Ilga Melnbārde

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (2); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(7)

VārdsIlga Melnbārde
KopsavilkumsIlga Melnbārde (1921–2001) – tulkotāja. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu (1946). Tulkojusi no angļu, vācu un krievu valodas. Pirmais tulkojums ir krievu rakstnieces Annas Antonovskas romāna “Lielais Mouravi” trešā grāmata (1946). Nozīmīgākie tulkojumi no angļu valodas: Džona Golsvērtija “Forsaitu teika” (III, 1961), “Modernā komēdija” (II, 1962), “Pēdējā lappuse” (kopā ar Annu Baugu, 1966), Henrija Fīldinga “Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni” (1955), Belas Kaufmanes “Augšup pa lejupejošām kāpnēm” (1971), Kolīnas Makkalovas “Dziedoņi ērkšķu krūmā” (1989), Klaiva Steiplza Lūisa “Nārnijas hronikas” grāmatas (1998, 2000, 2006), Džeinas Ostinas “Lepnums un aizspriedumi” (2000) un citas. No vācu valodas tulkojusi Annas Zēgerses romānus “Septītais krusts” (1950) un “Uzticība” (1974), Johannesa Mario Zimmela “Cilvēks nav vientuļa sala” (1981) un citas. Tulkojusi arī lugas Latvijas teātru skatuvēm.
Darbojusies Latvijas Padomju rakstnieku savienības Tulkotāju sekcijā, sagatavojot jaunos tulkotājus.
Profesionālā darbība1949: pirmais tulkojums – Annas Antonovskas "Lielais Mouravi" (kopā ar Frici Mierkalnu un Veru Vanagu).

Tulkojumi

No angļu valodas
1955: Fīldings, Henrijs. Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Bret-Harts, Frensis. Noveles. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Golsverzijs, Džons. Forsaitu teika. (Tulkojusi 3. grāmatu "Izīrējams".) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. Atkārtots izdevums: Rīga: Liesma, 1976.)
1962: Anands, Pauls. Kūlijs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Golsverzijs, Džons. Modernā komēdija. (Kopā ar Annu Baugu.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (2. izdevums – Rīga: Liesma, 1977)
1966: Golsverzijs, Džons. Pēdējā lappuse. (Kopā ar Annu Baugu.) Rīga: Liesma. (2. izdevums – 1978. gadā.)
1966: Čaplins, Čarlzs. Mana dzīve. Rīga: Liesma.
1969: Silito, Alans. Durvju atslēga. Rīga: Liesma.
1971: Kaufmane, Bela. Augšup pa lejupejošām kāpnēm. Rīga: Liesma.
1975: Fārkers, Džordžs. Kavalieru viltība. (Akadēmiskajam drāmas teātrim)
1976: Pīrsons, Heskets. Dikenss. Rīga: Liesma.
1977: Golsvertijs, Džons. Modernā komēdija. (Kopā ar Annu Baugu.) Rīga: Liesma. 2. izdevums.
1980: Veiss, Deivids. Dievišķais un pasaulīgais: romāns par Mocarta dzīvi un viņa laiku. (Kopā ar Zani Rozenbergu.) Rīga: Zvaigzne.
1982: Kronins, Arčibalds. Kamēr tu pie manis. (Leona Paegles Valsts Valmieras Drāmas teātrim.)
1985: Bonds, Edvards. Vasara. (Dailes teātrim)
1987: Eikborns, Elans. Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras. (Leona Paegles Valsts Valmieras dramas teātrim.)
1989: Makkalova, Kolīna. Dziedoņi ērkšķu krūmā. Rīga: Liesma. (Atkārtoti izdevumi – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 2010,)
1994: Jungs, Karls Gustavs. Dvēseles pasaule. (Kopā ar Gunāru Jansoni, Sandru Rutmani, Igoru Šuvajevu, Ansi Zundi.) Rīga: Spektrs.
1996: Kuksone, Ketrina. Nežēlīgā dziņa. Rīga: Iljus.
1996: Mičela, Margareta. Zaudētā Leisena. (Kopā ar Ruti Runci.) Rīga: Jumava.
1997: Ferarsa, Elizabete. Arvien šis vārds – nāve. Rīga: Asja.
1997: Heilijs, Arturs. Viesnīca. Rīga: Jumava. (Atkārtots izdevums Rīga: Zvaigzne ABC, 2010)
1998: Brauna, Sandra. Ekskluzīvā intervija. Rīga: Alberts XII.
1998: Lūiss, Klaivs Steiplzs. Zirgs un viņa zēns. Rīga: Svētdienas rīts. (Atkārtoti izdevumi: Rīga: Egmont Latvija, 2006; Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.)
1999: Stairons, Viljams. Sofijas izvēle. Rīga: Zvaigzne ABC.
2000: Kīts, Robertss. Pavana. Rīga: Hekate.
2000: Krosa, Donna Vulfolka. Pāveste Joanna. Rīga: Jumava.
2000: Lūiss, Klaivs Steiplzs. Pēdējā cīņa. Rīga: Svētdienas rīts. (Atkārtoti izdevumi: Rīga: Egmont Latvija, 2007; Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.)
2000: Lūiss, Klaivs Steiplzs. Sudraba krēsls. Rīga: Svētdienas rīts. (Atkārtoti izdevumi: Rīga: Egmont Latvija, 2006; Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.)
2000: Ostina, Džeina. Lepnums un aizspriedumi. Rīga: Jumava. (Atkārtots izdevums – 2011. gadā.)
2001: Brīnišķigie kaķu stāsti. (Arī sastādītāja.) Rīga: Alberts XII.
2006: Lūiss, Klaivs Steiplzs. "Rītausmas ceļinieka" brauciens. Rīga: Egmont Latvija.

No krievu valodas
1947–1949: Antonovska, Anna. Lielais Mouravi. (Kopā ar Frici Mierkalnu un Veru Vanagu.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1951: Koptjajeva, Antoņina. Ivans Ivanovičs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (Atkārtots izdevums – 1961., 1962. gadā.)
1952: Hadžmi, Kavi. Pavasara vēji. Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Tvens, Marks. Vēstules no Zemes. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1973: Hjūzs, Emrijs. Bernards Šovs. Rīga: Liesma.
1990: Higinss, Kolinss; Karjērs, Žans Klods. Harolds un Moda. (Lugas tulkojums Liepājas teātrim.)

No vācu valodas
1950: Zēgerse, Anna. Septītais krusts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Nahbārs, Herberts. Kāzas Lennekenā. Rīga: Liesma.
1974: Zēgerse, Anna. Uzticība. Rīga: Liesma.
1976: Heidučeks, Verners. Atvadas no eņģeļiem. Rīga: Liesma.
1981: Zimmels, Johanesss Mario. Cilvēks nav vientuļa sala. Rīga: Liesma. (2. izdevums – 1992, 3. izdevums – Rīga: Jumava, 2004)
1992: Zūdermanis, Hermanis. Mans dzimtais nams (Latvijas Nacionālajam teātrim)
Citātu galerija

Par Ilgu Melnbārdi

""Jā, kādreiz piedalījos pirmās pēckara krlevu-latviešu vārdnīcas sastādīšanā, jā, strādājot Daugavpils Pedagoģiskajā Institūtā, rakstīju krltikas par teātru izrādēm, tur tobrīd nebija neviena kārtīga kritiķa, tikai pēdīgie diletanti, tādi kā es," tā Ilga Melnbārde reiz raksturoja un tā viņa mēdz parasti raksturot savu rosīgo darbošanos līdzās parastajam un lemīļotajam darbam. Parastais un iemīļotais darbs. Lai jubilāre man piedod, bet vēlreiz citēšu viņas teikto: "Studentus mācīt ir ir labi, jo mūsu jaunatne ir ar veselīgu kodolu, bet tulkotāja darbs, protams. ir tas, pie kā piesieta sirds." Ilgas sirds piesieta gan tulkotājas darbam, gan jauno tulkotāju apmācīšanai Rakstnieku savienības Tulkotāju sekcijas konsultācijās. Un vai mazums sirds siltuma atdots tiem jauniešiem, kas mācās Politehniskā Institūta Elektroenerģētikas fakultātē, ko mūsu jubilāre atzīst par "vissimpātiskāko visā institūtā", jo tur mācoties studenti ar gaišām galvām. Darba prieks un sirds siltums – tās, manuprāt, Ir Ilgas rakstura lezīmīgākās īpašības."

Lūse, Ērika. Tulkotāju saimes piecdesmitgadniece. Karogs, 1971, Nr. 10.

"Ilga Melnbārde bija tulkotāja ar milzīgu, pilnībā īstenotu intelektuālo potenciālu un neikdienišķām darba spējām. Rezultātā radies bagāts, no angļu, vācu un krievu valodas tulkots daiļliteratūras devums, tai starpā Dž. Golsvērtija "Forsaitu teika", "Modernā komēdija" un "Pēdējā lappuse", H. Fīldinga "Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni", Dž. Ostinas "Lepnums un aizspriedumi".

Feldhūns, Ābrams. Tulkošana kā aicinājums. Karogs, 2001, Nr. 10, 204. lpp.
SaiknesMarija Bērziņa (1980) - Mazmeita
Lenvija Sīle - Meita
Jānis Sīlis (1950) - Dēls
Nodarbestulkotāja
Dzimšanas laiks/vieta06.10.1921
Zaļenieki
Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads
Dzimusi Zaļenieku pamatskolā.

Izglītība1928 – 1934
Zaļenieku 6-klašu pamatskola
Zaļenieki
Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads

00.09.1935 – 13.06.1939
Jelgavas 2. valsts ģimnāzija
Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava
Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava, LV-3001

1939 – 1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studijas sākusi Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: klasiskā filoloģija, 1940. gadā pārgājusi uz Ģermāņu-romāņu nodaļu.


1945 – 1946
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Rīga
Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļa
Darbavieta00.06.1944 – 00.05.1945
Kurzeme
Latvija
Strādājusi lauku darbus.

00.06.1945 – 1946
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Rīga
Rīga
Korektore

1946 – 1950
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktore

1950 – 1953
Aknīstes vidusskola
Aknīste
Aknīste, Jēkabpils novads
Mācību daļas vadītāja

1953 – 1958
Viļakas pilsētas vidusskola
Viļaka
Viļaka, Balvu novads
Mācību daļas vadītāja

1958 – 1962
Daugavpils Pedagoģiskais institūts
Vienības iela 13, Daugavpils
Vienības iela 13, Daugavpils, Latvija, LV-5401
Svešvalodu docētāja

1962 – 1976
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050
Angļu valodas docētāja

1970 – 1980 (Datums nav precīzs)
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultāte, stundu pasniedzēja, docējusi Tulkošanas teorijas un prakses kursu.
Dalība organizācijās1967 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 – 2001
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Biedre
Ceļojums1969
Annarbora
Ann Arbor, Michigan, United States
Valodas kursi
Miršanas laiks/vieta16.06.2001
Apglabāts20.06.2001

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Zaļenieki
(Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads)
06.10.1921Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Zaļenieki
(Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads)
1928 - 1934IzglītībaCiems
3Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava
(Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava, LV-3001)
01.09.1935 - 13.06.1939IzglītībaĒka, māja
4Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1939 - 1944IzglītībaĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1945 - 1946IzglītībaPilsēta
6Kurzeme
(Latvija)
01.06.1944 - 01.05.1945DarbavietaReģions, apgabals
7Rīga
(Rīga)
01.06.1945 - 1946DarbavietaPilsēta
8Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1946 - 1950DarbavietaĒka, māja
9Aknīste
(Aknīste, Jēkabpils novads)
1950 - 1953DarbavietaPilsēta
10Viļaka
(Viļaka, Balvu novads)
1953 - 1958DarbavietaPilsēta
11Vienības iela 13, Daugavpils
(Vienības iela 13, Daugavpils, Latvija, LV-5401)
1958 - 1962DarbavietaĒka, māja
12Kaļķu iela 1, Rīga
(Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050)
1962 - 1976DarbavietaĒka, māja
13Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1970 - 1980DarbavietaĒka, māja
14Annarbora
(Ann Arbor, Michigan, United States)
1969CeļojumsPilsēta
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1967 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
16Rīga
(Rīga)
1990 - 2001Dalība organizācijāsPilsēta
Ilga Melnbārde (1921–2001) tulkojusi no angļu, vācu un krievu valodas. Džona Golsvertija “Forsaitu teikas” (1961), “Modernās komēdijas” (1962) atsevišķas grāmatas, “Pēdējā lappuse” (1966, kopā ar Annu Baugu), Belas Kaufmanes “Augšup pa lejupejošām kāpnēm” (1971), Kolīnas Makkalovas “Dziedoņi ērkšķu krūmā” (1989), Klaiva Steiplza Lūisa “Nārnijas hronikas” (1998–2000) grāmatas, Džeinas Ostinas “Lepnums un aizspriedumi” (2000) un vēl daudzas citas lasāmas viņas tulkojumā. No vācu valodas tulkojusi Annas Zēgerses romānus “Septītais krusts” (1950) un “Uzticība” (1970), arī Johannesa Mario Zimmela “Cilvēks nav vientuļa sala” (1981). Šķiet, ka padomju laikā rets jaunais censonis tulkošanas pasaulē iekļuva bez gandrīz vai obligātās ieejas biļetes – tulkojuma no krievu valodas. Lai arī Ilga Melnbārde tad jau bija diplomēta angļu filoloģe, tomēr viņas radošā biogrāfija ir šai likumsakarībai (būtu pētāms jautājums) apliecinājums. Viņas pirmais tulkotais darbs, paveikts kopā ar Frici Mierkalnu un Veru Vanagu, bija krievu rakstnieces Annas Antonovskas plašais romāns “Lielais Mouravi” (1947–1949), kas stāsta par Gruzijas apvienotāju Georgiju Saakadzi, sauktu par Lielo Mouravi.

Sveicot tulkotāju piecdesmitgadē (1971), viņas kolēģe Ērika Lūse rakstījusi: “Darba prieks un sirds siltums – tās, manuprāt, ir Ilgas rakstura iezīmīgākās īpašības. [..] Šķiet, ka daļu no šī sirds nemiera Ilga mantojusi jau no sava tēva, kurš tai laikā, kad piedzima meita – 1921. gada 6. oktobrī –, bija Zaļenieku skolas pārzinis. Cilvēks ar dumpīgu garu, viens no Apriķu kaujas organizatoriem. Roberts Sēlis viņu piemin savā romānā par 1905. gadu [“Tanī bargā dienā”, 1963].” (Lūse Ē. Tulkotāju saimes piecdesmitgadniece. Karogs, 1971, Nr. 10)

Literatūras mīlestība ielikta jau ģimenē, un pēc Zaļenieku sešklasīgās pamatskolas beigšanas (1934) viņa turpina mācības Jelgavas 2. Valsts ģimnāzijas humanitārajā klasē (1935–1939), kur pastiprināti apgūst valodas. Gluži likumsakarīga ir izvēle studēt Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kur sākotnēji izraudzītais studiju virziens ir klasiskā filoloģija, bet nākamajā gadā (1940) viņa pāriet uz Ģermāņu-romāņu nodaļu, kur mācās līdz 1944. gada vasarai. Tad Kurzemē pavadīts gads darba gaitās, un 1945. gada maijā Ilga Melnbārde atgriežas Rīgā un studijas beidz jau Latvijas Valsts universitātē, 1946. gadā absolvējot Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu.

Par pirmo darbavietu kļūst Latvijas Valsts izdevniecība, kur Ilga Melnbārde strādā par korektori, pēc tam – par redaktori (1945–1950) un tieši šeit, kā minēts iepriekš, sāk savu tulkotājas ceļu. Pēc apprecēšanās Ilga Melnbārde dodas līdzi vīram uz Aknīsti, kur strādā vidusskolā par mācību pārzini (1950–1953), tad Viļānu vidusskolā (1953–1958), līdz darba gaitas aizved uz augstskolu – vispirms uz Daugavpils pedagoģisko institūtu (1958–1962, svešvalodu docētāja), tad – Rīgas Politehnisko institūtu (1962–1976), kur ir angļu valodas pasniedzēja. Pedagoģiskais darbs saistīts arī ar Latvijas Valsts universitāti, kur 70. gados filologiem lasījusi tulkošanas teoriju un vadījusi seminārus tulkošanā. Savā ziņā par pedagoģisku var uzskatīt arī Ilgas Melnbārdes darbību Rakstnieku savienībā, kur tulkotāju sekcijā analizējusi jauno tulkotāju darbus un dalījusies ar savām zināšanām.

Ilga Melnbārde devās mūžībā 2001. gada 16. jūnijā.

Informāciju sagatavojusi Ieva Kalniņa

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.