Darbi: Darba autors (92); Atdzejotājs (3); Sastādītājs (107); Redaktors (42); Līdzautors (1); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (56)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Inese Zandere |
|---|---|
| Pseidonīms | Andrejs Dole |
| Kopsavilkums | Inese Zandere (1958) ir latviešu dzejniece, publiciste un redaktore, bērnu grāmatu autore un izdevēja. Karjeras laikā strādājusi laikrakstos "Diena", "Pionieris", kā arī žurnālā "Rīgas Laiks", kurā ieņēma arī galvenās redaktores amatu. Dzejniece pazīstama ar bērniem veltītu dzeju un lugām, kas guvuši daudzveidīgu izpausmi un recepciju arī citās mākslas jomās. Ineses Zanderes teksti plaši komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, raidījumi bērniem. Vairākkārtēja Autortiesību bezgalības balvas ieguvēja, saņēmusi Literatūras gada balvu par grāmatām "Iekšiņa un āriņa" un "Melnās čūskas maiznīca", nominēta arī par krājumu "Putna miegā", kurš ieguvis arī žurnāla "Latvju Teksti" balvu. Par devumu literatūrā saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (2008). 2018. gada 17. oktobrī saņēmusi LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā. |
| Personiska informācija | Dzimusi skolotāju ģimenē. Vīrs – žurnālists Atis Klimovičs. |
| Profesionālā darbība | Pirmā publikācija – dzejolis "Es vēl biju maziņa, maziņa..." laikrakstā "Padomju Jaunatne" (1974. gada 18. augustā).Literārā līdzdalība citos projektos1993: animācijas filma "Nikno lapsēnu maršs", uzņemta pēc Zanderes dzejoļiem.1996: animācijas filma "Miega vilcieniņš", uzņemta pēc Zanderes dzejoļiem. Mūziku viņas darbiem rakstījuši Jānis Lūsēns, Ēriks Ešenvalds, Arturs Maskats, Līga Celma-Kursiete, Pēteris Vasks, Raimonds Pauls, Renārs Kaupers, Valts Pūce u.c. komponisti. Inese Zandere ir rakstījusi dziesmu tekstus Valta Pūces mūziklam pēc A. Upīša stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem (kasete "Sūnu ciema zēni", 1994), M. Ferno lugai "Krīt klaudzot durvis" (Valmieras teātrī 1993, komponists V. Zilveris). Inese Zandere ir Jēkaba Nīmaņa kameroperas “Līsistrates atgriešanās”, Jāņa Lūsēna mūzikla “Sniega karaliene”, vairāku autoru komponētās “Kartupeļu operas”, Imanta Zemzara un Riharda Dubras “Saulītes slimnīcā” un citu muzikālu darbu libretu autore. Literāro darbu tulkojumiZanderes dzejoļi atdzejoti krievu, angļu, zviedru, vācu, lietuviešu, ungāru, čehu, ukraiņu, poļu, bulgāru, moldāvu valodā. |
| Citātu galerija | Par Ineses Zanderes dzeju"Zanderes dzeja, īpaši bērnu dzejoļi, iekļaujas "jaunās vienkāršības" estētikā – ar pietiekami rafinētiem un apzinātiem līdzekļiem panākta šķietama vienkāršība un ļoti tieša emocionāla iedarbība."Pēteris Bankovskis Inese Zandere par bērnu dzeju"[T]ā [dzejas] ritmiskā struktūra dod bērnam drošības sajūtu lielā, haotiskā pasaulē. Tas attiecas gan uz dzeju, gan mūziku, gan vizuāliem tēliem. Jo bērns jau ir maziņš un vientuļš tajā lielajā haosā. Protams, viņš ir tās pasaules daļa, bet viņam tas vēl ir jāsajūt un jāapzinās. Un viss tas, kas parāda, ka pasaule ir tāda ritmiska, strukturēta, ka veidojas ornaments, tas palīdz intuitīvi noticēt, ka tu arī kaut kur tajā ornamentā vari savu vietiņu atrast."Inese Zandere |
| Saiknes | Egīls Zirnis - Bijušais vīrs Atis Klimovičs - Dzīvesbiedrs Alīse Nīgale - Dēls |
| Nodarbes | dzejniece publiciste prozaiķe izdevēja redaktore |
| Sociālie konti | https://www.facebook.com/inese.zandere.54 |
| Dzimšanas laiks/vieta | 15.09.1958 Dobele Dobele, Dobeles novads |
| Izglītība | 1976 (Datums nav precīzs) Dobeles 1. vidusskola 1981 (Datums nav precīzs) Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļa |
| Darbavieta | 1981–1987 Izdevniecība "Avots" Rīga Rīga 1987–1990 Rīga Rīga Redaktore bērnu avīzē "Pionieris" (vēlāk "LaBA"). 1990–1993 Laikraksts "Diena" Rīga Rīga Redaktore 1993–2010 Žurnāls "Rīgas Laiks" Viena no žurnāla "Rīgas Laiks" dibinātājiem un redaktoriem. 2004 Liels un mazs Kopš 2004. gada apgāda galvenā redaktore. |
| Dalība organizācijās | 1988 Latvijas Rakstnieku savienība 1989 Latvijas PEN klubs Kopš 1990. gada Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas redaktore. 1996 Latvijas Kultūras fonda Uzticības padomes locekle, koordinē ar LKF darbības publicitāti saistītos jautājumus. 1997–2006 Latvijas Kultūras fonda valdes un stipendiju padomes locekle 2000 Latvijas Autoru apvienības biedre Bijusi Latvijas autoru apvienības valdes locekle (2003) 2006 Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes valdes locekle 2006 (Datums nav precīzs) Bijusi Kultūras ministrijas Grāmatniecības konsultatīvās padomes locekle |
| Apbalvojumi | Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par mūziku un dziesmu tekstiem izrādei "Sūnu ciema zēni" - darbs izmantots teātrī, koncertos, radio, televīzijā un mehāniskajā ierakstā. 2000 Pastariņa prēmija Iekšiņa un āriņa Balva piešķirta par dzejoļu grāmatu "Iekšiņa un āriņa". Rakstniecība 2003 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo muzikālo darbu bērniem - dziesmu "Prusakpolka". 2003 Autortiesību bezgalības balva Iekšiņa un āriņa Autortiesību bezgalības balva par visdažādākajos veidos izmantoto dzejas krājumu bērniem "Iekšiņa un āriņa", kas ieguvis balvu apgāda “Preses nams” literatūras konkursā 2002. gadā, 2002. gadā izdots grāmatā “Preses Nama” apgādā, iestudēts Jaunajā Rīgas teātrī, ieguvis Rakstnieku savienības un Kultūrkapitāla fonda Literatūras gada balvu un Pastariņa prēmiju, skanējis sarīkojumos un Latvijas Radio u.c. 2003 Ojāra Vācieša prēmija Melnās čūskas maiznīca Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Melnās čūskas maiznīca". 2003 Latvijas Literatūras gada balva Iekšiņa un āriņa Balva piešķirta par darbu "Iekšiņa un āriņa". Bērnu literatūra 2003 Latvijas Literatūras gada balva Melnās čūskas maiznīca Balva piešķirta par krājumu "Melnās čūskas maiznīca". Dzeja 2004 Kultūras ministrijas balva kultūrā "Trīs brāļi" Balva piešķirta par sasniegumiem bērnu literatūras žanrā. Kultūra indivīda izaugsmei 2008 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2008. gada 14. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2008. gada 17. novembrī Rīgas pilī. IV šķira 2008 Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva Brīnumbēbīša gads Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Brīnumbēbīša gads". Bērnu literatūra 2009 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par stāstu ciklu "Lupatiņi", kas izmantots bērnu kultūras projektā "Lupatiņi" – izdota grāmata, uzņemta animācijas filma, kas izdota DVD diskā, rādīta Latvijas TV, kinoteātros un 30 dažādos animācijas filmu festivālos; vēl divi citi stāsti uzņemti animācijas īsfilmās, kas publicētas internetā, rādītas un apbalvotas animācijas festivālos. 2012 Latvijas Literatūras gada balva Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti Balva piešķirta par darbu "Līze Analīze". Bērnu literatūra 2013 Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva Putna miegā "Latvju Tekstu" dzejas balva piešķirta par krājumu "Putna miegā". Dzeja 2014 Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca'' Dzeja 2014 Autortiesību bezgalības balva Balva piešķirta par dziesmu albumu "Sasauc smieklus izklīdušus", kas, piedzimis kā Doma baznīcas rīkots koncerts bērniem, nācis klajā 2014. gadā un iedvesmojis horeogrāfu Agri Daņiļeviču radīt piecas jaunas dejas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. 2015 Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis'' Kuģa žurnāls Balva piešķirta par grāmatu "Kuģa žurnāls". Labākā grāmata 2016 Kultūras ministrijas Atzinības raksts Atzinības raksts piešķirts par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā. 2018 |
|---|
