Indriķis Laube

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (11); Tulkotājs (3); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (12)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsIndriķis Laube
PseidonīmsL.; I.L. ; H.L.; -be; Tāmnieks, Zobugals, Rebe Šmulle, Ņirga, Inga, Zobgals
Dzimtais vārdsCarl Heinrich Laube
KopsavilkumsIndriķis LAUBE (arī Heinrihs Laube, Laubes Indriķis, 1841 – 1889) ir rakstnieks, tulkotājs, publicists un literatūrkritiķis. Viņš ir pēc profesijas galdnieks, ieguvis galdnieka zeļļa diplomu, strādājis pie tēva galdnieka darbnīcā Bebes krogā, pēc tam arī patstāvīgi. Laubes Indriķis bijis arī mājskolotājs (1869-1872) Jelgavā, pēc tam kopā ar ģimeni aizgājis uz Rīgu, strādājis Rīgas Latviešu biedrībā, laikraksta “Mājas Viesis” redakcijā, aktīvi publicējies dažādos latviešu preses izdevumos. Lai gan bērnību un jaunību pavadījis vāciskā vidē pēc Friča Brīvzemnieka ierosinājuma un ar Augusta Bīlenšteina latviešu valodas gramatikas starpniecību, kā arī pašmācībā apguvis latviešu valodu un kļuvis par latviešu tautas atmodas kustības dalībnieku. Laubes pirmā publikācija – recenzija par latviešu teātri Jelgavā ir publicēta “Baltijas Vēstnesī” (1870.5.XI.), turpmāk Laubes publikācijas latviešu avīzēs parādās regulāri. Laubes Indriķis ir sarakstījis ap 150 humoristiski satīrisku feļetonu, vērsies galvenokārt pret tautas izglītības apkarotājiem un pārvācošanu. Laubes Indriķis ir publicējis brošūru par latviešu avīžniecību "Mūsu laika raksti" (1872), kā arī pirmās plašākās biogrāfiskās apceres par Veco Stenderu, K. Biezbārdi, K. Baronu, J. Māteru, A. Kronvaldu, recenzējis grāmatas, kalendārus, rakstījis par valodniecības, literatūras teorijas, satīras un humora jautājumiem. Laubes Indriķis ir sarakstījis vienu no pirmajiem latviešu garajiem stāstiem "Smiltnieku Andrejs" ("Baltijas Zemkopis" piel., 1878, 1-10, 12-15), aizsākdams latviešu literatūrā sentimentālo latviešu censoņa panākumu apliecinātāju līniju, ko turpināja J. Mātera romāns "Sadzīves viļņi" un A. Niedras "Līduma dūmos" . Stāsta darbība veikla, raksturi veidoti ar melnbalto krāsu konturējumu. Laube rādīja, ka turība sasniedzama ar aktivitāti, godīgumu, pienākuma apziņu un tādējādi iegūtais sabiedriskais stāvoklis izlietojams tautas labklājības celšanai. Stāstā pirmoreiz latviešu daiļliteratūrā atspoguļota jaunlatviešu kustība, A. Spāģis, K. Barons u.c. tēloti kā tautas interešu aizstāvji.

Biruta Gudriķe.

Personiska informācijaDzimis vācu krodzinieka un galdnieka Laubes (mir.1867) un viņa sievas latvietes ģimenē, bērnībā un jaunībā audzināts vāciskā garā.
Precējies, laulībā dzimis dēls Oskars Laube.
Profesionālā darbība

IZDEVUMI GRĀMATĀS

1939: Laubes Indriķa Raksti 2 grāmatās. Rīga: Kaija.
1884: Pilnīga rēķināšana mākslai un sadzīvei: tādiem, kas māca un mācās rēķināt. Rīga: E.Platess.
1872: Mūsu laika raksti: kāds vārds par "Latviešu Avīzēm", "Mājas Viesi" un Baltijas Vēstnesi". Rīga: K.Stālberga apgāds.
1871: Pamācīšana krievu valodā: pirmais solis. Rīga: K. Stālbergs.

PUBLIKĀCIJAS PRESĒ UN KALENDĀROS

Teātris un māksla

1870: Par Latviešu teātri Jelgavā. Baltijas Vēstnesis, nr. 44.
1871: Teātera spēlēšana [Par Rīgas Latviešu teātra viesošanos Jelgavā]. Latviešu Avīzes, nr.10.
1871: Teātra izrādīšana Jelgavā. Baltijas Vēstnesis, nr. 19.
1871: Teātra spēlēšana Rīgā. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1871: Gods un pateicība, kam pienākās [polemika ar Bertramu par teātra nozīmi]. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 20.
1872: Lietu izrādīšana [par izstādi]. Mājas Viesis, nr. 24.
1873: Švarca kunga benefice. Mājas Viesis, nr. 11.

Avīžniecība, kalendārniecība, tautiskā kustība un izglītība

1872: Kas ir brīvprātība? [pēc RLB jautājumu un atbilžu vakaru]. Mājas Viesis, nr. 44
1872: Jauna avīze [par Baltische Zeitung]. Mājas Viesis, nr.42.
1873: Tauta. Mājas Viesis, nr. 1.
1873: Treju avīžu spriedums par latviešiem. Mājas Viesis, nr. 7.
1874: Skolas pamati. R. Tomsona Vārpa, I-II.
1882: Īstais tautas kalendārs no Pūcīšu Ģederta uz 1883. gadu. Baltijas Vēstnesis, nr. 290-291.
1882: Latviešu kalendārs uz 1883. g. Izd. J. Skujiņš. Baltijas Vēstnesis, nr. 295.
1882: Latviešu kalendāris 1883. Zīslaka apg. Baltijas Vēstnesis, nr. 302.
1883: Patriotisms un tautiskie centieni. Tiesu Vēstnesis, nr. 2.-10.
1883: Baltijas Kalendāris 1874. gadam. Baltijas Vēstnesis, nr. 220.
1883: Zīslaka latviešu kalendaris 1884. Baltijas Vēstnesis, nr. 295.
1885: Kas cenšas, tam jāmaldās. Rota, nr. 29.
1885: Izskaidrojums [par līdzdalību pie “Rotas” feļetona]. Rota, nr. 44.
1885: Baltijas kalendāris 1886. gadam. Baltijas Vēstnesis, nr. 273.

Veselības kopšana un cilvēks

1871: Kloroforms. Baltijas Vēstnesis, nr. 8.
1871: Dzeršana un ēšana. Baltijas Vēstnesis, nr.10.
1881: Kāpēc cilvēks piedzeras? Mājas Viesis, nr.48.-49.
1884: Dabas mūžīgie spēki un mirstīgā cilvēka prāts. Rota, nr.1., 4.-7., 9.
1886: Dzīvība, slimība, nāve (pa daļai pēc Soikas). Rota, nr. 6., 7.

Kultūras vēsture, biogrāfiski raksti, nekrologi

1873: Sproģa Jurim, ķīmijas kandidātam, pie dusas aizgājušam. Mājas Viesis, nr.50.
1874: Vecais Stenders. Mājas Viesis, nr. 11. 13.
1875: Kronvalda Atim [veltījums, aizejot mūžībā]. Mājas Viesis, nr. 7.
1885: Krišjānis Barons. Rota, nr. 9.-14.
1885: Māteru Juris. Rota, nr. 25.
1886: Kronvaldu Atis. Rota, nr. 28.-32.
1887: Dr. Jēkabs Bulis [nekrologs]. Austrums, nr. XI, 727. lpp.

Valodniecība

1871: Kāds vārds valodas un mācības lietās [par H.Alunāna rakstu “Krievu valodas mācības grāmatas”]. Baltijas Vēstnesis, nr. 49. 1871: Krievu-latviešu-vācu vārdnīca, izdota no Tautas Apgaismošanas ministrijas. Baltijas Vēstnesis, nr. 52.
1872: Nievāts kurzemnieks [par mīkstināto ŗ]. Mājas Viesis, nr. 51.
1873: Tulkojumi. Mājas Viesa pielikums, nr. 8.
1874: Vārdu kārtība teikumos. Mājas Viesa pielikums, nr. 25.
1882: Lūgums [piesūtīt vārdus svešvārdu un jaunvārdu vārdnīcai]. Baltijas Vēstnesis, nr. 100; Balss, nr. 19; Mājas Viesis, nr. 19. 1880: Voi latviešu valoda ir pārvācota? Balss, nr. 33.
1882: Lūgums [par materiāliem izdodamai sveš- un jaunatvasināto vārdu vārdnīcai] Baltijas Vēstnesi, nr.100; Balss, nr. 19; Mājas Viesis, nr. 19.
1885: “Sistemātiski sakārtota vācu – latviešu – krievu – igauņu vārdnīca. Latvisko daļu rakstījis Kaudzītes Matīss”. Rota, nr. 16. 1889: Kas ir jotēšana latviešu valodā. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 85.

Ģeogrāfija un kultūrvēsture

1872: Usmas ezers, Morickalva un Elku liepa Kurzemē. Baltijas Vēstnesis, 26.
1885: Kalna muiža un vecās pils drupas. Rota, nr. 16.
1885: Turaidas un Gaujas līči. Rotas, nr. 36., 37.

Literatūrkritika un bibliotēkas

1872: “Zelta avots. Stāsts dēļ derīgas mācības un laikakavēkļa priekš latviešu zemkopjiem”. Baltijas Vēstnesis, nr. 33.
1873: “Dzejas no Ausekļa”. Mājas Viesa pielikums, nr. 19., 20.
1873: Jauna grāmata [par “Latvija. 20 latviešu tautas meldiņi no Līgošu Ernesta]. Mājas Viesis, nr. 23.
1873: “Lopu Draugs” Otrā daļa. Mājas Viesis, nr. 28.
1873: Grāmatu krātuves. Mājas Viesis, nr. 29.
1873: Grāmata tautas bibliotēkām dāvināta [par Lapas Mārtiņa “Raibo grāmatu”]. Mājas Viesis, nr. 34., 35.
1875: Ziņa par “Skolas maizes” otru daļu. Mājas Viesis, nr. 1.
1883: A.Bīlenšteina “Latviešu mīklas”. Baltijas Vēstnesis, nr. 301.
1884: Mūsu rakstu tēvu nopelni un grēki. Tiesu Vēstnesis, nr. 4.-7., 9., 11.-18.
1885: Latviešu kritiķa uzdevums. Rota.
1885: Satīra un humors. Rota, nr. 2.,3.,7.
1886: Rakstu krājums. III RLB ZK. Rota, nr. 10.
1886: “Svešu vārdu grāmata. Sarakstījis J. Dravnieks”. Baltijas Vēstnesis, nr. 269.
1887: Kā mūsu rakstniecība veicinājama? Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 87.
1888: Jautājumu izskaidrošanas vakars [par Pumpura “Lāčplēsi”]. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 236.
1889: Kalendāru plūdi. Baltijas Vēstnesis, nr. 251.
1891: Mūsu rakstu tēvu nopelni un grēki. Atstāstījis Kažoku Dāvis. Austrums, nr. VI, 687.-706. lpp.

Humoristiskā un satīriskā proza, aforismi: izlase

1871: Nekas. Baltijas Vēstnesis, nr. 9.
1871: Pavasara nejaukumi. Baltijas Vēstnesis, nr. 11.
1872: Grāmata Indriķim. [C.H.Bertram]. Mājas Viesa pielikums, nr. 5.
1872: It augsti cienījams un mīļojams rakstnieķeļa Indriķis. Mājas Viesa pielikums, nr.9.
1872: Indriķa kundziņ! Mājas Viesa pielikums, nr. 13.
1872: Kur tēvzeme? Savāds lišķis. Mājas Viesa pielikums, nr. 31.
1872: Arī kučeris. Lepnas drēbes nav bagātība. Nesaderības augļi. Mājas Viesa pielikums, nr. 33
1872: Aklam gaismas vajaga. Tunnis un Laimiņš. Mājas Viesa pielikums. Nr. 36.
1872: Dzirksteles politika. Mājas Viesa pielikums, nr. 45.
1872: Arī slavens dziesminieks. Mājas Viesa pielikums, nr. 52.
1872: Kā Ziemassvētkus pavadīju. Padoms iz dzīves. Mājas Viesa pielikums, nr. 53.
1873: Kam gaismas vajag? Mājas Viesa pielikums, nr. 3.
1873: Katram sava indeve. Raksts iz tāmeniekiem. Mājas Viesa pielikums, nr. 4.
1873: Tīrums un Inga. Mājas Viesa pielikums, nr. 5., 7., 16., 19., 26., 28., 32., 35.
1873: Katram darbam sava sacēla. Mājas Viesa pielikums, nr. 10.
1873: Kas ir patriots? Mājas Viesa pielikums, nr. 11.
1873: Spoki. Mājas Viesa pielikums, nr. 24.
1873: Bēdu meklētājs. Pārspriedēji. Mājas Viesa pielikums, nr. 25.
1873: Miegs. Mājas Viesa pielikums, nr. 35.
1873: Mīļo Mājas Viesi! Mājas Viesa pielikums, nr. 44.
1874: Drusciņas [aforismi]. Mājas Viesa pielikums, nr. 22., 34; 1875, nr. 2.,3., 29.
1874: Dzirkstele. Mājas Viesa pielikums, nr. 2, 14., 15., 22., 24., 25., 26., 34., 44., 45.
1874: Prizma. Mājas Viesa pielikums, nr. 2.
1874: Mīļo lejasciemniek. Mājas Viesa pielikums, nr. 4.
1874: Jauns padoms. Uzticība. Mājas Viesa pielikums, nr. 12
1874: Vienprātība. Mājas Viesa pielikums, nr. 13.
1874: Mīļo dobelniek! Mājas Viesa pielikums, nr. 16. un nr. 31.
1874: Runa, ko “Krikums” savam dēlam pie meistara ejot runājis. Vēstule, ko skroderu zellis Diedzing savai mīļākai rakstījis. Mājas Viesa pielikums, nr. 29.
1874: Skrodera Dūriena uzaicināšana uz karu. Mājas Viesa pielikums, nr. 34.
1874: Bailes. Mājas Viesa pielikums, nr. 41. 1874: Mīlestības mīkla. Mājas Viesa pielikums, nr. 50.
1875: Tumsas draugi. Mājas Viesa pielikums, nr. 17.
1875: Padoms. Mājas Viesa pielikums, nr. 51.
1876: Ekur gudrinieks. Mājas Viesa pielikums, nr. 5.
1876: Ķīniešu mucinieki. Mājas Viesa pielikums, nr. 42
1877: Jaunais gads. Mājas Viesa pielikums, nr. 1.
1877: Kā atpakaļ ejot tikt uz priekšu. Mājas Viesa pielikums, nr. 6.
1878: Padoms uz dzīves ceļa. Platesa Laika grāmata, 63.lpp.
1881: Draudzīgas sarunas vecajam Mīzainim ar jauno Duķi. Mājas Viesis, nr. 1., 2.
1881: Kritiķis. Pagalms, nr. 6.
1881: Vēstule Zobgalim. Baltijas Zemkopja pielikums, nr. 52.
1882: Dzejas dzīves gājums. Vientiesīgs joks. Mājas Viesis, nr. 18., 19.
1884: Kas ir ēdieni? Vientiesīgs jociņš runas veidā. Kas ir sirds? Patiesība joku biksēs. Zīslaka latviešu kalendārs, 31.-34.; 67.-70.lpp.
1884: Augsti godātie lasītāji un ļoti skaistās lasītājas! Kas uztura pasauli? Vientiesīgs apcerējums. Pareģa sapnis. Rota, nr. 1.
1884: Savādas ļaužu kārtas. Kultūrvēsturīgs apcerējums. Rota, nr. 2.
1885: Pilsātnieks un laucinieks [sarunas] Rota, nr. 2.-4., 10.
1885: Gabaliņi iz Ņirgas dienu grāmatas. Rota, nr. 2.-5., 7., 8., 11.
1885: Mūsu laiks ar saviem notikumiem. Rota, nr. 11.
1885: Karstums, Rota, nr. 27.
1885: Vai tautība ir slaucama govs? Rota, nr. 44.
1885: Kafejas konference. Rota, nr. 46.

Daiļliteratūra

Oriģināldzeja

1876: Ziemcieši. Mājas Viesa pielikums, nr. 12.
1877: Dabasmācība [Visu virs zemes Dievs radījis]. Mājas Viesa pielikums, nr. 4.

Oriģinālproza

1876: [Tāmnieks]. Jaunais gads. Mājas Viesa pielikums, nr. 1.
1878. [Zobgals]. Smiltnieku Andrejs. Baltijas Zemkopja pielikums, nr. 1.-15.
1883: Pats savās cilpās. Novelīte. Tiesu Vēstneša literārais pielikums, nr. 11.-13.
1884: Beidzamais burvis. Rota, nr. 5.-6.

Tulkojumi

1882: Aizdedzināts jeb sadedzis kuģis. Atstāsts. Mājas Viesa pielikums, nr. 17.-27.
1887: Naudas elks [Max von Ring. Sieben Millionen]. Pārstāsts. Baltijas Kalendārs, 114.-141.lpp.
1887: Ziemas svētku vakarā. Vilhelma Jensena [Jensen] stāsta tulkojums. Austrums, nr.XII, 790.-799. lpp.
1888: Paslēptā manta. Rotenburga [Rothenburg] stāsta pārstāsts. Zīslaka Laika grāmata, 52.-72. lpp.
1888: Uzticīgā Grietiņa. Feliksa Lillas stāsta pārstāsts. Austrums, nr. II, 216.-130.sleja.

Citātu galerijaNo visiem Ģētes rakstiem nelaiķis visvairāk cienīja "Faustu", iz kura tas tolaik teicās katru vakaru, dienas darbus nobeidzis, pa gabalam lasot un pārdomājot. No citiem vācu rakstniekiem jāmin H.Heine, kura rakstus mūsu Laube jo kāri lasīja. Krievu rakstniekus minot, viņam īpaši patika I. Turgeņevs un no Turgeņeva sacerējumiem tas visvairāk bija aizgrābts no romāna "Tēvi un dēli".
Āronu Matīss. Zemsvītras piezīme pie raksta "Laubes Indriķis savā dzīvē un darbā". Austrums, nr. 12 (1889), 1143.-1144. sleja.

Laubes Indriķa talants bija ļoti daudzpusīgs. Viņš bija veikls publicists, atjautīgs humorists, labs zinātnisku jautājumu popularizētājs, arī vēl dzejnieks un stāstnieks. Pāršķirstot tagad 1870. un 1880. gadu periodiskos izdevumus un visos sastopot Laubes Indriķa rakstus, mēs īsti saprotam, cik liela loma viņam piederēja latviešu preses uzplaukuma laikmetā. Bez Laubes Indriķa rakstiem tā tiešām būtu bijusi daudz gurdenāka un bālāka. Jo Laube visos jautājumos, kādiem vien viņš pieskāries, ir pratis izteikties kā īsts rakstnieks un žurnālists, turklāt ar krietnu erudīciju un temperamentu.
Kārlis Lejnieks. Laubes Indriķis. Laubes Indriķa Raksti. Rīga: Kaija, 1939, 22.-23. lpp.

Nebūtu Laube dažu labu nakti notrakuļojis daždažādu ļaužu starpā, tad viņš mūsu rakstniecībā nebūtu vis tas Laube, kas viņš tagad ir. Zinātniekam gan iespējams mierīgi strādāt un notupēt savā kambarī, vienīgi savu grāmatu starpā; īsteni tā viņam izdosies ievērojamus ziniskus rakstus ražot. Bet tas pats neder vīram, kas apņēmies raksturot sava laika ļaudis un to vājības.
Ādolfs Alunāns. Laubes Indriķis. Ievērojami latvieši. 2. burtnīca. Jelgava: A.Reinbergs, 1890, 51. lpp.

Laubes uzskatos varam saskatīt apgaismības idejas (..). Lesingu viņš izvirza par piemēru visiem literatūras kritiķiem. Laubes kā kritiķa vērtību skala, viņa estētiskie principi lielā mērā ir Lesinga teorijas atspulgs. Līdzīgi Lesingam Laube prasa pilnīgu un dabisku patiesības atklāsmi, ievērojot gan dzīves labās, gan sliktās puses kustībā, plūdumā, pārvērtībās. Visam pāri tomēr jābūt ideālam. Laubem tās ir pirmām kārtām tautiskās idejas. Arī ar to viņš ir tuvs Lesingam, kas savā laikā pirmais vācu kultūrā par savu galveno uzdevumu uzskatīja tās atbrīvošanu no svešu kultūru aizbildniecības. (..) mūsu literatūrkritikas pirmsākumus var savukārt saistīt ar Laubes Indriķa vārdu.
Ilva Skulte. Laubes Indriķis - literatūrkritiķis. Varavīksne 1991. Rīga: Liesma, 1991, 60., 65.lpp.
Nodarbesrakstnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
Dzimšanas laiks/vieta00.05.1841
Durbe
Durbe, Durbes novads
Dzimis Durbē galdnieka ģimenē.

Izglītība1860 (Datums nav precīzs)
Kuldīga
Kuldīga, Kuldīgas novads

Kuldīgā ieguvis galdnieku cunftes zeļļa diplomu


1861 – 1862 (Datums nav precīzs)
Aizputes apriņķa skola
Atmodas iela 22, Aizpute
Atmodas iela 22, Aizpute, Dienvidkurzemes novads, LV-3456

Mācījies t. s. paralēlklasē – pēc skolas priekšnieka Ludviga Kēlera ierosinājuma izveidotā klasē trūcīgu ļaužu bērniem, tur apguvis ģimnāzijas zemākās un vidējas klases vielu – latīņu un grieķu valoda, algebra, trigonometrija u. tml. Domājams, pilnu ģimnāzijas kursu nav beidzis. Iepazīstas ar Frici Brīvzemnieku, turpina saraksti mūža garumā. Vēlāk, pēc Brīvzemnieka ierosmes sarakstē pāriet uz latviešu valodu, kļūst par latviešu atmodas līdzdalībnieku.


1863 (Datums nav precīzs)
Liepājas ģimnāzija
Liepāja
Liepāja
Pēc nekrologā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (nr.216, 1889) sniegtās ziņas - nokārtojis ģimnāzijas beigu eksāmenu, tam gatavojoties patstāvīgi; gads nav precizēts.
Darbavieta1864 – 1866 (Datums nav precīzs)
Durbe
Durbe, Durbes novads

Pēc Liepājas ģimnāzijas beigšanas turpat "savā apgabalā piekopa mājskolotāja amatu, kurā laikā tas nāca tuvākā satiksmē ar nel. Kronvalda Ati." Gads nav precizēts.

Ziņa pēc: Laubes Indriķis. Dienas Lapa, nr. 216 (23.09.1889).


1867 – 1868 (Datums nav precīzs)
Bebe
Bebe , Vērgales pagasts, Pāvilostas novads

Galdnieks tēva darbnīcā Bebes krogā


1869 – 1872 (Datums nav precīzs)
Jelgava
Jelgava

Mājskolotājs, iepazīstas ar Ādolfu Alunānu.


1870 – 1889
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Rīga

Galvenais redaktors (1874-1789) - pēc A.Leitāna nāves; redakcijā jau kopš 1870.gada pēc laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (nr.216, 1889) publicētā nekrologa ziņām.


1872 (Datums nav precīzs)
Apgāds "J. Schablowsky"
Katoļu iela 9, Jelgava
Katoļu iela 9, Jelgava, LV-3001

Īslaicīgi - darbinieks ar niecīgu algu, tulko un sastāda grāmatas.


1872 – 1889 (Datums nav precīzs)
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050

Biedrības intendants jeb saimniecības vadītājs (1872-1875), vēlāk arī runas vīrs un rakstvedis

Dalība organizācijās1869 – 1872
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Jelgava
Aktīvs dalībnieks, dedzīgs tautas atmodas ideju aizstāvis.

1872 – 1889
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Oficiāli ievēlēts dalībnieks, iepazīstas ar Bernhardu Dīriķi, Kasparu Biezbārdi, Krišjāni Kalniņu, Ansi Leitānu u.c.
Miršanas laiks/vieta04.10.1889
Rīga
Rīga
Miris no plaušu karsoņa

Apglabāts08.10.1889
Rīgas Lielie kapi
Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013

Apglabāts Ģertrūdes draudzes kapos.
"Nevaru nepieminēt viņa bēres. Tās bij tik savādas, ka viņu dēļ dažam labam "tautietim" būtu jānosarkst. Pirmkārt trūka daudz to izglītoto latviešu, kuru svētākais pienākums būtu bijis Laubam parādīt pēdējo godu. Un otrkārt līķa runa tapa turēta vācu valodā. Latviešu rakstniekam vācu valodā!! Tas bija ļoti liels pārsteigums bēriniekiem, kas tikai caur to manīja, kur īsteni atrodas, ka mūsu krietnākais tautietis skolotājs A. Spunde Laubi sveicināja pēdējo reizi latviskiem vārdiem, kā arī nolasīja kādu Pumpura sacerētu dzejoli, kurā bija izteiktas latviešu tautas žēlabas par dārgā aizgājēja agro nāvi."

Ādolfs Alunāns. Laubes Indriķis. Ievērojami latvieši. 2. burtnīca. Jelgava: A.Reinbergs, 1890, 52. lpp.

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Durbe
(Durbe, Durbes novads)
01.05.1841Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
04.10.1889Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Lielie kapi
(Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013)
08.10.1889ApglabātsKapsēta
4Kuldīga
(Kuldīga, Kuldīgas novads)
1860IzglītībaPilsēta
5Atmodas iela 22, Aizpute
(Atmodas iela 22, Aizpute, Dienvidkurzemes novads, LV-3456)
1861 - 1862IzglītībaĒka, māja
6Liepāja
(Liepāja)
1863IzglītībaPilsēta
7Bebe
(Bebe , Vērgales pagasts, Pāvilostas novads)
1867 - 1868DarbavietaCiems
8Jelgava
(Jelgava)
1869 - 1872DarbavietaPilsēta
9Katoļu iela 9, Jelgava
(Katoļu iela 9, Jelgava, LV-3001)
1872DarbavietaĒka, māja
10Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1872 - 1889DarbavietaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
1870 - 1889DarbavietaPilsēta
12Durbe
(Durbe, Durbes novads)
1864 - 1866DarbavietaPilsēta
13Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1872 - 1889Dalība organizācijāsĒka, māja
14Jelgava
(Jelgava)
1869 - 1872Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.