Darbi: Darba autors (72); Sastādītājs (7); Komentāra autors (10); Recepcijas persona (21)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(1)
Vārds | Gunārs Bībers |
---|---|
Kopsavilkums | Gunārs Bībers (1931) – literatūrzinātnieks, kritiķis, profesors, filoloģijas doktors. Beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1956). Strādājis par docētāju Latvijas Valsts universitātes (vēlāk Latvijas Universitātes) Filoloģijas fakultātē (1968–1985), Pedagoģijas fakultātē (1985–1991) un Latvijas Kultūras akadēmijā (1991–2011). Vairāku Latvijas filologu, rakstnieku, dzejnieku un literatūras zinātnieku paaudžu, bet arī latviešu aktieru, teātra un kino režisoru, dramaturgu, horeogrāfu un kultūras producentu skolotājs. Zinātnisko interešu lokā bijusi dramaturģija, tās vēsture, teorija un aktuālais process. Autors grāmatām "Latviešu padomju dramaturģija" (1976), "Gunāra Priedes dramaturģija" (1978) un "Drāmas teorijas jautājumi" (1986). |
Personiska informācija | Dzimis 1931. gada 9. decembrī. Dzīvesbiedre – redaktore Ligita Bībere, meita - valodniece, Latvijas Universitātes docētāja Ilze Lokmane. |
Profesionālā darbība | 1959: 2. novembrī laikrakstā "Skolotāju Avīze" pirmā publikācija - recenzija par Ventas Vīgantes lugu "Palmas zaļo vienmēr". 1967: 10. maijā par disertāciju "Raksturs un konflikts latviešu padomju dramaturģijā" ieguvis filoloģijas kandidāta grādu. 2001: režisores Ilonas Brūveres portretfilmu ciklā "Dominante" uzņemta filma "Literatūras zinātnieks Gunārs Bībers". https://www.youtube.com/watch?v=MokzrpgWxyA Par profesoru Gunāru Bīberu stāsta viņa meita valodniece Ilze Lokmane un mazmeita Lauma Šime: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/143216/literaturzinatnieka-un-literaturkritika-profesora-gunara-bibera-muza-ieguldijums Zinātniskās publikācijas1976: monogrāfija "Latviešu padomju dramaturģija"1978: monogrāfija "Gunāra Priedes dramaturģija" 1986: "Drāmas teorijas jautājumi" Līdzautors latviešu literatūras vēstures un literatūras teorijas mācību grāmatām skolām. Publicējis rakstus par drāmas teorijas jautājumiem, recenzijas par Gunāra Priedes, Paula Putniņa, Harija Gulbja, Jāņa Jurkāna, Leldes Stumbres u. c. lugām, pārskatus "Kritikas gadagrāmatās" par latviešu dramaturģiju. Sastādītājs un priekšvārdu autors1982: Ādolfs Alunāns. Kas tie tādi, kas dziedāja1982: Intervijas 1986: Aleksejs Arbuzovs. Lugas 1989: Ceļa cirtēji 1990: Esenberģu Jānis. Baltā roze 1995: Latviešu jaunāko lugu izlase |
Citātu galerija | Par monogrāfiju “Latviešu padomju dramaturģija” (1977)"Grāmatā ir trīs daļas, kas aptver latviešu padomju dramaturģijas attīstību hronoloģiskā secībā: 1) no 1917. gada līdz 1945. gadam; 2) pēckara periodā un 3) 50.–70. gados. Ievērojot, ka dramaturģija te aplūkota kā process, šāds hronoloģisks plānojums šķiet arī visloģiskākais un izdevīgākais. [..]Darbu mākslinieciskās analīzes parāda arī autora plašo erudīciju drāmas teorijas un tehnikas jautājumos, labu māksliniecisku gaumi un patstāvību Vispievilcīgākais G. Bībera pētījumā “Latviešu padomju dramaturģija”, manuprāt, tomēr ir tas, ka grāmata nav uzrakstīta bezkaislīgi, bet tajā viscaur jūtama autora dziļā mīlestība pret dramaturģiju un patiesas, nesavtīgas rūpes par šā grūtā žanra likteņiem. Jūtama arī G. Bībera vēlēšanās savos vērtējumos būt objektīvam un taktiskam, tāpēc katrā lugā viņš cenšas parādīt, izcelt pozitīvās vērtības, reizē nesaudzīgi tieši un trāpīgi atklājot kļūmes un nevarību. Turpat gan jāpiebilst, ka šādam – ļoti detalizētam – analīzes veidam ir savas ēnas puses. Proti, cenšanās visādā ziņā sīki argumentēt, kādēļ kāda luga nav izdevusies, novedusi G. Bīberu arī pie daudzu nenozīmīgu darbu izvērstas, nopietnas analīzes, tā gribot negribot radot maldīgu priekšstatu par šo lugu vietu un nozīmi mūsu dramaturģija. Šai gadījumā ir žēl recenzējamās grāmatas autora velti izšķiestā laika un enerģijas, jo — vai tad nemākslu vispār var analizēt pēc mākslas darba likumiem? Otrkārt, vienādi rūpīgi analizējot gan labākos darbus, gan vājākos, it kā zūd ne pieciešamais spēku samērs un izcilākie sasniegumi dramaturģijā pietiekami spilgti, reljefi neizdalās uz vispārējā fona. Atsevišķu darbu vērtības it kā nonivelējas." Vārdaune, Dzidra. Labs sākums sarežģītam ceļam. Karogs, 1977, Nr. 9. Par monogrāfiju “Gunāra Priedes dramaturģija” (1978)“Tā ir kaismīgi uzrakstīta grāmata par savu laiku un par cilvēka vienreizīgo un neatkārtojamo personību tajā, par dramaturga arvien lielāku profesionālu varēšanu dzīves parādības atainot atbilstoši pieredzei, zināšanām un saviem uz skatiem, arī temperamentam un raksturam. Monogrāfijas autors Gunārs Bībers dziļi un rūpīgi traktējis ikvienā lugā ietverto problemātiku, atklājot tēlu attieksmju idejisko un māksliniecisko sakņojumu un evolūciju dramaturga daiļradē. [..] G. Bībera grāmatā sniegts arī izrāžu vērtējums, kas daudzkārt balstīts ne tikai uz citu kritiķu rakstiskām liecībām, bet arī paša autora vērojumiem. Runājot problēmu līmenī, G. Bībers taktiski un smalkjūtīgi vērtē aktieru un režisoru sniegumu, izseko virspusēju pieņēmumu peripetijām gadu gaitā (piemēram, par G. Priedes sadarbību ar režisoru P. Pētersonu).”Pijols, Imants. Uz skatuves, grāmatās, tautā. Karogs, 1979, Nr. 3. |
Saiknes | Ligita Bībere (1935) - Sieva |
Nodarbes | profesors literatūrzinātnieks literatūrkritiķis |
Dzimšanas laiks/vieta | 09.12.1931 Alsviķu pagasts Alsviķu pagasts, Alūksnes novads Dzimis Alsviķu pagasta Aizkalnos. |
Izglītība | 1940 – 1947 Strautiņu septiņgadīgā skola Strautiņi Strautiņi , Ziemera pagasts, Alūksnes novads 1947 – 1951 Alūksnes vidusskola Kanaviņu iela 14, Alūksne Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301 1951 – 1956 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa 1962 – 1965 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga Mācījies aspirantūrā |
Darbavieta | 1956 – 1961 Jūrmalas 4. vidusskola Pumpuri Kūdra, Jūrmala Latviešu valodas un literatūras skolotājs 1962 Latvijas PSR Izglītības ministrija Rīga Rīga Skolu un bērnu iestāžu inspektors 1966 – 1967 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga Zinātniskais līdzstrādnieks 1968 – 1985 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Rīga Filoloģijas fakultāte 1985 – 1990 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Jūrmalas gatve 74/76, Rīga Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083 Pedagoģijas fakultāte, docētājs 1990 – 1991 Latvijas Universitāte Jūrmalas gatve 74/76, Rīga Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083 Pedagoģijas fakultāte, docētājs 1991 – 2011 Latvijas Kultūras akadēmija Ludzas iela 24, Rīga Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003 Docētājs |
Dalība organizācijās | 1978 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1990 līdz šim Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedrs 1999 līdz šim Latvijas Dramaturgu ģilde Vaļņu iela 9, Rīga Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050 Biedrs |
Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu. IV šķira 1995 Kultūras ministrijas balva kultūrā "Trīs brāļi" Balva piešķirta par mūža ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā. Mūža ieguldījums 2008 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu literatūras un dramaturģijas pētniecībā, kritikā un pedagoģijā. Mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā 2021 Jēkaba Dubura balva Par mūža ieguldījumu drāmas teorijas, vēstures un analīzes pētniecībā un mācīšanā neskaitāmām studentu paaudzēm. 2021 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Alsviķu pagasts (Alsviķu pagasts, Alūksnes novads) | 09.12.1931 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
2 | Strautiņi (Strautiņi , Ziemera pagasts, Alūksnes novads) | 1940 - 1947 | Izglītība | Ciems |
3 | Kanaviņu iela 14, Alūksne (Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301) | 1947 - 1951 | Izglītība | Ēka, māja |
4 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1951 - 1956 | Izglītība | Ēka, māja |
5 | Rīga (Rīga) | 1962 - 1965 | Izglītība | Pilsēta |
6 | Pumpuri (Kūdra, Jūrmala) | 1956 - 1961 | Darbavieta | Pilsētas daļa |
7 | Rīga (Rīga) | 1962 | Darbavieta | Pilsēta |
8 | Rīga (Rīga) | 1966 - 1967 | Darbavieta | Pilsēta |
9 | Rīga (Rīga) | 1968 - 1985 | Darbavieta | Pilsēta |
10 | Jūrmalas gatve 74/76, Rīga (Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083) | 1985 - 1990 | Darbavieta | Ēka, māja |
11 | Jūrmalas gatve 74/76, Rīga (Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083) | 1990 - 1991 | Darbavieta | Ēka, māja |
12 | Ludzas iela 24, Rīga (Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003) | 1991 - 2011 | Darbavieta | Ēka, māja |
13 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1978 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
14 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
15 | Vaļņu iela 9, Rīga (Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050) | 1999 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1968–1985) sākumā stabilu pamatkursu nav bijis, pats veidojis dažādus, kā tolaik teica, speckursus, viens no tādiem leģendāriem speckursiem, piemēram, bija Ievads kinozinātnē, paša iecerēts un izcīnīts. Un vēl – dramaturģijas sekcija, kas studentu cildināta un atmiņās noglabāta. Arī sekcijas vadītājs profesors Bībers atzinis, ka “tur tomēr varēja just, ka cilvēka gars nav komunizēts un nomākts, ka tas ir dzīvs un elpo un ka būtībā kultūrai jāpieiet pilnīgi citādi, nevis pēc socreālisma kanoniem. Tāpēc tā gara brīvības izpausme, tās opozīcijas sajūtas, kas bija teātrī, kas bija dramaturģijas sekcijā, kas bija starp studentiem, tas jau bija vienīgais, kas kaut cik ļāva sevi sajust sajust dzīvu attieksmē pret mākslu.” (Teātra Vēstnesis, 1996, Nr. 2) Līdztekus lektora slodzei bijuši arī administratīvie fakultātes prodekāna pienākumi, par kuriem ar ironiju profesors stāsta: “Tad septiņi gadi dekanātā, sestdienas talku organizēšana, Pirmā maija gājienu organizēšana. Ja nebija, kas plakātus nes, tad bija jānes pašam. Vārdu sakot, vienīgais, ko es atceros no šiem dekanāta laikiem, ka man tā bija tāda organizēšanas skola. [..] Kad es saņēmu darba grāmatiņu un aiznesu uz Kultūras akadēmiju, es gandrīz noģību, jo tā ir tipiska stagnāta darba grāmatiņa. Man ir visu laiku pateicības, bet ne jau par kaut ko citu – tikai par sestdienas talku organizēšanu, Pirmā maija svinību organizēšanu. Pēc tās grāmatiņas es izskatos kā tāds poļitruks.” (Teātra Vēstnesis, 1996, Nr. 2) Un sarunā ar vienu izcilākajām savām skolniecēm Silviju Radzobi piebilst: “Man ir ārkārtīgi žēl to gadu, tāpēc, ka tik gausi varēju celt kvalifikāciju.” (Dzīve nepiedienīgā sabiedrībā. Neatkarīgā Rīta Avīze, 2008, 2. janvāris) Vērtējums ir vairāk nekā paškritisks, jo 70. gados tapušas divas monogrāfijas – “Latviešu padomju dramaturģija” (1976) un “Gunāra Priedes dramaturģija” (1978), virkne recenziju par lugu, īpaši oriģināllugu, iestudējumiem uz Latvijas teātru skatuvēm. Gunāra Bībera viedoklis bijis svarīgs ne tikai skatītājiem, bet arī lugu autoriem Gunāram Priedem, Paulam Putniņam un citiem, jo sevišķi tiem, kas spēra pirmos soļus dramatisku darbu rakstīšanā – daudzus gadus, darbojoties Rakstnieku savienības Dramaturgu sekcijā, piedalījies oriģināldramaturģijas konkursa lugu vērtēšanā: “Vērtējot oriģinālliteratūru, ir divas briesmas: vai nu nolaisties par zemu un teikt – tas, kas pašu mājās radies, viss ir labs. Vai – pacelties tādos augstumos, ka labs nav it nekas, jo nav ne Ibsens, ne Gēte… Es tā saprotu, ka ir jādzīvo kaut kur pa vidu, to arī tā pūlos. Bet, jo vairāk klasiku lasi, jo kritēriji ceļas augstāk. Tagad saprotu, kādreiz esmu aizstāvējis tādas lugas, kuras šodien no sirds vairs aizstāvēt nevarētu.” (Neatkarīgā Rīta Avīze, 2008, 2. janvāris)
No darba Filoloģijas fakultātē profesors tiek atlaists, padomju laikam apsūdzība ir smaga – par studentu ideoloģiski aplamu ietekmēšanu, un nelīdz kultūras darbinieku parakstīta aizstāvības vēstule universitātes rektoram. Plašāks ieskats “Bībera lietā” sniegts LU profesores Ievas Kalniņas referātā “Gunārs Bībers – teātris, dramaturģija, aiziešana no fakultātes”, kas balstīts uz arhīva materiālu izpēti un nolasīts konferencē “Baltu filoloģijas nodaļai – 100” 2021. gada 30. martā. (https://www.facebook.com/latvistika.lu/videos/2662475044043390)
Sešus gadus Profesors Bībers strādā Pedagoģijas fakultātē, līdz kādā vakarā atskan telefona zvans: “Strādāju Pedagoģijas fakultātē, kad vienu vakaru man piezvanīja Pēteris Laķis, kas dibināja Kultūras akadēmiju, un jautāja, vai negribu iet strādāt pie viņiem. Otrā rītā piezvanīju un teicu, ka iešu. Kaut arī man bija iesildīta vieta Pedagoģijas fakultātē, kur man neviens pāri nedarīja. Kultūras akadēmijai manā dzīvē ir īpaša vieta. Man tur vajadzēja lasīt pilnīgi citus lekciju kursus, faktiski visu sākt no jauna. Neskatoties uz to, ka biju visai cienījamos gados (man jau nāca pie sešdesmit), es, tēlaini runājot, sadedzināju visus tiltus aiz sevis, precīzāk, visus konspektus, tie man tur nederēja. Kultūras akadēmijā esmu visorganiskāk ieaudzis, un tā man prasījusi visvairāk enerģijas, tur sevi visvairāk esmu arī apšaubījis.
Mums ir konkursa augstskola, un tāpēc studenti ļoti spējīgi – asprātīgi, zinātkāri, prasīgi. Viņi ir atsaucīgi un labvēlīgi, bet pie reizes arī ļoti indīgi.
Kultūras akadēmijā man ļoti patīk tas, ka joprojām dzīvs ir princips, kuru iedibināja Pēteris Laķis, kas pasniedzējiem teica – jūs te esat studentu, nevis sevis dēļ.
Kolēģus jau neizvēlas, bet tā sagadījies, ka mums ir tāda iekšēja saderība. Es to varētu saukt par mēra sajūtu: ļoti labi jūtam robežu, cik tu vari atļauties pret otru būt atklāts un kad tu kļūsti uzbāzīgs. Tas ir ļoti svarīgi. Nevar arī manīt, ka kristu kādam uz nerviem, ja kādam iet ļoti labi. Un vēl būtiski – mēs visu laiku runājam par lietu: par literatūru, teātri. Mums ir arī dažādi pasākumi, jubileju atzīmēšana. Neesmu no bērnības pie rituāliem radināts, bet tagad esmu tajā tradīcijā iegājis un redzu – tas tomēr tuvina cilvēkus. Man nevienu dienu nav bijis nepatīkami iet uz darbu Kultūras akadēmijā vai baidīties, ka tur kas nelabs gaidāms.” (Neatkarīgā Rīta Avīze, 2008, 2. janvāris) Piebilstams, ka Latvijas Kultūras akadēmijā profesors Bībers strādāja no 1991. līdz 2011. gadam, kļūstot par studentu cienītu un mīlētu pasniedzēju, Skolotāju, kuras personības starojums atspīd daudzās jo daudzās sirdīs
Gunārs Bībers ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995), Kultūras ministrijas gada balvas kultūrā laureāts (2008) un Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balvas laureāts (2021) un Jēkaba Dubura balvas laureāts (2021).