Inga Ābele

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (64); Līdzautors (1); Fotogrāfs (1); Recepcijas persona (91)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsInga Ābele
Papildu vārdiIngrīda Ābele
Dzimtais vārdsIngrīda
KopsavilkumsInga Ābele (1972) – rakstniece. Raksta prozu, dramaturģiju un dzeju. Saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu "Lugas" (2003), par stāstu krājumu "Sniega laika piezīmes" (2004) un romāniem "Paisums" (2008) un "Klūgu mūks" (2014). Ābeles grāmatu tulkojumi iznākuši Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā, Čehijā, Slovēnijā, Francijā un ASV. Viena no nozīmīgākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm.
Personiska informācija1990: beigusi Rīgas 39. vidusskolu (tagad – Rīgas Juglas vidusskola), kur padziļināti mācījusies literatūru. Skolas laikā arī meklējami pirmsākumi viņas dzejas domām.
Pēc skolas beigšanas neilgu laiku studējusi par bibliotekāri, vēlāk neilgi studējusi bioloģiju Latvijas Universitātē.
1992–1995: dzīvojusi Talsu pusē, kur Oktes muižas zirgaudzētavā strādājusi par zirgu treneri.
1995: atgriezusies Rīgā.
Strādājusi kancelejas preču veikalā Rīgā.
90. gadu otrajā pusē: sākusi publicēties, gājusi uz Latviešu biedrības jauno literātu klubu Šķelpata, ko vadīja Jānis Rokpelnis.
1997–2001: studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apguva teātra un TV dramaturģiju (kursa vadītājs Lauris Gundars).
Profesionālā darbība1996: publicējusies žurnālā "Draugs", laikrakstos "Literatūra. Māksla. Mēs.", "Talsu Vēstis".

Stāstu krājumi

1999: Akas māja (Atēna)
2004: Sniega laika piezīmes (Atēna)
2010: Kamenes un skudras (Dienas grāmata)
2020: Balta kleita (Dienas grāmata)

Romāni

2001: Uguns nemodina (Atēna)
2008: Paisums (Dienas grāmata)
2014: Klūgu mūks (Dienas grāmata)
2017: Duna (Dienas grāmata)

Dokumentālā proza

2005: Austrumos no saules un ziemeļos no zemes (Atēna)

Dzeja

2000: Nakts pragmatiķe (Atēna)
2006: Atgāzenes stacijas zirgi (dzejproza) (Atēna)

Lugas

2003: Lugas (Atēna)


Literārā līdzdalība citos projektos

2000: scenārija autore televīzijas filmai "Akas māja" (Latvijas Televīzija, režisore Kristīne Kandere; scenārija autores: Inga Ābele, Kristīne Kandere).
2001: scenārija līdzautore filmai "Pa ceļam aizejot" (scenārija autors Kaspars Odiņš; līdzautori: Inga Ābele, Viesturs Kairišs; filmas režisors Viesturs Kairišs).
2004: sarakstījusi inscenējumu F. Dostojevska romāna "Idiots" – izrādei "Mizerabļi".
2004: pēc Ingas Ābeles dienasgrāmatām veidota izrāde "Sibīrija".
2009: redkolēģijas locekle Matiasa Knolla (Matthias Knoll) dzejoļu krājumam "597 – mīlas apmātības vārsmas".
2014: tekstu autore Gunāra Dukštes albumam "Lidojumā!: pieskārieni Latvijai. Latvia from above".

Literāro darbu tulkojumi citās valodās (2001–2013)

2001: krājumā "Камушек на ладони: латышская женская проза" (Akmentiņš plaukstā: latviešu sieviešu proza) tulkoti stāsti "Эму, мой друг" (Viņam, mans draugs), "Дом с колодцем" (Akas māja). Krievu valodā tulkojusi Viola Rugāja.
2002: stāsts "The Loving Years" (Mīlestības gadi) publicēts "Taste of Paper. Visby Text Book No. 3" Ilzes Kļaviņas-Mueller angļu valodas tulkojumā.
2003: stāsts "Gli anni dell'amore" (Mīlestības gadi) itāļu valodā krājumā "Racconti Senza Dogana. Giovani scrittori per la nuova Europa" (Noveles bez robežām – jaunie rakstnieki jaunai Eiropai). Itāļu valodā tulkojusi Jevgēņija Vališevska.
2003: žurnāla "Latvian Literature" 4. numurā "About mother's arms. An excerpt from the book "Fire Doesn't Wake"" (Par mātes rokām. Fragments no romāna "Uguns nemodina"). Angļu valodā tulkojusi Margita Gailītis.
2004: stāsts "Les industries, comme d’habitude" (Kā allaž industrijas) krājumā "Cette peau couleur d’ambre". Franču valodā tulkojuši Gita Grīnberga un Henri Menentaud.
2004: stāsts "Трижды стожалостная без слов" (Trīssimt žēlīga bez vārdiem) izdevumā "Дружба народов". Krievu valodā tulkojusi Viola Rugāja.
2005: "Nature morte à la grenade" (Klusā daba ar granātābolu). Franču valodā tulkojuši Gita Grīnberga un Henri Menentaud.
2005: Stāsts "The Loving Years" (Mīlestības gadi). Publicēts antoloģijā "In Our Own Words" un izdevumā "Small Is My Land. Edinburgh Review 115." Ilzes Kļaviņas-Mueller angļu valodas tulkojumā.
2005: stāsts vācu valodā "Die Jahre der Liebe" (Mīlestības gadi) žurnālā "Lettische Literatur".
2005: stāsts "Годы любви" (Mīlestības gadi) žurnālā "Латвийская литература". Krievu valodā tulkojusi Jeļena Budanceva.
2007: "Ilden vækker ingen" (Uguns nemodina). Dāņu valodā tulkojis Karstens Lomholts.
2007: "Ugnis nepabudins" (Uguns nemodina). Lietuviešu valodā tulkojusi Veronika Adamonytė.
2007:"Dreizehn Prosagedichte aus dem Band "Atgāzenes stacijas zirgi"" (Trīspadsmit dzejprozas fragmenti no grāmatas "Atgāzenes stacijas zirgi") žurnāla "Lettische Literatur" 2. numurā. Vācu valodā tulkojis Matiass Knolls.
2007: zviedru valodā "Fjärrtåget" (Tālās satiksmes vilciens) un "Stilleben med granatäpple" (Klusā daba ar granātābolu) žurnālā "Lettisk litteratur" Nr. 1.
2007: "Léta lásky" (Mīlestības gadi) izdevumā "PLAV. Mesičnik pro svetovou literaturu". Nr. 12. Čehu valodā tulkojusi Lenka Matoušková.
2008:"Elden väcker ingen" (Uguns nemodina). Zviedru valodā tulkojusi Austra Krēsliņa.
2008:"Tihožitje z granatnim jabolkom" (Klusā daba ar granātābolu). Slovēņu valodā tulkojusi Maja Kraigher.
2008:"Les cerfs noirs" (Tumšie brieži). Franču valodā tulkojuši Gita Grīnberga un Henri Menentaud.
2008: stāsts "Autumn Recipe" (Rudens recepte) antoloģijā "New Europen Poets" (Jaunie Eiropas dzejnieki). Angļu valodā tulkojusi Ināra Cedriņš.
2008: antoloģijā "The Baltic Quintet" un žurnālā "World Literature Today" (novembris-decembris) tulkota Ingas Ābeles dzeja. Angļu valodā tulkojusi Ināra Cedriņš.
2008: Ingas Ābeles dzeju zviedru valodā tulkojis Juris Kronbergs žurnālā "Lettland diktar. Ord och steg." Stāstus "Fjärrtåget" (Tālās satiksmes vilciens) un "Stilleben med granatäpple" (Klusā daba ar granātābolu) - "Lettland berättar: Människomuseet." Zviedru valodā tulkojis Juris Kronbergs.
2008: stāsti "Годы любви" (Mīlestības gadi), "Трижды стожалостная без слов" (Trīssimt žēlīga bez vārdiem) krājumā "Женщина в янтаре" (Sieviete dzintarā). Krievu valodā tulkojušas Jeļena Budanceva un Viola Rugāja.
2009: "Vítr promĕnlivých smĕrů" (Mainīga virziena vējš). Čehu valodā tulkojusi Lenka Matoušková.
2009:"Högvatten" (Paisums). Zviedru valodā tulkojis Juris Kronbergs.
2009: almanahā "Po šiaurės dangum V" (Zem Ziemeļu debesīm V) lietuviešu valodā stāstus "Kamanės ir skuzdės" (Kamenes un skudras) un "Natiurmortas su granatu" (Klusā daba ar granātābolu) tulkojusi Laura Laurušaitė.
2010: antoloģijā "Best European Fiction 2010" (Eiropas labāko stāstu krājums 2010) angļu valodā tulkots stāsts "Ants and Bumblebees" (Kamenes un skudras).
2010: "Saute de vent" (Mainīga virziena vējš). Franču valodā tulkojuši Gita Grīnberga un Žans Žaks Ringenuārs.
2011: "Ostřice" (Dzelzszāle), "Jasmín" (Jasmīns). Čehu valodā tulkojusi enka Matoušková.
2011: stāsts krievu valodā "Рижский Альманах" (Rīgas Almanahs) Roalda Dobrovenska tulkojumā.
2012: "The Latvian modern little prose: Aija Lace, Andra Neiburga, Gundega Repse, Janis Einfelds, Nora Ikstena, Inga Abele" (Latviešu modernā īsproza). Gruzīņu valodā tulkojusi Maya Gogoladze.
2013: "High Tide" (Paisums). Angļu valodā tulkojusi Kaija Straumanis.
2013: latviešu prozas izlasē armēņu valodā iekļauts Ingas Ābeles stāsts.

Citātu galerija

Par stāstu krājumu "Akas māja" (Atēna, 1999)


Inga Ābele stāsta par sievieti un mīlestību. Taču ar klasiskās situācijas apvērsumu. (..) Jautājums ir nevis, kā pieskaņoties vīrietim, savam bērnam, bet kā saskaņoties pašai ar sevi. Dramaturģisku konfliktu uzbudina nevēlēšanās dzīvot ērti, pašsaprotami samierinoties ar pasaules eksistenciālajām, sociālajām nepilnībām, cilvēku attiecību ētiskajām nodevībām. (..) Ingas Ābeles teksti asociējas ar jēlām brūcēm un pakāpenisku noasiņošanu. (..) Ar bagātas, tēlaini precīzas valodas palīdzību, lieliski izstrādātiem dabas aprakstiem Inga Ābele nav centusies radīt kaut ko speciālā formā ielietu. Pavirši spriežot, var pat rasties iespaids par melnraksta, jēlmateriāla amorfumu, uz ko arī uzvedina bieži izmantotā vēstuļu, dienasgrāmatas fragmentu forma. Var arī domāt, ka autore, rakstot šo darbu kopumā vai arī kādu atsevišķu gabalu, turpinājusi no jebkuras vietas, stāstot visu, kas ienāk izjūtās. Taču šis iespaids ir maldīgs un labāko gabalu - Hēbes grafīti. Spēles ar izkapti. Ziemeļu strazdi - jēga un tēlainība plūst uz priekšu, līdz satek vienā kompozicionāli veselā mākslinieciski spilgtā iespaidā.

Ieva Dubiņa. Nolaišanās akā. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.8 (19.08.1999)


""Akas māja" noteikti ir pēdējo gadu spožākā prozas debija. Tajā apkopotie deviņi stāsti rakstīti ar gluži vai mistiskas pieredzes vadītu roku; tajos nav ne vēsts no pirmo grāmatu autoriem parasti piemītošās nevarīgās minstināšanās, pretenciozitātes, uzspēlētas pozas, stilistiskiem defektiem, nav arī maldīšanās pa ietekmju strupceļiem. Inga Ābele ir „gatava” jau ar pirmo rāvienu."

Guntis Berelis. Inga Ābele uz sliekšņa. Diena, 12.05.1999.

Par stāstu krājumu "Sniega laika piezīmes" (Atēna, 2004)


""Sniega laika piezīmes" nav viegla grāmata. Nedz viņai, nedz viņas aprakstītajām personām, nedz lasītājiem. Bet baisi patiesa. Amplitūdā no eksistenciālām šausmām, pat fizioloģijas, līdz bērnišķīgai naivitātei. Pat nevaru iedomāties otru latviešu stāstnieci/ku, kura/š mūsdienās spētu vienā īsprozas vai dzejprozas tekstā ierakstīt un tā uzburt tik plašu un dzīvu ainavu – blakus cilvēkiem, kas neizbēgami tiek stāstītā centrā, tikpat neizbēgami rādot suņus, aļņus un citus dzīvās dabas skatus. Un ne brīdi šī vide un tajā dabiski esošie cilvēki nekļūst bezcerīgi un neatgriezeniski pesimistiski. Drīzāk tādi kā apātiski optimistiski. (..) Apātiskais optimisms dzimst un barojas no tā, ka atrisinājuma nevis nav, bet to nevienam nevajag. Stāsti aprāda to, kas ir, un neinteresējas par to, kas varētu vai kam vajadzētu būt."

Rimands Ceplis. Patiesība ir aiz kalna. Latvijas Vēstnesis. 30.12.2004.


"Ābelei piemīt retais talants ieraudzīt un, galvenais, saskatīt tos eksistenciālos bezdibeņus, kas atrodas zem pagalam triviālās un ikdienišķās esamības virskārtiņas (šādā aspektā viņas proza radniecīga stilistiski stipri citādajiem Neiburgas stāstiem). Nav vajadzīgas nekādas milzīgas katastrofas vai satricinājumi – "slēptās drāmas" notiek šepat visu acu priekšā – gan Rīgas nomalēs, gan tālos lauku nostūros."

Guntis Berelis. Inga Ābele "Sniega laika piezīmes". Karogs, Nr. 2, 2005.

Par romānu "Klūgu mūks" (Dienas grāmata, 2014)


"Inga Ābele savā darbā ir aptvērusi latviešu jaunāko laiku autoriem neraksturīgi plašu vēstures periodu, ģeogrāfiju un tematiku. (..) Dzīves galīgo norišu, piedzimšanas un nomiršanas aprakstos Ābele ir tik pārliecinoša un biedējoši precīza, ka rodas jautājums, kur vispār autore smeļas šādu pieredzi un (apsvērums tiešā romāna ietekmē) – vai tā nenāk no Dieva. Tieši garīgās un reliģiskās dimensijas klātbūtne romānā neļauj tam kļūt bezcerīgi drūmam. Ābeles valoda ir grezna, bieza, barokāla, kas labi piedien aprakstītajam laikam un katoļu kultūrai. Vārdu ir daudz, bet epiteti un metaforas ir pastozi grodi un rada precīzas iztēles ainas kā klasiķu gleznas. Izteiksme brīžam izklausās vecmodīga ("Kad Francis runā, viņā ieaug svešāda, degoša serde, kas pretrunā ar miesas vārgo stiebru"), taču šis vecmodīgums šķiet stilistisks paņēmiens aprakstāmā laikmeta gara atspoguļošanai. Milzīgs darbs ieguldīts arī laikmeta vides izpētē – vai tā būtu 19. gadsimta Latgales sēta, tās iekārtojums, vai cara Nikolaja II kronēšana Maskavā – apraksti ir tik pārliecinoši, it kā autore visur būtu bijusi klātesoša. Valodu krāšņo vietvārdi un ļoti organiski ievīti latgalismi, kas manām kurzemnieka ausīm skan kā mūzika: inflantieši, dzeraune, sola, apleicines, eļnes mūdži, rajs, šolks, čorti un besi, sudobrs, pūļi, mienesnīks, obrazi, guļbas, ozdoras, olūts, sinces, drounicas, koldons, kourklineicas, pūstums, spoveds, ļutari un daudzi citi. (..) Es domāju, ka ir tapis latviešu literatūrai nozīmīgs, liels darbs, literārs piemineklis Latgales vēsturei un Francim Trasunam, kas reizē ir arī laba un aizraujoša literatūra tiem, kas vēl spēj lasīt garus romānus."

Andra Neiburga. Klūgu mūks. Satori, 18.03.2014.


Nodarbesdzejniece
rakstniece
dramaturģe
Dzimšanas laiks/vieta05.10.1972
Rīga
Rīga
Izglītība1990
Rīgas Juglas vidusskola
Kvēles iela 64, Rīga
Kvēles iela 64, Rīga, LV-1064

1997–2001
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Teātra un televīzijas dramaturģijas nodaļa
DarbavietaOktes muižas zirgaudzētava
Oktes muiža
"Okte", Laucienes pagasts, Talsu novads, LV-3285
Trenere
ApbalvojumiAutortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par lugas "Tumšie brieži" iestudējumiem Latvijas un Vācijas teātros.
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Lugas
Balva piešķirta par lugu krājumu "Lugas".
Dramaturģija
2004

Latvijas Literatūras gada balva
Sniega laika piezīmes
Balva piešķirta par stāstu krājumu "Sniega laika piezīmes".
Proza
2005

Latvijas Literatūras gada balva
Paisums
Balva piešķirta par romānu "Paisums".
Proza
2008

Baltijas Asamblejas balva
Paisums
Balva piešķirta par romānu "Paisums".
Literatūra
2009

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par lugu "Jasmīns", kas sarakstīta 2002. gadā, publicēta žurnālā "Karogs". Publicēta grāmatā "Lugas" 2003. gadā, tajā pašā gadā iestudēta United Intimacy teātrī, izrādīta Viļņā un Rīgā. 2004. gadā krievu valodā iestudēta M.Čehova Rīgas Krievu teātrī un 2008. gadā - G. Poliščukas teātra observatorijā ar nosaukumu "Aukstuma potes". 2012. gadā iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī ar nosaukumu "Jasmīns. Pārdaugava" un J.Miltinis teātrī Panevēžā, Lietuvā.
2013

Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras"
Klūgu mūks
Balva piešķirta par romānu "Klūgu mūks".
Literatūra un grāmatniecība
2014

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
Klūgu mūks
Balva piešķirta par romānu "Klūgu mūks".
Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē
2014

Dzintara Soduma balva
Klūgu mūks
Balva piešķirta par kultūrvēsturisko romānu "Klūgu mūks".
2014

Latvijas Literatūras gada balva
Klūgu mūks
Balva piešķirta par romānu "Klūgu mūks".
Proza
2015

Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras"
Duna
Balva piešķirta par romānu "Duna".
Literatūra
2017

Autortiesību bezgalības balva
Klūgu mūks
Autortiesības bezgalības balva par romānu "Klūgu mūks", kas izdots grāmatas formātā 2014. gadā ("Dienas Grāmata: ), grāmata pieejama arī e-grāmatas versijā. 2017. gadā tulkots lietuviešu valodā (Edmunds Untulis), iestudēts 19 lasījumos, kas skanējuši Latgales Radio, 2017. gada rudenī romāna "Klūgu mūks" radiolasījumi sāk skanēt arī Latvijas Radio 1.
2017

Latvijas Literatūras gada balva
Duna
Balva piešķirta par romānu "Duna".
Labākais prozas darbs
2018

Kartes leģenda







Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
05.10.1972Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
1997 - 2001IzglītībaĒka, māja
3Kvēles iela 64, Rīga
(Kvēles iela 64, Rīga, LV-1064)
1990IzglītībaĒka, māja
4Oktes muiža
("Okte", Laucienes pagasts, Talsu novads, LV-3285)
(Nav norādīts)DarbavietaMuiža

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.