Ģederts Pūcīšu

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Izdevējs (2); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsĢederts Pūcīšu
KopsavilkumsPūcīšu Ģederts (īstajā vārdā Ģederts Eilenbergs, arī Ģederts Eulenbergs; 1847–1919) – grāmatizdevējs, žurnālists un sabiedrisks darbinieks. Izcilākais latviešu grāmatu izdevējs 19. gadsimta 80. gados. latviešu grāmatu apgādātājs. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, studējis medicīnu Leipcigas, vēlāk Jēnas universitātē, kur 1879. gadā ieguvis medicīnas doktora grādu. Ar ārsta praksi nav nodarbojies veselības stāvokļa dēļ. 1880. gadā nopērk Kristapa Buša grāmatu veikalu un atver savu veikalu un maksas bibliotēku. Šajā pašā gadā uzsāk profesionālu izdevējdarbību un līdz 1912. gadam apgādā ap 130 darbu, nozīmīgus latviešu autoru Matīsa un Reiņa Kaudzītes, Frīdriha Mālberģa, Lapas Mārtiņa, Jāņa Frīdenberga-Mieriņa, Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa, Andreja Pumpura, Vensku Edvarda, Jāņa Ilstera u. c. autoru darbus, pasaules literatūras klasiķu Frīdriha Šillera, Šāndora Petēfi, Nikolaja Gogoļa, Ivana Turgeņeva u. c. darbu tulkojumus, mācību grāmatas. No 1880. līdz 1885. gadam bijis viens no laikraksta "Baltijas Zemkopis" izdevējiem. Piedalījies laikraksta "Dienas Lapa" dibināšanā un no 1891. līdz 1894. gadam parakstījies kā tā izdevējs (kopā ar citiem). 1906. gadā izdeva pirmo latviešu žurnālu, kas veltīts teātra mākslai, – žurnālu "Skatuve", no 1909. līdz 1914. gadam izdevis un rediģējis laikrakstu "Sadzīve" Jelgavā. Pūcīšu Ģederta nozīme grāmatu izdevējdarbībā mazinās 90. gados. Laika gaitā kļuvis par ievērojamu namīpašnieku un fabrikantu, 1908. gadā Pūcīšu Ģederts pārdeva savu grāmatu veikalu.
Personiska informācijaDzimis lauksaimnieka ģimenē.
Iedzimtās sirdskaites dēļ kā ārsts nav praktizējis.
Profesionālā darbība

Izdevējdarbība un periodiskie izdevumi

1880. gadā (citos avotos – 1879. gadā) atgriezies Latvijā, pārdevis lauku mājas un nopircis Kristapa Buša grāmatu veikalu Rīgā, kur Tērbatas ielā 22, vēlāk 65 viņam pieder veikals un maksas bibliotēka.

Jau studiju gados strādājis par laikraksta "Baltijas Zemkopis" korespondentu, no 1880. līdz 1885. gadam bijis viens no laikraksta izdevējiem.
Piedalījies laikraksta "Dienas Lapa" dibināšanā un no 1891. līdz 1894. gadam parakstījies kā tā izdevējs (kopā ar citiem).
1906. gadā izdeva mēnešrakstu "Skatuve", no 1909. līdz 1914. gadam izdevis un rediģējis laikrakstu "Sadzīve" Jelgavā.

Pūcīšu Ģederta apgāds
19. gs. 80. gados Pūcīšu Ģederts bija ievērojamākais latviešu grāmatu izdevējs. Vienu grāmatu izdevis 1874. gadā, bet profesionālu izdevējdarbību uzsācis 1880. gadā.
No 1874. līdz 1912. gadam apgādājis ap 130 darbu, to vidū "Īsto tautas kalendāru" (1882–1898), kur lielākoties paša publicistiskie raksti, humoristiski dzejoļi, tēlojumi; "Mūsu tautasdziesmas" (1888, sakopojis Āronu Matīss), nozīmīgus latviešu autoru Matīsa un Reiņa Kaudzītes, Frīdriha Mālberģa, Lapas Mārtiņa, Jāņa Frīdenberga-Mieriņa, Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa, Andreja Pumpura, Vensku Edvarda, Jāņa Ilstera u. c. autoru darbus, pasaules literatūras klasiķu Frīdriha Šillera, Šāndora Petēfi, Nikolaja Gogoļa, Ivana Turgeņeva u. c. darbu tulkojumus, mācību grāmatas.

Grāmatu iespiešanai izmantojis dažādas Jelgavas un Rīgas spiestuves. Lielākā daļa grāmatu iespiesta pie E. Zīslaka, M. Jākobsona un A. Gruthusa.

1908. gadā grāmatu veikalu pārdod.

Publicistika un tulkojumi

Atsevišķās grāmatās izdoti Pūcīša tulkoti stāsti – F. Nordena "Krustakarotāji" (1878) un Franča Hofmaņa "Paslēpta manta jeb pārbaudīšanas" (1880).
Periodikā publicējis dzeju un prozu, stāstu tulkojumus, rakstījis par medicīnas, lauksaimniecības, mājturības, dabaszinātņu u. c. jautājumiem.

Sabiedriskā darbība

Rosīgs sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks, vairāku Rīgas krājaizdevu sabiedrību līdzdibinātājs.
No 1881. līdz 1882. gadam Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas priekšsēdis, 1883. gadā nodibinājis Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kasi, darbojies atturības biedrībā "Auseklis". No 1910. līdz 1912. gadam Jelgavas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšsēdis, vadījis Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību.
Citātu galerija"Gadsimtu maiņā radās daži atsevišķi izdevēji. Ģederts Eilenbergs (Pūcīšu Ģederts) 1880. gadā Rīgā ierīkoja plašu grāmatu veikalu un nodibināja apgādu. Viņš bija studējis medicīnu ārzemēs, pārdeva savas lauku mājas un ar šo naudu ierīkoja grāmatu veikalu Tērbatas ielā 22, vēlāk 65. Tas bija viens no lielākiem savas nozares pārstāvjiem. Viņš maksāja regulārus un lielākus honorārus kā citi, kaut arī tie nebija nekādi lielie. A. Pumpuram viņš maksāja 50 rubļu par pirmā izdevuma, 30 rubļu par turpmākā izdevuma loksni. Jaunie autori saņēma mazāk. Sākumā Pūcīšu Ģederts pieslējās jaunstrāvniekiem, vēlāk kļuva namsaimnieks, bija krājkases dalībnieks, ķieģeļu fabrikants. Savu grāmatu veikalu viņš pārdeva 1908. gadā."

V. I. Grāmatu apgādi. Latvija Amerikā, Nr. 25, 21.06.1975, 4. lpp.

"[..] revolucionāras, sociālistiskas idejas no Vācijas jau astoņdesmito gadu sākumā atvedis Pūcīšu Ģederts (Eilenbergs). Viņš bija Vācijā studējis medicīnu, bet še Baltijā viņam neatļāva praktizēt. Arī šis apstāklis varbūt radīja dažu rūgtumu pret pastāvošo kārtību; bet sociālista slava viņam vēl palika un arī attiecīgās iestādes esot bijušas uzmanīgas. Aizliegto literatūru Pūcīšu Ģederts glabājis sava apaļā galda resnajā kājā. Kauču šim vīram sava daļa opozīcijas organizēšanā un "Dienas Lapas" izdošanā, tomēr par īstu jaunstrāvnieku viņš netika, bija par daudz tautībnieks un pilsonis."

A. Goba. Jaunās strāvas priekšteči. Burtnieks, Nr. 4, 01.04.1933, 283. lpp.

"Retu reizi tiku sūtīts pēc grāmatām uz Pūcīšu Gederta-Eulenberga grāmatnīcu, kas atradās Rīgā, Tērbatas ielā, kaimiņos D. Zeltiņa grāmatnīcai. Pūcīšu Gedertam bija arī savs apgāds. Viņš izdeva Vensku Edvarta, Fr. Mālberga, J. Lautenbacha, Lapas Mārtiņa u. C. darbus. Tanī laikā Lapas Mārtiņa sentimentālie darbi bija ļoti populāri vieglā satura dēļ, sevišķi laukos. Tā kā A. Golta grāmatnīcai bija plaši sakari ar provinces grāmatniekiem, kas reizēm prasīja pievienot Golta sūtījumiem klāt arī dažas Lapas Mārtiņa grāmatas, tad es tiku sūtīts tādas nopirkt Pūcīšu Gederta grāmatnīcā. Ierodoties pirmo reizi kādā grāmatnīcā es biju paradis neuzkrītoši apskatīt ne vien veikala telpas, bet arī pārdevējus, un, ja iespējams, pašus īpašniekus. No Pūcīša veikala man maz atmiņu. Telpas, cik atceros, nebija iespaidīgas, pats šefs reti bija redzams un pēc ārējā skata ļoti vienkāršs, kaut gan esot, kā man tika teikts, augsti mācīts, pat Dr. med. grādu Vācijā ieguvis. Savā zēna prātā es nodomāju, ka tādam kungam gan vajadzētu arī no ārpuses izskatīties cienīgākam."

Raits Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Treji Vārti, Nr. 34, 01.07.1972, 58.–59. lpp.

"Spējīgākie, pp. Pūcītis un Brigaders, atstāja veikalus taisni tad, kad īsti varētu iesākt sekmīgāki grāmatniecībā strādāt – tad, kad bija tikuši pie turības un kad bija paši iekrājuši piedzīvojumus šinī darba laukā. Laikam tak viņi atrod nodarbošanos grāmatniecībā par niecīgu – tā viņus neinteresē."

Jānis Misiņš ap 1912. gadu rakstītajās piezīmēs "Par grāmatniecību". No: Konstantīns Karulis. Latviešu kultūras vēstures lappuse. Karogs, Nr. 9, 01.09.1976, 167. lpp.

"Ap 19. un 20. gadsimta miju sāka jo rosīgi darboties Jāņa Brigadera, Pētera Bērziņa, Jēkaba Dravnieka, Jāņa Ozola un vēl citu grāmatnieku apgādi, atstādami Pūcīšu Ģedertu it kā ēnā. Bet savu vietu mūsu grāmatniecības vēsturē Pūcītis tad jau bija iekarojis. Viņš bija nepieciešamais vidusposms latviešu grāmatniecības attīstībā starp pirmajiem, vēl pabiklajiem šā darba sācējiem un vēlākajiem, vērienīgajiem turpinātājiem."

Ansis Vārtnieks. Grāmatnieks pirms simt gadiem. Pionieris, Nr. 61–62, 01.08.1986, 4. lpp.
Avoti
Līvija Labrence (b. g.). Šķirklis Pūcīšu Ģederts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/573/
Nodarbesžurnālists
grāmatizdevējs
izdevējs
sabiedriskais darbinieks
redaktors
tirgotājs
Dzimšanas laiks/vieta30.07.1847
"Pūči", Platones pagasts
"Pūči", Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3021
Dzimis agrākā Kroņa Vircavas pagasta Pūčos.
Dzīvesvieta1890 (Datums nav precīzs)
Jelgava
Jelgava
19. gadsimta 90. gados pārcēlās uz Jelgavu, dzīvoja Aleksandra prospektā 7.
IzglītībaMādžu skola
"Saulgozes", Platones pagasts
"Saulgozes", Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3021

Mācījies Vircavas pagasta Mādžas skolā (mūsdienās bijušajā skolas atrašanās vietā mājas "Saulgozes").


Jelgavas vīriešu ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001

Beidzis Jelgavas ģimnāziju.


Leipcigas Universitāte
Ritterstraße 26, Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany

Studējis medicīnu Leipcigas, vēlāk Jēnas universitātē.


Jēna
Jena, Thuringia, Germany
Papildinājies vairākās Jēnas un Drēzdenes klīnikās.

Drēzdene
Dresden, Saxony, Germany
Papildinājies vairākās Jēnas un Drēzdenes klīnikās.

1879
Jēnas Universitāte
Jēna
Jena, Thuringia, Germany

Studējis medicīnu Leipcigas, vēlāk Jēnas universitātē, kur ieguvis medicīnas doktora grādu (1879).

Darbavieta1874 – 1912
Pūcīšu Ģederta apgāds
Tērbatas iela 22/24, Rīga
Tērbatas iela 22/24, Rīga, LV-1011

No 1874. (oficiāli – no 1880.) līdz 1912. gadam izdevējs. Grāmatu veikalu ierīkojis sākotnēji Tērbatas ielā 22, vēlāk Tērbatas ielā 65.


1880 – 1885
Laikraksts "Baltijas Zemkopis"
Jelgava
Jelgava
No 1880. līdz 1885. gadam izdevis laikrakstu "Baltijas Zemkopis".

1891 – 1894
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Bijis viens no laikraksta "Dienas Lapa" dibinātājiem un no 1891. līdz 1894. gadam parakstījies kā tā izdevējs (kopā ar citiem).

1906
Žurnāls "Skatuve"
1906. gadā izdeva mēnešrakstu "Skatuve".

1909 – 1914
Laikraksts "Sadzīve"
Jelgava
Jelgava
No 1909. līdz 1914. gadam izdevis un rediģējis laikrakstu "Sadzīve" Jelgavā.
Dalība organizācijāsRīgas latviešu atturības biedrība "Auseklis"
Darbojies atturības biedrībā "Auseklis", bijis tās priekšnieks.

1881 – 1882
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
No 1881. līdz 1882. gadam Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas priekšsēdētājs.

1883
Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība
Rīga
Rīga
1883. gadā nodibinājis Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kasi.

1910 – 1912
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Jelgava
Jelgavas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšsēdētājs
Miršanas laiks/vieta03.06.1919
Jelgava
Jelgava
ApglabātsVimbu kapi
"Jaunvimbas", Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads, LV-3031

Apbedīts agrākā Vecsvirlaukas pagasta Vimbas kapsētā.

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1"Pūči", Platones pagasts
("Pūči", Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3021)
30.07.1847Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Jelgava
(Jelgava)
1890DzīvesvietaPilsēta
3Jelgava
(Jelgava)
03.06.1919Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Vimbu kapi
("Jaunvimbas", Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads, LV-3031)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5"Saulgozes", Platones pagasts
("Saulgozes", Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3021)
(Nav norādīts)IzglītībaViensēta
6Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
7Ritterstraße 26, Leipzig
(Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
8Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
1879IzglītībaPilsēta
9Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
10Drēzdene
(Dresden, Saxony, Germany)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
11Jelgava
(Jelgava)
1880 - 1885DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1891 - 1894DarbavietaPilsēta
13Jelgava
(Jelgava)
1909 - 1914DarbavietaPilsēta
14Tērbatas iela 22/24, Rīga
(Tērbatas iela 22/24, Rīga, LV-1011)
1874 - 1912DarbavietaĒka, māja
15Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1881 - 1882Dalība organizācijāsĒka, māja
16Rīga
(Rīga)
1883Dalība organizācijāsPilsēta
17Jelgava
(Jelgava)
1910 - 1912Dalība organizācijāsPilsēta
30. jūlijā pieminam vienu no 19. gadsimta 80. gadu izcilākajiem latviešu grāmatizdevējiem, žurnālistu un sabiedrisko darbinieku PŪCĪŠU ĢEDERTU 175. gadskārtā kopš viņa dzimšanas!

Pūcīšu Ģederts, īstajā vārdā Ģederts Eilenbergs, arī Ģederts Eulenbergs, dzimis 1847. gada 30. jūlijā Kroņa Vircavas, vēlākā Vircavas pagasta Pūčos visai turīga lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Vircavas pagasta Mādžas skolā, beidzis Jelgavas ģimnāziju. Ģimenes rocība ļāvusi Eilenbergam skoloties ārpus dzimtenes robežām, kļūstot par vienu no sava laika izglītotākajiem latviešiem. Pūcīšu Ģederts studē medicīnu Leipcigas, vēlāk Jēnas universitātē, kur 1879. gadā iegūst medicīnas doktora grādu. Vēlāk papildinājies vairākās Jēnas un Drēzdenes klīnikās. Iedzimtas sirdskaites dēļ ar ārsta praksi gan nav nodarbojies. Vācijā iepazinies arī ar kreisajām idejām un bijis viens no pirmajiem latviešiem, kas pārvedis dzimtenē nelegālus rakstus, tomēr viņa laikā to izplatība plašākus apmērus nepieņem.

"[..] revolucionāras, sociālistiskas idejas no Vācijas jau astoņdesmito gadu sākumā atvedis Pūcīšu Ģederts (Eilenbergs). Viņš bija Vācijā studējis medicīnu, bet še Baltijā viņam neatļāva praktizēt. Arī šis apstāklis varbūt radīja dažu rūgtumu pret pastāvošo kārtību; bet sociālista slava viņam vēl palika un arī attiecīgās iestādes esot bijušas uzmanīgas. Aizliegto literatūru Pūcīšu Ģederts glabājis sava apaļā galda resnajā kājā. Kauču šim vīram sava daļa opozīcijas organizēšanā un "Dienas Lapas" izdošanā, tomēr par īstu jaunstrāvnieku viņš netika, bija par daudz tautībnieks un pilsonis." (A. Goba. Jaunās strāvas priekšteči. Burtnieks, Nr. 4, 01.04.1933, 283. lpp.)

1880. gadā (citos avotos – 1879. gadā) atgriezies Latvijā, pārdevis lauku mājas un nopircis Kristapa Buša grāmatu veikalu Rīgā. Sākotnēji veikals atradies Tērbatas ielā 22, vēlāk 56, šajā namā atradusies arī maksas bibliotēka. Ap šo laiku jaunais grāmatnieks latvisko savu uzvārdu, no Ģederta Eilenberga (Eulenberg – no vācu val. – pūces, pūču kalns) kļūstot par Pūcīšu Ģedertu. Žurnālista un grāmattirgotāja Raita Rituma atmiņās Pūcīša veikals tēlojas nepretenciozs un vienkāršs, un tādu viņš atminas arī tā vadītāju:

“Retu reizi tiku sūtīts pēc grāmatām uz Pūcīšu Gederta-Eulenberga grāmatnīcu, kas atradās Rīgā, Tērbatas ielā, kaimiņos D. Zeltiņa grāmatnīcai. Pūcīšu Gedertam bija arī savs apgāds. Viņš izdeva Vensku Edvarta, Fr. Mālberga, J. Lautenbacha, Lapas Mārtiņa u. C. darbus. Tanī laikā Lapas Mārtiņa sentimentālie darbi bija ļoti populāri vieglā satura dēļ, sevišķi laukos. Tā kā A. Golta grāmatnīcai bija plaši sakari ar provinces grāmatniekiem, kas reizēm prasīja pievienot Golta sūtījumiem klāt arī dažas Lapas Mārtiņa grāmatas, tad es tiku sūtīts tādas nopirkt Pūcīšu Gederta grāmatnīcā. Ierodoties pirmo reizi kādā grāmatnīcā es biju paradis neuzkrītoši apskatīt ne vien veikala telpas, bet arī pārdevējus, un, ja iespējams, pašus īpašniekus. No Pūcīša veikala man maz atmiņu. Telpas, cik atceros, nebija iespaidīgas, pats šefs reti bija redzams un pēc ārējā skata ļoti vienkāršs, kaut gan esot, kā man tika teikts, augsti mācīts, pat Dr. med. Grādu Vācijā ieguvis. Savā zēna prātā es nodomāju, ka tādam kungam gan vajadzētu arī no ārpuses izskatīties cienīgākam.” (Raits Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Treji Vārti, Nr. 34, 01.07.1972, 58.–59. lpp.)

Pūcīšu Ģederta darbības ievērojamākais posms ir 19. gadsimta 80. gadi, kad viņa izdevniecība kļuva par sava laika lielāko apgādu. Pūcīšu Ģederts izdevis ap 130 darbu, to vidū "Īsto tautas kalendāru" (1882–1898), kur lielākoties paša publicistiskie raksti, humoristiski dzejoļi, tēlojumi; Matīsa un Reiņa Kaudzītes, Frīdriha Mālberģa, Lapas Mārtiņa, Vensku Edvarta, Ādolfa Alunāna u. c. autoru darbus, mācību grāmatas, pasaules literatūras klasiķu darbus. 1888. gadā uz III Dziesmu svētkiem Rīgā Pūcīšu Ģederta apgādā nāca klajā Āronu Matīsa kopojums “Mūsu tautas dziesmas”, kas bija viens no plašākajiem latviešu folkloras izdevumiem pirms Krišjāņa Barona “Latvju Dainām”. Pūcīšu Ģederts izdeva arī pirmo Andreja Pumpura kopoto rakstu sējumu “Tēvijā un svešumā” (1889). Pūcīša izdevumu vidū jāpiemin arī pirmais plašākais latvieša sarakstītais darba augu pētniecībā – Jāņa Ilstera “Botānika” (1883), kā arī valodnieka Kārļa Mīlenbaha pētījums latviešu sintaksē “Teikums” (1898).

Pūcīšu Ģederts deva ieguldījumu arī preses attīstībā. No 1880. līdz 1885. gadam Pūcītis izdeva laikrakstu "Baltijas Zemkopis", bijis viens no laikraksta "Dienas Lapa" dibinātājiem un no 1891. līdz 1894. gadam parakstījies kā tā izdevējs (kopā ar citiem). 1906. gadā izdeva mēnešrakstu "Skatuve" – pirmo latviešu žurnālu, kas veltīts teātra mākslai. No 1909. līdz 1914. gadam izdevis un rediģējis laikrakstu "Sadzīve" Jelgavā. Arī pats Pūcītis regulāri publicējies periodikā, sacerējis dzejoļus, nelielus stāstiņus un satīriskus sacerējumus, rakstījis par medicīnas, lauksaimniecības, mājturības, dabaszinātņu u. c. jautājumiem. Atsevišķās grāmatās izdoti Pūcīša tulkoti stāsti – F. Nordena “Krustakarotāji” (1878) un Franča Hofmaņa “Paslēpta manta jeb pārbaudīšanas” (1880).

Pūcītis bija viens no pirmajiem izdevējiem, kas centās maksāt regulārus un lielākus honorārus salīdzinājumā ar citiem izdevējiem, un autori labprāt vēlējās, lai viņu darbi tiktu izdoti Pūcīšu Ģederta izdevniecībā. Tomēr arī pašam izdevējam bija jābūt pārliecībai par lasītāju interesi un ieguldīto līdzekļu atmaksāšanos. Savas darbības sākumgados jaunais izdevējs pieņēmis dažu strīdīgu lēmumu, kas iemantojis viņam vairākus nelabvēļus. Zināmākais ir Pūcīšu Ģederta atteikšanās samaksāt dzejniekam Frīdriham Mālberģim solīto 120 rubļu honorāru par 1880. gadā izdoto krājumu “Dzejas skaņas”, kā arī paredzēto brīveksemplāru neizsniegšana. Savu lēmumu izdevējs pamatojis ar žurnālā “Pagalms” publicēto Lautenbaha-Jūsmiņa bargo un zināmā mērā nekonsekvento kritiku par Mālberģa krājumu. Saprotamā kārtā dzejnieku šis izdevēja lēmums ārkārtīgi aizskar; kritiķim Lautenbaham-Jūsmiņam viņš atriebjas, sacerot par to vairākus satīriskus dzejoļus, savukārt izdevēju Pūcīšu Ģedertu ar dzejas rindām neaplaimo, bet privātā sarakstē dēvē vienkārši par naktsputnu.

Pūcīšu Ģederts izdevis arī vairākus sabiedrībā populārus kalendārus, viens no tiem – no 1882. līdz 1898. gadam iznākušais “Īstais tautas kalendārs”. 1885. gadā viņš atļāvis tajā ievietot stāstu “Stārķis” un Mārtiņa Buša šaržu, kas kariķēja Jelgavā pazīstamo mācītāju Konrādiju. Pēc kāda sprediķa mācītājs vērsies pie savas draudzes ar paziņojumu:
“Tas Eilenberģis, tas Pūcīšu Ģedus ir izlaidis vienu negantu grāmatu, vienu bezkaunīgu kalendāru, kurā tas mani – jūsu mācītāju – par “Stārķi” nosaucis. Sargies no šīs nejaukās grāmatas un to rokā neņem!”
Šim mācītāja Konrādija uzsaukumam gan bijis gluži pretējs efekts gaidītajam un pāris stundu laikā visi pie Heinriha Alunāna un Frīdriha Šablovska komisijā nodotie Pūcīša kalendāri tika izpirkti.

Pūcīšu Ģederts bijis rosīgs sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks, vairāku Rīgas krājaizdevu sabiedrību līdzdibinātājs. 1883. gadā viņš nodibinājis Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kasi, kas vēlāk finansiāli pabalstījusi vairāku periodisko izdevumu, tostarp paša Pūcīšu Ģederta dibināto laikrakstu “Dienas Lapa”. No 1881. līdz 1882. gadam viņš bijis Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas priekšsēdētājs, darbojies un kādu laiku bijis atturības biedrības “Auseklis” priekšnieks. No 1910. līdz 1912. gadam vadījis Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību. Laika gaitā kļuvis par ievērojamu namīpašnieku un fabrikantu, 1908. gadā Pūcīšu Ģederts pārdeva savu grāmatu veikalu un pievērsās ienesīgākiem saimnieciskiem pasākumiem. Par šo izdevēja rīcību rūgtumu pauž Jānis Misiņš ap 1912. gadu rakstītajās piezīmēs “Par grāmatniecību”: “Spējīgākie, pp. Pūcītis un Brigaders, atstāja veikalus taisni tad, kad īsti varētu iesākt sekmīgāki grāmatniecībā strādāt – tad, kad bija tikuši pie turības un kad bija paši iekrājuši piedzīvojumus šinī darba laukā. Laikam tak viņi atrod nodarbošanos grāmatniecībā par niecīgu – tā viņus neinteresē.” (Konstantīns Karulis. Latviešu kultūras vēstures lappuse. Karogs, Nr. 9, 01.09.1976, 167. lpp.)

Miris 1919. gada 3. jūnijā Jelgavā. Apbedīts Vecsvirlaukas pagasta Vimbas kapsētā.

“Ap 19. un 20. gadsimta miju sāka jo rosīgi darboties Jāņa Brigadera, Pētera Bērziņa, Jēkaba Dravnieka, Jāņa Ozola un vēl citu grāmatnieku apgādi, atstādami Pūcīšu Ģedertu it kā ēnā. Bet savu vietu mūsu grāmatniecības vēsturē Pūcītis tad jau bija iekarojis. Viņš bija nepieciešamais vidusposms latviešu grāmatniecības attīstībā starp pirmajiem, vēl pabiklajiem šā darba sācējiem un vēlākajiem, vērienīgajiem turpinātājiem.” (Ansis Vārtnieks. Grāmatnieks pirms simt gadiem. Pionieris, Nr. 61–62, 01.08.1986, 4. lpp.)

Informāciju apkopoja Signe Raudive 2022. gada 12. jūnijā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.