Ilze Indrāne

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (55); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (108)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsIlze Indrāne
Papildu vārdiUndīna Jātniece
Dzimtais vārdsUndīna Liepiņa
KopsavilkumsIlze Indrāne (1927) – rakstniece un pedagoģe. Viena no spilgtākajām romantiskā stila pārstāvēm latviešu prozā pēckara gados. Četru īsprozas krājumu, septiņu romānu, deviņu bērnu grāmatu un četru lugu autore. Īpašu atzinību guvuši romāni "Lazdu laipa" (1963), "Ūdensnesējs" (1971) un "Zemesvēzi dzirdēt" (1984). Indrānes prozu raksturo romantiska pasaules uztvere, poētiski izteiksmes līdzekļi un bagāta valoda.
Personiska informācijaDzimusi zemnieku Bertas Jātnieces un Jāņa Liepiņa ģimenē. Bērnību pavadījusi Vestienas pagastā, mājās "Branti".

Profesionālā darbība1955: Pirmā publikācija – tēlojums "Vēstule pedagoģijas lektoram" (Skolotāju Avīze, 11.08.1955).

1973
: ģenerāļa Teodora Kaufelda atmiņas "Sēkla nedeg" (Liesma). Ilzes Indrānes literārā apdare un priekšvārds.

Īsproza

1959: stāstu un tēlojumu krājums "Dzirkstis" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: stāstu krājums "Maize" (Liesma).
1970: miniatūru krājums "Basām kājām" (Liesma).
2012: stāstu krājums "Divpadsmit logi" (Nordik).

Romāni

1963: "Lazdu laipa" (Latvijas Valsts izdevniecība). Inscenēts Valmieras teātrī 1963. gadā, Jaunatnes teātrī 1964. gadā.
1966: "Cepure ar kastaņiem" (Liesma). Teātrī inscenēts 1972. gadā.
1971: "Ūdensnesējs" (Liesma). Ekranizācija ar nosaukumu "Liktenim spītējot" 1975. gadā.
1980: "Aisma" (Liesma).
1984: "Zemesvēzi dzirdēt" (Liesma). Teātrī inscenēts 1985. gadā.
1996: "Putnu stunda" (Karogs).
2007: "Dievsunīši" (Nordik).

Lugas

1961: "Tilts" (Latvijas Valsts izdevniecība). Inscenēta teātrī 1961. gadā.
1987: "Dzeguzīte gadus skaita" Periodikā publicēta 1965. gadā, teātrī inscenēta 1966. gadā.
"Kam tu zviedzi, kumeliņi?" (iestudēta Ventspils tautas teātrī, 1972)

Proza bērniem

1960: "Tipsis, Topsis un Tedis" (Liesma).
1964: "Kur ir tāda egle..." (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Labā diena" (Liesma).
1969: "Cīņa ar milzi" (Liesma).
1970: "Pirmās klases pasakas" (Liesma).
1974: "Anemone" (Liesma).
1975: "Meklēju zēnu ar zaļām acīm" (Liesma).
1990: "Slotu karalis" (Sprīdītis).
2008: "Baltā stunda" (Zvaigzne ABC).
Citātu galerija

Par romānu "Lazdu laipa" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1963)

""Lazdu laipa" — tas Ir romāns par jauniešiem, un jauniešiem tas rakstīts. Tāpēc romānā jūtam poētisku pacēlumu, jūtam autores tieksmi runāt pirmreizīgi, īpatnēji, bez moralizēšanas, bet tai pašā laikā atgādinot vienu otru neapstrīdamu patiesību. Tas Ilzei Indrānei arī izdevies. Viņas nemierīgie varoņi, tāpat kā tie labprātāk iet pāri nedrošai laipai, nevis betonētam tiltam, bieži vien pārsteidzas, kļūdās, neizdomā visu līdz galam. Pamazām veidojas raksturi, un ari romāna nobeigumā tie vēl nav kā norūdzis vīns — vēl jāpaiet laikam, lai viņi nobriestu. Tas viss dara romānu simpātisku un droši vien dos tam piekritējus tieši jauniešu vidū."

Zigmonte, Dagnija. Lazdu laipas. Literatūra un Māksla, 20.04.1963.

Par miniatūru krājumu "Basām kājām" (Liesma, 1970)

"Ilzes Indrānes miniatūras vēlreiz apliecina, ka rakstniecei tuva romantiskā maniere, kur pārdzīvojums bieži vien salīdzināts ar "visaugstākajiem lielumiem", mērīts ar "mūžības mērauklu". Tāpat kā romānos "Lazdu laipa" un "Cepure ar kastaņiem", kur pārsvarā valda "romantiskās izjūtas", kas parasti ir hipertrofētas izjūtas, arī šajās miniatūrās dzīves tiešamība skatīta caur dažādu alegoriju, simbolu, izvērstu metaforu, gleznainu salīdzinājumu un citu romantiskai stilistikai raksturīgu elementu prizmu, bet pārdzīvojumu svaigumu un vienreizību rada it kā izbrīnītām bērna acīm ieraudzītā pasaule. Ilzes Indrānes miniatūras ar savu noskaņu bagātību un glezno valodu vairāk līdzinās dzejai prozā. Tajās labi saklausāmas visdažādās dzīves balsis, bieži vien strikti iezīmēti sociālie un psiholoģiskie kontrasti [..]."

Broks, Antons. Pats lielākais brīnums. Stars (Madona), 04.07.1970.

Par romānu "Ūdensnesējs" (Liesma, 1971)

""Ūdensnesējs" nav nekādā ziņā ikdienas parādība mūsdienu latviešu literatūrā. Uz konkrētā literatūras ikdienas fona tas ir sniegums – pārākā pakāpē. (..) Romāns ierauj lasītāju it kā sūcošā, līdz raujošā palu straumē; un tas, kas pamodināto interesi ne tikai notur "uz līmeņa", bet kāpina un vairo, nav intriga, fābulas risinājuma piesaistītājs "kas nu būs", bet gan ietiepīgais un visa izšķīrējs – kā. No šā "kā" veidojas literāru darbu dziļuma dimensijas, un Indrānes jaunajā darbā šī dimensija ir kā staipeknis, kas apmeties ap kaklu un nelaiž vaļā."

Irbe, Gunārs. Viss beigu beigās ir – sarežģīti. Jaunā Gaita, Nr. 93, 1973.


Par stāstu "Anemone" (Liesma, 1974)

"Ilzes Indrānes stāsts atšķiras no vairuma reālistiskās detaļās izslīpētu tēlojumu ar savu galvenās varones romantizēto raksturu. Sociālā fona izvērstu detaļzīmējumu "Anemonē" aizstāj Gundas sapņa, iztēles konfrontācija ar īstenību. [..] "Anemone" ir raksturīgs Indrānes stila darbs, kas audzina jūtu tīrību un spēku, izvirzot augstus morāli ētiskos kritērijus."

Būmanis, Arnolds. Sapņu anemone un īstenība. Karogs, 01.12.1975.

Par romānu "Zemesvēzi dzirdēt" (Liesma, 1984)

"Virsotņu skaitā kritika pamatoti ierindojusi ari Ilzes Indrānos romānu "Zemesvēzi dzirdēt". Šis darbs, kas paver lappusi no nesenās tautas pagātnes, reizē ir liecinājums par psiholoģiskās prozas socializācijas un tamlīdz padziļinājuma iespējām. Pie visa cita tas ir godprātīgi un ar sirds degsmi uzrakstīts darbs, neapejot ne dramatisko, ne traģisko darba cilvēka dzīvē, uzņemoties grūto cilvēka mūža bilancēšanas uzdevumu viņa aiziešanas sakarā. "Zemesvēzi dzirdēt" ir tepat Latvijas zemē un tās ļaudīs iesakņots romāns — liecinājums par Ilzes Indrānes daiļrades dziļo tautiskumu. Un reizē tas ir vispārcilvēciskām vērtībām bagāts sacerējums."

Tabūns, Broņislavs. Fragmentāras piebildes. Karogs, 01.03.1986.
Nodarbesrakstniece
pedagoģe
Dzimšanas laiks/vieta23.04.1927
Ciskāni
Ciskāni , Aronas pagasts, Madonas novads
Dzimusi Lazdonas pagasta Ciskānos.

Izglītība1935 – 1941
Vestienas pamatskola
Vestiena
Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads
Mācījusies Vestienas pirmās un otrās pakāpes pamatskolā.

1941 – 1946
Madonas vidusskola
Madona
Madona, Madonas novads

1948 – 1951
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Rīga
Rīga

Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

Darbavieta1946 – 1948
Mārcienas pamatskola
Mārciena
Mārciena, Mārcienas pagasts, Madonas novads

Sākumskolas skolotāja apvienotajām bērnunama klasēm.


1948 – 1956
Kusas pamatskola
Kusa
Kusa, Aronas pagasts, Madonas novads

Direktore


1956 – 1967
Praulienas 1. pamatskola
Prauliena
Prauliena, Praulienas pagasts, Madonas novads

Skolotāja. Vadījusi arī skolēnu dramatisko pulciņu.

Dalība organizācijās1961
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
ApbalvojumiLatvijas PSR Valsts prēmija
Lazdu laipa
Prēmija piešķirta par romānu "Lazdu laipa".
Literatūra
1965

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1974

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Zemesvēzi dzirdēt
Prēmija piešķirta par romānu "Zemesvēzi dzirdēt".
1984

Latvijas PSR Valsts prēmija
Zemesvēzi dzirdēt
Prēmija piešķirta par romānu "Zemesvēzi dzirdēt" (1984).
Literatūrā
1985

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Ordeņa domes 2012. gada 13. aprīļa lēmumu. Ordenis pasniegts 15. jūnijā Madonā.
III šķira
2012

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ciskāni
(Ciskāni , Aronas pagasts, Madonas novads)
23.04.1927Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Madona
(Madona, Madonas novads)
1941 - 1946IzglītībaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1948 - 1951IzglītībaPilsēta
4Vestiena
(Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads)
1935 - 1941IzglītībaCiems
5Mārciena
(Mārciena, Mārcienas pagasts, Madonas novads)
1946 - 1948DarbavietaCiems
6Kusa
(Kusa, Aronas pagasts, Madonas novads)
1948 - 1956DarbavietaCiems
7Prauliena
(Prauliena, Praulienas pagasts, Madonas novads)
1956 - 1967DarbavietaCiems
8Rīga
(Rīga)
1961Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.