Darbi: Darba autors (44); Sastādītājs (1); Redaktors (2); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (11)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Harijs Gāliņš |
|---|---|
| Personiska informācija | GĀLIŅŠ Harijs (1931.18.VII Liepājā - 1983.1.IX Jūrmalā, apbed. Raiņa kapos Rīgā) - rakstnieks, tulkotājs. Dz. dzelzceļnieka ģim. Māc. Liepājas 1. vsk. (1945-47), 1. strādn. jaunatnes vakara vsk. (1947-50), paralēli strād. dažādus darbus, arī par apriņķa laikr. "Komunists" ārštata līdzstr. un Liepājas Mašīnu un traktoru stacijas avīzes lit. līdzstrādnieku. Stud. Liepājas skolotāju inst. (1951-53). Beidzis LVU Vēst. un filol. fak. Latviešu val. un lit. nod. (1958). Strād. par lit. līdzstr. un sekretāru dažādu laikr. redakcijās. No 1967 līdz mūža beigām izdevn. "Liesma" redaktors. RS b. (1963). Pirmā lit. publikācija - dzejolis "Draudzība" laikr. "Padomju Jaunatne" 1953.19.IX. Izd. dzejoļu krāj. "Ar vētru krastā dzintars nāks" (1959), "Laika zirgs jāapkaļ" (1963), "Akmens dzirkstis" (1967), "Zviedz viļņi" (1970), "Starpbrīdis" (1974), "Nerēvētās buras" (1980). Viena no galv. G. dzejas tēmām ir jūra, dzimtās Kursas daba un ļaudis, atziņas par cilv. dzīves gājumu, atbildību un esības jēgu, par mīlestību un nāvi. Būtisku dzejas daļu veido mīlestības dzejoļi, pirmajos krāj. tie vairāk tradicionāli, pat didaktiski un frāžaini, vēlāk iegūstot apcerošāku, filozofiskāku skanējumu, neizslēdzot arī drastiskumu un ironiju. Nozīm. dzejas daļai pieskaitāmi mātei un mirušajiem draugiem veltītie darbi, kuros līdzās smeldzīgām atmiņām un zaudējuma sāpēm par galv. kļūst pārdomas par nezūdošām garīgām vērtībām. G. dzeja piesaista ar izteiksmes savdabību, tā ir paskarba, pat raupja, daudz lietoti dialektismi, apvidvārdi, profesionālismi. Dzejoļu krāj. bērniem "Svešās spalvas" (1978). Nozīm. G. lit. devums ir autobiogr. prozas cikls, ko veido stāstu un noveļu krāj. "Nāves ūtrupe" (1968), "Karūsām jāķer līdakas" (1972) un garais stāsts "Jāsēj rudzi" (1976). Atsevišķus, pabeigtus ciklus veido gan katrs krāj. atsevišķi, gan visi kopā, tos mākslin. veselumā apvieno Hažus tēls. Krāj. "Nāves ūtrupe" ir vēstījums par 2. pas. kara notikumiem varoņa dzīvē, krājumā "Karūsām jāķer līdakas" stāstīts par gaitām pēckara periodā līdz 1947. Garā stāsta "Jāsēj rudzi" darbība norisinās 50. gadu vidū. Cikla mākslin. veselumu veido vēstījums "es" formā un galv. varoņa vienotais pasaules skatījums. G. pārliecinoši parādījis Hažus uztveres un pas. skatījuma evolūciju 20 gadu ilgā laikposmā. Viņa izaugsme no naiva, bērnišķīga puišeļa līdz daudz pieredzējušam un pārdzīvojušam cilvēkam ir veselas paaudzes likteņstāsts. Ciklam raksturīgs neizskaistināts, neidealizēts, bet godīgs un patiess tēlojums, kas piešķir G.prozai īpašu skarbumu un dokumentālu patiesumu. Savdabību rada bērna skatījums uz karu, nereti dzīves un s-bas "melnās puses", pat padibeņu tēlojums. G. prozā par noteicošo nereti kļūst gadījums, apstākļu sakritība, arī indivīda paša izveicība. Ciklam cauri vijas jēdzienu "karš" un "bērns" krasais pretnostatījums, nesavienojamība. G. prozai raksturīgi bagātīgi izmantoti valodas izteiksmes līdzekļi, dialektismi vides un personāžu raksturojumā, daudz sakāmvārdu un parunu. Arī stāstu krāj. "Laivas lellis" (1978) liela daļa darbu tieši vai netieši saistīta ar karu, pievēršanās šodienas tematikai te radusies kā dabisks turpinājums līdzšinējai prozai. Dokumentālajā grām. "Spartaks Kurzemē" (1979; kopā ar F. Rekšņu) stāstīts par K. Mačiņa partizānu vienības cīņām 2. pas. kara gados. G. tulk. no kr. un liet. valodas. G. darbi tulkoti kr., baltkr., igauņu, liet., slovāku, udmurtu, vācu valodā. Autora sast. dzejas izlase "Viļņi" (1981). Prozas darbu izlase "Rudzi" (1981). L. Sokolova I. Balsis. R., 1978; t.p. Harijs Gāliņš // Gāliņš H. Rudzi. R., 1981; Ādmīdiņš R. Harijs Gāliņš dzīves un dzejas viļņos // Gāliņš H. Viļņi. R., 1981; Līvzemnieks V. Harijs Gāliņš: portreta skice // Izglītība, 1992, 5.XI; Dombrovska B. Harijs Gāliņš // Latviešu rakstnieku portreti. 70.-80. gadi. R., 1994. B. Dombrovska |
| Nodarbes | tulkotājs rakstnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 18.07.1931 Liepāja Liepāja |
| Izglītība | 1958 studējis beidzis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu 1945–1947 mācījies mācījies Liepājas 1. vidusskolā 1947–1950 mācījies mācījies 1. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā 1951–1953 studējis studē Liepājas skolotāju institūtā |
| Miršanas laiks/vieta | 01.09.1983 Jūrmala Jūrmala |
| Apglabāts | 00.09.1983 Rīga Rīga Apbedīts Raiņa kapos. |
