Ilgonis Bērsons

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Darbi: Darba autors (98); Sastādītājs (66); Redaktors (25); Līdzautors (4); Komentāra autors (87); Recepcijas persona (24)

Attēli: Persona attēlā(18)

VārdsIlgonis Bērsons
Papildu vārdiArturs
PseidonīmsI. Brasla, Ilmārs Brasla, A. Donis, Augusts Donis, R. Dzelme, Ilgonis Grēza, Ēršķis Oga, I. B., Ilgonis, Ilis Sinepe, B. Irbe, R. Kalve, V. Krastiņš, V. Krasts, Valdis Krasts, I. Laipnieks, Pazole Pauls, I. Priednieks, Ilgonis Priednieks, J. Sils, K. Strauts, Inesis Ziņnesis
KopsavilkumsIlgonis Bērsons (1931) – literatūrvēsturnieks, zinātnieks, kritiķis un dzejnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Visu mūžu nodarbojies ar latviešu literatūras mantojuma pētniecību, kārtošanu un aktualizēšanu. Vairāku rakstnieku – Leonīda Breikša, Aleksandra Grīna, Jāņa Grota, Jāņa Jaunsudrabiņa, Kārļa Skalbes – kopoto rakstu sastādītājs un redkolēģiju loceklis. Rakstījis par literārās dzīves notikumiem tautas dzīves traģiskajos gados (1917, 1919, 1940, 1941, 1949) un literāros kalendārus žurnālos "Grāmatu Apskats" un "Literatūras Avīzē", sastādījis staļinisma represēto rakstnieku un mākslinieku sarakstus (ar biogrāfiskām īsziņām), kārtojis Viktora Eglīša reabilitēšanu. Pētījis Talsu novada rakstniecību. Pēdējos gadus pievērsies latviešu rakstniecības totalitārisma apstākļos un represēto rakstnieku, kā arī segvārdu un segburtu pētniecībai. Strādājis dažādu laikrakstu un žurnālu redakcijās, izdevniecībās un Rakstnieku savienībā. Vairāku literatūras mācību grāmatu un enciklopēdiju līdzautors, radioraidījumu ciklu veidotājs. Kritikā aplūkojis galvenokārt literatūras procesu, prozu, dzeju un literatūrkritiku.
Personiska informācijaDzimis Zentenes pagasta "Mežgrēzās" Jāzepa un Natālijas Matildes (dzimusi Lipsts) ģimenē. Ģimeni skāra represijas – 1948. gada 26. novembrī Jāzeps Bērsons tika apcietināts. Savukārt 1949. gada 25. martā māte kopā ar jaunāko brāli Imantu tika izsūtīti uz Sibīriju, Tomskas apgabalu.
Ilgonis Bērsons no trim dēliem ir vidējais. Vecākais brālis Tālivaldis Bērsons (1930) ir dārzkopis un bitenieks. Jaunākais brālis Imants Bērsons (1935) ir Dr. habil. fizikas doktors, Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.
Ilgonis Bērsons 1953. gadā apprecējās ar skolas biedreni Gunu Bērsoni (dzimusi Tomberga; 1932–2015), laulībā dzimuši divi bērni – dēls Māris (1958) un meita Dace (precējusies – Balode; 1959).
Profesionālā darbība1949, 26. febr.: pirmā pubikācija – "Tikšanās ar komponistu A. Žilinski" Talsu rajona laikrakstā "Padomju Karogs".
1949, 15. dec.: pirmā dzejas publikācija –"Piecgades kauja" – laikrakstā "Pionieris".
1953, 6. marts: pirmā recenzijas publikācija – "Romāns par lietuviešu tautas cīņām" laikrakstā "Padomju Jaunatne".par Aleksandra Gudaiša-Guzeviča darbu "Kalēja Ignota taisnība".

Literatūrvēstures, kritikas un zinātnes darbi

1963: "Latviešu padomju rakstnieki".
1965: "Literāras pārdomas".
1966: "Bagātība pati neatnāk: pārruna par literatūras lasīšanu".
1976: ''Padomju Latvijas rakstnieki".
2001: "Deviņi likteņi".
2006: "Auseklītis zem āmura un kāškrusta".
2013: Vera Kacena "Balle beidzās pusnaktī" (izdevumā iekļauts arī Ilgoņa Bērsona raksts "Uzbrukumi un aizstāvēšanās (-na): no 1963. gada literārās dzīves hronikas").
2014: "Segvārdi un segburti, 1".
2016: "Segvārdi un segburti, 2".


Dzejoļu krājumi

1991: "Celšanās".
2011: "Manuprāt: 80 piedomas un iedomas".

Autobiogrāfiskā proza

2001–2002: dienasgrāmata "Savā nodabā savā novadā".

Dokumentāli biogrāfiska grāmata

2019: "Laiku nospiedumi: Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos 1947–1990" (Madaras Eversones sastādījums; Ilgoņa Bērsona arhīvs un teksti).

Sastādītājs

1956: Aspazija "Lirika" (kopā ar Jāni Lūsi, arī priekšvārda autori).
1957: Mākonis "Izlase" (arī priekšvārda autors).
1959: prozas un dzejas izlase jaunatnei "Ērgļu cilts" (kopā ar Gunāru Cīruli un Jeronīmu Stulpānu).
1960: Edvards Vulfs "Ziedi, kas ceļmalā vīst" (arī priekšvārda autors).
1961: Augusts Arājs-Bērce, Ernests Eferts-Klusais, Linards Laicens, Oskars Rihters, Roberts Eidemanis "Izlase" (arī priekšvārda autors).
1964: Leons Paegle, Ernests Eferts-Klusais, Oskars Rihters, Augusts Arājs-Bērce, Linards Laicens, Roberts Eidemanis, Alvils Ceplis, Konrāds Jokums "Cīnītāju stāsti" (arī priekšvārda autors).
1967–1979: literatūras vēstures un kritikas gadagrāmata "Varavīksne".
1968–1974: Jānis Grots "Kopoti raksti 7 sējumos" (arī komentāru autors).
1969: Jānis Jaunsudrabiņš "Цветы ветра" (arī priekšvārda autors).
1970: Apsesdēls "Gribēju mīlēt" (arī ievada autors).
1971: Antons Bārda "Puķe pagalvī" (arī priekšvārda autors).
1973: Mākonis "Mana pārgalvīgā dzīves dziesma : dzejoļi, dienasgrāmatas, vēstules" (arī apraksta autors).
1973: Paulīna Bārda "Rudens putniņš" (arī priekšvārda autors).
1976: "Latvijas PSR Nopelniem bagātajam kultūras darbiniekam , Latvijas PSR Valsts prēmijas laureātam Zigmundam Skujiņam – 50".
1977: latviešu literatūras antoloģija "A lett irodalom kistükre" (arī ievadtekstu un biogrāfiju autors).
1977: "Andreja Upīša simtgadei".
1977: Marta Grimma "Priežu ziedi" (arī priekšvārda autors).
1979: Paulīna Bārda "Bērnu dienas".
1979: "Latviešu dzejas antoloģija septiņos sējumus", 7. sējuma 1. grāmata un 2. grāmata.
1980: Plecu pie pleca: veltījums Latvijas Padomju rakstnieku savienības četrdesmitgadei (kopā ar Gunāru Priedi priekšvārda autors).
1980: ""Karogā" laikmeta vēji šalc" (kopā ar Māru Cauni).
1981–1985: Jānis Jaunsudrabiņā "Kopoti raksti" 15 sējumos (kopā ar Pēteri Bauģi; sastādījis Kopoto rakstu prospektu, 1., 2., 6., 8., 12., 14. un 15. sējumu).
1982: Andris Vējāns "Varbūt nenoplūktas mežarozes zied?" (arī priekšvārda autors).
1982: Paulīna Bārda "Vakarsaulē".
1983: Linards Laicens "Портфель и петля" (arī priekšvārda autors).
1985: Anna Sakse "Acumirkļi" (arī komentāru un ievada autors).
1985: Kārlis Freinbergs "Taurētāja aicinājumi" (arī stāstījuma autors).
1986: Elza Stērste "Satikšanās".
1987: Andris Vējāns "Lubāns sapņo par Daugavu: dzeja, proza, publicistika, atdzeja" (arī starpvārdu autors).
1991: "K. Dziļleja".
1994–1998: Aleksandrs Grīns "Dvēseļu puteņi" daiļdarbi un raksti 20 sējumos.
1995: "Aleksandram Grīnam – 100".
1996: Jānis Akuraters "Dienu atspīdumi: revolūcijas atmiņu grāmata (1905–1908)" (arī priekšvārda autors).
1998–2010: Leonīds Breikšs "Dzīve un darbi" raksti 5 sējumos (kopā ar Mārtiņu Bisteru).
2000: Egons Līvs "Asteru medus" (vēstules, piezīmes, dzejoļi; arī komentāru un ievadvārdu autors).
2000–2007: Jānis Jaunsudrabiņš "Trimdas raksti" (kopotu rakstu papildinājums, arī biogrāfijas un komentāru autors).
2001–2019: Kārlis Skalbe "Mūža raksti", 8 sējumi (darbs pie nākamajiem sējumiem tiek turpināts).
2006: "Labestība: 89 veltījumi dzejā viens prozā" (arī dzejoļu autors, komentāru autors un redaktors).
2009: "Sāp aizgājušais skaistums: Andra Vējāna piemiņas grāmata" (kopā ar Gaidu Jablovsku un Benediktu Kalnaču).
2011: "Rīgas latvietis. Rīgas Latviešu biedrības gadagrāmata, 2011" (kopā ar Gaidu Jablovsku).
2011: Kārlis Dziļleja "Es atskatos uz Talsu novadu" (arī stāstījuma autors).


Sabiedriskā darbība

Kopš 1967: Latvijas Padomju rakstnieku savienības Literārā mantojuma komisijas vadītājs.
1967–1969: Rīgas pilsētas padomes deputāts.
1978–1993: Talsu literātu apvienības konsultants, Talsu rajona laikraksta "Padomju Karogs" ("Talsu Vēstis") literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.
1998–2000: Valsts Kultūras kapitāla fonda Literatūras padomes loceklis.
2000–2003: Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks.

Bijis arī Rakstnieku savienības Kritikas sekcijas biroja priekšsēdētājs, Literatūras fonda valdes loceklis, Zinātņu akadēmijas Literatūras un mākslas pētīšanas un izdošanas padomes loceklis, Rīgas Kinostudijas filmu kategoriju piešķiršanas komisijas loceklis, Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas universitātes dekāns.

Pagodinājumi

1980: LPSR Ministru Padomes un arodbiedrību padomes goda raksts.
2005: biedrības "Aleksandra Pelēča lasītava" goda biedra diploms
Citātu galerija"[..] Ilgonis Bērsons ir viens no erudītākajiem un "urķīgākajiem" šīs nozares pārstāvjiem Latvijā. Viņš gaismā cēlis neskaitāmus nezināmus vai maz ievērotus literatūras faktus, šķietamus "sīkumus", un tas var lieti noderēt arī citiem par orientieri mūsu pretrunīgajos rakstniecības līkločos.
Man šķiet, Ilgoni Bērsonu varētu raksturot vairāk kā faktu, nevis koncepciju un kombināciju meistaru, un tas ir viņa spēks. Koncepcijas tiek pārvērtētas, tās noveco, bet fakti paliek, ir tas "gaiss" arī literatūrzinātniekiem."

Stradiņš, Jānis. Par Ilgoni Bērsonu laikmetu līkločos. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Sast. Dzintra Zaķe. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006, 6. lpp.
"Cik gadu desmitu pazīstu Ilgoni Bērsonu, faktu bezgalīgā okeānā viņš dzīvo brīvi, viegli un laimīgi. Un ne tikai dzīvo – Ilgoņa literatūrpētnieciskais prāts alkaini pārstrādā okeāna šķietami haotisko valgmi – sistematizē, kārto, asi un principiāli uzrāda faktu mānīgos atspīdumus vai vienkārši ar veiksminieka ķērienu piepeši izceļ šķietami nezināmu faktu, kuram literatūrpētnieku pulki gājuši garām. Ilgonis ir cilvēks, kurš nerauc degunu par faktu lielumu vai mazumu – katram no tiem ir sava vieta literatūrpētniecībā, un izšķirīgos vēstures pagriezienos pat liktenīga loma."

Rūmnieks, Valdis. Faktu karalis Ilgonis Bērsons. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Sast. Dzintra Zaķe. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006, 9. lpp.
SaiknesGenovefa Bērsone - Vedekla
Māris Bērsons - Dēls
Guna Bērsone - Sieva
Nodarbesdzejnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
literatūrvēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta11.06.1931
Mežgrēzas
"Mežgrēzas", Balgales pagasts, Talsu novads, LV-3287
Dzīvesvieta1931 – 1947
Mežgrēzas
"Mežgrēzas", Balgales pagasts, Talsu novads, LV-3287

1947 – 1951
Talsi
Talsi, Talsu novads

1951 līdz šim
Rīga
Rīga
IzglītībaDursupes pamatskola
Dursupe
Dursupe, Balgales pagasts, Talsu novads

Cēres pamatskola
Cēres pagasts
Cēres pagasts, Kandavas novads

nezināms – 1947
Zentenes pamatskola
Zentene
Zentene, Zentenes pagasts, Tukuma novads

1947 – 1951
Talsu vidusskola
Brīvības iela 29, Talsi
Brīvības iela 29, Talsi, Talsu novads, LV-3201
Ilgoņa Bērsona literatūras skolotāja bijusi rakstnieka Kārļa Zariņa meita Mirdza Zariņa.

1951 – 1956
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Darbavietanezināms – 1957
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Līdzstrādnieks

1957 – 1959
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Literatūras nodaļas vadītājs.

1959 – 1960
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Kritikas un publicistikas nodaļas vadītājs.

1961
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Vecākais redaktors.

1961 – 1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Galvenā redaktora vietnieks.

1966 – 1971
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretārs.

1967 – 1969
Rīgas pilsētas padomes deputāts

1972 – 1977
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Zinātniskais līdzstrādnieks literatūras vēstures nodaļā.

1977 – 01.11.1990
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Galvenā redaktora vietnieks.

1978 – 1990
Laikraksts "Padomju Karogs"
Talsi
Talsi, Talsu novads
Talsu rajona laikraksta ""Padomju Karogs" literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.

1978 – 1993
Laikraksts "Padomju Karogs"
Talsi
Talsi, Talsu novads
Literārās lappuses "Avots" sastādītājs.
Vēlāk laikraksta nosaukums – "Talsu Vēstis".

1990 – 1992
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

1990 – 1993
Laikraksts "Talsu Vēstis"
Jaunā iela 17a, Talsi
Jaunā iela 17A, Talsi, Talsu novads, LV-3201
Literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.

1991 – 1992
Laikraksts "Rakstnieka Vārds"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Galvenais redaktors.
Dalība organizācijās1957 – 1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedrs

1959 – 09.04.1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

24.09.1959 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs. Visilggadējākais valdes loceklis (no 1965. gada) un Literatūras mantojuma komisijas priekšsēdētājs (no 1967. gada).

1978 – 1993
Talsu novada literātu apvienība
Talsi
Talsi, Talsu novads
Apvienības konsultants

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs

1993
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050

Priekšdēdētāja vietnieks un valdes loceklis (līdz 1994. gada oktobrim), domes loceklis (līdz 1996. gada janvārim; no 2003. gada līdz ?).

Darbojas Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija un komisijas Omulības klubiņā.


1995 līdz šim
Kārļa Dziļlejas fonds
Rīga
Rīga
Fonda priekšsēdētājs kopš tā dibināšanas.

2015 līdz šim
Latvijas Ordeņu brālība
Rīga
Rīga
Biedrs, arī domes loceklis
Ceļojums06.12.1972 – 24.12.1972
Monreāla
Montreal, Quebec, Canada
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972 – 24.12.1972
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972 – 24.12.1972
Vankūvera
Vancouver, British Columbia, Canada
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972 – 24.12.1972
Sanfrancisko
San Francisco, CA, USA
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972 – 24.12.1972
Ņujorka
New York, USA
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

17.05.1978
Frankfurte pie Mainas
Frankfurt am Main, Hesse, Germany

18.05.1978 – 20.05.1978
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

20.05.1978
Bīlefelde
Bielefeld, North Rhine-Westphalia, Germany

21.05.1978 – 22.05.1978
Fīrzene
Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany

23.05.1978
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

24.05.1978
Vesthofena
Westhofen, Rhineland-Palatinate, Germany

25.05.1978
Āhene
Aachen, North Rhine-Westphalia, Germany

26.05.1978
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

27.05.1978
Fīrzene
Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany

28.05.1978
Bonna
Bonn, North Rhine-Westphalia

28.05.1978
Ķelne
Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany

29.05.1978
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

30.05.1978
Fīrzene
Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany

01.06.1978
Diseldorfa
Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany

01.06.1978
Frankfurte pie Mainas
Frankfurt am Main, Hesse, Germany

00.05.1984
Rumānija
Romania
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

01.06.1984 – 19.06.1984
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

22.09.1987 – 27.09.1987
Somija
Finland
ApbalvojumiMedaļa "Par varonīgu darbu"
1970

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1981

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
2001

Atzinības krusts
Ordeņa virsnieks ar Ordeņa kapitula 2005. gada 12. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2005. gada 11. novembrī.)
IV šķira
2005

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūrzinātnē.
Mūža ieguldījums
2010

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Segvārdi un segburti
Balva piešķirta par mūža veikumu literatūrzinātnē un grāmatu "Segvārdi un segburti. Noslēpumi un atklājumi" (I).
Labākā realizētā literārā iecere
2014

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-52 no 52.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Mežgrēzas
("Mežgrēzas", Balgales pagasts, Talsu novads, LV-3287)
11.06.1931Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1947 - 1951DzīvesvietaPilsēta
3Mežgrēzas
("Mežgrēzas", Balgales pagasts, Talsu novads, LV-3287)
1931 - 1947DzīvesvietaViensēta
4Rīga
(Rīga)
1951DzīvesvietaPilsēta
5Dursupe
(Dursupe, Balgales pagasts, Talsu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
6Zentene
(Zentene, Zentenes pagasts, Tukuma novads)
1947IzglītībaCiems
7Brīvības iela 29, Talsi
(Brīvības iela 29, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
1947 - 1951IzglītībaĒka, māja
8Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1951 - 1956IzglītībaĒka, māja
9Cēres pagasts
(Cēres pagasts, Kandavas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPagasts
10Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1957DarbavietaĒka, māja
11Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1957 - 1959DarbavietaĒka, māja
12Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1959 - 1960DarbavietaĒka, māja
13Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1961DarbavietaĒka, māja
14Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1961 - 1965DarbavietaĒka, māja
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1966 - 1971DarbavietaĒka, māja
16Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1972 - 1977DarbavietaĒka, māja
17Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1977 - 01.11.1990DarbavietaĒka, māja
18Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 1992DarbavietaĒka, māja
19Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1991 - 1992DarbavietaĒka, māja
20Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1978 - 1993DarbavietaPilsēta
21Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1978 - 1990DarbavietaPilsēta
22Jaunā iela 17a, Talsi
(Jaunā iela 17A, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
1990 - 1993DarbavietaĒka, māja
23Monreāla
(Montreal, Quebec, Canada)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
24Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
25Vankūvera
(Vancouver, British Columbia, Canada)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
26Sanfrancisko
(San Francisco, CA, USA)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
27Ņujorka
(New York, USA)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
28Frankfurte pie Mainas
(Frankfurt am Main, Hesse, Germany)
17.05.1978CeļojumsPilsēta
29Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
18.05.1978 - 20.05.1978CeļojumsPilsēta
30Bīlefelde
(Bielefeld, North Rhine-Westphalia, Germany)
20.05.1978CeļojumsPilsēta
31Fīrzene
(Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany)
21.05.1978 - 22.05.1978CeļojumsPilsēta
32Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
23.05.1978CeļojumsPilsēta
33Vesthofena
(Westhofen, Rhineland-Palatinate, Germany)
24.05.1978CeļojumsPilsēta
34Āhene
(Aachen, North Rhine-Westphalia, Germany)
25.05.1978CeļojumsPilsēta
35Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
26.05.1978CeļojumsPilsēta
36Fīrzene
(Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany)
27.05.1978CeļojumsPilsēta
37Bonna
(Bonn, North Rhine-Westphalia)
28.05.1978CeļojumsPilsēta
38Ķelne
(Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany)
28.05.1978CeļojumsPilsēta
39Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
29.05.1978CeļojumsPilsēta
40Fīrzene
(Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany)
30.05.1978CeļojumsPilsēta
41Diseldorfa
(Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany)
01.06.1978CeļojumsPilsēta
42Frankfurte pie Mainas
(Frankfurt am Main, Hesse, Germany)
01.06.1978CeļojumsPilsēta
43Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
01.06.1984 - 19.06.1984CeļojumsPilsēta
44Somija
(Finland)
22.09.1987 - 27.09.1987CeļojumsValsts
45Rumānija
(Romania)
01.05.1984CeļojumsValsts
46Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
24.09.1959 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
47Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
48Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1957 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
49Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1978 - 1993Dalība organizācijāsPilsēta
50Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1993Dalība organizācijāsĒka, māja
51Rīga
(Rīga)
1995Dalība organizācijāsPilsēta
52Rīga
(Rīga)
2015Dalība organizācijāsPilsēta
Mūžīgais dzinējs un meklētājs – tā divos vārdos varētu raksturot šodienas jubilāru, kurš nopietnai un pamatīgai latviešu literārā mantojuma pētniecībai veltījis visu savu mūžu jau kopš vidusskolas gadiem. Tā ir viņa nepārejoša kaislība un sirds darbs, atstājot nozīmīgu devumu nākamajām literatūras pētnieku paaudzēm. Unikāls ir Ilgoņa Bērsona rūpīgi glabātais un sistematizētais privātais arhīvs un kartotēka, kas atgādina Krišjāņa Barona Dainu skapi, un glabā daudz pētniecisku pavedienu un faktu, ar kuriem viņš neskopojas, konsultējot literatūras pētniekus, interesentus un studentus, par ko lielu paldies saka arī šo rindu autore.

Precīzi Ilgoni Bērsonu raksturojis Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis: “[..] valodas un vārda meistars, kurš vienā personā apvieno zinātnieku, hronikas autoru un laiku reģi. Viņa prāts un vērīgais skats ir fiksējis ikvienu, pat vissīkāko detaļu, kurai var būt jēdzieniska satura, mājiena vai laikmeta zīmes jēga.” (Ojārs Spārītis. Ilgoņa Bērsona grāmatas un smaga laikmeta raisītas domas. “Laiku nospiedumi: Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos 1947–1990”. Sast. Madara Eversone. Rīga: Zinātne, 2019, 15. lpp.)

Literatūrvēsturnieks un zinātnieks, dzejnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons dzimis 1931. gada 11. jūnijā Zentenes pagasta “Mežgrēzās” Jāzepa un Natālijas Matildes Bērsonu ģimenē. Viņš ir vidējais no trim brāļiem. Vecākais brālis Tālivaldis Bērsons (1930) ir dārzkopis un bitenieks. Jaunākais brālis Imants Bērsons (1935) ir Dr. habil. fizikas doktors, Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

Skolas gaitas Ilgonis Bērsons uzsāk Dursupes pamatskolā, vēlāk tās turpina Cēres un Zentenes pamatskolā, ko 1947. gadā beidz kā teicamnieks, par izcilajām sekmēm saņemot LPSR Izglītības ministrijas uzslavas rakstu. Rudenī viņš mācības turpina Talsu vidusskolā. Tieši šajā laikā parādās nopietna un padziļināta interese par literatūru, tās pētniecību. Mājās top pirmais daidžests, gatavotas sienas avīzes skolā un pirmās publikācijas Talsu rajona laikrakstiem, līdztekus viņš sāk rakstīt dzeju un dienasgrāmatu, ko turpina darīt visu mūžu. Dienasgrāmatas ieraksti par Talsu vidusskolā pavadītajiem gadiem publicēti divos sējumos grāmatā “Savā nodabā savā novadā” (2001–2002), tie lasāmi arī grāmatā “Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos 1947–1990” (2019).

Vidusskolas laiks ir arī pazemojuma un smagu notikumu pilns – 1948. gadā tēvu Jāzepu Bērsonu arestē un visa manta tiek aprakstīta, Ilgoņa Bērsona māte kādā izmisuma brīdī iesniedz pat lūgumu Zentenes izpildu komitejai pārņemt saimniecību līdz ar ēkām, bet tas neko nelīdz – pēc neilga laika, 1949. gada 25. martā, viņu kopā ar jaunāko brāli Imantu deportē uz Sibīriju, Tomskas apgabalu, nometināšanai uz mūžu. Ilgonis atrodas Talsos un paliek Latvijā, vecākais brālis Tālivaldis no deportācijas izbēg Kandavas stacijā un slēpjas mežā. Zaudētas arī dzimtās mājas. Sāpes par mātes smago likteni vēl daudzus gadus nospiedīs Ilgoņa sirdi, kā arī bažas, vai turpmākajiem profesionālajiem mērķiem nav pārvilkta svītra – “nepareizās” biogrāfijas dēļ.

Bet ir arī skaisti un nozīmīgi brīži… Vidusskolas žetonu vakarā Ilgonis satuvinās ar Gunu Tombergu no paralēlklases, kura kļūst par viņa mūža mīlestību un tuvāko cilvēku. 1953. gada augustā abi svin kāzas. Abu laulībā piedzimst dēls Māris (1958) un meita Dace (1959).

Tālākais ceļš ved uz Rīgu, kur 1951. gadā Ilgonis Bērsons kļūst par Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļas studentu, bet Guna studē krievu filoloģiju. Ilgoņa Bērsona studiju un tuvāko biedru grupā ir Gunārs Bībers, Lija Brīdaka, Jānis Lūsis, Jāzeps Osmanis. Studiju laiks nav tas vieglākais, jo paiet materiālā šaurībā. Pa vasarām Ilgonis Bērsons strādā Talsu Mašīnu un traktora stacijas laikrakstā “Staļina Ceļš”. Viņš darbojas arī Latvijas Valsts universitātes izdevuma “Padomju Students” korespondents un Studentu zinātniskās biedrības padomes loceklis. 1953. gada 6. martā tiek publicēta viņa pirmā literatūras kritika – recenzija “Romāns par lietuviešu tautas cīņām” laikrakstā “Padomju Jaunatne” par Aleksandra Gudaiša-Guzeviča darbu “Kalēja Ignota taisnība”.

1956. gadā studijas Latvijas Valsts universitātē tiek pabeigtas. Šajā gadā paveikts arī pirmais nozīmīgais darbs – kopā ar kursabiedru Jāni Lūsi sastādīta Aspazijas dzejas izlase “Lirika”, kam seko vēl vairāku citu latviešu rakstnieku (Mākoņa, Edvarda Vulfa, Apsesdēla u. c.) darbu izlašu kārtošana un komentēšana.

Pēc studijām rodas iespēja strādāt laikraksta “Cīņa” redakcijā par literārās nodaļas līdzstrādnieku, vēlāk – nodaļas vadītāju. Savukārt 1959. gadā Ilgonis Bērsons kļūst par Andreja Baloža vadītā žurnāla “Karogs” kritikas un publicistikas daļas vadītāju. Septembrī uzņemts Latvijas Padomju rakstnieku savienībā. 1961. gadā Rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs Valdis Lukss rosina Ilgoni pāriet darbā uz Latvijas Valsts izdevniecības Daiļliteratūras redakciju. Viņš sākotnēji ir vecākais redaktors, bet vēlāk – galvenā redaktora Pētera Bauģa vietnieks.

Pa šo laiku Ilgonis Bērsons jau sevi pieteicis kā nopietnu un talantīgu literatūras kritiķi un pētnieku, kura autoritāte pamazām pieaug. Iznākusi viņa pirmā grāmata “Latviešu padomju rakstnieki” (1963). 1963. gada marta Latvijas PSR radošās inteliģences apspriedē viņš vienīgais uzdrīkstas iebilst pašam Augustam Vosam, ideoloģiskajā kampaņā aizstāvot Ēvaldu Vilku un Ojāru Vācieti. Pēc notikušā Latvijas Valsts izdevniecības galvenais redaktors Pēteris Bauģis rosina rakstīt atlūgumu no darba, ko Ilgonis nedara, bet spītīgi darbu turpina. Tas atsaucas viņa profesionālajā darbībā– redaktors Aivars Goris izrauj no žurnāla “Liesma” Ilgoņa Bērsona rakstu par jaunajiem autoriem, savukārt žurnāls “Вопросы литературы” neiespiež recenziju par literatūras vēstures grāmatu.

Drosmīgā uzstāšanās un pēc tam saņemtie aizrādījumi tomēr nav šķērslis, lai ar domubiedriem Rakstnieku savienībā 1965. gada kongresā izbalsotu savienības veco vadību, paverot iespējas un daudz lielāku ietekmi literārā procesa organizācijā jaunajai rakstnieku paaudzei. 1966. gadā viņš sāk pildīt Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretāra pienākumus. Viņš kārto rakstnieku sadzīviskos un materiālos jautājumus, 1967. gada nodibina Latviešu literārā mantojuma komisiju un ir tās vadītājs, darbojas Rakstnieku savienības Kritikas sekcijā, sastāda divpadsmit literārā mantojuma almanahus “Varavīksne” (1967–1979), par ko nereti saņem pārmetumus, ka pārāk lielu uzmanību veltot “buržuāziskajiem un reakcionārajiem” rakstniekiem. Pa šo laiku iznāk arī divas jaunas grāmatas – “Literārās pārdomas” (1965) un “Bagātība pati neatnāk: pārruna par literatūras lasīšanu” (1966).

Pēc Rakstnieku savienības 6. kongresa (1971) Ilgonis Bērsons kādu laiku algotu darbu savienībā nestrādā, lai gan turpina būt valdes un sekretariāta loceklis vēl daudzus gadus.

1972. gadā viņš darbu sāk Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta literatūras teorijas nodaļā kā zinātniskais līdzstrādnieks, vēlāk pāriet uz literatūras vēstures nodaļu. Līdzās institūta darbam iznāk arī viņa nākamā grāmata “Padomju Latvijas rakstnieki” (1976). Bet ar citiem rakstu darbiem nevedas tik labi – pa laikam viņa rakstus iespiež sakropļotā un saīsinātā veidā, bet lielākais trieciens ir 1975. gadā, kad no institūta veidotā darbinieku rakstu krājuma “Kritika – teorija, vēsture, prakse” izņem rūpīgi gatavoto apceri “Dažas literatūras un dzīves salīdzināšanas problēmas”. Šai laikā Ilgonis Bērsons strādā arī pie disertācijas par Jāni Grotu (viņš arī sastādījis un komentējis Jāņa Grota kopotos rakstus 7 sējumos, 1968–1974), tomēr to neuzraksta gan tādēļ, ka tā jātulko krievu valodā un jāsūta uz Maskavu, gan arī tādēļ, ka 1977. gadā viņam piedāvā jaunu, vilinošu darbavietu – galvenā redaktora vietnieka vietu žurnālā “Karogs”. Tur viņš nostrādā līdz pat 1990. gadam. Bet doktora grādu iegūst vēlāk – 2003. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija viņam piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora zinātnisko grādu (Dr. philol. h.c.).

80. gados jāatzīmē Ilgoņa Bērsona nozīmīgais darbs pie Jāņa Jaunsudrabiņa kopoto rakstu sastādīšanas kopā ar Pēteri Bauģi (1–15, 1981–1985, tajos arī biogrāfisks apskats un komentāri; papildsējumi “Trimdas raksti”, 1–3, 2000–2007). Tieši viņš panāca, ka Jaunsudrabiņa rakstus izdeva 15 sējumos no sākotnēji iecerētajiem pieciem sējumiem.

Atskatoties uz profesionālo darbību padomju laikā, Ilgonis Bērsons sacījis: “Es dzīvoju divējādas dzīves – domāju vienu, bet savā profesijā biju spiests pieņemt padomju terminoloģiju un rakstīt pavisam ko citu. Jo otra iespēja bija nerakstīt neko.” (Svens Kuzmins, Uldis Tīrons sarunā ar Ilgoni Bērsonu. Literatūras melnstrādnieks. “Rīgas Laiks”, 2018, nov., 25. lpp.)

Atmodas laikā uz brīdi Ilgonis Bērsons kļuva par Rakstnieku savienības valdes sekretāru (1989). 1988. gadā – piedalās Rakstnieku savienības Staļinisma ļaundarību apzināšanas komisijā, vēlāk – Rakstnieku reabilitācijas jautājumu ierosināšanas komisijā. Viņš sastāda arī staļinisma represēto rakstnieku un mākslinieku sarakstus un kārto Viktora Eglīša reabilitēšanu. Ir eksperts īpašā komisijā, kas izņēma no aizlieguma sarakstiem specfondos esošās grāmatas. Šis darbs viņam īpaši nozīmīgs: “Mana literatūrvēsturnieka būtība ir varas vajāto, cietušo, neieredzēto aprūpēšana (no Jūlija Dievkociņa, Mākoņa, Kārļa Skalbes līdz Linardam Laicenam, Leonīdam Breikšam, Harijam Skujam).” (“Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Biobibliogrāfija”. Sast. Dzintra Zaķe. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006, 25. lpp.)

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ilgonis Bērsons kļūst par Rakstnieku savienības priekšsēdētāja pirmo vietnieku (1990–1992), ir laikraksta “Rakstnieka Vārds” galvenais redaktors (1991–1992). Viņa pētnieciskā darbība uzņem jaunu elpu un vainagojusies vairākos latviešu literatūras un kultūras vēsturei nozīmīgos pētījumos, kas nebūtu varējuši iznākt padomju laikā – latviešu rakstniecības totalitārisma apstākļos izpēte grāmatās “Deviņi likteņi” (2001) un “Auseklītis zem āmura un kāškrusta” (2006), Aleksandra Grīna (1994–1998), Leonīda Breikša (1998–2010) un Kārļa Skalbes (2001–2019) kopotu rakstu sastādīšana un aizraujošais, pētnieciskais detektīvs divās daļās “Segvārdi un segburti” (2014, 2016). Līdztekus pētnieciskajam darbam izdoti arī divi dzejoļu krājumi “Celšanās” (1991) un “Labestība” (2006).

Ilgus gadus turpinās saikne arī ar dzimto Talsu novadu. Ilgonis Bērsons pastiprināti pēta arī Talsu novada rakstniecību, bijis Talsu literātu apvienības konsultants, kā arī rajona laikraksta “Padomju Karogs” (vēlāk “Talsu Vēstis”) literārās lappuses “Avots” sastādītājs (1978–1993).

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1981), Atzinības krusta ordeņa virsnieks (2005), Latvijas Literatūras gada balvas par mūža ieguldījumu literatūrzinātnē (2009) un Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” (2014) ieguvējs.

Ilgoņa Bērsona zinātnisko, populārzinātnisko, rediģēto, sastādīto darbu, dzejas, prozas, atdzejas, tulkojumu publikāciju saraksts ir apjomīgs un visu uzskaitīt nav iespējams. Izvērstāku ieskatu paveiktajā līdz 2006. gadam var gūt grāmatā “Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Biobibliogrāfija” (Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006), kā arī vortāla literatura.lv datubāzē. Savukārt 2019. gadā izdotajā dokumentāli biogrāfiskajā grāmatā “Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos 1947–1990”n (Sast. Madara Eversone. Rīga: Zinātne, 2019) varam iepazīt Ilgoņa Bērsona personīgās piezīmes un pārdzīvojumus, dzīvi un profesionālo darbību sarežģītajā un pretrunīgajā padomju laikā.

Ilgoņa Bērsona darba spējas ir apbrīnas vērtas un titāniskas. Viņa nenogurstošā zinātkāre, pedantiskums un entuziasms ir etalons un priekšzīme ikvienam mūsdienu zinātniekam. Arī šobrīd Ilgonis aktīvi strādā pie dažādiem projektiem, turpina Kārļa Skalbes kopotu rakstu sastādīšanu, ir Kārļa Dziļlejas fonda priekšsēdētājs, Latvijas Ordeņu brālības biedrs un domes loceklis, darbojas Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisijā un seko līdzi visām literārās dzīves un zinātnes aktualitātēm.

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.