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsIngmāra Balode
Kopsavilkums
Ingmāra Balode (1981) – dzejniece, tulkotāja. Studējusi poļu valodu un kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā. Ingmāra Balode aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā "Bron-Hīts", bijusi interneta žurnāla "Satori" un apgāda "Mansards" redaktore. Balode ir darbīga un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Pateicoties viņai, latviski lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks, Ādams Zagajevskis un citi. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli", gan šīs, gan 2012. gadā publicētais krājums "alba" ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. 2020. gadā iznācis jaunākais dzejas krājums "Dzejoļi pēc mūsu ēras". Balodes dzejai piemīt nesteidzīga intonācija, rūpīgs un ieinteresēts pilsētas un dabas vērojums. Dažādās kultūras atsauces viņas darbos nekad nav pašmērķīgas, bet palīdz labāk izteikt un kontekstualizēt kādu konkrētu eksistenciālu problēmu.
Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1996: stāsts "Zēns ar visvioletākajām acīm pasaulē" laikrakstā "Literatūra. Māksla. Mēs" (12.12.).

Dzeja

2007: "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli" ("1/4 Satori").
2012: "alba" ("Mansards").
2020: "Dzejoļi pēc mūsu ēras" ("Neputns").

Cittautu autoru darbu tulkojumi

2000: kopā ar Jāni Elsbergu tulkojusi Anitas Hjūetas (Anita Hewett) prozu bērniem "Stāsti par zvēriem un zvēriņiem" (Sprīdītis).
2004-2015: periodikā publicēti Džona Ašberija (John Ashbery), Staņislava Barančaka (Stanisław Barańczak), Martinas Buližaņskas (Martyna Buliżańska), Jaceka Denela (Jacek Dehnel), Tadeuša Dombrovska (Tadeusz Dąbrowski), Zbigņeva Herberta (Zbigniew Herbert), Romana Honeta (Roman Honet), E. E. Kamingsa (E. E. Cummings), Hannas Krālas (Hanna Krall), Bartoša Konstrata (Bartosz Konstrat), Rišarda Kriņicka (Ryszard Krynicki), Staņislava Lema (Stanisław Lem), Česlava Miloša (Czesław Miłosz), Slavomira Mrožeka (Sławomir Mrożek), Tadeuša Ruževiča (Tadeusz Różewicz), Tomaša Ružicka (Tomasz Różycki), Marčina Sendecka (Marcin Sendecki), Džeimsa Skailera (James Schuyler), Marčina Švetļicka (Marcin Świetlicki), Eugēniuša Tkačišina-Dicka (Eugeniusz Tkaczyszyn-Dycki), Ādama Zagajevska (Adam Zagajewski) darbu tulkojumi.
2005: tulkojusi Nīla Geimana (Neil Gaiman) romānu "Nekadiene" (AGB).
2005: tulkojusi Hannas Krālas romānu "Paspēt brīdi pirms Dieva" (Dienas Grāmata).
2007: tulkojusi Dorotas Maslovskas (Dorota Masłowska) romānu "Poļu-krievu karš zem sarkanbaltā karoga" (Dienas Grāmata).
2008: tulkojusi Mikolaja Ložiņska (Mikołaj Łoziński) romānu "Reisefieber" (1/4 Satori).
2009: atdzejojusi Ādama Zagajevska dzejoļu izlasi "Svešā skaistumā" (1/4 Satori).
2011: tulkojusi Mikolaja Ložiņska prozu bērniem "Būtnes bēg" (Liels un mazs).
2012: piedalījusies Sergeja Timofejeva (Сергей Тимофеев) krājuma "Stereo" atdzejošanā (Orbīta).
2014: piedalījusies Vladimira Svetlova (Владимир Светлов) krājuma "lietots" atdzejošanā (Orbīta).
2014: tulkojusi Mikolaja Ložiņska romānu "Grāmata" (Mansards).
2017: piedalījusies E. E. Kamingsa izlases "Pavasara virpulis" sastādīšanā un atdzejošanā (Neputns).
2018: tulkojusi Lidijas Dimkovskas (Лидија Димковска) romānu "Slēptā kamera" (Mansards).
2019: tulkojusi, sastādījusi Jaroslava Ivaškeviča (Jarosław Iwaszkiewicz) darbu izlasi "Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja" (Neputns). 2019: tulkojusi Evas Madejskas (Ewa Madejska) grāmatas “Brillītes”, “Karalis” (Pētergailis).
2020: tulkojusi Olgas Tokarčukas (Olga Tokarczuk) stāstus un Nobela runu ("Domuzīme (03/2019), "Domuzīme" (02/2020), "Satori").
2020: tulkojusi Mariana Orļona (Marian Orłoń) grāmatas “Detektīva Snīpja pēdējā dēka”, “Detektīvs Snīpis un nolaupītāji” un “Kā detektīvs Snīpis Jaunliepiņas pārsteidza” (Pētergailis).
2020: tulkojusi Barbaras Kosmovskas (Barbara Kosmowska) grāmatu “Tru” (Pētergailis).
2020: tulkojusi Annas Taraskas (Anna Taraska) grāmatu “Punktiņa un Kleksis” (Pētergailis).
2021: tulkojusi Marčina Vihas eseju krājumu "Lietas, kuras es neizsviedu" (Mansards).

Grāmatas citās valodās

2016: "Solo il mare può far rumore" ["Trokšņot drīkst tikai jūra"], itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo ("Damocle").
2019: "Альба" ["Alba"], ukraiņu valodā atdz. Māris Salējs un Jurijs Zavadskis ("Крок").
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli" (1/4 Satori, 2007)

"Lasot šo grāmatu, rodas sajūta, ka tā ir ļoti personiska, jo autore neslēpjas aiz sarežģītu intelektuālu spēļu vai ironijas maskas. Šī varētu būt kā atelpa tiem lasītājiem, kas uzskata, ka neglītā estētika spēj pārsteigt vien literatūras stundu nomocītu tīni, bet postmodernisma spēlīšu kliedzošā oriģinalitāte izraisa žāvas."

Viguls, Arvis. Ārstniecisks līdzeklis. Satori, 23.09.2007.

Par dzejoļu krājumu "alba" (Mansards, 2012)

"Manuprāt, valoda ir atslēgvārds, kas izsaka šīs grāmatas būtību. Es neteiktu, ka autore kopš "Ledenēm" atmetusi liekvārdību, drīzāk dzejas valoda ir transformējusies no plūstoša garrindu stāstījuma uz koncentrētāku un tiešāku izteiksmes veidu."

Rudzīte, Katrīna. Pateikt vairāk. Satori, 18.09.2012.

Par dzejoļu krājumu "Dzejoļi pēc mūsu ēras" (Neputns, 2020)

"viegli asociatīvo plūdumu un teikumisko neparedzamību papildina tradicionālāki paņēmieni – oriģinālas, bet ne pašmērķīgas metaforas, piemēram, 57. lappusē, kur bērni un kucēni pielīdzināti “pusiesāktām grāmatām”, vai vairākās vietās lasāmās paralēles starp cilvēku un dabas tēliem (“Vējš aiznes bērnam cepuri un bērzam noplēš rokas” (49. lpp.)). Rezultātā lasāma ļoti prasmīgi sarakstīta grāmata, kas uzbur daudzdimensionālu valodas ainavu."

Šteinbergs, Ivars. Lauzt valodu maigi. Punctum, 26.01.2021.
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
redaktore
Dzimšanas laiks/vieta29.01.1981
Auce
Auce, Auces novads
Izglītībanezināms – 1996
Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola
Aspazijas bulvāris 34, Rīga
Aspazijas bulvāris 34, Rīga, LV-1050

1987 – 1994
Bauskas 1. vidusskola
Uzvaras iela 10, Bauska
Uzvaras iela 10, Bauska, Bauskas novads, LV-3901

1996 – 2002
Rīgas Lietišķās mākslas koledža
Krišjāņa Valdemāra iela 139, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 139, Rīga, LV-1013

Rīgas Lietišķās mākslas koledžas tēlniecības nodaļa.


2001 – 2005
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautisko kultūras sakaru specialitātes Latvija – Polija studente; humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās.

2002
2002. gada jūlijs: Starptautiskā poļu valodas skola Polijā, Ļubļinā.

2003 – 2004
2003. un 2004. gada augusts: Starptautiskā poļu valodas, literatūras un kultūras vasaras skola Češinā, Polijā.

2006 – 2009
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003

Maģistra grāds mākslās: Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras teorija.


2010
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Doktorantūra Latvijas Kultūras akadēmijā.
Darbavieta2001 – 2002
Vides Vēstis
Rīga
Rīga
Literatūras nodaļas redaktore

00.12.2002 – 00.09.2004
Radio NABA
Rīga
Rīga
Iknedēļas dzejas raidījuma "Bronhīts" veidotāja

00.04.2006 – 00.05.2006
Auce
Auce, Auces novads
Mutiskā (konsekutīvā) un rakstītu tekstu tulkošana, darbs stendā starptautiskajos grāmatu gadatirgos Budapeštā, Prāgā un Varšavā

00.12.2006
Rīga
Rīga
Festivāla "Prozas lasījumi 2006" rīkotāja

2007 – 2011
1/4 Satori
Rīga
Rīga
Redaktore, tulkotāja un projektu vadītāja

00.08.2010 – 00.12.2010
Laikmetīgās mākslas centrs "kim?"
Rīga
Rīga
Komunikācijas projektu vadītāja un tekstu autore latviešu un angļu valodās

2012 – 2016
Mansards
Rīga
Rīga
Redaktore un starptautisko izdevējdarbības projektu vadītāja

2015
Latvijas Kultūras akadēmija
Rīga
Rīga
Vieslektore

2020
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

Latvijas Rakstnieku savienības Dzejas meistardarbnīcas vadīšana.

Dalība organizācijās2006
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
LRS biedre kopš 2006. gada.
ApbalvojumiLatvijas Literatūras gada balva
Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli".
Spilgtākā debija
2008

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Balva piešķirta par Ādama Zagajevska izlasi "Svešā skaistumā".
Atdzeja
2010

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Balva piešķirta par Mikolaja Ložiņska grāmatas ''Būtnes bēg'' profesionāli augstvērtīgu tulkojumu no poļu valodas.
Tulkojums
2012

Latvijas Literatūras gada balva
alba
Balva piešķirta par dzejas krājumu "alba".
Dzeja
2013

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Auce
(Auce, Auces novads)
29.01.1981Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Uzvaras iela 10, Bauska
(Uzvaras iela 10, Bauska, Bauskas novads, LV-3901)
1987 - 1994IzglītībaĒka, māja
3Aspazijas bulvāris 34, Rīga
(Aspazijas bulvāris 34, Rīga, LV-1050)
1996IzglītībaĒka, māja
4Krišjāņa Valdemāra iela 139, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 139, Rīga, LV-1013)
1996 - 2002IzglītībaĒka, māja
5Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2001 - 2005IzglītībaĒka, māja
6Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2006 - 2009IzglītībaĒka, māja
7Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2010IzglītībaĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
2001 - 2002DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
2012 - 2016DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
2007 - 2011DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
2015DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
01.08.2010 - 01.12.2010DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
01.12.2006DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
01.12.2002 - 01.09.2004DarbavietaPilsēta
15Auce
(Auce, Auces novads)
01.04.2006 - 01.05.2006DarbavietaPilsēta
16Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
2020DarbavietaĒka, māja
17Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
2006Dalība organizācijāsĒka, māja
Dym

ir cilvēki kas tev pagulēs priekšā
aizasmalā
smiedamies vai stāstīdami cik pašiem traki
iet lai tikai tu neturpinātu skatīties zvaigžņainajos ziedos
kas klāj visu nogāzi

ir cilvēki kas ar savu kameras aci
skatīsies asajos stiebros līdz tā kompasa adata
rādīs lūk
ziemeļi
aizgriezies

bet tie ņems savu statīvu vai to A burtu ar kuru
zemi mēra
atnāks un arī sniegā uzzīmēs skaidru robežu
ar tiem pašiem plānajiem zābakiem
te tālāk neej

kafejnīcā Dūms kur mēs uzsākām sarunu
lasīju tieši ka Selindžers nomiris
atkal laiks mūs notvēra avīzes lapā
tikai tajā
nebija svina

jā ko mēs te svinam
naktī drukādami vai dzerdami krāna ūdeni

to ka cilvēki
pagulēs priekšā
aizasmalā
un aizsegs tavas acis ar roku lai tu viņas neredzi
lai tu redzi tikai tās kas gaisā

lai tu pamosties
gaismā

(No Ingmāras Balodes dzejas krājuma “Dzejoļi pēc mūsu ēras” (“Neputns”, 2020), 61. lpp.)

Latviešu dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā "Bron-Hīts", bijusi interneta žurnāla "Satori" un apgāda "Mansards" redaktore, viņa ir darbīga un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja (zināšanas par poļu valodu un kultūru Balode apguvusi, studējot Starptautiskā poļu valodas skolā Ļubļinā, Starptautiskā poļu valodas, literatūras un kultūras vasaras skolā Češinā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā – kultūras sakaru specialitātē "Latvija – Polija”, šobrīd dzejniece turpina studijas LKA doktorantūrā).

Tieši pateicoties Balodei, latviski lasāmi vairāku ievērojamu autoru darbi, tostarp Džona Ašberija, Martinas Buližaņskas, Jaceka Denela, Tadeuša Dombrovska, Zbigņeva Herberta, E. E. Kamingsa, Hannas Krālas, Staņislava Lema, Česlava Miloša, Tadeuša Ruževiča, Tomaša Ružicka, Eugēniuša Tkačišina-Dicka un Ādama Zagajevska sacerējumi. Piemēram, dzejolis “Neiespējamās draudzības” (66. lappusē) no Balodes atdzejotās Ādama Zagajevska dzejas izlases “Svešā skaistumā” (“1/4 Satori”):

Piemēram, ar kādu, kura vairs nav
un kurš atstājis tikai padzeltējušas vēstules.

Vai arī garas pastaigas gar strautu,
kura dziļumā apglabātas

porcelāna tasītes – un sarunas par filozofiju
ar kautrīgu studentu vai pastnieku.

Svešinieks ar cēlu skatienu,
kāds, ko nekad vairs nesastapsi.

Draudzība ar šo pasauli, aizvien brīnišķīgāka
(ja vien ne sāļā asiņu smarža).

Tas sirmgalvis, kurš dzer kafiju
Sanlazārā un kādu tev atgādina.

Sejas, ko vien sekundi manīji
piepilsētas vilcienā, caur loga stiklu –

priecīgas braucēju sejas, kas ceļā
varbūt uz brīnišķu balli vai arī uz slaktiņu.

Un draudzība pašam ar sevi
- tu taču nezini, kas esi.

Balode latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli", kam 2012. gadā sekoja krājums “alba”. Abi šie krājumi apbalvoti ar Latvijas Literatūras gada balvu.

Arvis Vigus par pirmo krājumu rakstījis, ka, “lasot šo grāmatu, rodas sajūta, ka tā ir ļoti personiska, jo autore neslēpjas aiz sarežģītu intelektuālu spēļu vai ironijas maskas. Šī varētu būt kā atelpa tiem lasītājiem, kas uzskata, ka neglītā estētika spēj pārsteigt vien literatūras stundu nomocītu tīni, bet postmodernisma spēlīšu kliedzošā oriģinalitāte izraisa žāvas” (Viguls, Arvis. Ārstniecisks līdzeklis. Satori, 23.09.2007.). Par otro krājumu izteikusies Katrīna Rudzīte: “Manuprāt, valoda ir atslēgvārds, kas izsaka šīs grāmatas būtību. Es neteiktu, ka autore kopš "Ledenēm" atmetusi liekvārdību, drīzāk dzejas valoda ir transformējusies no plūstoša garrindu stāstījuma uz koncentrētāku un tiešāku izteiksmes veidu” (Rudzīte, Katrīna. Pateikt vairāk. Satori, 18.09.2012.).

2020. gadā iznācis jaunākais Balodes dzejas krājums "Dzejoļi pēc mūsu ēras”, kuru literatūras kritikā komentējis Ivars Šteinbergs: “Balodes valoda [..] negrauj sintakses likumības, kā to vietām tiecas darīt viņas atdzejotais e. e. kamingss, bet tā novirzās no normām tieši tik daudz, lai nekļūtu paredzama, lai sagādātu pārsteigumu. Šī novirzīšanās ne tikai palīdz izvairīties no banalitātēm, jo neļauj iestigt prognozējamās gultnēs, bet piešķir valodai lakonismu un daudznozīmību” (Šteinbergs, Ivars. Lauzt valodu maigi. Punctum, 26.01.2021.).

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.