Darbi: Darba autors (38); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (5)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Ernests Blese |
|---|---|
| Pseidonīms | E. B., B. E., B. |
| Personiska informācija | Blese Ernests (1892. 27.XII Rīgā – 1964. 2.XII Germesheimā, Vācijā, turpat apbed.) – valodnieks, tulkotājs, filol. z.d. (1928). Dz. dārznieka un mājsaimnieces ģim. No 1900 ģim. dzīv. Ezerē. Beidzis Liepājas reālsk. (1910), Pēterburgas univ. Vēst. un filol. fak. Ģermāņu nod. (1914). Strād. par skolotāju Petrogradas 2. ģimn. un māc. Petrogradas univ. doktorantūrā (1914-17). 1918 atgriezies Ljā. Strād. Ljas Izglītības b-bas ģimn. par skolotāju (1918), Ārlietu min-jā (1919), no LU dibināšanas (1919) – LU docents, no 1928 – ģermāņu filol. profesors. Lasījis arī ievadu valodniecībā, senslāvu val. u.c. kursus. 1919-30 mācījis latīņu val. Rīgas 3.ģimn., bijis žurn. „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts” red. (1929-39), Ljas Filol. b-bas sekretārs un pr-ks (1929-39). 1944 devies trimdā uz Vāciju. Pasniedzējs Baltijas univ. Pinnebergā (1945-46), Latv. ģimn. direktors Hānavā (1945-49), baltu un slāvu val. prof. Maincas univ. (no 1946) un Germersheimas univ. (no 1947). Pirmās publikācijas 1912 laikr. „Dzimtenes Vēstnesis” – „Mag. J.Endzelīna promovēšana par valodniecības doktoru” (7./20.III) un no latīņu val. tulk. K.V.Katula „Dziesmas par Lezbiju” (22.IX/5.X). B. bijis plašs valodniecisko interešu loks, interesējies arī par literatūru. B. grām. un brošūras: „Ievads valodniecībā” (1922), „Latīņu gramatika vidusskolām” (1, 1923), „Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas” (1, 1929), „Latviešu pareizrakstības rokas grāmata”, „Latviešu valodas propaideutiskais kurss” (abas 1933), „Valodnieka piezīmes par dažiem Latvijas vietu vārdiem” (1938), „Pareizrakstības vārdnīca” (1939), „Valoda un tautas gars” (1940), „Norādījumi latviešu pareizrakstībā” (1941), „Latviešu literatūras vēsture” (1947), „Mūsu valoda savu vēsturisko cīņu gaitās” (1955), „Izteiksmes līdzekļu jaunizveidojumi mūsu literārajā valodā vēsturiskā atskatā” (1964). Autobiogr. „Gaišās tāles” public. „Latvijas ev.-lut. Baznīcas kalendārā 1960. gadam” . B. gatavojis rakstus par valodniecību „Latviešu konversācijas vārdnīcā”. Tulk. atsevišķus Vecās Derības tekstus, rediģējis Jaunās Derības izdevumu. Kopā ar Š.Barē sar. latv. val. gramatiku fr. val. „Grammaire praktique de la langue latvienne” (1928). Citas grāmatas svešvalodās: „Die Kuren un ihre sprachliche Stellung im Kreise der baltischen Volksstamme” („Kurši un to valodas situācija baltu cilšu vidū”, 1930), „Sprache als Quelle zur Gerschichte der lettischen Volksstamme” („Valoda kā latviešu cilšu vēstures avots”, b.g.). Līdzautors 1976 ASV izd. ilustrētai latviešu-angļu-vācu val. vārdnīcai kopā ar gramatiku „Illustrated basic Latvian-Englisch-German dictionary and grammar”. – Ps.: E.B., B.E., B. L. Senkeviča B. Darba rūķis // Daugavas Vanagu Mēnešr., 1965, 1; Līce A. Valodnieka piemiņai // Izglītība, 1992, 10.XII. A.Vite |
| Saiknes | Guntis Zariņš - Krustdēls |
| Nodarbes | valodnieks tulkotājs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 27.12.1892 Rīga Rīga |
| Izglītība | 1910 mācījies Liepājas reālsk. 1914 studējis Pēterburgas univ. Vēst. un filol. fak. Ģermāņu nod. 1914–1917 mācījies doktorantūrā Petrogradas univ. |
| Darbavieta | 1929–1939 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts Bijis žurnāla "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" redaktors. |
| Miršanas laiks/vieta | 02.12.1964 |
| Apglabāts |
| Apbalvojumi | Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par darbu "Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas. I". 1930 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1932. gada 16. novembra lēmumu. III šķira 1932 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pareizrakstības rokasgrāmata". 1934 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija par rakstu "Einige Beziehungen zwischen dem Weissrussischen und den baltischen Sprachen". 1936 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija par grāmatu "Nīcas un Bārtas mācītāja Jāņa Langija 1685. gada latviski-vāciskā vārdnīca ar īsu latviešu gramatiku". 1937 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par darbiem: "Storia della letteratura lettone", "Lettische Etymologien" un "Latviešu refleksīvo verbu kultūrvēsturiskie un kultūrpsiholoģiskie pamati". 1957 |
|---|
