Grigorijs Gorskis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (6); Tulkotājs (3); Atdzejotājs (12); Redaktors (2); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsGrigorijs Gorskis
Dzimtais vārdsRabinovičs; Григорий Наумович Горский
KopsavilkumsGrigorijs Gorskis (Григорий Горский, 1911–1987) – Latvijas krievu dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs.
Grigorijs Gorskis 1945. gadā ieradies Latvijā, bijis TASS korespondents, strādājis izdevniecībā “Molodaja gvardija”, Vissavienības radioraidījumu komitejā, arī izdevniecībā “Liesma” – bijis krievu daiļliteratūras izdevumu redaktors. Savu ceļu literatūrā sācis kā dzejnieks 30. gados. Dzīvojot Latvijā, iemācījies latviešu valodu, 1947. gadā publicēts viņa pirmais atdzejojums – Eduarda Veidenbauma dzejolis. Ieguldījums latviešu literatūras popularizēšanā ir atdzejotie Raiņa, Eduarda Veidenbauma, Linarda Laicena, Leona Paegles, Arvīda Griguļa, Pāvila Vīlipa, Eižena Vēvera dzejoļu krājumi un izlases krievu valodā. Latvijā izdoti arī pieci Grigorija Gorska dzejoļu krājumi.
Personiska informācija
Dzimis 1911. gada 13. aprīlī Ukrainas pilsētā Mikolaivā (Nikolajeva) strādnieku ģimenē.
1941–1945: kara korespondents.
1945: ieradies Rīgā, iemācījies latviešu valodu.
Profesionālā darbībaDzeju sācis rakstīt pirms Otrā pasaules kara.
1947: atdzejošanas sākums – atdzejojis krievu valodā Eduarda Veidenbauma dzejoli.
Atdzejojis latviešu komponistu komponēto dziesmu tekstus krievu valodā, arī Mihaila Kublinska dziesmas "Noktirne" ("Klusās Vecrīgas ielās...") teksta (autors Juris Brežģis) atdzejotājs krievu valodā.

Grigorija Gorska dzejoļu krājumi

1962: Книга любви ("Mīlestības grāmata")
1968: Пятое время года ("Piektais gadalaiks")
1971: Живая тишина ("Dzīvais klusums")
1975: Земля – Татьянина планетa ("Zeme – Tatjanas planēta")
1981: Глаза ("Acis")

Atdzejojumi

1953: Eduards Veidenbaums. Избранное ("Izlase")
1961: Arvīds Grigulis. Ветви сирени ("Ceriņzars")
1961: Eduards Veidenbaums. Стихотворения ("Dzejoļi")
1963: Linards Laicens. Накал ("Svelme")
1965: Rainis. Тихая книга ("Klusā grāmata")
1969: Eižens Vēveris. Сажайте розы в проклятую землю ("Iedēstiet rozes zemē nolādētā!")
1972: Pāvils Vīlips. Листья в костре ("Lapas ugunskurā")
1973: Leons Paegle. Соколиное пламя ("Vanagcilts")
1973: Rainis. Дальние отзвуки синего вечера ("Tālas noskaņas zilā vakarā")
1973: Dzidra Rinkule-Zemzare. Как поросёнок в гости шёл ("Kā ruksītis ciemos gāja")

Citātu galerija

Par Raiņa dzejoļu krājumu "Tālas noskaņas zilā vakarā" (1973) un "Klusā grāmata" (1965) atdzejojumiem krievu valodā

"G. Gorska veikums ir respektējams, ar rūpību un iejūtu veikts darbs. Gorskis ar lielu pietāti pieiet Raiņa daiļradei, cenšas būt iespējami tuvs oriģinālam gan satura, gan formas ziņā.
Atdzejotājs jāapsveic, ka viņš ir lauzis iesīkstējušo tradīciju un «Tālas noskaņas zilā vakarā» tulko “Дальние отзвуки синего вечера». Līdzšinējais «Далекие отзвуки в синем вечере», lai gan šķietami bija precīzāks, tomēr krievu valodā skanēja samocīti un nedzejiski. Gan "Klusajā grāmatā", gan "Tālās noskaņās..." atrodam itin daudz īsti izdevušos atdzejojumu, kur atdzejotājam izdevies saglabāt gan dzejoļa saturu, gan tā īpatnējo dzejisko aromātu. Kā piemēru var minēt dzejoli "Cilvēks un sāpes". [..] Lasot šo atdzejojumu, gribas atzīmēt smalko pieeju leksikas atlasei. Tie visi ir mūsdienu valodas vārdi, bet to izmantojums un sakarība rada nepārprotamu pirmsoktobra laika dzejas kolorítu. Gorska cenšanās atveidot Raiņa īpatnējo valodu ar mūsdienu krievu valodas dzīvās, vispārlietojamās leksikas palīdzību, necenšoties laikmeta iekrāsošanai lietot kaut kādus novecojušos leksikas slāņus vai radīt savus jaunvārdus, manuprāt, ir apsveicama. Sliktāk, ka dažviet tulkotājs par daudz modernizē Raiņa izteiksmi, aizmirstot distanci, kas mūs šķir no gadsimta sākuma.
Gorska atdzejojumu galvenā pievilcība – cenšanās iespējami precīzi atveidot Raiņa dzejas saturu tai pašā laikā ir pamatā arī viņa tulkojumu lielākām kļūmēm. Kad salīdzina Gorska tulkojumus ar oriģināliem rindu pa rindai, vārsmu pa vārsmai, redzam, ka atkāpju no oriģināla tikpat kā nav. Tanī pašā laikā Gorskis dažkārt nozaudē daudz būtiskākas lietas – kopīgo dzej|a domas attīstību, tā noskaņu. Tāpat kā gleznas kopijai pietrūkst mazumiņa – oriģināla individualitātes zīmoga, tāpat vienam otram Raiņa dzejoja tulkojumam pietrūkst dvēseles. Vārdi ir tie paši, bet nav oriģināla poētiskās dzirksts, kas dzejoli padara dzīvu.
Lielas grūtības Gorskim sagādā folkloristiski iekrāsoti dzejoļi un vispār folkloras tēli. Burtiskums šeit neder. [..]
Nepieļaujama šķiet atdzejotāja tieksme precizēt Raiņa domu, konkretizējot to, uzlikt punktus uz "i". Raiņa dzejā, apzīmējot revolūcijai naidīgos spēkus, izmantoti ļoti dažādi vārdi: pretvara. vecais utt. Izsekojot, kā šis jēdziens atveidots "Klusajā grāmatā", jākonstatē, ka tulkotājs to diezgan konsekventi aizstāj ar konkrētu "ienaidnieks" (враг).”

Vāvere, Vera. Raiņa dzeja krievu valodā. Karogs, 1973, Nr. 8.
Nodarbesdzejnieks
atdzejotājs
Dzimšanas laiks/vieta13.04.1911
Mikolajiva
Mykolaiv, Mykolaiv Oblast, Ukraine
DarbavietaIzdevniecība "Молодая гвардия"
Maskava
Moscow, Russia

1941 – 1945
Kara korespondents

1945 – 1955 (Datums nav precīzs)
TASS
Rīga
Rīga

TASS korespondents Latvijā


1968 – 1972 (Datums nav precīzs)
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Krievu daiļliteratūras redaktors
Apcietinājums
Vissavienības radioraidījumu komiteja
Miršanas laiks/vieta31.10.1987
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Mikolajiva
(Mykolaiv, Mykolaiv Oblast, Ukraine)
13.04.1911Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
31.10.1987Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Rīga
(Rīga)
1945 - 1955DarbavietaPilsēta
5Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1968 - 1972DarbavietaĒka, māja
6Maskava
(Moscow, Russia)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.