Darbi: Darba autors (31); Sastādītājs (12); Redaktors (8); Līdzautors (1); Komentāra autors (15); Recepcijas persona (3)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Gundega Saulīte |
|---|---|
| Kopsavilkums | Teātra kritiķe un teātra zinātniece, redaktore un tulkotāja Gundega Saulīte (1948) dzimusi rakstnieka Bruno Saulīša un Leļļu teātra aktrises Skaidrītes Reimanes ģimenē. Kopš 1970. gada publicē recenzijas par izrādēm Latvijas teātros, teātru sezonu apskatus, apceres par citzemju teātru viesizrādēm Latvijā, recenzijas par Latvijas Televīzijas iestudējumiem, apceres par teātra un mūzikas pasaules personībām un teātra vēstures jautājumiem dažādos periodiskajos izdevumos. Sakārtojusi un komentājusi rakstnieka Bruno Saulīša Kopotus rakstus (1–7, 1972–1979), sastādījusi Bruno Saulīša "Izlasi" (1982), dramatizējusi Latvijas Televīzijas teātrim Jāņa Kalniņa stāstus "Ifigēnija" (1985) un "Kasandra" (1987). Piedalījusies autoru kolektīvā enciklopēdijai "Teātri un kino biogrāfijās" tapšanā. Kopš 2001. gada regulāri publicē plašākus pārskatus par notikumiem Latvijas kultūras un teātra dzīvē latviešu trimdas laikrakstos "Laiks" un "Brīvā Latvija", ir vairāku grāmatu redaktore, sastādītāja, priekšvārdu vai pēcvārdu autore. |
| Personiska informācija | Rakstnieka Bruno Saulīša un Leļļu teātra aktrises Skaidrītes Reimanes meita, teātra zinātnieka Māra Grēviņa sieva. Meita Marta Dziļuma – Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu vadītāja, dēls Toms Grēviņš – Radio Pieci dīdžejs. |
| Profesionālā darbība | 1969: laikrakstā "Padomju Students" publicēts raksts "Krītiet, manas miljonzīles" par Ojāra Vācieša dzeju (20. novembris) 1970: pirmā teātra recenzija par T. Janas lugas "Meitene un aprīlis" uzvedumu Jaunatnes teātrī "Par meitenēm, puišiem un..." laikrakstā "Padomju Jaunatne" 29. novembrī. Kopš 1970: publicējusi un publicē recenzijas par izrādēm Latvijas teātros, teātru sezonu apskatus, apceres citzemju teātru viesizrādēm Latvijā, recenzijas par Latvijas Televīzijas iestudējumiem, apceres par teātra un mūzikas pasaules personībām un teātra vēstures jautājumiem žurnālā "Karogs", laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Atmoda Atpūtai", "Literatūra un Māksla", "Diena", "Iespiedgrafika", "Rīgas Balss", "Latvijas Avīze", "Laiks", "Brīvā Latvija", almanahā "Teātris un Dzīve", "Teātra Vēstnesis", "Kino Raksti" un citviet. Publicējusi intervijas ar Latvijas aktieriem, režisoriem, mūziķiem, rakstniekiem, tostarp Birutu Skujenieci, Romualdu Ancānu, Eduardu Pāvulu, Lidiju Freimani, Juris Strengu, Juri Kronbergu, Ritu Gāli, Veltu Sniķeri, Ivaru Lindbergu, Liju Brīdaku, Jāni Peteru, Andreju Miglu un daudziem citiem. Publicējusi periodiskajos izdevumos recenzijas un apskatus par Latvijā izdotajām jaunākajām grāmatām. Sakārtojusi un komentājusi rakstnieka Bruno Saulīša Kopotus rakstus (1–7, 1972–1979), sastādījusi Bruno Saulīša "Izlasi" (1982), dramatizējusi Latvijas Televīzijas teātrim Jāņa Kalniņa stāstus "Ifigēnija" (1985) un "Kasandra" (1987). 1983: sakārtojusi fotoalbumu "Rīgas Krievu Drāmas teātris". 1999–2002: piedalījusies autoru kolektīvā enciklopēdijai "Teātri un kino biogrāfijās", rakstījusi šķirkļus I, II sējumam un III sējumam (sagatavošanā). 2002: scenārijs videofilmai "Teātris, kura vairs nav" (par Jaunatnes teātri, kopā ar Mārīti Balodi). No krievu valodas tulkojusi lugas: K. Abes "Cietoksnis", R. Ibrahimbekova "Māja uz smiltīm", I. Dvorecka "Veranda mežā". Kopš 2001: regulāri publicē plašākus pārskatus par notikumiem Latvijas kultūras un teātra dzīvē latviešu trimdas laikrakstos "Laiks" un "Brīvā Latvija". |
| Saiknes | Māris Grēviņš (1930 - 1994) - Vīrs Bruno Saulītis (1922 - 1970) - Tēvs Valdis Grēviņš (1895 - 1968) - Vīratēvs Valts Grēviņš (1921 - 1961) - Svainis Valentīna Freimane (1922 - 2018) - Svaine Anna Grēviņa (1892 - 1979) - Vīramāte Marta Dziļuma (1974) - Meita |
| Nodarbes | tulkotāja teātra zinātniece kritiķe |
| Dzimšanas laiks/vieta | 07.04.1948 Rīga Rīga |
| Izglītība | Rīgas 3. vidusskola Grēcinieku iela 10, Rīga Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050 1971 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga beigusi Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu |
| Darbavieta | 1971 – 1983 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga zinātniskā līdzstrādniece 1983 – 1985 Rīgas 49. vidusskola Rīga Rīga latviešu valodas un literatūras skolotāja 1985 – 1987 Dailes teātris Rīga Rīga literārās daļas vadītāja 1987 – 1994 Rīga Rīga Teātra muzeja zinātniskā līdzstrādniece 1993 – 1994 Rīga Rīga laikraksta "Atmoda Atpūtai" kultūras daļas vadītāja 1995 Rīga Rīga Rīgas Muzikālā teātra literārās daļas vadītāja 1996 Latvijas Nacionālā opera un balets Rīga Rīga literārās daļas vadītāja 1996 – 1998 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīga Rīga asistente 1998 žurnāla "Iespiedgrafika" literārā redaktore 2005 Laikraksts "Laiks" Rīga Rīga kopš 2005. gada arī laikraksta "Brīvā Latvija" literārā redaktore 2008 – 2010 Rīga Rīga speciāliste E. Smiļģa Teātra muzejā |
| Dalība organizācijās | 1972 Latvijas Teātra darbinieku savienība |
| Apbalvojumi | Kultūras ministrijas Atzinības raksts 2018 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 07.04.1948 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Grēcinieku iela 10, Rīga (Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1971 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Rīga (Rīga) | 1971 - 1983 | Darbavieta | Pilsēta |
| 5 | Rīga (Rīga) | 1983 - 1985 | Darbavieta | Pilsēta |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1985 - 1987 | Darbavieta | Pilsēta |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1987 - 1994 | Darbavieta | Pilsēta |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1993 - 1994 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1995 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1996 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1996 - 1998 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Rīga (Rīga) | 2005 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Rīga (Rīga) | 2008 - 2010 | Darbavieta | Pilsēta |
