Darbi: Darba autors (71); Sastādītājs (8); Komentāra autors (10); Recepcijas persona (19)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Gunārs Bībers |
|---|---|
| Kopsavilkums | Gunārs Bībers (1931) – literatūrzinātnieks, kritiķis, profesors, filoloģijas doktors. |
| Personiska informācija | Dzimis 1931. gada 9. decembrī. Dzīvesbiedre – redaktore Ligita Bībere, meita - valodniece, Latvijas Universitātes docētāja Ilze Lokmane. |
| Profesionālā darbība | 1959: 2. novembrī laikrakstā "Skolotāju Avīze" pirmā publikācija - recenzija par Ventas Vīgantes lugu "Palmas zaļo vienmēr". 2001: režisores Ilonas Brūveres portretfilmu ciklā "Dominante" uzņemta filma "Literatūras zinātnieks Gunārs Bībers". https://www.youtube.com/watch?v=MokzrpgWxyA Par profesoru Gunāru Bīberu stāsta viņa meita valodniece Ilze Lokmane un mazmeita Lauma Šime: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/143216/literaturzinatnieka-un-literaturkritika-profesora-gunara-bibera-muza-ieguldijums Zinātniskās publikācijas1976: monogrāfija "Latviešu padomju dramaturģija"1978: monogrāfija "Gunāra Priedes dramaturģija" 1986: "Drāmas teorijas jautājumi" Līdzautors latviešu literatūras vēstures un literatūras teorijas mācību grāmatām skolām. Publicējis rakstus par drāmas teorijas jautājumiem, recenzijas par Gunāra Priedes, Paula Putniņa, Harija Gulbja, Jāņa Jurkāna, Leldes Stumbres u. c. lugām, pārskatus "Kritikas gadagrāmatās" par latviešu dramaturģiju. Sastādītājs un priekšvārdu autors1982: Ādolfs Alunāns. Kas tie tādi, kas dziedāja1982: Intervijas 1986: Aleksejs Arbuzovs. Lugas 1989: Ceļa cirtēji 1990: Esenberģu Jānis. Baltā roze 1995: Latviešu jaunāko lugu izlase |
| Citātu galerija | Par monogrāfiju “Latviešu padomju dramaturģija” (1977)"Grāmatā ir trīs daļas, kas aptver latviešu padomju dramaturģijas attīstību hronoloģiskā secībā: 1) no 1917. gada līdz 1945. gadam; 2) pēckara periodā un 3) 50.–70. gados. Ievērojot, ka dramaturģija te aplūkota kā process, šāds hronoloģisks plānojums šķiet arī visloģiskākais un izdevīgākais. [..]Darbu mākslinieciskās analīzes parāda arī autora plašo erudīciju drāmas teorijas un tehnikas jautājumos, labu māksliniecisku gaumi un patstāvību Vispievilcīgākais G. Bībera pētījumā “Latviešu padomju dramaturģija”, manuprāt, tomēr ir tas, ka grāmata nav uzrakstīta bezkaislīgi, bet tajā viscaur jūtama autora dziļā mīlestība pret dramaturģiju un patiesas, nesavtīgas rūpes par šā grūtā žanra likteņiem. Jūtama arī G. Bībera vēlēšanās savos vērtējumos būt objektīvam un taktiskam, tāpēc katrā lugā viņš cenšas parādīt, izcelt pozitīvās vērtības, reizē nesaudzīgi tieši un trāpīgi atklājot kļūmes un nevarību. Turpat gan jāpiebilst, ka šādam – ļoti detalizētam – analīzes veidam ir savas ēnas puses. Proti, cenšanās visādā ziņā sīki argumentēt, kādēļ kāda luga nav izdevusies, novedusi G. Bīberu arī pie daudzu nenozīmīgu darbu izvērstas, nopietnas analīzes, tā gribot negribot radot maldīgu priekšstatu par šo lugu vietu un nozīmi mūsu dramaturģija. Šai gadījumā ir žēl recenzējamās grāmatas autora velti izšķiestā laika un enerģijas, jo — vai tad nemākslu vispār var analizēt pēc mākslas darba likumiem? Otrkārt, vienādi rūpīgi analizējot gan labākos darbus, gan vājākos, it kā zūd ne pieciešamais spēku samērs un izcilākie sasniegumi dramaturģijā pietiekami spilgti, reljefi neizdalās uz vispārējā fona. Atsevišķu darbu vērtības it kā nonivelējas." Vārdaune, Dzidra. Labs sākums sarežģītam ceļam. Karogs, 1977, Nr. 9. Par monogrāfiju “Gunāra Priedes dramaturģija” (1978)“Tā ir kaismīgi uzrakstīta grāmata par savu laiku un par cilvēka vienreizīgo un neatkārtojamo personību tajā, par dramaturga arvien lielāku profesionālu varēšanu dzīves parādības atainot atbilstoši pieredzei, zināšanām un saviem uz skatiem, arī temperamentam un raksturam. Monogrāfijas autors Gunārs Bībers dziļi un rūpīgi traktējis ikvienā lugā ietverto problemātiku, atklājot tēlu attieksmju idejisko un māksliniecisko sakņojumu un evolūciju dramaturga daiļradē. [..] G. Bībera grāmatā sniegts arī izrāžu vērtējums, kas daudzkārt balstīts ne tikai uz citu kritiķu rakstiskām liecībām, bet arī paša autora vērojumiem. Runājot problēmu līmenī, G. Bībers taktiski un smalkjūtīgi vērtē aktieru un režisoru sniegumu, izseko virspusēju pieņēmumu peripetijām gadu gaitā (piemēram, par G. Priedes sadarbību ar režisoru P. Pētersonu).”Pijols, Imants. Uz skatuves, grāmatās, tautā. Karogs, 1979, Nr. 3. |
| Saiknes | Ligita Bībere (1935) - Sieva |
| Nodarbes | profesors literatūrzinātnieks literatūrkritiķis |
| Dzimšanas laiks/vieta | 09.12.1931 Alsviķu pagasts Alsviķu pagasts, Alūksnes novads Dzimis Alsviķu pagasta Aizkalnos. |
| Izglītība | 1940 – 1947 Strautiņu septiņgadīgā skola Strautiņi Strautiņi , Ziemera pagasts, Alūksnes novads 1947 – 1951 Alūksnes vidusskola Kanaviņu iela 14, Alūksne Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301 1951 – 1956 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa |
| Darbavieta | 1956 – 1961 Jūrmalas 4. vidusskola Pumpuri Kūdra, Jūrmala Latviešu valodas un literatūras skolotājs 1962 Latvijas PSR Izglītības ministrija Rīga Rīga Skolu un bērnu iestāžu inspektors 1966 – 1967 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga Zinātniskais līdzstrādnieks 1968 – 1985 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Filoloģijas fakultāte 1985 – 1990 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Jūrmalas gatve 74/76, Rīga Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083 Pedagoģijas fakultāte, docētājs 1990 – 1991 Latvijas Universitāte Jūrmalas gatve 74/76, Rīga Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083 Pedagoģijas fakultāte, docētājs 1991 – 2010 Latvijas Kultūras akadēmija Ludzas iela 24, Rīga Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003 Docētājs |
| Dalība organizācijās | 1978 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1990 līdz šim Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedrs 1999 līdz šim Latvijas Dramaturgu ģilde Vaļņu iela 9, Rīga Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050 Biedrs |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu. IV šķira 1995 Kultūras ministrijas balva kultūrā "Trīs brāļi" Balva piešķirta par mūža ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā. Mūža ieguldījums 2008 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu literatūras un dramaturģijas pētniecībā, kritikā un pedagoģijā. Mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā 2021 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Alsviķu pagasts (Alsviķu pagasts, Alūksnes novads) | 09.12.1931 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Strautiņi (Strautiņi , Ziemera pagasts, Alūksnes novads) | 1940 - 1947 | Izglītība | Ciems |
| 3 | Kanaviņu iela 14, Alūksne (Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301) | 1947 - 1951 | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1951 - 1956 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Pumpuri (Kūdra, Jūrmala) | 1956 - 1961 | Darbavieta | Pilsētas daļa |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1962 | Darbavieta | Pilsēta |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1966 - 1967 | Darbavieta | Pilsēta |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1968 - 1985 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Jūrmalas gatve 74/76, Rīga (Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083) | 1985 - 1990 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 10 | Jūrmalas gatve 74/76, Rīga (Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083) | 1990 - 1991 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Ludzas iela 24, Rīga (Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003) | 1991 - 2010 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 12 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1978 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 13 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 14 | Vaļņu iela 9, Rīga (Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050) | 1999 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
