Guna Ikona

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (31); Mākslinieks (3); Recepcijas persona (36)

Attēli: Persona attēlā(3)

Vārds	Guna Ikona
Papildu vārdi	Izolde Krūmiņa, Izolde Krauze
Dzimtais vārds	Izolde Mirdza Hertele
Kopsavilkums	Guna Ikona (1922–2011), dzejniece un gleznotāja. Studējusi dabaszinības Latvijas Universitātē, līdztekus mācījusies glezniecību Leo Svempa studijā un darbojusies Zentas Mauriņas literārajā studijā. 1944. gadā devusies trimdā uz Vāciju, studējusi glezniecību Eslingenes latviešu mākslas studijā pie profesora Ludolfa Liberta. Klausījusies filozofijas un teoloģijas lekcijas Tībingenes universitātē. 1948. gadā izceļojusi uz Toronto Kanādā. Kopš 1968. gada nodevusies tikai glezniecībai un literāram darbam. Dzejoļu krājumu "Kodols" (1972), "Patiesības medībās" (1981), "Pēc negaisiem" (1988) un "Nirstot" (2003: dzeja un īsproza) autore. Latvijā izdoti dzejoļu krājumi "Beidzot" (1993), "Akmenī iekalt" (1995), "Aizrautība" (2007) un bilingvāls izdevums "Dzelmē" (2009), kā dzejas un prozas grāmata "Cēlie un citi" (1998). Sarakstījusi atmiņu grāmatu "Bērnības zvaigznāji" (1991). Gleznotājas devums analizēts Māra Branča grāmatā "Lidojums: Gunas Ikonas-Krūmiņas gleznojumi un zīmējumi" (2010). Piedalījusies Amerikas Latviešu apvienības, Kultūras fonda un Latvis mākslas izstādēs. Rakstījusi recenzijas par mākslu.
Personiska informācija	Dzimusi jurisprudences studenta Arnolda Herteļa (1898–1926) ģimenē. Bērnībā viņa skolā negāja, pamatskolas kursu apguva no mājskolotājiem. Tēvs miris 28 gadu vecumā, mātes māsa Lidija Hertele 27 gadu vecumā. Izolde Hertele bija ļoti pieķērusies tantei Lidijai, kurai pašai savas ģimenes nebija. Tēva brālis Ādolfs Hertelis (1871–1908) – veterinārsts un jaunstrāvnieks, viņa vārdā nosaukta iela Aizputē, Rainis veltījis viņam dzejoli krājumā "Klusā grāmata". Māte Alma Deiča (dzimusi Pētersone; 1899–1976, Toronto). Apprecējusies 20. gs. 50. gadu sākumā un pazīstama kā Izolde Krauze, 1976: 2, oktobrī arhibīskaps Arnolds Lūsis Toronto salaulāja Izoldi Herteli-Krauzi ar gleznotāju Edgaru Krūmiņu (dzimis 1922. gada 10. aprīlī Rīgā, arī mācījies Eslingenes latviešu mākslas studijā un 1948. gadā ieceļoja Kanādā, kopš 1952: dzīvoja Toronto). 1941: beigusi Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. 1941–1944: studējusi dabas zinības Latvijas Universitātē, līdztekus mācījusies glezniecību Leo Svempa studijā, darbojusies Zentas Mauriņas literārajā studijā Pārdaugavā. 1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi Erfurtē, vēlāk Eslingenē. 1946–1947: studējusi glezniecību Eslingenes latviešu mākslas studijā pie profesora Ludolfa Liberta. 1946–1948: klausījusies filozofijas un teoloģijas lekcijas Tībingenes universitātē. 1948: ziemā izceļojusi uz Toronto Kanādā. Bijusi Latviešu studentu kopas sekretāre. ap 1955: apprecējusies un pazīstama ar vārdu Izolde Krauze. Strādājusi par sekretāri, pievērsusies literārai daiļradei un sākusi publicēties ar Gunas Ikonas vārdu. Kopš 1968: nodevusies tikai glezniecībai un literāram darbam. Kopš 1972: piedalījusies ALA Kultūras fonda un Kanādas latviešu mākslinieku vienības "Latvis" izstādēs. Kopš 1973: žurnāla "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" literatūras un mākslas nodaļas redaktore. No 1973: strādājusi par latviešu literatūras skolotāju Toronto latviešu skolā un vadījusi skolēnu žurnālu "Sīkumiņi". Vadījusi Toronto Latviešu tautas augstskolas Latvisko zināšanu seminārus. 1992: 2.–16. maijam pirmo reizi viesojās Latvijā, vēlāk to apciemoja visai bieži.
Profesionālā darbība	Literārā darbība Pirmo dzejoli sarakstījusi septiņu gadu vecumā. Par literatūru interesējusies jau kopš skolas un studiju gadiem Rīgā. "Uzskata sevi tomēr par gleznotāju, bet vienmēr ļoti interesējusies par ilustrātīvo glezniecību, kas vairāk vai mazāk saistīta arī ar literatūru." Latvija Amerikā, Nr.49 (19.06.1971) 1971: pirmā publikācija dzejolis "Trimdas princese Gundega" laikrakstā "Latvija Amerikā" 19. jūnijā. Pāvils Vasariņš apzīmējis Gunas Ikonas dzeju par iespējami dinamiski intelektuālu ekspresionismu. Latvija Amerikā, Nr.29 (17.07.1976) Recenzijas par latviešu mākslas izstādēm Kanādā publicējusi laikrakstos "Laiks" un "Latvija Amerikā", kā arī žurnālos "Jaunā Gaita" un "Daugavas Vanagu Mēnešraksts". Tulkojusi savus dzejoļus angļu valodā, tie publicēti Kanādas literārajos izdevumos; veidojusi savu grāmatu māksliniecisko apdari. Ar savas dzejas lasījumiem latviešu un angļu valodā uzstājusies literāros sarīkojumos Toronto, Vankuverā, Bostonā, Sanfrancisko, Filadelfijā, Milvokos un Londonā (Anglijā). Dzejoļu un īsprozas krājumi 1972: "Kodols" (Šipenville: Upeskalna apgāds), par krājumu saņēmusi Daugavas Vanagu globālo balvu, jo "darbs ir ar savu noteiktu personības zīmogu, oriģināls, īpats formā un saturā, kaut kas jauns latviešu dzejā". 1981: "Patiesības medībās" (Toronto: autorizdevums). 1988: "Pēc negaisiem" (Kanāda: autorizdevums). 1993: "Beidzot" (1944–1993 tapuši darbi) (Rīga: Zinātne). 1995: "Akmenī iekalt" ( Rīga: Universitātes Avīze). 1998: "Cēlie un citi": dzeja un proza (Rīga: Universitātes Avīze). 2003: "Nirstot": dzeja un īsproza (Toronto: autorizdevums). 2007: "Aizrautība" (Rīga: Mansards). 2009: "Dzelmē" (latviešu un angļu valodā; Rīga: Mansards). 1988: laikrakstā "Latvija Amerikā" rodama ziņa, ka sakārtots dzejas krājums angļu valodā "Diary of Disaster" un tas arī tulkots latviešu valodā. Trūkst precīzāku ziņu par to turpmāko likteni. Atmiņu grāmata 1991: "Bērnības zvaigznāji" (K. Gopera fonda atzinības raksts, 1992) (Toronto: autorizdevums). Gleznotāja 2010: "Lidojums: Gunas Ikonas-Krūmiņas gleznojumi un zīmējumi" Māra Branča sakārtojumā (Rīga: Mansards).
Citātu galerija	Par dzejas krājumu "Kodols" (Šipenville: Upeskalna apgāds, 1972) "Viņas dzeja tiešām mirdz bagāta krāsainībā, un tajā ir liela motīvu dažādība ar tematikas diapazonu no ļoti personīgiem pārdzīvojumiem līdz šā laikmeta pasaules konfliktiem un ar laika atvēzienu no tagadnes cauri vēsturei līdz dzīvības rašanās sākumiem pirmšūnas kustības. [..] Kaut par modernisma "firmas zīmi" vēl arvien uzskata dzejnieka brīvību nobērt lasītāja priekšā visus savus kāda momenta apziņas un zemapziņas vizuļus, dzeja tomēr sakas tikai tur, kur sākas mērķtiecīga aistētiska vielas veidošana. Arī Gunai Ikonai labākie dzejoļi rodas tad, kad viņai savu motīvu varavīkšņaino daudzkrāsainību izdodas saorganizēt ap vienu kodolu. [..] Jaunās dzejnieces pirmajā grāmatā parādās plašs interešu apvārsnis, modra inteliģence un liela vitālitāte, kas, cerams, dos mūsu lirikai daudzas bagātas grāmatas." Andrups, Jānis. Kodola meklēšana. Ceļa Zīmes, Nr.50 (01.07.1972) Par dzeja krājumu "Patiesības medībās" (Toronto: autorizdevums, 1981) Gunas Ikona jaunā dzejoļu krājuma nosaukums jau pats par sevi rada ziņkāri. Patiesības uzzināšana taču parasti ir ilgu un sūri grūtu pūliņu alga, nevis medību laimes jautājums. Patiesības meklētāji bez tam mēdz būt pabāli, iespītīgi cilvēka ar garīgām tieksmēm, kamēr medniekus iedomājamies bezrūpīgi dzīvespriecīgus sārtvaidžus. Tiešām, Gunas Ikonas dzejā ir neparasti daudz vitalitātes izpaudumu, Enerģijas pārpilnība vietām var likties tīri draiskulīga. [..] Šāda aktivitātes dziņa grāmata mijas ar pārdomām par pašu dzejošanas procesu un šaubām, vai vispār iespējams rakstīt par to, kā dzeja top. [..] No "Kodola" līdz "Patiesības medībām" noietais ceļš ietver meklējumus un attīstību, kam izsekot ir saistīgāk nekā lieku reizi iepazīties ar noslīpētāka rakstītajā atkārtojumiem. Gunas Ikonas dzeja turpina rūgt un veidoties. To pagaidām neraksturo vienmērīgs līmenis, bet izrāvieni, atsevišķi ievērojami sasniegumi, kas arī ļauj jaust nākotnes iespējas." Lasmanis, Mārtiņš. Grūti tveramā patiesība. Latvija, Nr.3 (18.01.1982) Par dzejas krājumu "Pēc negaisiem" (Toronto: autorizdevums, 1988) "Grāmatu Pēc negaisiem Guna Ikona ir rakstījusi tāda dzidra gaisa un jaunatrasta miera laika sprīdī. Grāmatai piecas nodaļas: Brīvība top, Dziļnirieni, Pēclaikā, Dziesma turpinās, Saulgriežu lokos. [..] Ar personiskāku raksturu ir nodaļas Pēclaikā un Dziesma turpinās. It īpaši nodaļa Dziesma turpinās daudzi dzejoļi analizē radīšanas procesu, dzejniece stāsta par to, kā rodas viņas dzejoļi, ka viņa meklē vārdus, gaida iedvesmi un kā reizēm to, ko viņa sajūt, viņa grib skaļi izkliegt – un tā rodas dzeja. Pēdējā nodaļa Saulgriežu lokos ved dzejnieci atpakaļ uz viņas latviskajiem pirmsākumiem, uz senā Saules ceļa. [..] Arī pati Guna Ikona "seko savas pirmzemes saulgriežiem", viņas apziņā vēl arvien īstajā Latvijas pavasara laikā uzzied pūpoli, ceriņi un baltās ievas, īstajā laika skan Līgo, īstajā Kaladu! [..] Guna Ikona ir ne tikai dzejniece, viņa ir arī gleznotāja, tāpēc viņa nevar nesaredzēt arī šīs svešās zemes krāšņumu, jaukumu. [..] Gunai Ikonai ir dota arī vēl kāda cita dziļāka saredzēšana, proti, viņa spēj saredzēt arī visu to, kas viņas pašas apziņā. Tāda spēja bija arī mūsu senčiem, tautasdziesmu sacerētājiem, kas redzēja ne tikai to, kas viņiem bija visapkārt, bet redzēja arī to, kas bija "vidū gaisa". [..] Gunas Ikonas valoda skaidra, saprotama, tā apvieno, ka viņa pati to saka, senvārdus ar jaunatrasto vienā straumē. Ritms brīvs, nesaistīts, kā tas arī iederas šinī laikmetā." Sināte, Rasma. Dzidrā brīža dzeja. Latvija Amerikā, Nr.34 (20.08.1988) Par bērnības atmiņu grāmatu "Bērnības zvaigznāji" (Toronto: autorizdevums, 1991) ""Bērnības zvaigznāji" ir Ikonas pirmā prozas grāmata, veltīta mātes piemiņai, ko saukusi par Mulīti, saīsinājumā no māmulīte. [..] Ikona sīki apraksta kā svinēti Ziemas un citi svētki, ka māte rīkojusi bērnu balles un citas izpriecas, kā patēvs Džonis stundām ilgi mācījis viņu peldēt, braukt ar riteni, slidot." Cīrule, Alīda. Pa bērnības ceļiem. Laiks, Nr.57 (17.07.1991) Par dzejas krājumu "Beidzot" (Rīga: Zinātne, 1993) "Krājumā ievietoti 65 īsi dzejoļi. Vairāki no viņiem ir nosaukti par "haiku", bet haiku raksturs piemīt ļoti daudziem krājumā uzņemtiem dzejoļiem. Grāmata ir sadalīta trīs daļās: Mūžam, Vasara viļņo un Viņi. [..] ledziļinoties Ikonas lirikā redzam, ka dzejniece rada "vizuālu" dzeju, tas ir tādu, kurā viņa savas jūtas, savus pārdzīvojumus, savas filozofiskās pārdomas izsaka ar vārdu gleznām. Vārdu gleznas ir Gunas Ikonas dzejas raksturīgāka īpašība. Dažas no šīm gleznām ir neparastas un ar savu īpatnēju vārdu kombināciju liek lasītājam vērīgāk ieskatīties viņas dzejā un labāk izprast domu, ko dzejniece izsaka." Bērziņa, Lūcija. Guna Ikonas jaunās dzejas grāmata Beidzot. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.4 (01.07.1994) Par dzejas un īsprozas krājumu "Nirstot" (Toronto: autorizdevums, 2003) "[..] viņas daiļrade man atgādina allegorisku tēlu – putnu, ko augstumos ceļ divi spārni. Viens spārns ir mūžīgā mīlestība, kas dāvāta Latvijai, un viņas nelokāmi latviskā stāja gan daiļradē, gan sabiedriskajā darbā. Dzejā viņa uzrunā Raini, Aspaziju, Longinu Apkalnu, Akurateru, Zentu Liepu, Zinaīdu Lazdu, Edvartu Virzu un citus, kuros deg "sīkstuma drosmīgā uguns". Otrs spārns ir brīvās pasaules kultūra, valodas prasme, ko Guna Ikona apguvusi un kas ir viens no būtiskiem avotiem, kuri apskalo viņas daiļrades saknes. Tur ir "gadu simteņu neizdzēstās – Kleopatra, Zanna d'Arka, Lukrēcija Bordžija", tur ir angļu rakstnieks Evelins Vo (Evelyn Waugh) un daudzi citi. Grāmatas virsraksts – "Nirstot". Kāpēc? Tāpēc, ka Ikonas dzejas cilvēks nirst domu un izjūtu dzelmēs, lai atrastu patiesības un dailes pērles. Visdaiļākā no tām ir Latvijas daba." Ādmīdiņš, Reinis. Viena putna divi spārni. Laiks, Nr.16 (24.04.2004.
Nodarbes	skolotāja gleznotāja dzejniece
Dzimšanas laiks/vieta	25.01.1922 Rīga Rīga
Izglītība	Rīga Rīga Apmeklēja Zentas Mauriņas literāro studiju. Rīga Rīga Apmeklēja gleznotāja Leo Svempa gleznošanas studiju. Rīga Rīga Pamatskolas kursu apguvusi pie mājskolotājas. Tīringene Thuringia, Germany Mācījās angļu valodu Dr. Nagela tulku skolā, kas no Leipcigas bija pārcelta uz kādām vecām dzirnavām Tīringas mežos. nezināms – 1941 Natālijas Draudziņas ģimnāzija Ģertrūdes iela 32, Rīga Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011 Latviešu literatūras skolotāja dzejniece Zinaīda Lazda. 1941 – 1944 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Nepabeigtas (3 kursi) studijas Medicīnas fakultātē; studiju virziens: medicīna un dabas zinātnes. 1946 – 1948 Eslingene pie Nekāras Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany Studējusi glezniecību Eslingenes latviešu mākslas studijā pie profesora Ludolfa Liberta.
Darbavieta	1948 Štutgarte Stuttgart, Baden-Württemberg, Germany 1948: vasarā darbojās par nodarbību vadītāju latviešu YMCA/YWCA bērnu vasaras nometnē pie Štutgartes. 1973 "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" Literatūras un mākslas nodaļas redaktore. 1974 Toronto Toronto, Ontario, Canada Toronto latviešu tautas augstskolas latviešu ģimnāzijas latviešu literatūras skolotāja.
Dalība organizācijās	Latvijas Preses biedrība Kanāda Canada Latviešu preses biedrības Kanādas kopas biedre. Latvijas PEN klubs Kanāda Canada Kanādas dzejas asociācijas biedre. Kanāda Canada Mākslinieku vienība "Latvis". 1953 Kanāda Canada Jaunkanādiešu mākslinieku kluba latviešu grupā; kopā ar Arnoldu Nullīti, Otto Grebži, Augustu Kopmani, Pēteri Kārkliņu, Jāni Kugu, jun., Rutu Stāmeri, Ēriku Pakalnu, Broņislavu Ingoļēviču, Ģirtu Tiltiņu.
Emigrē	00.10.1944 Vācija Germany Devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1948 Kanāda Canada 1948: ziemā izceļoja uz Kanādu.
Miršanas laiks/vieta	13.12.2011 Toronto Toronto, Ontario, Canada

Apbalvojumi	PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts Nirstot Literatūras un preses nozarē 2004 PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts Lidojums: Gunas Ikonas-Krūmiņas gleznojumi un zīmējumi 2010

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Miršanas laiks/vieta:

Emigrē:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.

#	Vieta	Date	Veids	Vietas tips

1	Rīga (Rīga)	25.01.1922	Dzimšanas laiks/vieta	Pilsēta
2	Toronto (Toronto, Ontario, Canada)	13.12.2011	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
3	Vācija (Germany)	01.10.1944	Emigrē	Valsts
4	Kanāda (Canada)	1948	Emigrē	Valsts
5	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)	1941 - 1944	Izglītība	Ēka, māja
6	Ģertrūdes iela 32, Rīga (Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011)	1941	Izglītība	Ēka, māja
7	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Izglītība	Pilsēta
8	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Izglītība	Pilsēta
9	Eslingene pie Nekāras (Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany)	1946 - 1948	Izglītība	Pilsēta
10	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Izglītība	Pilsēta
11	Tīringene (Thuringia, Germany)	(Nav norādīts)	Izglītība	Novads
12	Štutgarte (Stuttgart, Baden-Württemberg, Germany)	1948	Darbavieta	Pilsēta
13	Toronto (Toronto, Ontario, Canada)	1974	Darbavieta	Pilsēta
14	Kanāda (Canada)	(Nav norādīts)	Dalība organizācijās	Valsts
15	Kanāda (Canada)	(Nav norādīts)	Dalība organizācijās	Valsts
16	Kanāda (Canada)	1953	Dalība organizācijās	Valsts
17	Kanāda (Canada)	(Nav norādīts)	Dalība organizācijās	Valsts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.