1770–1771
Krimuldas pagasts
Mācītāja kandidāta gads. Sprediķo latviski pie svaiņa Pelchava Krimuldas draudzē.
06.1771–1780
Āraišu draudze
Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
No Bergmaņa atmiņām zinām, ka mācītājs centās dzīvot mierīgu, bezrūpīgi idillisku dzīvi. Āraišu ezera salā viņš uzbūvēja sev būdiņu, kur pavadīja dienas un naktis, lasīdams savu mīļāko grāmatu "Robinsons Krūzo". Viņa vientulīgo un pirmatnīgo dzīvi Bergmans centās atdarināt un pēc šī darba viņš sprieda arī par Baltijas tautu kultūras līmeni 12. gadsimtā. Zīmējums ar salu ievietots G. Bergmana "Geschicthe von Livland".Kalpodams Āraišos, G.Bergmans mācās literāro latviešu valodu, par avotiem izmantodams Fīrekera un Manceļa darbus, kā arī E. Glika Bībeles tulkojumu. Jau šajā laikā iestājies pret hernhūtiešu misticismu un piētismu.
1780–1785
Mazsalacas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā draudze
Mazsalacas Sv. Annas luterāņu baznīca
Ap 1782. gadu ierīkoja mājas spiestuvi, kas vēlāk pārcelta uz Rūjienu. 1787. gadā pēc iecelšanas muižnieku kārtā un palielinoties kontaktiem ar konservatīvi noskaņotajiem vietējiem muižniekiem Zīversiem, izmainās G. Bergmaņa attieksme pret zemnieku brīvlaišanu, nosliecoties vairāk tās opozīcijā. Organizējis "lasīšanas biedrību", tā piegādājot ārzemju grāmatas vietējiem muižniekiem. Aktīvi cīnījies pret pagānismu: ne tikai rakstos un sprediķos, bet arī darbos. Mazsalacas topogrāfiskā aprakstā Bergmanis raksta: "Viņi iežogo kādu vecu koku vai krāsmatu un ziedo tur Zemes mātei, paraksti Jurģos, pienu, sviestu, cāļus; dažreiz arī melnu gaili. Šos ziedokļus uzskata par ļoti svētiem – pār;ec pār žogu, pārbrauc ar arklu, nolauž kādu zaru vai nocērt koku, notiek nelaime: viņš pēkšņi mirst, kļūst akls vai mēms." Par šo viņš savai draudzei pārmetis vairākkārt sprediķos. Reiz pie viņa ieradies kāds emnieks un stāstījis, ka viņa senči tam uzticējuši kopt šādu vietu. Pēc sprediķiem zemnieks beidzis upurēt, par ko sieva un saime tam nemitīgi pārmetuši, jo tas var izsaukt nelaimi mājai. Bergmanis kopā ar zemnieku esot devies uz šo vietu, noplēsis žogu, mājas ļaudīm draudot, iegājis svētajā iežogojumā, kur apskatījis upura akmeni, palūdzis cirvi un sācis robīt svēto koku, ko beigās aizdedzinājis. Redzot, ka mācītājam nekas nekait, ļaudis apkaunoti devušies mājās.
1785–12.1813
Rūjienas Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskā draudze
Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskā baznīca
Uz Rūjienu pārceļas finansiālu apsvērumu dēļ, jo lielā ģimene, bērnu izglītošana prasa lielus līdzekļus. Lai gūtu papildus ienākumus, mēģinājis spekulēt ar neustamo īpašumu, bet šai jomā nav veicies, jo viņam nebija matrikulēta muižnieka statusa. Turpina literāta un izdevēja darbu. PIrmais Rūjienā iespiestais darbs ir vācu almanahs 1786. gadam, kurā G. Bermans nav iekļāvis daudzas katoļu svēto piemiņas dienas, tā vietā pievienojis dienas, kas saistītas ar jaunām vēsturiskām personām: rakstniekiem, zinātniekiem u.c.Mācītāja bilbiotēkā 1788. gadā bija 827 sējumi, to starpā 63 grieķu, 231 latīņu klasiķis, 142 gramatikas un vārdnīcas, reta bībeļu kolekcija, 32 inkunabuļi, Livonijas hroniku noraksti u. tml. Paralēli mācītāja pienākumiem, iesaistījies dažādās Virskonsistorijas aktivitātēs, piemēram, jaunas dziesmu grāmatas sagatvošanā u. tml. 1812. gadā veselības problēmu dēļ Virskonsistorija ļauj viņam doties atpūtā.