Gotfrīds Georgs Mīlihs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (7); Tulkotājs (1); Sastādītājs (2)

VārdsGotfrīds Georgs Mīlihs
PseidonīmsG.J.M. ; M...ch
Dzimtais vārdsGottfried George Mylich
Saitehttps://bbld.de/GND1055155503
KopsavilkumsGotfrīds Georgs MĪLIHS (Mylich, 1735 - 1815) ir vācu tautības mācītājs un literāts. Viņš ir dzimis
ierēdņa, no 1740. gada Rīgas arhivāra, Kristiāna Heinriha Mīliha ģimenē. Mīlihs ir mācījies Rīgas Domskolā (1744-1746), pēc tam Jelgavas pilsētas skolā. Mīlihs ir studējis tieslietas Kēnigsbergas universitātē (1755-57), tad strādājis par mājskolotāju Aucē un Bikstos. Pēc Bikstu mācītāja ierosinājuma Mīlihs ir studējis teoloģiju Greifsvaldes universitātē (1764-1766). Pēc studijām atgriezies Kurzemē, Mīlihs ir strādājis par Bauskas vācu luterāņu draudzes rīta mācītāju (1767-1775), no 1776. gada viņš kalpo par mācītāju Neretā un Ilzē. 1803. gadā - prāvests, tad pat arī iecelts par goda biedru Vidzemes Ekonomiskajā biedrībā. Mīlihs ir rakstījis Neretas hroniku, kas gājusi bojā ugunsgrēkā.
Mīlihs ir sarakstījis lasāmgrāmatu vācu pamatskolām un mājmācībai (1792), kas piedzīvo piecus atkārtotus izdevumus. Grāmatu viņš tulko latviski un izdod ar nosaukumu "Jauna skolas grāmata" (1803). Šī grāmata bija jauna tipa mācību līdzeklis, bagātīgi sniedza laicīgu, tai skaitā dabaszinātnisku materiālu.
Mīlihs ir tulkojis no sengrieķu valodas Jauno Derību (1805), kuras metienu lietošanai nederīga tulkojuma dēļ gandrīz pilnīgi iznīcināja Bībeles biedrība, un pārstrādājis M. Lutera katehismu, ko izdevis ar nosaukumu "Versuch eines unsern Zeiten angemessenen kleinen Katechismus fur die lettische Jugend.." ("Mūsdienām atbilstoša mazā katehisma mēģinājums latviešu jaunatnei..", 1806). Mīlihs ir sekmējis latviešu literārās valodas izkopšanu un vērsies pret literātu pieļautajām kļūdām un ģermānismiem, sarakstījis "Versuch einer handleitung zur fehlerlosen Aussprache und Rechtschreibung lettischer Worter" ("Pareizas latviešu vārdu izrunas un rakstības rokasgrāmatas mēģinājums", 1806). Mīlihs ir daudz komponējis un izdevis grāmatu ar melodijām dziedāšanai baznīcā "Choralbuch.." ("Korāļu grāmata..", 1810). Saglabājušās ziņas, ka viņš ir arī sastādījis Kurzemes, Zemgales un Piltenes novada baznīcu un mācītāju alfabētisku sarakstu ("Verzeichnis sämtlicher Kirchen und ihrer Prediger vom Anfange der Reformation bis auf jetzige Zeiten der Herzogtümer Kurland und Semgallen, wie auch des Stiftes Pilten, in alphabetischer Ordnung") , kā arī apkopojis ziņas par Neretas un Ilzes muižas baznīcas vēsturi ("Möglichst ausführliche Nachrichten von den beiden Kirchen zu Nerft und Ilsenberg, ihren Widmungen und ihren Predigern, bis zum J. 1793") un līdzīgi arī - par Bauskas baznīcas vēsturi, bet laikam gan šie manuskripti līdz mūsu dienām nav saglabājušies.


Personiska informācijaGotfrīds Georgs Mīlihs (Mylich, 1735-1815) ir dzimis Kristiāna Heinriha Mīliha (?-1757) un viņa sievas Zāras Mīlihas, dzimušas Ēvaltes (Ewaldt) ģimenē. Gotfrīda Georga Mīliha tēvs ir dzimis Magdeburgā, mācījies Dancigas ģimnāzijā un Dancigā uzsācis darba gaitas un apprecējies. Četrus gadus pēc dēla nākšanas pasaulē - 1739. gadā kopā ar ģimeni Mīlihs ir ieceļojis Kurzemē, kopš 1740. gada strādājis Rīgā par arhivāru, 1746. gadā atkal pārcēlies uz Jelgavu.
1767. gada 16. augustā Gorfrīds Georgs Mīlihs apprecas ar Annu Polīksenu Rozenbergeri (Rosenberger , 1748-1807), Apriķu mācītāja un tautas apgaismotāja Oto Vilhelma Rozenbergera (1702-1764) meitu.
Mīliha un Rozenbergeres laulībā piedzimst divas meitas un divi dēli, to vidū Konstance Mīliha, kas 1800. gada jūnijā apprec ar mācītāju Lībegotu Oto Konrādu Šulcu (Schulz, 1772-1840); mācītājs Oto Kristiāns Mīlihs (1770-1811) un mācītājs un komponists Gotfrīds Heinrihs Mīlihs (1773-1837) u.c.
Profesionālā darbība

Mācību grāmata latviešu valodā

1803: Jauna skolas grāmata, ko tiem mīļiem latviešiem par labu sarakstījis ir Gatvrīgs Jorģis Mīlih, preposts, ir Neretas un Ilzes draudzes mācītājs. Jelgava: J.F. Stefenhāgens un dēls. [ābece, lasāmgrāmata un teksti ticības mācības apguvei]

Reliģiska satura darbi latviešu valodā

1806: Versuch eines unsern Zeiten angemessenen kleinen Katechismus für lettische Jugend, nach Art, Form und wesentlichem Inhalt der bisherigen lettischen Übersetzung des kleinen Katechismus Lutheri . Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls. [Luterāņu katehisms racionālisma laikmeta garā latviešu skolām]
1810: Choral - Buch, welches die Melodien des neuen lettischen Gesangbuchs enthalt. [Manuskripts LNB Retumu nodaļā RXA326, 67, korāļu grāmata jaunajai latviešu dziesmu grāmatai, nenoskaidrotas personas rokraksts]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1813: Bībele. Tā Jauna Derība mūsu kunga Jēzus Kristus. Jauna pārlūkošana no Gatvrīda Jorģa Mīlih. Jelgava: J.F. Stefenhāgens un dēls [Jaunās Derības rediģēts izdevums, tulkojumu atbalsta Britu un ārzemju Bībeles biedrība, diskutablā tulkojuma dēļ izdevumu neizplata, viss metiens, izņemot dažus eksemplārus, nogādāts Lonsdonā un visticamāk iznīcināts; nedaudz saglabātos eks. ielīmē titullapu 1846 ar norādi uz 1807.gadu].

Izdevumi vācu valodā

1784: Versuch eines Katechismus, zum allerersten Unterricht in der Religion für die Jungend und Einfältigen, welcher an Statt des kleinen Katechismus Lutheri zu gebrauchen. Mitau: J.F. Steffenhagen. [katehisms jaunatnei racionālisma laikmeta garā].
1787: Meine Gedanken bey der Frage: Ob man in unserm Vaterlande Juden dulden solle, oder nicht? und von einigen diesen Gegenstand betreffenden Schriften. Mitau: J.F.Steffenhagen. [polemiskas pārdomas par ebreju jautājumu Kurzemē, atbildot uz G.F.Vites fon Vitenheima (Witte von Wittenheim) un kādu anonīmu rakstu]
1787: Wiederum ein Wort zu seiner Zeit, oder, Versuch einer Beantwortung der unserm Vaterlande so wichtigen Frage: wie wohl der Landplage des jährlichen Bauernvorschusses am sichersten abzuhelfen wäre? [polemiskas pārdomas par zemnieku stāvokļa uzlabošanu; darbs publicēts anonīmi]: Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1792: Versuch eines Elementarbuchs zum Gebrauch für die niedern deutschen Schulen und nach den Bedürfnissen des ländlichen Hausunterrischts in Kurland eingerichtet.[Lasāmā grāmata zemākā tipa vācu skolām un mājmācībai, Baltijā ārkātīgi populāra; 2. izd. 1797, 3.izd. 1803, saglabājušies daži eksemplāri no 4.(1811) un 5. rediģētā un papildinātā izdevuma (1824), 1803. gadā sagatavo arī latviešu izdevumu "Jauna skolas grāmata"]. Jelgava: J.F. Stefenhagens un dēls.
1803: Wesentlicher Statuten-Inhalt der im Jahr 1772 zu Bauske gestifteten und Allerhöchst bestätigten, Prediger-Wittwen- und Waysen-Kasse, sämmtlichen Mitgliedern dieses Instituts, wie auch den edlen Unterstützern desselben, und jedem andern, der Kenntniß davon zu haben wünscht.. [Ieskats mācītāju atraitņu un bāreņu kases statūtos]. Jelgava: J.Fr.Stefenhāgens un dēls.
1805: Ankündigung. [brošūra, kurā autors aicina kolēģus sniegt atsauksmes par viņa tulkoto Mateja evaņģēliju latviešu valodā, kā arī subskribēt topošo Jaunās Derības tulkojumu]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
1805: Etwas über den Aberglauben der Letten in Kurland. [par latviešu māņticību Kurzemē]. Wöchentliche Unterhaltungen, Bd., S. 202-205, 274-281.
1806: Versuch einer Handleitung zur fehlerlosen Aussprache und Rechtschreibung lettischer Wörter, hauptsächlich für Ausländer in Kur- und Livland. [ieteikumi latviešu valodas pareizrakstībai] Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1811: Ankündigung [pārskats par darbu pie Jaunās Derības tulkojuma latviešu valodā, aicinājums topošo izdevumu subskribēt] Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.

Mīliha atmiņas "Aus Gottfried George Mylich's 'Familien-Merkwürdigkeiten und Lebensläufen' " publicētas žurnāla "Baltische Monatsschrift" 1906. gada aprīļa un maija numuros, 276.-306. un 313.-337.lpp.
Citātu galerijaVēl bez daudzpusīgām zinātniskām interesēm viņam piemita arī izcils muzikāls talants, bija īpašs klavierspēlē un tika arī pats daudz komponējis [Ausser mannigfachen wissenschaftlichen Kenntnissen besass er auch ein vorzügliches musikalisches Talent, war früher ein ungemein fertiger Klavierspieler, und hat selbst vieles komponirt].
Napiersky, Recke. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland.. Mitau: 1831,Bd. 3, S. 296.

..mācītāji kustināja arī atklātībā rakstos jautājumu par latviešu valodas pareizību un viņas kļūdām, ģermānismiem, no kuriem jāatkratās, kā Mylichs, Girgensohns, Ulmanns u.c. (..) Varētu minēt Mylicha ievērojamu rakstu 1805. gada "Wöchenliche Unterhaltungen" redaktoram Rekem par to, ka daudzi nemācās pareizu latviešu valodu un neraksta īstā latviešu valodā un tad sūdzas, ka latvieši ir muļķi un neprātīgi.
Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga: A. Gulbis, 1929, 109. lpp.

Opozīcija pret apgaismes idejām un racionālismu (..) izpaudās notikumos ap Jaunās derības izdevumu. Apmēram 1811. gadā G.G.Mīlihs bija pabeidzis jaunu latvisku tulkojumu, tā sākumu pārlūkoja Elferfelds [Dundagas mācītājs], to finansēt uzņēmās Britu Bībeles biedrība. Mīlihs bija modernizējis valodu, tulkojumā izpaudās racionālistiskas tendences. Kad iespiests tika jau krietni pāri pusei, par rediģētāju pieaicinātais L. Vinkelmanis konstatēja šīs novirzes. Jauno derību ar Vinkelmaņa labojumiem 1812. un 1813. gadā gan iespieda līdz galam, bet tūlīt arī Bībeles biedrība visu iznīcināja. Pēc tam Jauno derību sāka iespiest atkal -šoreiz vecajā variantā - ar Krievijas Bībeles biedrības gādību.
Aleksejs Apīnis. Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma, 1991, 101. lpp.

Droši vien tā bija Vecā Stendera ietekme, kurai sekodams 39 gadus Neretā darbojās mācītājs Godfrīds Georgs Mīlihs, cenzdamies šo apvidu saulītē pacelt. Viņš mudināja zemnieku bērnus mācīties lasīt un rakstīt, pats sagatavoja "Jaunu skolas grāmatu", spodrināja tolaik lietoto latviešu rakstu valodu, veidoja novada hroniku par savu laiku un iepriekšējiem notikumiem (..), iedrošinājās nostāties pretī muižnieku patvaļai. Tāpēc pazaudēja visu, ko mūžā krājis: ugunsgrēkā 800 sējumu lielo bibliotēku, hronikas manuskriptu, pārējo mantību un mācītāja vietu. Aizgāja no Neretas ar nabaga spieķi un tajā pašā gadā (1815) mira.
Lūcija Ķuzāne. Neretas novads, rakstnieku un dzejnieku šūpulis. Latvijas Vēstnesis, nr. 156(2001), 31. okt.





Nodarbesmācītājs
komponists
literāts
Dzimšanas laiks/vieta28.04.1735
Danciga
Gdańsk, Pomerania, Poland
Dzimis Dancigā (tg. Gdaņska, Polija)
Izglītībanezināms – 1744
Rīgas pilsētas bāreņu nama rakstu skola
Rīga
Rīga
Īslaicīgas mācības līdz 1744. gadam

1744 – 1746
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga
Mazā Skolas iela, Rīga

Mācījies Rīgas Domskolā, ar īpašām sekmēm muzikālajā izglītībā pie kantora Franca fon Esena (Essen, 1710-1774).


1750 – 1754 (Datums nav precīzs)
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela, Jelgava

Īslaicīgi mācījies Jelgavas jezuītu skolā, pēc tam - Jelgavas pilsētas skolā pie rektora Mg. Kristofa Heinriha Kirhnera (Kirchner, 1725-1758), iegūst lieliskas zināšanas filozofijā un matemātikā, iepazīstas ar antīko kultūru un padziļināti apgūst latīņu valodu.


10.10.1755 – 1757
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia

Studē tieslietas


1764 – 1766
Greifsvaldes Universitāte
Greifsvalde
Greifswald, Mecklenburg-Vorpommern, Germany

Studē teoloģiju, pēc Jaunpils mācītāja Oto Ludviga Rozenbergera ieteikuma un ar Rezona (Raison) materiālo atbalstu. Greifsvaldē īpaša loma teologa Johana Ernsta Šuberta (Schubert, 1717-1774) lekcijām.

Darbavieta1757 – 1759
Auce
Auce, Auces novads
Strādā par mājskolotāju kapteiņa fon Līvena ģimenē

1759 – 1764
Biksti
Biksti, Bikstu pagasts, Dobeles novads

Strādā par mājskolotāju pie barona fon Kniges (Kingge)


21.05.1767 – 17.08.1775
Bauskas evaņģēliski luteriskā draudze
Bauskas sv. Gara baznīca
Plūdoņa iela 13A, Bauska, Bauskas novads, LV-3901
Kalpo par mācītāju vācu draudzē

19.08.1776 – 1815
Neretas evaņģēliski luteriskā draudze
Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas iela 4, Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads, LV-5118
Kalpo par mācītāju, katru trešo pirmdienu sprediķo arī Ilzes muižas jeb Ilzes baznīcā.
Miršanas laiks/vieta13.09.1815
Jelgava
Jelgava

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Danciga
(Gdańsk, Pomerania, Poland)
28.04.1735Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Jelgava
(Jelgava)
13.09.1815Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Mazā Skolas iela, Rīga1744 - 1746IzglītībaIela
4Lielā iela, Jelgava1750 - 1754IzglītībaIela
5Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
10.10.1755 - 1757IzglītībaPilsēta
6Greifsvalde
(Greifswald, Mecklenburg-Vorpommern, Germany)
1764 - 1766IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1744IzglītībaPilsēta
8Biksti
(Biksti, Bikstu pagasts, Dobeles novads)
1759 - 1764DarbavietaCiems
9Auce
(Auce, Auces novads)
1757 - 1759DarbavietaPilsēta
10Bauskas sv. Gara baznīca
(Plūdoņa iela 13A, Bauska, Bauskas novads, LV-3901)
21.05.1767 - 17.08.1775DarbavietaBaznīca
11Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca
(Rīgas iela 4, Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads, LV-5118)
19.08.1776 - 1815DarbavietaBaznīca

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.