Darbi: Darba autors (107); Tulkotājs (6); Sastādītājs (7); Redaktors (3); Komentāra autors (19); Recepcijas persona (2)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(5)
Vārds | Ilona Salceviča |
---|---|
Dzimtais vārds | Pabērza |
Kopsavilkums | Ilona Salceviča (1940) – literatūrzinātniece, latgaliešu literatūras un Latgales kultūrvēstures pētniece. Zinātnisko interešu lokā bijusi latviešu literatūra 20.–30. gados, latgaliešu literatūras vēsture un Latgales kultūra, nozīmīgākie darbi: “Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904–2004” (2005), enciklopēdija “Latgales kultūras darbinieki” (2008, līdzautore), “Saucējs: Apcere par Jāni Klīdzēju” (2012). Sākot no 60. gadu otrās puses rakstījusi recenzijas par latviešu literatūras, literatūrzinātnes un kritikas izdevumiem. Piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu 23. sējuma sagatavošanā un komentēšanā. |
Personiska informācija | 1940: 4. aprīlī dzimusi teātra un literatūras kritiķa Jura Pabērza (1918–2003) ģimenē. |
Profesionālā darbība | 1990: Latvijas Kultūras fonda stipendija "Atbalsts", lai izstrādātu tēmu "Apcerējumi par latgaļu literatūras vēsturi 20. gs."un organizētu grāmatu sēriju Latgolas bibliotēka". 2001–2009: pārcēlusi latgaliski un rediģējusi Antona Stankeviča četras prozas grāmatas un trīs lugas. Literatūrzinātniskie un kultūrvēsturiskie darbi1986: sagatavojusi un komentējusi Jāņa Raiņa Kopotu rakstu 23. sējumu (kopā ar Birutu Gudriķi)2005: Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904–2004 (kopā ae Jāni Paukšti, Annu Rancāni, Irēnu Vilčuku) 2008: Latgales kultūras darbinieki. 1., 2. sējums 2012: Saucējs: Apcere par Jāni Klīdzēju Kopš 60. gadu otrās puses rakstījusi recenzijas par jauniznākušajiem dzejoļu krājumiem, prozu, izdevumiem literatūrzinātnē un kritikā, apceres par 20.–30. gadu latviešu rakstniekiem, īpaši daudz par latgaliešu literatūru un Latgales kultūras vēsturi. |
Citātu galerija | |
Saiknes | Juris Pabērzs (1918–2003) - Tēvs Juris Pabērzs (1891–1961) - Vectēvs Pīters Līpeņš (1880–1970) - Vectēvs |
Nodarbes | kultūras darbiniece literatūrzinātniece |
Dzimšanas laiks/vieta | 04.04.1940 Rīga Rīga |
Dzīvesvieta | Piļcine Piļcine, Dricānu pagasts, Rēzeknes novads |
Izglītība | 1948 – 1959 Rīgas 49. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010 1953 – 1964 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Beigusi Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnalistikas nodaļu. |
Darbavieta | Vladislava Loča Latgaliešu rakstniecības muzejs Krāslavas iela 4b, Rēzekne 4, Krāslavas iela, Rēzekne, Latgale, LV-4600, Latvija Vladislava Loča Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītāja 1963 – 1963 Rīga Rīga Laikraksta "Rezietis" literārā līdzstrādniece 1965 – 1965 Izdevniecība "Zvaigzne" Rīga Rīga Korektore 1965 – 1968 Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs Rīga Rīga Zinātniskā līdzstrādniece 1970 – 2004 (Datums nav precīzs) LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīga Rīga Zinātniskā līdzstrādniece 1991 – 1993 Latvijas Universitāte Rēzekne Rēzekne Latgales filiāle, lektore |
Miršanas laiks/vieta |
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Rīga (Rīga) | 04.04.1940 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Piļcine (Piļcine, Dricānu pagasts, Rēzeknes novads) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Ciems |
3 | Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010) | 1948 - 1959 | Izglītība | Ēka, māja |
4 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1953 - 1964 | Izglītība | Ēka, māja |
5 | Rīga (Rīga) | 1963 - 1963 | Darbavieta | Pilsēta |
6 | Rīga (Rīga) | 1965 - 1965 | Darbavieta | Pilsēta |
7 | Rīga (Rīga) | 1965 - 1968 | Darbavieta | Pilsēta |
8 | Rīga (Rīga) | 1970 - 2004 | Darbavieta | Pilsēta |
9 | Rēzekne (Rēzekne) | 1991 - 1993 | Darbavieta | Pilsēta |
10 | Krāslavas iela 4b, Rēzekne (4, Krāslavas iela, Rēzekne, Latgale, LV-4600, Latvija) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ēka, māja |
Literatūrzinātniece Ilona Salceviča dzimusi teātra un literatūras kritiķa Jura Pabērza ģimenē. Beigusi Rīgas 49. vidusskolu (1959) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (1964). Strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1965–1969, tagadējais Rakstniecības un mūzikas muzejs), kur veidojusi ekspozīcijas par 20.–30. gadu latviešu rakstniekiem, roku pielikusi arī Friča Bārdas memoriālā muzeja “Rumbiņi” un Jāņa Jaunsudrabiņa memoriālā muzeja “Riekstiņi” ekspozīciju veidošanā. Visilgākās darba gaitas saistītas ar Andreja Upīša Valodas un literatūras institūtu (tagad – Literatūras, folkloras un mākslas institūts). Institūta laikā zinātnisko interešu lokā bijusi 20.–30. gadu latviešu literatūra, īpaši Andreja Kurcija daiļrade, kopā ar kolēģi Birutu Gudriķu sagatavojusi un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu 23. sējumu (1986), piedalījusies enciklopēdijas “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (1992, 2003) izstrādē, apjomīgajam latgaliešu rakstnieku šķirkļu skaitam un bagātīgajai informācijai par tiem varam pateikties tieši Ilonas Salcevičas aizrautīgajam darbam. No 60. gadu otrās puses viņa aktīvi iesaistās arī jauniznākušo literāro darbu vērtēšanā – raksta par dzejoļu krājumiem, romāniem, stāstu krājumiem, kā arī par literatūrzinātniskajiem un kritikas darbiem. Ilonu Salceviču kā kritiķi pirmām kārtām raksturo nelaipošana, sava viedokļa izteikšanā viņa ir tieša, paasa, argumentēta.
Ilona Salceviča ir Latgales patriote, sākot no 80. gadu otrās puses, viņa iesaistās latgaliešu literatūras un kultūras izpētē un popularizēšanā. Aplam būtu teikt, ka tieši Atmoda rosināja šo interesi, tā bija iegūta jau ģimenē – Ilonas Salcevičas vectēvs Juris Pabērzs (sakrīt tēva un vectēva vārdi) bija Latgales atmodas veicinātājs, rakstnieks, publicists, sabiedrisks darbinieks – Trešā atmoda vienīgi pētnieces ceļu padarīja gludāku, piedāvājot daudzas iespējas, kā šai interesei un, jā, mīlestībai izpausties. Vērienīgs darbs ir 2008. gadā iznākusī enciklopēdija “Latgales kultūras darbinieki” (1.,2. daļa), ko Ilona Salceviča paveic kopā ar Jāni Paukšti, Annu Rancāni un Irēnu Vilčuku. Jāatzīmē arī vērienīgai pētījums “Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904–2004” (2005). Īpaši daudz pētniece darījusi, popularizējot rakstnieka Jāņa Klīdzēja daiļradi: tapusi monogrāfija par viņu “Saucējs” (2012), sagatavoti izdošanai seši Klīdzēja romāni un stāstu krājumi, kuriem viņa rakstījusi pavadvārdus. Taču Klīdzējs nav vienīgais rakstnieks, pie lasītājiem nonākuši arī Ādolfs Ersa, Vladislava Lōča-Vaideāna, Marijas Andžānes, Natālijas Gilučas-Vaivodes grāmatas, un kur tad vēl neskaitāmie raksti presē, lektores darbs Latvijas Universitātes Latgales filiālē, darbošanās Latgales pētniecības institūta valdē, Vladislava Lōča Latgaliešu rakstniecības muzejā, uzstāšanās sarīkojumos! Un tāds neparasts darbs kā Antona Stankeviča prozas un dramatisko darbu pārcēlumi latgaliešu rakstu valodā.
Institūta vecākie kolēģi Ilonu Salceviču pazīst kā aizrautīgu stāstītāju, Pabērzu ģimenē viesojušies daudzi rakstnieki un mākslinieki, un ar daudziem saistās kāds atgadījums, atmiņas. Lūk, kādas desmitgadīgās Ilonas atmiņās saglabājušās Aleksandra Čaka bēres.
“Tas varēja būt 1948. vai 1949. gadā. Atnāca parastie ciemiņi – Aleksandrs Čaks ar Jāni Sudrabkalnu un atnesa man un mazajai māsiņai vienu apelsīnu. To apēdām. Mamma ieteica saglabāt augļa sēkliņas un iestādīt puķpodā. Viena uzdīga, izauga skaists, paprāvs kociņš. Un tad Čaks nomira. Tā atkal bija mammas ideja, ka no šī apelsīnkoka jānogriež lielāks zars un jāaiznes uz bērēm. Ļoti labi atceros (tolaik man bija gandrīz desmit gadu) “Cīņas” zāli. Man lika pakāpties pa kāpnītēm līdz paaugstinājumam, uz kura atradās šķirsts, un ielikt zaļo zaru zārkā. Biju lielos draugos ar Sudrabkalnu un mēģināju turpat zālē kaut ko viņam sacīt, bet aprāvos. Arī vēlāk dzīvē esmu redzējusi izmisušus cilvēkus, bet tik satriektu, kāds tobrīd bija Sudrabkalns, man vairs nav gadījies ieraudzīt. Viņš neredzēja un nesaprata nekā no tā, kas apkārt notiek, viņš tikai stāvēja. Bet puķpodā augošais apelsīnkociņš pēc zara nogriešanas drīz vien nonīka.” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 14. jūl.)
Informāciju sagatavojusi literatūrzinātniece Ieva Kalniņa (04.04.2020.)